Izdots fotoalbums "Latvijas enerģētikas lepnums – Ķeguma hidroelektrostacija Eduarda Krauca fotogrā

2019. gada 14.martā  AS "Latvenergo" Rīgas HES (Doles sala, Salaspils) izlaida kinodokumentālista un fotogrāfa Eduarda Krauca fotoalbumu par Ķeguma hidroelektrostacijas celtniecību 1936. – 1940.gadā.

Latvijas valsts pirmajā periodā (1918−1940) kā viens no  lielākajiem sasniegumiem tautsaimniecībā jāmin Ķeguma hidroelektrostacija (HES), kas tapa ar sabiedrības entuziasmu un atbalstu. Var droši apgalvot, ka Ķeguma HES ir Latvijas valsts pirmā perioda laika zīme un tautas pašapziņas simbols.

Ķeguma HES apliecināja, ka Latvija ir inovāciju valsts, kur sabiedrība izprot elektroenerģijas nozīmi tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā, uzceļot vienu no tolaik modernākajām enerģijas ražotnēm Eiropā. Ķegums iezīmēja būtisku  enerģētikas attīstības virzienu Latvijā, liekot pamatu valsts vienotai energoapgādei.

Sagaidot Latvenergo 80. jubileju, izdots fotoalbums "Latvijas enerģētikas  lepnums − Ķeguma hidroelektrostacija Eduarda Krauca fotogrāfijās". Izdevumā apkopotas ievērojamā kinodokumentālista un fotogrāfa Eduarda Krauca (1898−1977) izcilas  284 fotogrāfijas no Enerģētikas muzeja krājumā esošās fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcijas "Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita. 1936−1940", kura  iekļauta UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā. Eduards Kraucs mūsdienu cilvēkam radījis unikālu iespēju – skatīt un dzīvot līdzi spēkstacijas būvniecības procesam, pievēršot uzmanību konkrētām objekta detaļām, un vienlaikus ļauj apbrīnot arī vērienīgos un kolorītos būves kopskatus, kuros līniju un laukumu tvērums valdzina ar grafikas darba izteiksmību. Kolekcija apliecina meistara laikmetīgo domāšanu, augsto profesionalitāti un dokumentālista precizitāti.

Āris Žīgurs, AS “Latvenergo” galvenais izpilddirektors:“Ir ļoti svarīgi saprast, ka šis stāsts par Eduarda Krauca kolekciju patiesībā ir stāsts par inovācijas nemiera garu, kas aizvien piemitis latviešu tautai. Ķeguma hidroelektrostacija pēc uzcelšanas bija viena no modernākajam visā Eiropā un bija teju kā sinonīms modernai enerģētikai Latvijā. Tieši tāpat  E. Krauca vārds saistās ar modernu tehnoloģiju un filmu specefektu izmantošanu un pat izgudrošanu.  ”

Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre: “Latvenergo jubilejas gadā novēlu uzņēmumam gūt augstus ekonomiskos sasniegumus  un gūt panākumus citu valstu vidū.  Eduarda Krauca fotonegatīvu kolekcija aicina aizdomāties  par cilvēces attīstību.Šī  kolekcija dokumentēja Latvijas enerģētikas izrāvienu 30. gadu beigās, tā  parādīja Eiropai, ko spēj radīt cilvēku prāti. E.Krauca fotonegatīvu kolekcija vieno gan cilvēcisko, gan   inovācijas jaunradi, un šis mantojums ir unikāls. Novēlu turpināt Latvenergo iet šo ceļu un ar kolekciju veidot tiltu, lai stāstītu par mūsu enerģētikas mantojumu. Novēlu,  lai  tas motivētu mūsdienu inženierus  radīt jaunas inovācijas, saglabāt to nākamajām paaudzēm un izmantot Latvenergo potenciālu enerģētikas, cilvēces un vides kvalitātes izaugsmei.”

Fotoalbumā publicētās fotogrāfijas papildina fragmenti no Ķeguma spēkstacijas būvinspekcijas tehniķa Ēvalda Šica rakstītajām būvdarbu dienasgrāmatām, kas glabājas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) Latvijas Valsts vēstures arhīvā. Fotoalbumā publicēti kinožurnālu "Latvijas skaņu hronika" fragmenti no LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumenta arhīva, kurus var noskatīties, izmantojot mobilo lietotni Overly.

AS "Latvenergo" dāvina fotoalbumu Latvijas lielākajām bibliotēkām,  kā arī visām UNESCO "Stāstu bibliotēkām", veicinot UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra vērtības – Ķeguma spēkstacijas celtniecības dokumentārā mantojuma pieejamību sabiedrībai. 

Svinīgi atvērs fotoalbumu "Latvijas enerģētikas lepnums – Ķeguma hidroelektrostacija Eduarda Krauca

2019.gada 14.martā pulksten 13.00 AS "Latvenergo" Rīgas HES (Doles sala, Salaspils) svinīgi atvērs kinodokumentālista un fotogrāfa Eduarda Krauca fotoalbumu par Ķeguma hidroelektrostacijas celtniecību 1936. – 1940.gadā.

Sagaidot Latvenergo 80.jubileju, izdots fotoalbums "Latvijas enerģētikas  lepnums − Ķeguma hidroelektrostacija Eduarda Krauca fotogrāfijās". Izdevumā apkopotas ievērojamā kinodokumentālista un fotogrāfa Eduarda Krauca (1898−1977) izcilas  284 fotogrāfijas no Enerģētikas muzeja krājumā esošās fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcijas "Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita. 1936−1940", kura  iekļauta UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā. Eduards Kraucs mūsdienu cilvēkam radījis unikālu iespēju – skatīt un dzīvot līdzi spēkstacijas būvniecības procesam, pievēršot uzmanību konkrētām objekta detaļām, un vienlaikus ļauj apbrīnot arī vērienīgos un kolorītos būves kopskatus, kuros līniju un laukumu tvērums valdzina ar grafikas darba izteiksmību. Kolekcija apliecina meistara laikmetīgo domāšanu, augsto profesionalitāti un dokumentālista precizitāti.

Fotoalbuma atvēršanas pasākumā klātesošos uzrunās Āris Žīgurs, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre. 

Komentārs par elektroenerģijas cenu 10.nedēļā

Elektroenerģijas cenu joprojām ietekmē laikapstākļu prognozes un izejvielu tirgus cenas. Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena pieauga par 2% līdz 42.55 EUR/MWh. Igaunijas un Latvijas tirdzniecības apgabalos cena bija 42.64 EUR/MWh, tas ir par 2% zemāk, ja salīdzina ar nedēļu iepriekš. Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 3% līdz 42.30 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā spot cenu ietekmēja hidrobilances izmaiņas, ārgaisa temperatūra un kurināmo izejvielu cenas. Ziemeļvalstīs cenas ietekmēja ražošanas izmaksas, jo pieauga ogļu un emisijas kvotu cenas. Novērota arī augsta vēja staciju izstrāde, taču tai pat laikā hidrobilances deficīts ir  22.4 TWh līmenī.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu,Nord Pool reģionā patēriņš palielinājās līdz 9 473 GWh, un izstrādes apjomi pieauga līdz 8 950 GWh.

Baltijā patērētās elektroenerģijas apjoms aizvadītajā nedēļā samazinājās par 2% līdz 567 GWh. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 2%, kur Latvijā tika patērētas 148 GWh, savukārt Lietuvā – 242 GWh. Igaunijā patērētās elektroenerģijas daudzums palika iepriekšējās nedēļas līmeni – 177 GWh.

Pagājušajā nedēļā visās Baltijas valstīs bija novērots izstrādātās elektroenerģijas apjoma pieaugums, un kopumā tika izstrādātas 373 GWh, kas ir par 12% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Latvijā izstrāde pieauga par 22% līdz 137 GWh. Igaunijā tika izstrādātas 149 GWh, kas ir par 6% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Lietuvā elektroenerģijas izstrāde bija 87 GWh, pieaugot par 5%.

Izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 92%, Igaunijā  84%, Lietuvā 36%, bet Baltijas valstīs kopumā saražoti 66% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma pagājušajā nedēļā.

Atbildīgās institūcijas koordinē sadarbību palu periodā

Šodien, 8. martā, notika ikgadējā plānošanas sanāksme par palu periodu, kurā piedalījās visas atbildīgās institūcijas  - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, AS "Latvenergo", Daugavas baseina pašvaldību vadītāji,  Civilās aizsardzības speciālisti, Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, AS "Sadales tīkls".

Ķeguma hidroelektrostacijā šodien norisinājās VARAM organizētā darba grupas sanāksme, kur piedalījās visi atbildīgo dienestu, institūciju un pašvaldību pārstāvji. Vienota rīcība un visu iesaistīto institūciju koordinēta darbība palu periodā ir ļoti būtiska, tādēļ ik gadu notiek operatīvās informācijas apmaiņa, lai koordinētu savstarpējo rīcību palu laikā, garantējot efektīvu sadarbību, iedzīvotāju informēšanu un drošību Daugavas krastos un palu apdraudētajās zonās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce:"Klimata pārmaiņu process liecina, ka Latvijā nākotnē jārēķinās ar biežākām plūdu riska situācijām. Tādēļ uzskatu šo sanāksmi, kurā satiekas atbildīgie dienesti un institūcijas, par ļoti vajadzīgu tradīciju, kas jāturpina. Redzu, ka sadarbība starp valsts institūcijām, dienestiem un pašvaldībām  uzlabojas, un tas sniedz iespēju operatīvi un savlaicīgi izvērtēt risku un plānot nepieciešamo rīcību."

Andris Vīksna, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs: "Šis gads kardināli atšķiras no iepriekšējiem, ūdens  notece šopavasar ir zem normas, no  -20 līdz -40% visos Latvijas upju baseinos. Bīstami augsts līmenis nav sasniegts nevienā teritorijā. Tomēr Daugavas baseinā ir diezgan daudz sniega – Baltkrievijā un Krievijā sniega sega ir pat līdz 20-30 cm, kas radīs ūdens papildu pieplūdumu. Daugavā ledus jau ir sācis kustēties, vietumis vērojama vaļumjosla. Sagaidāms mierīgs pavasaris, jo ūdens daudzums ir krietni zem vidējiem līmeņiem, kas novēroti Latvijā. Grūti prognozējami ir ledus sastrēgumi, kas rodas pēkšņi un var radīt spēju teritorijas applūšanu. Vērtējot vidējā un ilgtermiņā, nav iespējams izdarīt secinājumu, ka arī turpmākajos gados atkārtosies līdzīga situācija, tādēļ gatavība paliem ir ļoti svarīga. Paldies institūcijām par sadarbību, īpaši – AS " Latvenergo"  par ūdens pieteces datiem, kas svarīgi mūsu centra darbībā."

Pali prasa lielu atbildību, tādēļ AS "Latvenergo" aktīvi piedalās un sadarbojas preventīvo pasākumu izstrādē, vēl pirms palu perioda sākuma, lai nodrošinātu maksimālu elektroapgādes drošību, kvalitāti un nepieciešamības gadījumā pasargātu apkārtējās teritorijas no applūšanas.

AS "Latvenergo" HES Tehniskais direktors Andris Zēģele: "Laikapstākļi un ledus kustība Daugavā katru gadu atšķiras, tādēļ viena unificēta plāna realizācija nav iespējama, un ir regulāri jāveic komunikācija, lai kopīgi pieņemtu operatīvas rīcības. AS "Latvenergo"  ir atvērts sadarbībai ar atbildīgajām institūcijām un pašvaldību dienestiem. Latvenergo koncerns pastāvīgi veic uzlabojumus savās hidrotehniskajās būvēs, un jaunākais veikums ir Ķeguma HES divu veco ūdens pārgāznes aizvaru nomaiņa ar astoņiem ekspluatācijas prasībām atbilstošākiem aizvariem, kas ļaus daudz racionālāk un drošāk pārlaist ūdeni plūdu un ekspluatācijas laikā, kā arī nodrošinās mazākus ekspluatācijas un remonta izdevumus."

Hidroelektrostacijas ir devušas iespēju normalizēt ūdens līmeni gan hidroelektrostaciju apkārtnē, gan citās teritorijās, kā arī palielinājusi pie Daugavas dzīvojošo cilvēku drošību, ļaujot prognozēt ūdenslīmeņa izmaiņas.

Aktuālā informācija palu periodu laikā tiek nodrošināta mājaslapas sadaļā www.latvenergo.lv/pali.

Recording of Latvenergo Investor Conference Webinar about financial results of 12 months 2018

On March 6, 2019 AS Latvenergo organized its Investor Conference Webinar. During the webinar Guntars Baļčūns, AS Latvenergo Chief Financial Officer, analyzed Latvenergo Group unaudited financial results of 12 months 2018, informed about other key events of the Group and provided answers to webinar participants' questions.

The recorded AS Latvenergo webinar and the presentation, demonstrated during the webinar, can be found in the section Investors/ Financial Information/ Presentations.

Latvenergo thanks all participants, who joined the webinar, and encourages everybody to follow company's announcements to get information about the next webinar!

Ir noslēgusies Latvenergo virtuālā konference par 2018. gada 12 mēnešu finanšu rezultātiem

Š.g. 6. martā  AS "Latvenergo" aizvadīja virtuālo konferenci par neauditētajiem 2018.gada 12 mēnešu finanšu rezultātiem. Konferences laikā AS "Latvenergo" Finanšu direktors Guntars Baļčūns analizēja Latvenergo koncerna 2018.gada 12 mēnešu finanšu rezultātus, informēja par aktualitātēm koncernā, kā arī atbildēja uz virtuālās konferences dalībnieku uzdotajiem jautājumiem.

Pilns virtuālās konferences ieraksts un virtuālās konferences laikā demonstrētā prezentācija ir pieejama sadaļā Investoriem/Finanšu informācija/ Prezentācijas.

Latvenergo pateicas visiem, kas piedalījās virtuālajā konferencē un aicina sekot līdz informācijai par nākamo virtuālo konferenci!  

Komentārs par elektroenerģijas cenu 9.nedēļā

Elektroenerģijas cenu joprojām ietekmē laikapstākļu prognozes un izejvielu tirgus cenas. Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 2% līdz 41.87 EUR/MWh. Visās Baltijas valstīs vidējā nedēļas spot cena palika iepriekšējās nedēļas līmenī. Igaunijas un Latvijas tirdzniecības apgabalos cenas bija vienādas – 43.68 EUR/MWh, Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 43.66 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā ražošanas izmaksas ietekmēja pieaugošās emisijas kvotu un ogļu tirgus cenas. Tāpat nedaudz cenu izmaiņas Nord Pool biržā sekmēja arī augstāka vēja staciju izstrāde un gāzes cenu samazinājums. Ziemeļvalstīs joprojām saglabājas  hidrobilances deficīts.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā elektroenerģijas patēriņš samazinājās līdz 8 963 GWh, un izstrādes apjomi samazinājās līdz 8 727 GWh.

Baltijā patērētās elektroenerģijas apjoms aizvadītajā nedēļā samazinājās par 1% līdz 573 GWh. Igaunijā patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 3% līdz 174 GWh. Latvijā patēriņš bija 151 GWh, samazinoties par 1%. Tajā pašā laikā  Lietuvā patērētais elektroenerģijas apjoms būtiski nemainījās un bija 248 GWh. 

Kopējais izstrādātās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, bija nemainīgs – 331 GWh. Lietuvā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 9% līdz 82 GWh. Savukārt Igaunijā un Latvijā saražotais elektroenerģijas apjoms samazinājās par 3%. Aizvadītajā nedēļā Igaunijā izstrāde bija 137 GWh un Latvijā – 112 GWh.

Izstrādes apjoms attiecībā pret patēriņu Latvijā bija 74%, Igaunijā  79%, un Lietuvā 33%, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 58% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma pagājušajā nedēļā.

Martā piemērojamie siltumenerģijas tarifi TEC-1 un TEC-2

Pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 04.09.2017. lēmuma Nr.100 “Par akciju sabiedrības “Latvenergo” ražotnēs TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas tarifu piemērošanas kārtību” 6.punktu, informējam, ka 2019.gada martā AS “Latvenergo” ražotnē TEC-1 saražotajai siltumenerģijai piemērojams tarifs 35.90 EUR/MWh un ražotnē TEC-2 saražotajai siltumenerģijai piemērojams tarifs 37.54 EUR/MWh.

Latvenergo will hold Investor Conference Webinar about financial results of 2018

Latvenergo AS invites bondholders, investors, mass media representatives and other stakeholders to join its investor conference webinar scheduled on March 6, 2019 at 16:00 (EET). To join the webinar please follow the instructions below.

Webinar will be hosted by Guntars Baļčūns, Latvenergo AS Chief Financial Officer. The presentation will be held in English.

During the webinar Guntars Baļčūns will analyze Latvenergo Group unaudited financial results of 2018 and inform about other key events of the Group. After the presentation investors are welcome to ask questions. 

Due to the limited webinar time, please send in your questions in advance until March 5 to e-mail: ieva.unda@nasdaq.com.

What is webinar?
Webinar is a virtual conference, during which company's representative gives information about the company, its activities and future plans. Webinar allows interactive communication and provides an opportunity to ask questions and get answers directly from the company.

How to join the webinar?
All you need is a computer with internet connection and headphones.

To join the webinar, we invite you to register via 
https://attendee.gotowebinar.com/register/7567846571687366657.

You will be provided with the webinar link and instructions to join webinar successfully. When joining the webinar for the first time, you will be asked to download the system application on your computer which will take only few seconds.

For more information on webinar service please visit: https://nasdaqbaltic.com/en/our-services/webinars/.

Unaudited results of Latvenergo Group for 2018

Today, 28 February, the unaudited condensed financial statements of Latvenergo Group for 2018 are published.

In 2018, the electricity market experienced a significant increase in electricity prices due to dry and hot weather conditions in Europe. Under these circumstances, the Group efficiently used the advantages of its diversified generation facilities, generating the largest amount of electricity at Latvenergo AS combined heat and power plants (CHPPs)since 1990.

In 2018, Latvenergo Group was the most valuable energy company in the Baltics, with the value of its assets amounting to EUR 3.8 billionat the end of the year.The Group’s revenue amounted to EUR 878.0 million, which is 5% less than in 2017. EBITDA decreased by 41%, reachingEUR 321.6 million. In 2018, the Group’s profit amounted to EUR 76.0 million. The results were impacted by a 44% decrease in electricity generation at Daugava hydropower plants (HPPs) due to a smaller water inflow in the Daugava River as well as the decision of Latvenergo AS to apply for a one-off compensation, opting out of the receipt of 75% of the annual electrical capacity payments for CHPPs and thereby providing opportunities for reducing the mandatory procurement component (MPC).

Latvenergo Group’s operations and performance in 2018 were influenced by global and regional operational environment factors, such as increased prices of electricity, natural gas and CO2 emission allowance. Prolonged hot and dry weather conditions significantly reduced the output by hydropower plants, especially in Scandinavia, thereby contributing to the rise in electricity spot prices across Europe. Thus, the average electricity price in Latvia in 2018 was 44% higher than a year ago, reaching almost 50 EUR/MWh.

Seasonal flood in January 2018 even placed Latvia in the position of the largest electricity exporter in the Baltics, but overall the output by Daugava HPPs in 2018, compared to previous year, decreased by 44% and reached 2,380 GWh. Consequently, Latvenergo AS CHPPs played a very important role in ensuring electricity demand last year, which compensated for the shortage of hydropower output. In 2018, CHPPs generated 2,644 GWh of electricity, which is 87% more than the previous year. At the same time, it was the largest amount of electricity produced by CHPPs since 1990. In 2018, Latvenergo AS generated 5,076 GWh of electricity at its generation facilities.

In 2018, Latvenergo Group was one of the leading energy traders in the Baltic states. The start of natural gas trade in Lithuania in October 2018 means that Latvenergo now operates in all energy market segments in Latvia, Lithuania and Estonia.

Latvenergo continuously develops new business areas and services, and the latest Elektrum service is the sale of natural gas to Latvian households from February 2019. The Company continues to efficiently develop its operations in the Baltic states by offering its customers Elektrum Solārais (Elektrum Solar) solar panels and Elektrum Viedā māja (Elektrum Smart House) products. In 2018, a total of 7.0 TWh of electricity were sold to retail customers in the Baltics, which is approximately the same amount as the previous year. The electricity trade volume in Latvia was 4.4 TWh, 1.6 TWh in Lithuania and 0.9 TWh in Estonia.

In 2018, the mandatory procurement component decreased, which was facilitated by the decision of Latvenergo AS to opt out of the receipt of 75% of the annual electrical capacity payments forCHPPs, at the same time receiving a one-off compensation from the state. Thus, the impact of CHPPs on the mandatory procurement and capacity payment decreased from 37% to 15% or by EUR 74.2 million in 2018.

The Group’s financial results were negatively impacted by 75% smaller electrical capacity revenue at CHPPs and substantially lower output at the Daugava HPPs' cascades. The revenue of Latvenergo Group in 2018 decreased by 5%, amounting to EUR 878.0 million. EBITDA decreased by 41%, reaching EUR 321.6 million. In 2018, the Group’s profit  amounted to EUR 76.0 million (EUR 322.0 million in 2017). In 2017, the Group's profit consisted of the Group’s operating result: a profit in the amount of EUR 173.1 million and a deferred tax reversal in the amount of EUR 149.1 million as a result of the corporate income tax reform.

The total amount of Latvenergo Group’s investments reached EUR 220.6 million in 2018. The majority or approximately 80% of overall investments was made in the modernisation of the networks with a view to ensuring high quality of network services and improving technical performance and operational reliability. EUR 21.1 million was invested in the reconstruction of the hydropower units of Daugava HPPs. Investments in the large transmission projects, Kurzeme Ring and the Third Estonia–Latvia power transmission network interconnection, continue as well.

In 2018, the Group implemented both internal process and governance projects and external digitisation projects related to communication with customers. By the end of the reporting year, the share of smart meters installed by Sadales tīkls AS was 49% of the total number of meters, thus effectively managing customer consumption information. Latvenergo AS carried out customer service projects that currently provide a full range of digital service options. The implementation of digitisation has contributed to the increased efficiency of the Group, reducing the number of employees and the necessary resources, for example, in the field of transport and real estate.

On 14 March 2018, the international credit rating agency Moody’s reconfirmed the credit rating for Latvenergo AS: Baa2 with a stable outlook.

The audited results of Latvenergo Group for 2018 and the Corporate Governance Report for 2018 will be published on 17 April 2019. The unaudited condensed consolidated financial statements of Latvenergo Group for 2018 are available in the section Investors/Reports.

Iesniegto ziņojumu izskatīsim un Jūsu norādītos personas datus apstrādāsim sabiedrības interesēs un juridiskā pienākuma izpildei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jūsu kā trauksmes cēlēja tiesības tiks