LATVENERGO fotoizstādi organizēja, uzskatot, ka Jūrmala visos vēstures posmos ir bijusi interesanta un neatkārtojama un arī šodienas ne tik viennozīmīgajā situācijā tā mainās un attīstās.

Šajā procesā tieši fotomāksla ļauj Jūrmalas šodienu saglabāt attēlos un arī atmiņā, parādot pilsētu no neierasta skatu punkta līdz pat viszināmākajam nostūrim.

Brīdī, kad Jūrmalas attīstībā sperts jauns solis un par tās iedzīvotāju ērtībām gādās jaunais Klientu konsultāciju centrs, šķita īpaši svarīgi fiksēt pilsētas seju un pirmām kārtām jau tās iedzīvotājus.

Šie darbi ir eksponēti jaunatvērtajā LATVENERGO Jūrmalas klientu konsultāciju centrā, bet vēlāk visa kolekcija tiks dāvināta Jūrmalas domei.

Papildinformācija:

Brigita Eglīte
LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
7 328 349; mob.t. 9 286 997

Lai pilnīgāk noskaidrotu elektropārvades līnijas tehnisko stāvokli un tālākās ekspluatācijas iespējas, tika nolemts veikt būvekspertīzi Rīgas Tehniskās universitātes Ēku un inženiertehnisko būvju diagnostikas zinātniski pētnieciskajā laboratorijā. Būvekspertīze konstatēja nopietnus bojājumus un defektus dzelzsbetonu traversās, līdz ar to tika pieņemts lēmums tās mainīt.

Projektu par balstu nomaiņu izstrādāja a/s "SEP", bet celtniecības un montāžas darbus veic SIA "LEC".

Šī tipa dzelzsbetonu balstu traversas Augstsprieguma tīkla vēsturē tiek mainītas pirmo reizi. Nomaiņas rezultātā tiks paaugstināta elektroenerģijas pārvades drošība un samazināsies bojājumi.

LATVENERGO arī turpmāk veiks augstspriegumu līniju balstu nomaiņu, bet tās ir pietiekoši lielas investīcijas. Taču LATVENERGO uzskata, ka nedrīkst taupīt uz elektrolīniju un elektropiegādes drošību, jo uzņēmuma uzdevums ir, neskatoties ne uz ko, nodrošināt drošas elektroenerģijas piegādi ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Papildinformācija:

Brigita Eglīte
LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
7 328 349; mob.t. 9 286 997

Jūrmalas Klientu konsultāciju centrā jūrmalnieki bez papildu samaksas varēs norēķināties par elektrību, turklāt visiem elektroenerģijas lietotājiem modernos un mūsdienīgos apstākļos centrā būs iespēja konsultēties par pieslēgumiem, jaudas palielināšanu, energoefektivitāti un citiem neskaidriem jautājumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas lietošanu. Jau no pirmās atvēršanas dienas centrs piedāvā visiem, kuriem tas ir iespējams, par patērēto elektroenerģiju norēķināties izmantojot internetu.

Jūrmalas Klientu konsultāciju centra būvniecības darbus veica SIA LEC (Latvijas Energoceltnieks), kopējās būvdarbu izmaksas - Ls 357 000.

LATVENERGO filiāles Centrālie elektriskie tīkli Jūrmalas tīkla rajonā ir 27000 klientu. Pagājušajā gadā ievērojami palielinājies interesentu skaits LATVENERGO Efektivitātes centrā Rīgā, tāpēc paredzama arī interese rajonos ārpus Rīgas.

LATVENERGO Efektivitātes centrs Rīgā darbojas gandrīz piecus gadus. Līdzīgi energoefektivitātes centri izveidoti arī LATVENERGO filiālēs - Liepājā, drīzumā tika atvērti Bauskā, Jēkabpilī un Daugavpilī, nākotnē šādus centrus plānots izvedot visās filiālēs - LATVENERGO vēlas būt tuvāk ikvienam klientam.

Lai veicinātu sadarbību starp LATVENERGO un Jūrmalas iedzīvotājiem, līdz ar jaunā Jūrmalas Klientu konsultāciju centra darba sākšanu tajā tiek atklāta Latvijas fotomākslinieku izstāde Jūrmalnieka portrets Jūrmalas ainavā, kurā dažādās situācijās redzami Jūrmalas iedzīvotāji. Izstādē tiks noteikti labākie darbi, un to autori saņems naudas prēmijas. Vēlāk izstādes darbi tiks dāvināti Jūrmalas domei.

Jūrmalas Klientu konsultāciju centra un izstādes Jūrmalnieka portrets Jūrmalas ainavā atklāšana notiks 27. septembrī, plkst. 11.00, Jūrmalā, Jomas ielā 4.
Centra atklāšanā piedalīsies LATVENERGO vadība, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Dainis Urbanovičs un domnieki.
Plkst. 10.00 pie Preses nama gaidīs autobuss, kas aizvedīs un atvedīs no atklāšanas pasākuma.

Papildinformācija:

Brigita Eglīte
LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
7 328 349; mob.t. 9 286 997

LATVENERGO apdrošināšanas politika paredz ilgtermiņā veidot uzņēmuma apdrošināšanas programmu, kas garantē pietiekamu un savlaicīgu finansu resursu pieejamību pēkšņu un neparedzētu zaudējumu seku likvidēšanai, kuri var apdraudēt elektroenerģijas piegādi patērētājiem.

Konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 30.10.2001, visa informācija par to ir publicēta laikraksta "Latvijas Vēstnesis" šīsdienas numurā.

Papildinformācija:
Brigita Eglīte
Latvenergo sabiedrisko attiecību vadītāja
7 328 349; mob.t. 9 286 997

Ekspluatācijā apakšstacija Liepāja tika nodota 1943.gadā, bet tās rekonstrukcija aizsākās tikai šogad.

Šī apakšstacija atrodas Liepājas pilsētas centrālajā rūpniecības rajonā un ar elektroenerģiju nodrošina lielāko LATVENERGO klientu A/S Liepājas Metalurgs, kā arī citus ražošanas uzņēmumus un Liepājas iedzīvotājus. Rekonstrukcijas rezultātā šie LATVENERGO klienti iegūs drošāku un kvalitatīvāku elektroenerģijas piegādi.

Būvmontāžas darbus veic A/S Remus, savukārt projektēšanas darbus kopīgi veic Latvenergo Projekts un Siltumelektroprojekts. Iekārtas piegādāja SIA Siemens, SIA ABB, Alstom Energietechnik AG, Tridelta Uberspannungsableiter GmbH.

Rekonstrukcijas pirmās kārtas kopējās izmaksas ir 926,3 tūkstoši latu.

Līdzīgs projekts augusta beigās tika realizēts arī Rīgā, kur pēc pirmās kārtas rekonstrukcijas ekspluatācijā tika nodota 110 kV apakšstacija Purvciems. Arī šīs rekonstrukcijas rezultātā LATVENERGO klienti iegūs drošāku elektroenerģijas piegādi, un tiks samazināta iespējamība elektroenerģijas piegādes pārtraukumiem bojājumu dēļ.

Šī apakšstacija tika uzbūvēta un nodota ekspluatācijā 1976.gadā, tās rekonstrukcija aizsākās šogad. Pēc 110 kV sadales rekonstrukcijas apakšstacija strādās ekonomiskā režīmā - ar vienu transformatoru. Tā ir arī iespēja samazināt zudumus Purvciema apakšstacijā, gūstot atdevi no projekta realizācijas.

Divpusējā Purvciema apakšstacijas barošana novērsīs, vai arī līdz minimumam samazinās elektroenerģijas piegādes pārtraukumus LATVENERGO Rīgas Elektrotīkla klientiem Purvciema un Mežciema rajonos. Līdz šim, notiekot īsslēgumam 110 kV līnijās, patērētāji vienmēr izjuta pārslēgumus 110 kV sadalē. Jaunajā shēmā paredzēti jaudas slēdži, kas nodrošina automātiskus pārslēgumus, līdz ar to patērētāji traucējumus 110 kV tīklā gandrīz neizjutīs.

LATVENERGO klienti, kurus ar elektroenerģiju apgādā apakšstacija Purvciems, ir Purvciemā un Mežciemā dzīvojošie 40 000 Rīgas iedzīvotāji. Turklāt no šīs apakšstacijas elektroenerģija tiek piegādāta Gaiļezera Onkoloģiskajai slimnīcai un Bērnu slimnīcai.

Apakšstacijas Purvciems rekonstrukcijas pirmās kārtas kopējās izmaksas ir 390 tūkstoši latu.

Apakšstacijas rekonstrukcijas otro kārtu un līdz ar to visu rekonstrukciju kopumā ir plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Brigita Eglīte
Latvenergo sabiedrisko attiecību vadītāja
7 32 83 49; mob.t. 9 28 69 97

Šī padomes neizlēmība un izvairīšanās no atbildes faktiski ir radījusi draudus visiem elektroenerģijas patērētājiem - 1,2 miljoniem Latvijas iedzīvotāji, kuri ir Latvenergo klienti.

Enerģētikas nozares redzamākie speciālisti jau daudzkārt ir uzsvēruši, ka izmaiņas ilgtermiņa tarifu politikā ir nepieciešamas, lai būtu iespējams sekmīgi uzturēt, atjaunot un attīstīt nozares infrastruktūru. Pretējā gadījumā jebkuram elektroenerģijas lietotājam nākotnē var nākties samierināties ar to, ka iekārtas pamazām izies no ierindas un arvien biežāki kļūs elektroenerģijas padeves traucējumi, kas savukārt atstās negatīvu iespaidu uz visas valsts tautsaimniecību.

Tarifu aprēķināšanas metodiku projekti, kuru apstiprināšana nepieciešama, lai varētu lemt par iespējamajām elektroenerģijas realizācijas un tīklu pakalpojumu tarifu izmaiņām nākamgad, padomei tika iesniegti jau pirms trim mēnešiem. Taču nekas vairāk par solījumiem šos projektus izskatīt tā arī nav saņemts.

Gatavojot izmaiņas ilgtermiņa tarifu politikā, Latvenergo iesniegtajos metodiku projektos bija iekļāvis principus, kas nodrošinās, lai iespējamais tarifu pieaugums neskartu maznodrošināto iedzīvotāju daļu, kā arī lielos rūpniecības uzņēmumus.

Tarifu politikas izmaiņu jautājuma izskatīšanu nedrīkst atlikt, jo investīcijas enerģētikas nozares infrastruktūras atjaunošanai ir nepieciešamas nekavējoties. Tāpēc nav saprotama ERP nevēlēšanās pieņemt principiālu lēmumu šajā jautājumā, kura izskatīšana, cerams, līdz ar padomes darba beigām tomēr neaizkavēsies uz nenoteiktu laiku.

Papildinformācija:
Brigita Eglīte
Latvenergo sabiedrisko attiecību vadītāja
7 328 349; mob.t. 9 286 997

Konkursa mērķis - apzināt un popularizēt izgaismotās ēkas, to fasādes un mājas Rīgas pilsētas un rajona teritorijā, lai veicinātu vides sakārtošanu Latvijā, kā risinājuma elementu izmantojot gaismas.

Konkursa žūrijā darbosies VAS Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons, SIA Latvijas Energoceltnieks valdes priekšsēdētājs Jānis Kols, arhitekts Jānis Lejnieks, SIA GaCo Skaņu un gaismas serviss direktors Gatis Kidals, Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, fotogrāfs Jānis Deinats un laikraksta Diena pielikuma Mājas Stils redaktore Solvita Smiļģe.

Konkursā var piedalīties ikviens Rīgas vai Rīgas rajona iedzīvotājs, atsūtot pieteikumu par interesantāk un oriģinālāk izgaismoto namu, ēkas fasādi, pagalmu vai iekšpagalmu. Tas var būt jebkurš - gan paša, gan kaimiņa vai laba drauga nams, kā arī ēka, kurā atrodas jūsu darbavieta.

Gaišākie nami tiks vērtēti divās kategorijās - privātmāja un daudzstāvu iestāde, birojs vai veikala ēka - privātpersonas vai juridiskas personas īpašums.

Galvenās balvas ir dāvanu kartes elektroprecēm 1000 latu, 500 latu vai 300 latu vērtībā, kuras saņems gan namu īpašnieki, gan pieteikumu iesniedzēji. Konkursā tiks nominētas trīs balvas katrā kategorijā.

Nama fotogrāfiju un īsu aprakstu par tā atrašanās vietu, adresi un statusu (privātpersonas vai juridiskas personas īpašums) un citu informāciju aicinām sūtīt žūrijas komisijai Pulkveža Brieža ielā 12, Rīgā, LV - 1230, ar norādi konkursam Gaišākais nams. Pieteikumu iesūtīšanas termiņš ir 30. oktobris, un konkursa rezultātus paziņosim 23. novembrī.

Papildinformācija:
Brigita Eglīte
Latvenergo sabiedrisko attiecību vadītāja
7 328 349; mob.t. 9 286 997

Ķeguma HES rekonstrukcija ir viens no pirmajiem lielākajiem starptautiskajiem projektiem LATVENERGO sistēmā. Kopējās Ķeguma HES rekonstrukcijas izmaksas ir aptuveni Ls 13 054 164.

Jau 1986. gadā pieņēma lēmumu par Ķeguma HES hidroagregātu rekonstrukciju. Rekonstrukcijas projektu ar austrumu tehnoloģiskajām iekārtām izstrādāja "Hidroprojekts" (Krievija). Šis projekts realizēts daļēji, bet hidroagregātu nomaiņai tika pieņemts norvēģu konsultantu firmas NORPLAN priekšlikums - pāriet uz rietumu tehnoloģiskajām iekārtām. 1996.gadā tika noslēgts kontrakts ar firmu "GEC ALSTOM" (Francija), kura uzvarēja atklātā konkursā par Ķeguma HES pilnu rekonstrukciju.

Kā pirmos rekonstrukcijai nodeva trešo un ceturto hidroagregātu. Trešā hidroagregāta (HA 3) rekonstrukcija izmaksāja Ls 3 479 940, un ekspluatācijā to nodeva 1999. gada 20. decembrī. Pēc nepilna gada - 2000. gada 5. oktobrī darbu energosistēmā uzsāka ceturtais hidroagregāts (HA 4), kura rekonstrukcijas izmaksas ir nedaudz lielākas kā trešajam hidroagregātam - Ls 3 631 807, bet jau 22. novembrī - arī otrais agregāts (HA 2), kura rekonstrukcija izmaksāja Ls 3 220 456. Visbeidzot 2001. gada 13. augustā valsts komisija atzina, ka pirmais hidroagregāts (HA1) ir gatavs pieņemšanai ekspluatācijā, tā rekonstrukcijas izmaksas ir Ls 2 721 960.

Speciālisti apgalvo, ka pēc rekonstrukcijas Ķeguma HES darbības spēja tiek atjaunota uz 40 gadiem. Rekonstruēto agregātu pārbaudes pierāda, ka lietderības koeficients pieaudzis no 82% līdz 91,4%, kas kopumā ļaus elektrostacijai papildus gadā izstrādāt 25 milj. kWh.

Nododot ekspluatācijai rekonstruēto Ķeguma HES, tiek pielikts punkts visai Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijai - no Pļaviņām līdz Ķegumam.

Kopējais investīciju apjoms, kas ieguldīts šajā investīciju projektā, ir 57, 136 miljoni ASV dolāru. Par šiem līdzekļiem ir rekonstruēti četri Ķeguma HES hidroagregāti, divi Pļaviņu HES hidroagregāti, veikti dambju drošības pasākumi, kā arī citi darbi, kas ļaus Daugavas hidroelektrostacijām darboties bez problēmām vairākus gadu desmitus. Taču tās nebūt nav visas nepieciešamās investīcijas, lai pilnībā varētu atjaunot un rekonstruēt LATVENERGO elektroiekārtas, jo daudz kur to darba mūžs ir jau pārsniedzis pieļaujamās normas vai arī tuvu tam.

Ķeguma HES pēcrekonstrukcijas atklāšana notiks 22. augustā plkst. 12.00, Ķeguma HES teritorijā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies: LATVENERGO vadība, Ministru prezidents Andris Bērziņš, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, ERAB pārstāvji, kompānijas ALSTOM pārstāvji, kā arī tie, kur piedalījās rekonstrukcijas projekta realizācijā.

22. augustā plkst. 10.30 pie Preses nama gaidīs autotransports, kas žurnālistus nogādās uz atklāšanas ceremoniju un atvedīs atpakaļ.

Papildinformācija:
Baiba Ābelniece
LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļa
7 328 810; mob.t. 9455960

Pērn Kokneses pilsdrupas pamati tika nostiprināti Pērses upes pusē. Šogad tiek nostiprināti pilsdrupu pamati Daugavas pusē. Pašlaik, ūdens līmeni pazeminot, ir redzamas pat pils pamatos iebūvētās šaujamlūkas.

Pagājušajā gadā tika veikti Kokneses pilsdrupu pamatu izpētes darbi, kuru rezultātā tapa pamatu nostiprināšanas projekts, kas pašlaik tiek realizēts.

Kokneses pilsdrupu atjaunošanas darbus finansē "Latvenergo", un darbu izpildi organizē SIA "Vides projekti".

Kokneses pilsdrupu pamatu nostiprināšanas darbi ilgs tikai līdz 13. augustam, un pēc darbu veikšanas ūdens līmenis atkal tiks pacelts.

"Latvenergo" tiešie ieguldījumi vides aizsardzības pasākumos 2000. gadā ir gandrīz 1,4 miljoni latu - par šiem līdzekļiem stiprināti Daugavas krasti, uzlabota termoelektrostaciju darbība, apsaimniekoti atkritumi un nodrošināta ikdienas vides aizsardzības pasākumu veikšana, piemēram, ūdens attīrīšana.

Papildinformācija:
Baiba Ābelniece
LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļa
7 328 810; mob.t. 9455960

Līdz neatkarības atjaunošanai Latvijā tika uzstādītas PSRS ražotās elektroiekārtas, kuru ekspluatācija jau no sākuma prasīja lielus ekspluatācijas izdevumus un kuru tehniskie rādītāji atpalika no rietumu vadošo firmu ražotām elektroiekārtām.

Iecavas apakšstacija uzbūvēta 1969. gadā, un tās iekārtas bija fiziski nolietojušās, to elementi bieži bija jānomaina, jo elektroiekārtu vidējais darba resurss ir 20 - 30 gadi. Līdzīgā situācijā pašlaik atrodas vairākas LATVENERGO apakšstacijas.

Iecavas 110/20 kV apakšstacijas rekonstrukcijas darbus uzsāka 2000. gadā, un šobrīd ir uzbūvēta jauna ēka, samontēta 20 kV slēgiekārta, demontēta esošās 110/20 kV apakšstacijas 20 kV brīvgaisa slēgiekārta un uzstādīta jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša slēgta tipa 20 kV sadales iekārta.

Iecavas 110/20 kV apakšstacijas 20 kV sadales iekārtas rekonstrukcijas projektu izstrādāja firma "Latvenergo projekts." Celtniecības un montāžas darbus veica SIA "Latvijas Energoceltnieks," bet iekārtas piegādāja kompānija "Siemens." Projekta realizācijas kopējās izmaksas ir Ls 324 297, tai skaitā celtniecības montāžas darbu - Ls 130 752.

Pildot LATVENERGO Attīstības programmas līdz 2010. gadam plānu, šajā gadā ir pabeigts rekonstrukcijas darbs 110 kV apakšstacijā Jēkabpilī un no jauna izbūvēta 110/10 kV apakšstacija Bastejkalns Rīgā. Vēl līdz gada beigām plānots izbūvēt 110 kV slēgiekārtu Venstpilī, rekonstruēt 110 kV apakšstaciju Purvciemā, 110 kV apakšstaciju Liepājā, Limbažos, Rīgas 1. TEC un 330 kV apakšstacijas Brocēnos, Rīgas HES un Bišuciemā. Šogad arī plānots atjaunot 9 vidējā sprieguma (10 - 20 kV) slēgiekārtas sadales tīklos un divas izbūvēt no jauna.

Katru gadu LATVENERGO plāno investēt 6 miljonus latu 110 kV un 330 kV apakšstaciju rekonstrukcijai, savukārt vidējā sprieguma (10 kV un 20 kV) slēgiekārtu rekonstrukcijai tuvāko gadu laikā vidēji tiks investēti 3 miljoni latu katru gadu. Tādējādi tīkli tiktu pakāpeniski atjaunoti un kalpotu atbilstoši mūsdienu tehniskajām prasībām.

Papildinformācija:
Baiba Ābelniece
LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļa
7 328 810; mob.t. 9455960