Apakšstacijas Līvāni rekonstrukcijas mērķis bija morāli un tehniski novecojušās iekārtas nomaiņa. Rekonstrukcijas gaitā no jauna tika izbūvēta sadales telpa, samontēta 6-20 kV iekārta, izbūvēti 6-20 kV izvadi.

Šī projekta realizācijas rezultātā tiks uzlabota Līvānu elektroapgāde un paaugstināts elektroapgādes drošums un kvalitāte, jaunā apakšstacija spēs samazināt neplānoto atslēgumu skaitu un novērsīs iespējamās sprieguma svārstības, kā arī ļaus samazināt bojājumu vietas noteikšanas laiku. Iekārtas rekonstrukcija ļaus samazināt tehniskos un komerczudumus.

Šīs apakšstacijas rekonstrukcija Austrumu elektriskajiem tīkliem dos lielākas kontroles iespējas pār 6 un 20 kV sadales iekārtu darbību. Būs iespējams noteikt precīzāku bojājumu vietu, kas savukārt ļaus ātrāk novērst bojājumus. Atslēgumu gadījumā varēs precīzi noteikt atslēguma laiku un īsslēguma strāvas stiprumu kā arī nodrošināt selektīvo pieslēgumu variantus un manipulēt sadales punktu darbu caur tālvadības pulti.

Apakšstacijas rekonstrukcijas projektēšanas darbiem, iekārtu piegādei un celtniecības montāžas darbu veikšanai tika organizēts atklāts konkurss. Projektēšanas darbus veica Latvenergo projekts, bet celtniecības un montāžas darbus - SIA Latvijas Energoceltnieks.

No jaunās sadales spriegumu saņem Līvānu iedzīvotāji, kā arī vairāki lielie uzņēmumi - Līvānu pilsētas ūdens attīrīšanas sūkņu stacija, Lattelekom, Līvānu Siltums, Līvānu mājas un logi.

Kopējās rekonstrukcijas izmaksas bez PVN ir 615 tūkstoši latu.

Darījums, kura noteikumi paredz aizdevuma izsniegšanu VAS LATVENERGO 22 miljonu latu apmērā, uzņēmumam ļaus īstenot 2002. gada investīciju programmu un restrukturizēt esošo kredītportfeli ar ievērojami izdevīgākiem noteikumiem. Kredīta atmaksas periods ir 15 gadi, turklāt pirmo 7 gadu laikā nav jāatmaksā kredīta pamatsumma.

VAS LATVENERGO vadība par īpaši būtisku uzskata faktu, ka aizdevuma darījumam nav vajadzīgas valsts garantijas, tātad - nekādā veidā netiek izmantots valsts budžets. Tas kļuvis iespējams, ievērojot LATVENERGO veiksmīgo darbību un stabilos finansiālos rezultātus.

NIB ir Ziemeļvalstu izveidota finanšu institūcija, un tās uzdevums ir sekmēt ekonomisko attīstību Skandināvijā un arī apkārtējās valstīs. Šī banka finansē projektus vairāk nekā 35 valstīs.

Pēc līguma parakstīšanas notika preses konference, kurā piedalījās VAS LATVENERGO padomes priekšsēdētājs Ojārs Kehris, VAS LATVENERGO prezidents Kārlis Miķelsons, Ziemeļu investīciju bankas viceprezidents Erkki Karmila (Erkki Karmila), viceprezidents un reģionālais vadītājs Lauri Jūnsens (Lauri Johnson), ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām Roberts Zīle.

Šī projekta realizācijas rezultātā tiks uzlabota Līvānu elektroapgāde un paaugstināts elektroapgādes drošums un kvalitāte, jaunā apakšstacija spēs samazināt neplānoto atslēgumu skaitu un novērsīs iespējamās sprieguma svārstības, kā arī ļaus samazināt bojājumu vietas noteikšanas laiku. Iekārtas rekonstrukcija ļaus samazināt elektroenerģijas zudumus.

Šīs apakšstacijas rekonstrukcija VAS LATVENERGO filiālei Austrumu elektriskie tīkli dos lielākas kontroles iespējas pār 6 un 20 kV sadales iekārtu darbību. Atslēgumu gadījumā varēs precīzi noteikt atslēguma laiku un īsslēguma strāvas stiprumu, kā arī nodrošināt selektīvo pieslēgumu variantus un manipulēt sadales punktu darbu caur tālvadības pulti.

Apakšstacijas rekonstrukcijas projektēšanas darbiem, iekārtu piegādei un celtniecības montāžas darbu veikšanai tika organizēts atklāts konkurss. Projektēšanas darbus veica Latvenergo projekts, bet celtniecības un montāžas darbus veica SIA Latvijas Energoceltnieks.

No jaunās sadales spriegumu saņem Līvānu iedzīvotāji, kā arī vairāki lielie uzņēmumi - Līvānu pilsētas ūdens attīrīšanas sūkņu stacija, Lattelekom, Līvānu Siltums, Līvānu mājas un logi.

Kopējās rekonstrukcijas izmaksas bez PVN ir 615 tūkstoši latu.

Tuvāka informācija:
Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 7328811
Mob. 9286350

Šāda bezatbildīga, neizskaidrojama rīcība nodara zaudējumus VAS LATVENERGO filiālei Rīgas elektrotīkls, var paralizēt elektroenerģijas piegādi daļai Rīgas iedzīvotāju, pakļauj briesmām pašu huligānu dzīvību.

Viens no postītājiem ar smagām traumām nogādāts Valsts apdegumu centrā.

LATVENERGO katru pavasari rīko izglītojošas elektrodrošības kampaņas bērnu un pusaudžu auditorijai, kas nes augļus - uzskatāmi pieaug jauniešu adekvāta rīcība saskarē ar elektroietaisēm. Torņakalna demolācija liecina par apzināti ļaunprātīgu rīcību, kas nodara lielus zaudējumus Rīgas elektrosistēmai un pakļauj briesmām cilvēku dzīvības.

Tuvāka informācija:
Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 7328811
Mob. 9286350

Daugavas nedēļas atklāšanas pasākumā Ķeguma pilsētas Domē piedalīsies izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns un Daugavas HES tehniskais direktors Dz. Ostaņēvičs. Pasākuma dalībnieki viesosies Daugavas spēkstaciju muzejā, apmeklēs Ķeguma HES, pasākuma ietvaros tiks pasniegts arī dāvinājums Ķeguma Tautas namam - dators.

16. maijā - bērnu radošo darbu izstāde Staburaga bērni (grāmatnīcā Valters&Rapa) un tēlnieces Solveigas Vasiļjevas izstāde Straumes (I.Veihertes galerijā), 18. maijā - pieņemšana Jēkabpils rajona padomē un konference Sēlijas sarunas Jēkabpils pilsētas Tautas namā, izstāžu atklāšana, koncerti un akcijas Jēkabpils Vēstures muzejā Krustpils pilī un Krustpils kultūras namā; 22. maijā - Daugavas nedēļas noslēguma pasākums Ķekavā: plkst. 12.00 satikšanās pie Rīgas - Ķekava robežas, ziedu nolikšana pie G. Merķeļa kapa, svētbrīdis Katlakalna baznīcā, restaurētās Depkina muižas apskate, viesošanās Pļavniekkalnu pamatskolā un bibliotēkā (1908), plkst. 14.00 - konference Katlakalna Tautas namā un Daugavas Fonda balvas pasniegšana.

Atzīstot, ka radīt normālu, caurspīdīgu elektroenerģijas tirgu tikai vienas valsts ietvaros ir neiespējami, K. Miķelsons norādīja, ka vienots elektroenerģijas tirgus jāveido visā Baltijas teritorijā. Tas nodrošinātu reālu konkurenci elektroenerģijas tirgū. Tāpat LATVENERGO prezidents rosināja Baltijas valstis veidot kopīgu mehānismu, lai regulētu elektroenerģijas ražotāju darbību.

Diskusijas dalībnieku uzmanība tika pievērsta arī jautājumam par potenciālo Krievijas līdzdalību Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū, un K. Miķelsons atzina, ka interese par šādu sadarbību ir abpusēja - gan Baltijas, gan Krievijas elektroenerģijas ražotājiem.

Apaļā galda diskusijā par Baltijas enerģētikas tirgus attīstību tika spriests arī par kaimiņvalstu reģionālo elektroenerģijas tirgu attīstības tendencēm, globālisma ietekmi un citiem elektroenerģijas ražotājiem svarīgiem jautājumiem. Tajā piedalījās enerģētikas savienības "Eurelectric" ģenerālsekretārs Pols Bultīls, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Kaļiņingradas un Pēterburgas energokompāniju vadības pārstāvji.

Tuvāka informācija:
Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 7328811
Mob. 9286350

Līdztekus apskatāmajiem objektiem izstādes apmeklētājiem tiek piedāvāta plaša semināru un pasākumu programma.

LATVENERGO jau notikušas vairākas sabiedriskās apspriešanas saistībā ar vides jautājumiem. Pirmā sabiedriskā apspriešana notika par AST līnijas Ķegums-Stelpe izbūvi. Šogad 29. aprīlī un 2. maijā LATVENERGO organizēja ražotnes TEC-1 rekonstrukcijas projekta ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma apspriešanu un ražotnes TEC-2 pieteikuma A kategorijas atļaujas saņemšanai apspriešanu. Izpildot vides normatīvo aktu un Asociācijas līguma prasības ar Eiropas Savienību, LATVENERGO demonstrē savu gatavību darboties atbilstoši procesa Vide Eiropai īstenošanai.

Apspriežamo darbu sagatavošanā lielu darbu ieguldījuši LATVENERGO Vides, veselības, drošības departamenta Vides pārvaldības daļas darbinieki, sadarbojoties ar TEC-1, TEC-2, SIA Firma L4 un Lielrīgas reģionālās Vides pārvaldes pārstāvjiem. Tas vēlreiz apliecina, ka LATVENERGO ievēro Orhūsas konvencijas pamatnostādnes un sadarbojas ar sabiedrību un valsts pārvaldes institūcijām vides lēmumu risināšanā.

Jaunie līguma noteikumi paredz, ka LATVENERGO nepieciešamo profesiju studentiem ik mēnesi piemaksās pie valsts dotās stipendijas: vidējo profesionālo un aroda izglītības iestāžu studentiem līdz 50% un augstāko izglītības iestāžu studentiem no 70 % līdz 90% no valsts noteiktās minimālās algas. Līgums līdz šim nodrošināja šos studentus ar darbu pēc sekmīgas studiju beigšanas. Šodienas apstākļos tas nemotivē studentus gūt izcilus panākumus, attīstīt savu talantu un prasmes, lai viņi būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Šāda jau garantēta darba vieta studentam ir pretrunā arī ar LATVENERGO personāla atlases politiku, jo vairums gadījumos tiek rīkoti personāla atlases konkursi, un tādejādi mēs nedodam visiem vienlīdzīgas iespējas kandidēt uz konkrēto darba vietu.

Tā kā LATVENERGO ir viens no spēcīgākajiem uzņēmumiem Baltijā, galvenais mērķis talantīgo un spējīgo studentu atbalstam ir LATVENERGO ieguldījums nacionālajā solidaritātē, pakārtotais - personāla piesaiste LATVENERGO. Protams, abi mērķi ir vienlīdz svarīgi un risina vienus un tos pašus uzdevumus.

Lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus, enerģētikas attīstības veicināšanai un inovāciju vides veicināšanai, 16. aprīļa valdes lēmums Par Latvijas Zinātņu akadēmijas un Valsts akciju sabiedrības LATVENERGO "Gada balvu" nosaka, ka ik gadus LZ akadēmija un LATVENERGO rīkos konkursu par labākajiem zinātnisko pētījumu darbiem, kuri veicinājuši enerģētikas attīstību. Maksimālais balvu skaits gadā ir astoņas: viena Gada balva par izcilu devumu enerģētikā (profesora A.Vītola vārdā nosauktā balva sastāv no speciālas piemiņas medaļas, diploma un naudas prēmijas 1500 latu apmērā) divas Gada balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā (katra sastāv no diploma, laureāta nozīmītes un naudas prēmijas 1000 latu apmērā) un piecas Gada balvas par panākumiem enerģētikā tiek piešķirtas jaunajiem zinātniekiem vecumā līdz 40 gadiem (katra sastāv no diploma un naudas prēmijas 500 latu apmērā).

Ja kāda godalgotā lietišķā pētījuma darba ieviešanas rezultātā tiek ievērojami paaugstināta LATVENERGO konkurētspēja Baltijas enerģijas tirgū, darba autoram var piešķirt papildu naudas prēmiju 1000 latu apmērā. Balvas piešķir Latvijas Zinātņu akadēmijas un LATVENERGO izveidotā ekspertu komisija. Komisijas līdzpriekšsēdētāji ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents J.Stradiņš un LATVENERGO prezidents K.Miķelsons. LATVENERGO valde nominējusi A.Meļko, viceprezidentu, I.Kolu, Administratīvā departamenta direktori, A.Kvesko, Ražošanas departamenta direktoru, darbam ekspertu komisijā.

Ņemot vērā Latvijas zinātnieku augsto profesionālo līmeni, sagaidāmie rezultāti ik gadus varētu nodrošināt LATVENERGO konkurētspējas pastāvīgu paaugstināšanu. Savukārt arī tas ir nozīmīgs uzņēmuma ieguldījums nacionālajā solidaritātē un tautsaimniecības attīstībā.

Pašlaik visi līgumprojekti, tajā skaitā par aktīvu nomu jaunajam meitas uzņēmumam, esot sagatavoti, jo enerģētikas likums paredzot, ka LATVENERGO aktīvus nevar ieguldīt jaunajā uzņēmumā. "Augstsprieguma tīkls" esot 100% LATVENERGO meitas uzņēmums.

Pašlaik LATVENERGO padome jau esot saskaņojusi sadales sistēmu un ražošanas virzienu reorganizāciju. 9.maijā šie priekšlikumi tikšot prezentēti Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamentam, kā arī ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim.

Ja ministrija atbalstīšot LATVENERGO priekšlikumu, tad jautājumu tālāk skatīšot Ministru kabinets, kas izlemšot par to, vai un kādus jaunus uzņēmumus veidot.

Ražošanas virzienā paredzēts veidot divus atsevišķus uzņēmumus, no kuriem vienā ietilptu termoelektrostacijas, bet otrā - hidroelektrostacijas.

Nākošie LATVENERGO soļi esot saistīti ar telekomunikācijām, jo uzņēmums vēlas attīstīt savu telekomunikāciju tīklus gan tādēļ, ka tie nepieciešami pašiem, gan tādēļ, lai konkurētu telekomunikāciju tirgū pēc "Lattelekom" monopolstāvokļa beigām.

LATVENERGO gan nenodarbošoties ar aktīvu konkurenci ar "Lattlelekom", bet gan darbošoties datu pārraides jomā.

Kā pēdējais solis esot servisa uzņēmumu restrukturizācija, un Miķelsons izteica cerību, ka visi jautājumi, kas saistīti ar LATVENERGO reorganizāciju, valdībā tikšot pieņemti līdz šā gada Saeimas vēlēšanām.

Līdz tam laikam varētu notikt arī formālā LATVENERGO restrukturizācija, lai gan praktiski tas aizņemšot ievērojami vairāk laika.

"Augstsprieguma tīkls" pašlaik esot vienīgais LATVENERGO meitas uzņēmums, lai gan vairākos citos uzņēmumos energokompānijai piederot dažāda lieluma kapitāla daļas, kas galvenokārt esot radušās parādu kapitalizācijas rezultātā.

Komentējot izskanējušo domu, ka uzņēmuma reorganizācija pieļaus vieglāku LATVENERGO privatizāciju, Miķelsons atbildēja, ka tas būs politisks lēmums, ko pieņems Saeima, bet viņš neredzot starpību, vai uzņēmums darbojoties kā koncerns, vai kā vertikāli integrēts uzņēmums.

Miķelsons teica, ka viņš ir viens no galvenajiem LATVENERGO restrukturizācijas iniciatoriem, jo citādi ir apgrūtināti izvērtēt patiesos uzņēmuma darbības rādītājus pa sektoriem.

Uzņēmumā esot nepieciešams novērst šķērssubsīdiju principu, ko nepieļaujot Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kas paredz, ka ražošana nevar subsidēt pārvades sistēmu vai otrādi, tādēļ esot jāpanāk, lai pārvades un sadales sistēmas, kas ir regulētās uzņēmējdarbības sfēras, varētu pašas sevi nodrošināt.

Tuvāka informācija:
Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 7328811
Mob. 9286350