VAS LATVENERGO darbiniekus apdrošina RSK

Starp VAS "Latvenergo" un apdrošināšanas sabiedrība "Rīgas slimokase" ir noslēgts līgums par "Latvenergo darbinieku veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu 2002.gadam.

Apdrošināšanas sabiedrība "Rīgas slimokase" uzvarēja "Latvenergo" izsludinātā konkursā, kurā bija iesniegti trīs piedāvājumi: apvienotais - BTA&Balta, Baltikums Dzīvība un RSK projekts.

RSK piedāvājums tika atzīts par ekonomiski izdevīgāko, tajā ir visplašākais piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu loks, līgumiestāžu tīkls, visizdevīgākā medikamentu ar atlaidi iegādes programma.

2001.gadā lielākā daļa no Latvenergo 15 filiāļu darbiniekiem gadā bija apdrošināti sabiedrībā BTA, taču dažu filiāļu darbinieku veselība un nelaimes gadījumi tika apdrošināti arī citās sabiedrībās - RSK, Latgarants, Balta. Ņemot vērā kompāniju dažādos apdrošināšanas noteikumus, tika nolemts, ka 2002. gadā visi darbinieki tiks apdrošināti vienā kompānijā, viena konkursa rezultātā.

Līgums par 6710 "Latvenergo" darbinieku veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu noslēgts par 469,7 tūkstošiem latu.

Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 7328811
Mob. 9286350

Valsts prezidente iepazīstas ar LATVENERGO

Lai iepazītos ar VAS LATVENERGO darbību un ar uzņēmuma vadību pārrunātu konkurētspējas nostiprināšanu un vienota Baltijas elektroenerģētikas tirgus izveides iespējas, šodien Rīgas TEC-2 apmeklēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Vizītes laikā VAS LATVENERGO prezidents Kārlis Miķelsons iepazīstināja Valsts prezidenti ar uzņēmuma saimniecisko darbību un aktualitātēm, kā arī pārrunāja svarīgākos jautājumus, kas satrauc Latvijas enerģētiķus. Valsts prezidente iepazinās arī ar TEC-2, kas ir lielākais siltumenerģijas ražotājs galvaspilsētas iedzīvotājiem.

Īpaša uzmanība Valsts prezidentes un uzņēmuma vadības sarunā tika pievērsta LATVENERGO lomai valsts energoapgādes sistēmā, kā arī enerģētikas attīstībai Latvijā līdz ar valsts iestāšanos Eiropas Savienībā.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Latvijas Ministru kabineta lēmumam uzņēmumā jau tiek veikta reorganizācija, kuras rezultātā patērētājiem tiks dotas reālas iespējas izvēlēties elektroenerģijas ražotāju, bet LATVENERGO kļūs par konkurētspējīgu, liberāla tirgus apstākļiem atbilstošu uzņēmumu.

Tāpat tika pārrunāti LATVENERGO investīciju plāni, uzņēmuma infrastruktūras atjaunošanas, vides aizsardzības un drošības jautājumi, sadarbības iespējas Baltijas jūras reģionā.

Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 7328811
Mob. 9286350

VAS LATVENERGO 2001.gadā

Pēc operatīviem, neauditētiem aprēķiniem VAS "Latvenergo" 2001.gadā kopumā klientiem piegādājusi elektroenerģiju 4951,2 miljonu kWh apjomā, kas ir par 4,9 % vairāk nekā 2000.gadā.

Visvairāk elektroenerģijas patērēts rūpniecības sektorā - 1622,2 milj. kWh (pieaugums - 3,8%), iedzīvotāju sektorā - 1139,0 miljoni kWh (par 4,1% vairāk nekā 2000.g.) Visstraujāk pieaudzis elektroenerģijas patēriņš tirdzniecībā - par 15,5 %, kas 2001.gadā sastāda 384,4 miljonus kWh, savukārt par 3,2 % (kopumā 112,7 milj. kWh) patēriņš samazinājies lauksaimniecībā. Visavairāk elektroenerģijas pagājušajā gadā patērēts gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī.

Pēc operatīvās, neauditētās informācijas VAS "Latvenergo"sadales elektrotīklos 2001.gadā bija 923 zagšanas gadījumi. Nozagti vadi 1 304 309 m garumā (140 745 kg), 53 līniju balsti, 12 transformatori. Zādzību nodarīto postījumu atjaunošanai nepieciešami Ls 461 249. Zādzību skaits 2001. gadā (923), salīdzinājumā ar 2000.gadu (842), pieaudzis par 81 gadījumu. Krāsaino metālu zagļu rokās arvien vairāk nonāk vadi, šogad - 140,7 tonnas (pagājušogad - 119 t).

VAS "Latvenergo" 2001.gadā izdevies samazināt elektroenerģijas zudumus. Pēc operatīvās, neauditētās informācijas salīdzinot ar 2000. gadu, sadales tīklā zudumi samazināti par 0,8 %, un 2001. gadā zudumi sastāda 11,45 % pret sadales tīklā nodoto enerģiju. 2001. gadā realizētas 4 951 milj. kWh elektroenerģijas, kas ir par 4,9 % vairāk nekā pērn.

Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 7328811
Mob. 9286350

VAS LATVENERGO vadība ievēro un pilda akcionāra lēmumus

VAS LATVENERGO vadība uzsver, ka "Windau" īpašnieki realizē prasību pret valsti, un "Latvenergo" kā valsts akciju sabiedrība pilda valsts uzdevumu, tātad - valdības lēmumus.

VAS LATVENERGO šā gada budžets ir precīzi pozicionēts, un tajā nav un nevar būt pozīcijas, lai maksātu starptautisku tiesu izdevumus.

Uzņēmuma vadība neredz iespēju mainīt investīciju politiku, tajā skaitā - investīcijām paredzēto līdzekļu summu. Tātad iespējamie tēriņi var tikt meklēti vienīgi uzņēmuma izmaksu pozīciju reducēšanā.

LATVENERGO atbilstoši likumdošanai ir pildījis visas ar SIA "Windau" līgtās saistības, un tagadējo šīs firmas akcionāru prasības uzskata par nepamatotām.

LATVENERGO ir valsts akciju sabiedrība, un savā darbībā ievēro akcionāra lēmumus.

Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 7328811
Mob. 9286350

VAS LATVENERGO mērķtiecīgi gatavojas brīvā elektroenerģijas tirgus apstākļiem ES

Vakar, 12. decembrī Briselē Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu kārtējā sanāksmē, ko vadīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, tika slēgta sadaļa "Enerģētika".

Enerģētikas sadaļas slēgšana sarunās ar enerģētikas un transporta ģenerāldirektorātu (DG TREN) par gatavību iestāties Eiropas Savienībā nozīmē, ka kopumā Latvijā enerģētikā ir veikts liels darbs, harmonizējot likumdošanu un radot normatīvos dokumentus atbilstoši ES direktīvu un lēmumu prasībām.

Kopējais enerģētikas nozares vērtējums - pēc iestāšanās procedūru izpildes būsim gatavi strādāt asas konkurences apstākļos. Būs veikta uzņēmumu pārstrukturēšana, tiks radīti apstākļi darbības efektivitātes paaugstināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai.

Sarunās speciāli akcentētās problēmas, kas jāatrisina pārejas periodā līdz 2009. gadam, elektroenerģētikas sektoru tieši neskar, jo runa bija par gāzes ekskluzīvās licences un monopoluzņēmuma cenu politiku, kā arī par Valdības noteikumiem naftas produktu 90 dienu rezervju veidošanā. Neskatoties uz šādu rezervju nepieciešamību Latvijas enerģētiskajai drošībai, tās tiks veidotas tādējādi, lai neradītu grūtības Latvijas tautsaimniecībai kopumā - tā atzina Latvijas un ES puses.

Protams, laikā līdz kļūsim ES dalībvalsts, enerģētikā, tajā skaitā elektroenerģētikā, būs jāveic organizatoriskie pasākumi un jārada normatīvie dokumenti brīvā elektroenerģijas tirgus radīšanai Latvijā.

VAS LATVENERGO mērķtiecīgi ir izvērsusi pārstrukturēšanas darbu, tiek izstrādāta aktīva biznesa stratēģija jauniem apstākļiem, tiek veikta pamatlīdzekļu modernizācija konkurētspējas nodrošināšanai, tiek izvērsts darbs tirgus organizēšanai, kurā tā būs viens no dalībniekiem.

Ko iegūsim mēs - dažāda līmeņa elektroenerģijas lietotāji Latvijā? Tā būs drošāka un kvalitatīvāka elektroapgāde, salīdzinoši videi draudzīgāks un mums ērtāk saņemams pakalpojums par cenu, kas veidosies ražotāju konkurences apstākļos, saglabājot kontrolētus tās pieauguma tempus nākotnē.

Andris Siksnis,
VAS LATVENERGO Komunikāciju daļas vadītājs
Tel: 9286350

LATVENERGO vadība aicina mediju pārstāvjus uz tikšanos

Otrdien 11. decembrī LATVENERGO prezidents Kārlis Miķelsons apmeklēs LATVENERGO filiāli - Dienvidu Elektriskos tīklus (DET), kur tiksies ar filiāles vadību, darbiniekiem un reģionālo un vietējo mediju pārstāvjiem.

K. Miķelsons ar DET vadību pārrunās visas kompānijas un DET šī gada darba rezultātus, filiāles nākamā gada plānus, turpinās iepazīšanos ar filiālē strādājošajiem.

Tiekoties ar mediju pārstāvjiem, LATVENERGO prezidents sniegs plašāku informāciju par uzņēmuma darbību šogad, nākamā gada plāniem un citiem mediju pārstāvjus interesējošiem jautājumiem.

Sarunas laikā K. Miķelsons skaidros uzņēmuma viedokli par elektroenerģijas tarifiem 2002. gadā.

LATVENERGO vadības vizītes kompānijas filiālēs tiks rīkotas arī nākamnedēļ.

LATVENERGO prezidenta K. Miķelsona tikšanās ar reģionālajiem preses, radio un televīzijas pārstāvjiem notiks Jelgavā, Elektrības ielā 10 (Sēžu zālē, 4.stāvā) pulksten 18.00.

VAS LATVENERGO Korporatīvo komunikāciju departamenta
Komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis
7328811, mob. 9286350

LATVENERGO līdzdarbojas starptautisku lēmumu pieņemšanā Eiropā

VAS LATVENERGO prezidents Kārlis Miķelsons piedalās kārtējā enerģētikas industrijas savienības Eurelectric valdes sēdē Briselē, kur pulcējas Eiropas valstu enerģētikas nozares pārstāvji.

Eurelectric valdes sēdes notiek 4 reizes gadā. Šajā enerģētikas industrijas valdes sēdē apspriežamie jautājumi ir saistīti ar Spānijas prezidentūru Eiropas Savienībā (no 2002. gada 1. janvāra), savienības biznesa grupu piedāvāto aktualitāšu izskatīšanu un plānotajām struktūras izmaiņām Eurelectric.

Eurelectric apvieno faktiski visu Eiropas valstu enerģētikā darbojošās organizācijas un uzņēmumus, tostarp arī LATVENERGO. Darbība šajā organizācijā ir ļoti būtiska, jo Latvija, kuru pārstāv LATVENERGO, tur darbojas līdzīgās pozīcijās ar tādām enerģētikas lielvalstīm kā Vācija, Polija, Francija u.c. Eurelectric visām enerģētikas kompānijām ir vienādas balsstiesības, vienāda iespēja tikt uzklausītām un paust savu viedokli par atsevišķiem jautājumiem.

Savukārt pati Eurelectric kā vadošā Eiropas valstu enerģētiķu organizācija tiek uzklausīta Pasaules tirdzniecības organizācijā, Eiropas Komisijā un citās starptautiskajās organizācijās.

Darbojoties šajā savienībā, ir iespējas saņemt jaunāko informāciju par tendencēm Eiropas enerģētikas nozarē, piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī informēt un izglītot LATVENERGO darbiniekus un citus Latvijas enerģētikas sektorā strādājošos par jautājumiem, kas skar šo nozari arī citās valstīs, - elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, liberalizētā tirgus veidošanu, nodokļu un tarifu politiku u.tt.

"LATVENERGO ir Eurelectric savienības biedrs no 1994. gada. Šogad LATVENERGO paplašinājis to personu loku, kuri Eurelectric savienības ietvaros strādā biznesa jomās dažādās darba grupās, tas ir, ģenerēšanā, pārvadē, sadalē un piegādē. Sadarbība starptautiskā līmenī notiek ne tikai apmeklējot apspriedes, bet arī ikdienā - regulāri iepazīstoties un strādājot ar Eiropas valstu enerģētiķiem interesējošiem dokumentiem. LATVENERGO ir iekļāvies starptautisko lēmumu apspriešanas un pieņemšanas procesos, kas veicina Latvijas virzību uz Eiropas Savienību," atzīst LATVENERGO prezidents Kārlis Miķelsons.

Papildinformācija:

Baiba Ābelniece
LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļas projektu vadītāja
7328338, 9455960

Ventspilniekiem - drošāka elektroapgāde

7.decembrī svinīgi atklās 110 kV (kilovoltu) sadales punktu Ventamonjaks. Šis Latvenergo investīciju projekts ir īpašs, jo, ņemot vērā ierobežoto laukumu, piegādātas un uzstādītas gāzes izolācijas slēgiekārtas tipa 110 kV sadales iekārtas - vienīgās šādas Latvijā.

 Jaunā apakšstacija Ventamonjaks būtiski uzlabos Ventspils elektroapgādi, un palielinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti, samazinās tehniskos zudumus tīklā.

Šī pasākuma realizācija dod iespēju noslēgt barojošo 110 kV elektropārvades līniju loku ap Ventspils pilsētu. Ventspilī, kur strauji attīstās osta, tas ir ļoti svarīgi.

Līdz 1999.gadam Ventspils elektroapgādes shēma nebija pietiekoši kvalitatīva. Visas trīs Ventspils pilsētu apgādājošās 110/10 kV apakšstacijas atradās Ventas labajā krastā, bet pilsēta ar vairākiem 10 kV elektrotīkla sadales punktiem - kreisajā.

1999.gadā tika izbūvēta jauna, moderna 110/10 kV apakšstacija Venta, uzstādot mūsdienu prasībām atbilstošu firmas Siemens 10 kV iekārtu un firmas ABB 110 kV iekārtu un 110 kV transformatorus, kā arī 110 kV gaisvadu - kabeļu līnija no apakšstacijas Ventspils.

2001.gadā izbūvējot jauno 110 kV kabeli tiek noslēgts 110 kV elektropārvades līniju loks no apakšstacijas Venta pāri Ventai (cauri dīķerim) uz labo krastu. Loka noslēgšanai jau 1999.gadā tika ieguldīts 110 kV kabelis zem Ventas.

Realizējot šo projektu tiek lokā saslēgtas apakšstacija Venta, apakšstacija Ventspils, apakšstacija Ventspils Nafta un sadales punkts Ventamonjaks tādējādi būtiski uzlabojot elektroapgādes drošumu Ventspils pilsētai.

Sadales punktu Ventamonjaks uzbūvēja viena gada laikā. Konkursa kārtībā tiesības piegādāt 110 kV iekārtu ieguva firma Siemens. Celtniecības darbus veica SIA Latvijas Energoceltnieks.

Kopējās projekta realizācijas izmaksas ir Ls 1 030 200 (bez PVN): projektēšanas darbi - Ls 33 400, iekārtas - Ls 663 200, celtniecības montāžas darbi - Ls 333 600.

Svinīga sadales punkta atklāšana notiks 7. decembrī plkst. 15 Ventspilī, Dzintara ielā 66, kur atrodas AS Ventamonjaks. Atklāšanā piedalīsies Ventspils mērs Aivars Lembergs, VAS Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons, VAS Latvenergo filiāles Augstsprieguma tīkls direktors Juris Kristapsons, SIA Latvijas Energoceltnieks valdes priekšsēdētājs Jānis Kols, SIA Siemens izpilddirektors Marti Kohtanens.

Baiba Ābelniece
LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļa
7328338, 9455960
Lūdzam zvanīt līdz 6. decembrim žurnālistiem par nepieciešamo transporta nodrošinājumu no Rīgas.

Spriedums pasludināts

Masu mēdijos par krāsaino metālu zagļiem vēl aizvien parādās daudzi sižeti un raksti. Bieži tas ir saistīts ar Latvenergo, jo par kārdinājumu zagļiem ir gaisvadu elektrolīniju krāsainā metāla vadi. Taču gadās arī netipiski gadījumi, kā, piemēram, šis, par kuru pavasarī tika runāts presē. Tagad tas ir atrisinājies.

Š.g. 10.septembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā tika nolasīts spriedums trīs Rīgas iedzīvotājiem, kuri tika apsūdzēti Krimināllikuma 175.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, t.i., par slepenu svešas mantas zādzību atkārtoti, pēc iepriekšējas vienošanās, personu grupā. Mantība, ko šie cilvēki nolaupīja pieder Latvenergo filiālei Rīgas elektrotīkls, un lūk kā tas notika.

Kādā 2001.gada aprīļa naktī divi Rīgas iedzīvotāji M.Prikņa un S.Titovs vizinājās automašīnā pa pilsētu. Skaidrā prātā bija vienīgi šoferis. Braucienu draudēja izjaukt tas, ka automašīnas benzīna bāka bija gandrīz tukša, respektīvi, nebija vairs naudas. Un tad abiem draugiem radās ģeniāla ideja, pabraukāt apkārt un apskatīties, kur ko var nozagt. Tā meklējot viņi piebrauca pie Latvenergo filiālei Rīgas elektrotīkls piederošā transformatora punkta ēkas Zārdu un Imantas 3.līnijas ielu krustojumā. Uzmanību piesaistīja metāla durvis, tāpēc tika likti lietā "darba instrumanti", kuri glabājās automašīnā. Ar tiem M.Prikņa un S.Titovs atlauza durvju eņģes, izcēla durvis un ielika tās automašīnā. Tā kopā nolaupot divas divviru un divas vienviru durvis. Tās viņi realizēja Ķīpsalas metāla pieņemšanas punktā, par to saņemot 45 LVL lielu atalgojumu. Nu draugi varēja pēc grūtā darba mazliet atpūsties un pat uzcienāt ar ko grādīgāku arī M.Prikņas brāli V.Prikņu. Bet tavu nelaimi - nauda kā par brīnumu bija izbeigusies atkal. Taču šoreiz ilgi domāt nenācās - amats bija rokā, un nu jau visi trīs kopā nolēma nozagt kaut ko vēl. Arī mērķis bija zināms. "Kājas" pašas aizveda draugus uz Zārdu ielas un Imantas 3.līnijas ielu krustojumu. Tavu brīnumu - jau zināmajai transformatora punkta ēkai durvis kāds "labvēlis" ielicis no jauna. Un atkal Rīgas elektrotīklam piederošais transformatora punkts tika atzīts par labu esam, un atkal durvis komplektā kopējiem spēkiem tika izlauztas un aizvestas uz metāla pieņemšanas punktu, kur kā atalgojums tiek saņemti 45 LVL. Stāstam ir skumjš nobeigums, jo draugi ilgi priecāties nedabūja. Noziegums tika atklāts un vainīgie atrasti. Notiesātie izdarīto nožēlo. Domājams gan, jo visa viņu nolaupīto durvju īstā vērtība sastāda 2557,26 LVL.

Tāpēc saskaņā ar Latvijas KPK 299.,300.pantu, tiesa

    nosprieda:
  1. V.Prikņu, M.Prikņu un S.Titovu atzīt par vainīgiem Krimināllikuma 175.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņus pēc šī panta. V.Prikņu sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, taču tā kā viņš tiesāts atkārtoti, tad saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, noteiktam sodam daļēji pievienot neizciesto sodu, saskaņā ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 1998.gada 13.novembra spriedumu, un galīgo sodu V.Prikņam noteikt brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi, uzsākot soda izciešanu slēgta tipa cietumā. S.Titovu sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, sodu nosakot nosacīti, ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem. M.Prikņu sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, sodu nosakot nosacīti, ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem.
  2. Latvenergo filiāles Rīgas elektrotīkls pieteikto civilprasību apmierināt sekojoši:
  • piedzīt no M.Prikņas un S.Titova solidāri par labu Latvenergo filiālei Rīgas elektrotīkls 1261,89 LVL;
  • piedzīt no M.Prikņas, S.Titova un V.Prikņas solidāri par labu Latvenergo filiālei Rīgas elektrotīkls 1295,37 LVL, pie kam realizēt S.Titovam piederošo automašīnu civilprasības apmierināšanai.

    Jājautā - vai tad bija vērts?

    A.Plostiņa
    Rīgas elektrotīkla Sabiedrisko attiecību konsultante

  • Paziņoti konkursa Gaišākais nams uzvarētāji

    Noslēdzies LATVENERGO un LEC rīkotais konkurss Gaišākais nams, kurā tika vērtēti vislabāk izgaismotie nami Rīgā un Rīgas rajonā. Par uzvarētāju nedzīvojamo ēku kategorijā tika atzīts nams Krišjāņa Valdemāra ielā 33, kura īpašnieks ir Andrejs Pebo.

    Otro vietu konkursā ieguva Smilšu ielas 8. nams, kura īpašnieks ir a/s "Latio Invest", bet trešo - aktīvās atpūtas komplekss "Joker klubs" Katrīnas ielā 8, kas pieder SIA "Portuns".

    Tā kā dzīvojamo ēku kategorijā saņemto pieteikumu nebija daudz, žūrijas komisijas locekļi vienojās veicināšanas balvas piešķirt ēkas Ulža ielā 7 īpašniecei Sandrai Veinbergai un Ilonai Dzenei, kuras īpašums atrodas Babītes pagasta Pļavu ielā 7.

    Nedzīvojamo māju kategorijā tika pasniegtas arī veicināšanas balvas, kuras saņēma "Ventspils Naftas" viesu nams A. Briāna ielā 3 un akciju sabiedrības "Rota" nams Dzirnavu ielā 57. Tāpat balvu saņēma arī pirmās vietas ieguvēja pieteicēja Vizma Kalme.

    Savukārt Rīgas Dome Andrejam Pebo, Sandrai Veinbergai, SIA "Portuns", a/s "Latio Invest" kā balvu piešķīra atlaides no 2002. gada nekustamā īpašuma nodokļu maksājuma.

    Konkurss tika izsludināts ar mērķi apzināt un popularizēt izgaismotās ēkas un to fasādes Rīgas pilsētas un rajona teritorijā, lai veicinātu vides sakārtošanu Latvijā, kā risinājuma elementu izmantojot apgaismojumu.

    Konkursā tika iesūtīti 37 pieteikumi - visvairāk par izgaismotākajiem namiem Rīgas centrā un Vecrīgā.

    Baiba Ābelniece
    LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļa
    7328338, 9455960

    Iesniegto ziņojumu izskatīsim un Jūsu norādītos personas datus apstrādāsim sabiedrības interesēs un juridiskā pienākuma izpildei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jūsu kā trauksmes cēlēja tiesības tiks