RSK piedāvājums tika atzīts par ekonomiski izdevīgāko, tajā ir visplašākais piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu loks, līgumiestāžu tīkls, visizdevīgākā medikamentu ar atlaidi iegādes programma.

2001.gadā lielākā daļa no Latvenergo 15 filiāļu darbiniekiem gadā bija apdrošināti sabiedrībā BTA, taču dažu filiāļu darbinieku veselība un nelaimes gadījumi tika apdrošināti arī citās sabiedrībās - RSK, Latgarants, Balta. Ņemot vērā kompāniju dažādos apdrošināšanas noteikumus, tika nolemts, ka 2002. gadā visi darbinieki tiks apdrošināti vienā kompānijā, viena konkursa rezultātā.

Līgums par 6710 "Latvenergo" darbinieku veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu noslēgts par 469,7 tūkstošiem latu.

Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 7328811
Mob. 9286350

Īpaša uzmanība Valsts prezidentes un uzņēmuma vadības sarunā tika pievērsta LATVENERGO lomai valsts energoapgādes sistēmā, kā arī enerģētikas attīstībai Latvijā līdz ar valsts iestāšanos Eiropas Savienībā.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Latvijas Ministru kabineta lēmumam uzņēmumā jau tiek veikta reorganizācija, kuras rezultātā patērētājiem tiks dotas reālas iespējas izvēlēties elektroenerģijas ražotāju, bet LATVENERGO kļūs par konkurētspējīgu, liberāla tirgus apstākļiem atbilstošu uzņēmumu.

Tāpat tika pārrunāti LATVENERGO investīciju plāni, uzņēmuma infrastruktūras atjaunošanas, vides aizsardzības un drošības jautājumi, sadarbības iespējas Baltijas jūras reģionā.

Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 7328811
Mob. 9286350

Pēc operatīvās, neauditētās informācijas VAS "Latvenergo"sadales elektrotīklos 2001.gadā bija 923 zagšanas gadījumi. Nozagti vadi 1 304 309 m garumā (140 745 kg), 53 līniju balsti, 12 transformatori. Zādzību nodarīto postījumu atjaunošanai nepieciešami Ls 461 249. Zādzību skaits 2001. gadā (923), salīdzinājumā ar 2000.gadu (842), pieaudzis par 81 gadījumu. Krāsaino metālu zagļu rokās arvien vairāk nonāk vadi, šogad - 140,7 tonnas (pagājušogad - 119 t).

VAS "Latvenergo" 2001.gadā izdevies samazināt elektroenerģijas zudumus. Pēc operatīvās, neauditētās informācijas salīdzinot ar 2000. gadu, sadales tīklā zudumi samazināti par 0,8 %, un 2001. gadā zudumi sastāda 11,45 % pret sadales tīklā nodoto enerģiju. 2001. gadā realizētas 4 951 milj. kWh elektroenerģijas, kas ir par 4,9 % vairāk nekā pērn.

Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 7328811
Mob. 9286350

Uzņēmuma vadība neredz iespēju mainīt investīciju politiku, tajā skaitā - investīcijām paredzēto līdzekļu summu. Tātad iespējamie tēriņi var tikt meklēti vienīgi uzņēmuma izmaksu pozīciju reducēšanā.

LATVENERGO atbilstoši likumdošanai ir pildījis visas ar SIA "Windau" līgtās saistības, un tagadējo šīs firmas akcionāru prasības uzskata par nepamatotām.

LATVENERGO ir valsts akciju sabiedrība, un savā darbībā ievēro akcionāra lēmumus.

Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 7328811
Mob. 9286350

Kopējais enerģētikas nozares vērtējums - pēc iestāšanās procedūru izpildes būsim gatavi strādāt asas konkurences apstākļos. Būs veikta uzņēmumu pārstrukturēšana, tiks radīti apstākļi darbības efektivitātes paaugstināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai.

Sarunās speciāli akcentētās problēmas, kas jāatrisina pārejas periodā līdz 2009. gadam, elektroenerģētikas sektoru tieši neskar, jo runa bija par gāzes ekskluzīvās licences un monopoluzņēmuma cenu politiku, kā arī par Valdības noteikumiem naftas produktu 90 dienu rezervju veidošanā. Neskatoties uz šādu rezervju nepieciešamību Latvijas enerģētiskajai drošībai, tās tiks veidotas tādējādi, lai neradītu grūtības Latvijas tautsaimniecībai kopumā - tā atzina Latvijas un ES puses.

Protams, laikā līdz kļūsim ES dalībvalsts, enerģētikā, tajā skaitā elektroenerģētikā, būs jāveic organizatoriskie pasākumi un jārada normatīvie dokumenti brīvā elektroenerģijas tirgus radīšanai Latvijā.

VAS LATVENERGO mērķtiecīgi ir izvērsusi pārstrukturēšanas darbu, tiek izstrādāta aktīva biznesa stratēģija jauniem apstākļiem, tiek veikta pamatlīdzekļu modernizācija konkurētspējas nodrošināšanai, tiek izvērsts darbs tirgus organizēšanai, kurā tā būs viens no dalībniekiem.

Ko iegūsim mēs - dažāda līmeņa elektroenerģijas lietotāji Latvijā? Tā būs drošāka un kvalitatīvāka elektroapgāde, salīdzinoši videi draudzīgāks un mums ērtāk saņemams pakalpojums par cenu, kas veidosies ražotāju konkurences apstākļos, saglabājot kontrolētus tās pieauguma tempus nākotnē.

Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 9286350

K. Miķelsons ar DET vadību pārrunās visas kompānijas un DET šī gada darba rezultātus, filiāles nākamā gada plānus, turpinās iepazīšanos ar filiālē strādājošajiem.

Tiekoties ar mediju pārstāvjiem, LATVENERGO prezidents sniegs plašāku informāciju par uzņēmuma darbību šogad, nākamā gada plāniem un citiem mediju pārstāvjus interesējošiem jautājumiem.

Sarunas laikā K. Miķelsons skaidros uzņēmuma viedokli par elektroenerģijas tarifiem 2002. gadā.

LATVENERGO vadības vizītes kompānijas filiālēs tiks rīkotas arī nākamnedēļ.

LATVENERGO prezidenta K. Miķelsona tikšanās ar reģionālajiem preses, radio un televīzijas pārstāvjiem notiks Jelgavā, Elektrības ielā 10 (Sēžu zālē, 4.stāvā) pulksten 18.00.

VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta
Komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis
7328811, mob. 9286350

Eurelectric apvieno faktiski visu Eiropas valstu enerģētikā darbojošās organizācijas un uzņēmumus, tostarp arī LATVENERGO. Darbība šajā organizācijā ir ļoti būtiska, jo Latvija, kuru pārstāv LATVENERGO, tur darbojas līdzīgās pozīcijās ar tādām enerģētikas lielvalstīm kā Vācija, Polija, Francija u.c. Eurelectric visām enerģētikas kompānijām ir vienādas balsstiesības, vienāda iespēja tikt uzklausītām un paust savu viedokli par atsevišķiem jautājumiem.

Savukārt pati Eurelectric kā vadošā Eiropas valstu enerģētiķu organizācija tiek uzklausīta Pasaules tirdzniecības organizācijā, Eiropas Komisijā un citās starptautiskajās organizācijās.

Darbojoties šajā savienībā, ir iespējas saņemt jaunāko informāciju par tendencēm Eiropas enerģētikas nozarē, piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī informēt un izglītot LATVENERGO darbiniekus un citus Latvijas enerģētikas sektorā strādājošos par jautājumiem, kas skar šo nozari arī citās valstīs, - elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, liberalizētā tirgus veidošanu, nodokļu un tarifu politiku u.tt.

"LATVENERGO ir Eurelectric savienības biedrs no 1994. gada. Šogad LATVENERGO paplašinājis to personu loku, kuri Eurelectric savienības ietvaros strādā biznesa jomās dažādās darba grupās, tas ir, ģenerēšanā, pārvadē, sadalē un piegādē. Sadarbība starptautiskā līmenī notiek ne tikai apmeklējot apspriedes, bet arī ikdienā - regulāri iepazīstoties un strādājot ar Eiropas valstu enerģētiķiem interesējošiem dokumentiem. LATVENERGO ir iekļāvies starptautisko lēmumu apspriešanas un pieņemšanas procesos, kas veicina Latvijas virzību uz Eiropas Savienību," atzīst LATVENERGO prezidents Kārlis Miķelsons.

Papildinformācija:

Baiba Ābelniece
LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļas projektu vadītāja
7328338, 9455960

Šī pasākuma realizācija dod iespēju noslēgt barojošo 110 kV elektropārvades līniju loku ap Ventspils pilsētu. Ventspilī, kur strauji attīstās osta, tas ir ļoti svarīgi.

Līdz 1999.gadam Ventspils elektroapgādes shēma nebija pietiekoši kvalitatīva. Visas trīs Ventspils pilsētu apgādājošās 110/10 kV apakšstacijas atradās Ventas labajā krastā, bet pilsēta ar vairākiem 10 kV elektrotīkla sadales punktiem - kreisajā.

1999.gadā tika izbūvēta jauna, moderna 110/10 kV apakšstacija Venta, uzstādot mūsdienu prasībām atbilstošu firmas Siemens 10 kV iekārtu un firmas ABB 110 kV iekārtu un 110 kV transformatorus, kā arī 110 kV gaisvadu - kabeļu līnija no apakšstacijas Ventspils.

2001.gadā izbūvējot jauno 110 kV kabeli tiek noslēgts 110 kV elektropārvades līniju loks no apakšstacijas Venta pāri Ventai (cauri dīķerim) uz labo krastu. Loka noslēgšanai jau 1999.gadā tika ieguldīts 110 kV kabelis zem Ventas.

Realizējot šo projektu tiek lokā saslēgtas apakšstacija Venta, apakšstacija Ventspils, apakšstacija Ventspils Nafta un sadales punkts Ventamonjaks tādējādi būtiski uzlabojot elektroapgādes drošumu Ventspils pilsētai.

Sadales punktu Ventamonjaks uzbūvēja viena gada laikā. Konkursa kārtībā tiesības piegādāt 110 kV iekārtu ieguva firma Siemens. Celtniecības darbus veica SIA Latvijas Energoceltnieks.

Kopējās projekta realizācijas izmaksas ir Ls 1 030 200 (bez PVN): projektēšanas darbi - Ls 33 400, iekārtas - Ls 663 200, celtniecības montāžas darbi - Ls 333 600.

Svinīga sadales punkta atklāšana notiks 7. decembrī plkst. 15 Ventspilī, Dzintara ielā 66, kur atrodas AS Ventamonjaks. Atklāšanā piedalīsies Ventspils mērs Aivars Lembergs, VAS Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons, VAS Latvenergo filiāles Augstsprieguma tīkls direktors Juris Kristapsons, SIA Latvijas Energoceltnieks valdes priekšsēdētājs Jānis Kols, SIA Siemens izpilddirektors Marti Kohtanens.

Baiba Ābelniece
LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļa
7328338, 9455960
Lūdzam zvanīt līdz 6. decembrim žurnālistiem par nepieciešamo transporta nodrošinājumu no Rīgas.

Kādā 2001.gada aprīļa naktī divi Rīgas iedzīvotāji M.Prikņa un S.Titovs vizinājās automašīnā pa pilsētu. Skaidrā prātā bija vienīgi šoferis. Braucienu draudēja izjaukt tas, ka automašīnas benzīna bāka bija gandrīz tukša, respektīvi, nebija vairs naudas. Un tad abiem draugiem radās ģeniāla ideja, pabraukāt apkārt un apskatīties, kur ko var nozagt. Tā meklējot viņi piebrauca pie Latvenergo filiālei Rīgas elektrotīkls piederošā transformatora punkta ēkas Zārdu un Imantas 3.līnijas ielu krustojumā. Uzmanību piesaistīja metāla durvis, tāpēc tika likti lietā "darba instrumanti", kuri glabājās automašīnā. Ar tiem M.Prikņa un S.Titovs atlauza durvju eņģes, izcēla durvis un ielika tās automašīnā. Tā kopā nolaupot divas divviru un divas vienviru durvis. Tās viņi realizēja Ķīpsalas metāla pieņemšanas punktā, par to saņemot 45 LVL lielu atalgojumu. Nu draugi varēja pēc grūtā darba mazliet atpūsties un pat uzcienāt ar ko grādīgāku arī M.Prikņas brāli V.Prikņu. Bet tavu nelaimi - nauda kā par brīnumu bija izbeigusies atkal. Taču šoreiz ilgi domāt nenācās - amats bija rokā, un nu jau visi trīs kopā nolēma nozagt kaut ko vēl. Arī mērķis bija zināms. "Kājas" pašas aizveda draugus uz Zārdu ielas un Imantas 3.līnijas ielu krustojumu. Tavu brīnumu - jau zināmajai transformatora punkta ēkai durvis kāds "labvēlis" ielicis no jauna. Un atkal Rīgas elektrotīklam piederošais transformatora punkts tika atzīts par labu esam, un atkal durvis komplektā kopējiem spēkiem tika izlauztas un aizvestas uz metāla pieņemšanas punktu, kur kā atalgojums tiek saņemti 45 LVL. Stāstam ir skumjš nobeigums, jo draugi ilgi priecāties nedabūja. Noziegums tika atklāts un vainīgie atrasti. Notiesātie izdarīto nožēlo. Domājams gan, jo visa viņu nolaupīto durvju īstā vērtība sastāda 2557,26 LVL.

Tāpēc saskaņā ar Latvijas KPK 299.,300.pantu, tiesa

nosprieda:

1. V.Prikņu, M.Prikņu un S.Titovu atzīt par vainīgiem Krimināllikuma 175.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņus pēc šī panta. V.Prikņu sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, taču tā kā viņš tiesāts atkārtoti, tad saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, noteiktam sodam daļēji pievienot neizciesto sodu, saskaņā ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 1998.gada 13.novembra spriedumu, un galīgo sodu V.Prikņam noteikt brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi, uzsākot soda izciešanu slēgta tipa cietumā. S.Titovu sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, sodu nosakot nosacīti, ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem. M.Prikņu sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, sodu nosakot nosacīti, ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem.
2. Latvenergo filiāles Rīgas elektrotīkls pieteikto civilprasību apmierināt sekojoši:

Tā kā dzīvojamo ēku kategorijā saņemto pieteikumu nebija daudz, žūrijas komisijas locekļi vienojās veicināšanas balvas piešķirt ēkas Ulža ielā 7 īpašniecei Sandrai Veinbergai un Ilonai Dzenei, kuras īpašums atrodas Babītes pagasta Pļavu ielā 7.

Nedzīvojamo māju kategorijā tika pasniegtas arī veicināšanas balvas, kuras saņēma "Ventspils Naftas" viesu nams A. Briāna ielā 3 un akciju sabiedrības "Rota" nams Dzirnavu ielā 57. Tāpat balvu saņēma arī pirmās vietas ieguvēja pieteicēja Vizma Kalme.

Savukārt Rīgas Dome Andrejam Pebo, Sandrai Veinbergai, SIA "Portuns", a/s "Latio Invest" kā balvu piešķīra atlaides no 2002. gada nekustamā īpašuma nodokļu maksājuma.

Konkurss tika izsludināts ar mērķi apzināt un popularizēt izgaismotās ēkas un to fasādes Rīgas pilsētas un rajona teritorijā, lai veicinātu vides sakārtošanu Latvijā, kā risinājuma elementu izmantojot apgaismojumu.

Konkursā tika iesūtīti 37 pieteikumi - visvairāk par izgaismotākajiem namiem Rīgas centrā un Vecrīgā.

Baiba Ābelniece
LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļa
7328338, 9455960