Gatavojot izmaiņas ilgtermiņa tarifu politikā, LATVENERGO ierosinājis metodikā iekļaut principus, kas nodrošinās, lai iespējamais tarifu pieaugums neskartu maznodrošināto iedzīvotāju daļu, kā arī lielos rūpniecības uzņēmumus. ERP vilcināšanās atbalstīt šos principus metodikā var izsaukt tarifa pieaugumu arī šīm minētājām elektroenerģijas lietotāju grupām.

ERP nenoteiktība un vilcināšanās nākotnē var izraisīt nepatīkamas sekas Latvijas enerģētikas sektorā. LATVENERGO jau vairākkārt ir uzsvēris, ka izmaiņas ilgtermiņa tarifu politikā ir nepieciešamas, lai uzņēmums varētu sekmīgi uzturēt, atjaunot un attīstīt savu infrastruktūru. Liela daļa LATVENERGO rīcībā esošo elektroiekārtu ir nolietojusies un tās nepieciešams nekavējoties atjaunot un pielāgot Eiropas standartiem. Pretējā gadījumā elektroenerģijas lietotājiem nākotnē var nākties samierināties ar to, ka iekārtas pamazām izies no ierindas un arvien biežāki kļūs elektroenerģijas padeves traucējumi, kas savukārt atstās negatīvu iespaidu uz visas valsts tautsaimniecību.

Tarifu politikas izmaiņu jautājuma izskatīšanu nedrīkst atlikt uz nenoteiktu laiku, jo investīcijas LATVENERGO infrastruktūras atjaunošanai ir nepieciešamas jau tagad. Vilcinoties pieņemt lēmumu, mēs riskējam jau tuvākajā nākotnē par šo neizlēmību maksāt ļoti augstu cenu.

LATVENERGO Sabiedrisko attiecību vadītāja
Brigita Eglīte
9286997

Šī gada sešos mēnešos zādzību skaits un nozagto materiālu apjoms reģistrēts: Dienvidu elektriskajos tīklos - 120 gadījumos nozagtas 19 tonnas vada (198 km garumā); Centrālajos elektriskajos tīklos - 88 gadījumos - 17 tonnas vada ( 140 km garumā); Rietumu elektriskajos tīklos - 82 gadījumos - 12 tonnas vada (118 km garumā); Ziemeļaustrumu elektriskajos tīklos - 77 gadījumā - 8 tonnas vada (80 km garumā); Austrumu elektriskajos tīklos - 68 gadījumos - 8 tonnas vada (78 km garumā); Ziemeļu elektriskajos tīklos - 60 gadījumos - 14 tonna vada (105 km garumā); Rīgas elektrotīklos reģistrēti trīs zādzību gadījumi, kad nozagts 190 kg vada.

LATVENERGO postījumu atjaunošanai nepieciešams investēt Ls 250 089.

Zagļi nezog tikai krāsainos metālus, bet lielos apjomos Ludzas un Zilupas apkārtnē ir nozagtas transformatoru eļļas. Jūlijā nozagts vairāk nekā 2400 litri šī šķidruma.

LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļa

Kopumā energosistēmā vētras postījumos nolauzti 1268 balsti, no tiem 360 - Dienvidu elektriskajos tīklos. Uz līnijām uzkrituši 4046 koki, sarežģījot iespēju operatīvi novērst bojājumus, jo vispirms jādomā par līnijas attīrīšanu no lauztiem kokiem.

Negaisa dienās visā Latvijas energosistēmā kopumā bez sprieguma bija palikuši 3996 transformatora punkti (Centrālie elektriskie tīkli - 853, Austrumu elektriskie tīkli - 505, Rietumu elektriskie tīkli - 181, Ziemeļaustrumu elektriskie tīkli - 887, Ziemeļu elektriskie tīkli - 723, Dienvidu elektriskie tīkli - 847).

Austrumu elektriskajos tīklos vējš visstiprāk plosījies naktī no 18. uz 19. jūliju Daugavpils, Krāslavas un Rēzeknes rajonā. Bez elektrības uz laiku palika 14 408 Latgales puses iedzīvotāji.

Dienvidu elektriskajos tīklos vislielākie postījumi nodarīti Bauskas un Bārbeles tīklu rajonu apkalpes zonā. Bojājumu likvidēšanas darbos tika iesaistīti Jelgavas elektriskā tīkla rajona darbinieki, palīgā nāca arī SIA Tukuma Energoceltnieks un SIA Kvēle. Bojājumu likvidēšanai tika mobilizēti visi spēki, pārtraucot iepriekš plānotos darbus. Vairāk nekā 50 Dienvidu elektrisko tīklu darbinieki tika atsaukti no atvaļinājuma.

Laika posmā no 16. līdz 22. jūlijam dabas stihijas dēļ Centrālajos elektriskajos tīklos bija atslēgti 853 transformatoru punkti. Vissmagākās situācijas veidojās Ķekavas, Siguldas un Ogres apkārtnē. No atvaļinājuma tika atsaukti 28 LATVENERGO darbinieki.

Visapjomīgākā summa un lielākais darbs postījumu likvidēšanā ir ieguldīts Dienvidu elektriskajos tīklos (aptuvenie zaudējumi - Ls 60 532).

Ziemeļu elektriskajos tīklos visvairāk bojājumu - 50 gadījumu 20 kV (kilovoltu) līnijās un 508 zemsprieguma bojājumu - negaiss radīja Cēsu apkārtnē. Lai novērstu vēja un negaisu radītos bojājumus, no atvaļinājuma tika atsaukti 50 darbinieki, palīgā tika sauktas arī elektromontāžas firmas, piemēram, Limbažos, kur bija jāatjauno vēja sagāztā elektropārvades līnija apmēram kilometra garumā. Ziemeļu elektrisko tīklu Dispečeru dienesta vadītājs Ainārs Cekulis atceras, ka iepriekšējo reizi tik daudz bojājumu īsā laika periodā bijis 1997. gada ziemā - slavenajos Nītaures un Zaubes notikumos. Taču toreiz bojājumi bija koncentrēti vienā apvidū, tagad tie aptver gandrīz visu Latviju.

Arī Augstsprieguma tīklā vētras postījumu laikā atslēgtas 13 augstsprieguma (110 kilovoltu) elektropārvades līnijas un konstatēti 24 bojājumi.

LATVENERGO Sabiedrisko attiecību daļa
Baiba Ābelniece
7328810, 9455960

Padome izvērtēja situāciju, kas radusies elektriskajos tīklos pēc jūlija vidū reģistrētajiem negaisiem Latvijas teritorijā. Vētras un negaisi vislielākos bojājumus nodarījuši Bauskas rajonā, kur 18. jūlija pilnībā tika nopostīta 20 kilovatu līnija starp Iecavu un Stelpi. Nopietni cietuši arī Dienvidu, Ziemeļu un Austrumu elektriskie tīkli. Jūlija mēnesis vēl nav galā, bet uz šo brīdi zināms, ka kopumā bez elektroenerģijas uz īsāku vai garāku laika posmu negaisa izraisītu bojājumu dēļ palikuši 113 tūkstoši lietotāju. Kopumā nolauzti 931 elektrolīniju balsti, bojāti 340 balsti un 4000 transformatori: jūlijā reģistrētās vētras kopumā VAS Latvenergo nodarījušas zaudējumus 210 tūkst. Ls apmērā.

Energouzņēmuma Padome atzinīgi vērtēja VAS Latvenergo dienestu darbības operativitāti un saskaņotību atjaunojot gan bez sprieguma palikušos transformatora punktus, gan elektrolīnijas. Tomēr tika atzīmēts, ka vētru izraisītie postījumi varētu samazināties līdz minimumam un VAS Latvenergo klienti neciestu, ja Latvijas energosistēmas kopējais tehniskais stāvoklis nebalstītos uz padomju laikos radīto fiziski un morāli novecojušo infrastruktūru. Īpaši Latvijas lauku reģionos nepieciešams modernizēt vecās elektrības līnijas (piemēram, elektrības vadu vietā izmantojot kabeļus), taču tas izdarāms tikai piesaistot papildus investīcijas.

Padomes sēdes darba kārtībā bija iekļauts jautājums par VAS Latvenergo 2001. gada investīciju budžeta izpildes gaitu 2001. gada pirmajā pusgadā. Padomes priekšsēdētājs Ojārs Kehris ierosināja turpmāk detalizētāk ziņot un uzskatāmāk atspoguļot investīciju budžeta ietvaros veicamo darbu izpildes termiņus, reālo iekļaušanos tajos, konkrēti minot darbu izpildītājfirmu, raksturojot darbu kvalitāti. Padome pieņēma zināšanai VAS Latvenergo investīciju budžeta izpildes gaitu pirmajā pusgadā un akceptēja plānotās investīciju budžeta korekcijas. Sadales tīklu filiālēs korekcijas nepieciešamas darbā pie elektroenerģijas zudumu samazināšanas, jo jāiegulda papildu līdzekļi zādzību un dabas stihiju nodarīto bojāto elektropārvades līniju un iekārtu atjaunošanai. Pārvades tīklā korekcijas nepieciešamas, lai izpildītu licences prasības un sagatavotos 2002. gadā paredzētajām apakšstaciju rekonstrukcijām. Padome piekrita budžeta korekcijām pārstrukturizejot to starp ražošanu, sadales tīkliem, pārvadi, administrāciju un servisa filiālēm, nemainoties kopējam gada investīciju budžetam.

Padome šodien sāka arī izskatīt uzņēmuma valdes iesniegto ilgtermiņa tarifu politikas jauno koncepciju. Pamatojoties uz iepriekšēju Padomes uzdevumu, sēdē tāpat tika skatīts un pieņemts zināšanai jautājums par VAS Latvenergo Iekšējā audita departamenta veiktajām pārbaudēm 2001. gada otrajā ceturksnī un uzdevumiem trešajam ceturksnim.

VAS Latvenergo Padomes preses sekretāre
Sandra Freiberga
mob.t. 9540170

Lai operatīvi novērstu bojājumus, LATVENERGO Ziemeļu elektrisko tīklu operatīvo brigāžu darbinieki strādā arī sava atvaļinājuma laikā.

Rietumu elektriskajos tīklos šorīt (17. jūlijā) bija atslēgti 43 transformatoru punkti un 8 vidējā sprieguma (20 kV- (kilovoltu)) elektrolīnijas posmi, šoreiz galvenokārt Ventspils, Saldus, Kuldīgas un Liepājas rajonā.

Pagaidām zināms, ka zibens tieši saspēris vienu elektropārvades līnijas balstu Liepājas tuvumā un uz līnijām uzkrituši 2 koki, pārrauti vadi.

Pašlaik LATVENERGO operatīvās brigādes līnijās veic atjaunošanas darbus. Dienas laikā negaisa radītie postījumi tiks novērsti.

Pirmdien plkst. 23:42 par elektroenerģijas padeves traucējumiem ziņoja Hospitāļu un Upes ielas iedzīvotāji. Pateicoties šai informācijai, Rīgas elektrotīkla darbinieki maksimāli ātri varēja ierasties, lai konstatētu, kas izraisījis elektroenerģijas pārrāvumus transformatora punktā Upes ielā 2.

Elektroiekārtas atjaunošanas darbiem nepieciešams Ls 200.

Pilnsapulces darba kārtības pirmais jautājums - VAS Latvenergo 2000. gada pārskata apstiprināšana. Ar vienbalsīgu balsojumu uzņēmuma 2000. gada saimnieciskās darbības rādītāji tika apstiprināti. VAS Latvenergo 2000. gada peļņa ir 20,142 milj. Ls, apgrozījums 166,088 milj. Ls. Peļņas pieaugums attiecībā pret iepriekš plānoto ir 5 milj. Ls, ražošanas izmaksas samazinājušās par 14 milj. Ls. Energokompānijas investīciju budžets pērn īstenots par 58,5 milj. Ls.

Akcionāru pilnsapulce apstiprināja VAS Latvenergo peļņas sadali, kas paredz 3,172 milj. Ls. novirzīt dividendēs (valsts budžetā), 16,97 milj. Ls novirzīt uzņēmuma attīstībai.
Ņemot vērā, ka uzņēmuma peļņa par 5 milj. Ls ir pārsniegusi plānoto un ražošanas izmaksas ir bijušas par 14 milj. Ls. mazākas un iepriekš Padome deva pozitīvu novērtējumu energokompānijas darbam, Akcionāru pilnsapulce piekrita atbrīvot VAS Latvenergo Valdi no atbildības par darbību 2000. gadā.

Jautājumā par VAS Latvenergo Valdes prēmēšanu, uzņēmuma pilnvarnieki saņēma Ekonomikas ministra Aigara Kalvīša balsojuma uzdevumu, kurā noteikts, ka esošo energokompānijas Valdi (K.Miķelsons, A.Meļko, I.Liuziniks) prēmēt trīs mēnešu samaksas apmērā, iepriekšējo (V.Ginters, J.Briedis, I.Frišfelds, S.Lokotovs, I.Stuklis) viena mēneša samaksas apmērā par 2000. gada darba rezultātiem. Savukārt iepriekš saņemtais balsojuma uzdevums paredzēja VAS Latvenergo vadītāja un tā vietnieka (prezidenta un tā vietnieka, nevis Valdes locekļu) prēmēšanu tādā apjomā, kādā tas ir noteikts Ministru kabineta 2001. gada 20. februāra noteikumos nr.81.

Pilnsapulcei apspriežot šo jautājumu, radās iespējamība, ka izpildot abus ministra norādījumus summa var pārsniegt budžetā paredzēto - 119 tūkst. Ls, tāpēc tika nolemts lūgt akciju turētāju (EM) precizēt balsojuma uzdevuma formulējumu. Tāpat pilnvarnieki vienojās sagatavot katrs savus priekšlikumus, kuros būtu minēti precīzi prēmiju apmēri, lai lēmuma pieņemšanas process būtu caurskatāms, pieņemtais lēmums juridiski un finansiāli pamatots, prēmiju apmērs atbilstošs padarītajam darbam un lēmums prēmēt uzņēmuma vadību sabiedrībai saprotams. VAS Latvenergo Akcionāru pilnsapulcei tika izsludināts pārtraukums līdz 9. jūlijam.

Vakar vakarā pie Sauriešiem nogāzti 4 elektrolīniju balsti. Galvenokārt līnijas pārrāvuši kritušie koki. Fragmentāri elektroenerģijas padeves traucējumi bijuši Carnikavā un Kalngalē. Pēc šī rīta operatīviem datiem plkst. 7:30 bez sprieguma bija 5 transformatora punkti.

Rīgas elektrotīkla operatīvās brigādes vakar vakarā un naktī devušās 30 izsaukumos, no tiem 11 bija ielu apgaismojuma līniju bojājumu novēršanai.

Ziemeļu elektriskajos tīklos visievērojamākie postījumi nodarīti Limbažu rajonā, bet Dienvidu elektriskajos tīklos - Tukuma rajonā.

Šīs dienas pirmajā pusē visi bojājumi tiks novērsti, taču iespējams, ka par visiem bojājumiem iedzīvotāji vēl nav ziņojuši.

Nedēļas nogalē dažus lietotājus bez elektrības atstājuši arī zagļi. Centrālajos elektriskajos tīklos nozagti 5 km vada, bet Rietumu elektriskajos tīklos zagļi aiznesuši 50 kg vada.

LATVENERGO pateicas visiem iedzīvotājiem par atsaucību, sniedzot ziņas par bojājumu vietām. Šīs informācijas un LATVENERGO darbinieku operativitātes dēļ bojājumus izdevās novērst maksimāli ātri.

Katram projektam ir nepieciešams arī vārds, jo vienmēr sacīt Latvenergo Oracle Applications ieviešanas projekts būtu pārāk sarežģīti. Dažādos veidos kombinējot vārdus LATVENERGO un Oracle, beigās mēs vienojāmies par projekta nosaukumu LEGO.

Kas tad norisināsies LEGO projekta pirmā etapa laikā?

Kā atzina LATVENERGO Mārketinga vadītājs Jānis Plostnieks: "Atsaucība bijusi patiešām liela. Piedalījās vairāk nekā 500 bērnu vecumā no 11 līdz 15 gadiem. Konkurss notika četrās kārtās, katrā bija jāatbild uz pieciem jautājumiem par elektrodrošību, tādējādi vācot punktus. Jāatzīst, ka konkurence bija ļoti sīva, jo viens neatbildēts jautājums nozīmē absolūti zaudi. Bet bērni ir pietiekoši kompetenti šajos jautājumos, jo no 26 uzvarētājiem vajadzēja lozēt, kuri trīs saņems galvenās balvas - skrejriteni un skrituļslidas. Pārējiem nosūtījām veicināšanas balvas."

Kas visvairāk pārsteidza konkursa organizatorus? Bērni no laukiem ir aktīvāki nekā no Rīgas, atbildes uz konkursa jautājumiem bērni sūtījuši no visiem Latvijas reģioniem.

Izlozes kārtībā tika noteikti galveno balvu ieguvēji: Mārtiņš Vilce no Kuldīgas rajona Turlavas pagasta savā īpašumā saņēma skrejriteni, Roberts Kārkliņš no Saldus rajona Pampāļu pagasta un Mārtiņš Zālītis no Robežniekiem Cesvainē saņēma skrituļslidas.