Latvijas simbols - stārķis ir mūsu zemes lepnums un ekoloģiski tīras vides apliecinājums. Taču LATVENERGO speciālistiem šis skaistais putns sagādā nopietnas problēmas, par savu mājvietu izvēloties elektrolīniju balstus.
Ikgadējā ligzdas būvēšanas un papildināšanas procesā stārķim bieži vien gadās nomest pa zaram uz elektropārvades līniju vadiem, kas izraisa līniju un transformatoru punktu atslēgšanos, tādējādi it labi rūpējoties, lai operatīvo izbraukuma brigāžu vīri nepaliktu bez darba.No gada gadā ligzda kļūst arvien smagāka un, atrodoties tieši virs vadiem ar 100 kg un lielāku svaru, tos visai bieži sarauj. Turklāt zināmu bioloģisku procesu rezultātā vadi ievērojami vairāk rūsē tieši zem stārķa ligzdas… Stārķi traucē elektropadevi, radot īsslēgumus elektropārvades līnijās lielākoties pavasarī, kad notiek aktīvākie ligzdu būvēšanas darbi, un rudenī, kad jaunajiem stārķiem notiekot ligzdošanas apmācības kursi.
Elektromontieri daudz stāsta par stārķu dīvainībām. Piemēram, par to, ka stārķis, kurš noskatījis sev piemērotu dzīves vietu uz kādas elektropārvades līnijas konstrukcijas, nekādiem līdzekļiem nav piespiežams to mainīt. Tad atliek tikai padoties un pārcelt līniju citā vietā, izmetot līkumu ap stārķa mājvietu. Viens no šādiem stārķu uzvaras piemēriem dabā ir apskatāms Skrundas- Kuldīgas ceļa malā iepretī Kuldīgas televīzijas tornim.
Rietumu elektrisko tīklu Aizputes elektrisko tīklu (ETR) bijušais elektromontieris Valdis Šneiders savos darba gados izveidojis divu veidu ligzdu pamatnes konstrukcijas - uzstādīšanai dzelzbetona un koka balstos. Valdis Šneiders Aizputes apkārtnē pēdējos 10-15 darba gados uzlicis vairāk kā 100 stārķu ligzdu pamatus. Viņš tos pats izgatavoja Aizputes ETR darbnīcās.
Pamatnes ideja ir pavisam vienkārša - tā paceļ stārķa ligzdu virs vadiem, pārvietojot lielo slodzi no vadiem uz balstu. Bez tam arī neizbēgamie kodīgie šķidrumi viegli nolīst zemē caur vadiem. Pieredze rāda, ka balstā uzliktā pamatne ievērojami samazina vadu rūsēšanu zem stārķu ligzdām. Turklāt, pārtrūkstot vadiem zem ligzdas, tos kļūst iespējams arī savienot, netraucējot stārķiem.
Valda Šneidera aizsākto darbu turpina Aizputes ETR vadītājs Kaspars Sants. “Pateicoties tieši stārķu ligzdu pamatņu uzstādīšanai pēdējos gados līniju bojājumi zem putnu ligzdām nav bijuši,” atzīst Kaspars Sants. “Viena ligzdas pamatne izmaksā aptuveni 30 līdz 40 latu, rēķinot kopā materiālu, izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas. Šogad jau uzstādītas 6 ligzdu pamatnes, plānots uzstādīt vēl dažas. Jauna pamatne par līnijas un stārķa ligzdas drošību gādā aptuveni piecus gadus. No ligzdām virs senāk uzstādītām pamatnēm tiek notīrītas zemes, lai tā nenogāztos ar visu pamatni. Pašai pamatnei kalpošanas mūžs varētu būt aptuveni 25 gadi.”
Lai izvēlētu vietas ligzdu pamatņu uzstādīšanai, ejot līnijas apgaitā, elektromontieris atzīmē vietu, ko stārķis izvēlējies savai mītnei un uzsācis jaunas ligzdas būvi. Ziemā no metāla jāizveido ligzdu pamati. Tad agrā pavasarī balstā jānostiprina ligzdas pamata konstrukcija. Putni labprāt turpina būvēt savu ligzdu uz cilvēka izgatavotās pamatnes.
Pērnā pavasarī Kuldīgas un Alsungas pusē (Kuldīgas ETR teritorijā) uz elektrolīniju balstiem nostiprinātas pavisam 75 stārķu ligzdu pamatnes, šogad - 25 Kuldīgas pusē.
Arī Saldus ETR meistari turpina pirms trim gadiem uzsākto darbu - kopumā uzliktas jau vairāk nekā 100 stārķu ligzdu pamatnes. Šogad sakārtoti 29 ligzdu karkasi.
Liepājas apkārtnē un Priekulē (Liepājas rajonā) ligzdu pamatus sākuši likt pagājušajā rudenī. Līdz šim brīdim ir uzliktas 19 ligzdu pamatnes.
Kopumā LATVENERGO elektriskajos tīklos stārķu aprūpes jomā Rietumu elektriskie tīkli ir visčaklākie - vairāku gadu gaitā viņiem uzstādītas aptuveni 400 ligzdošanas vietas uz elektrolīniju stabiem.
LATVENERGO, veicot elektrisko tīklu rekonstrukcijas darbus, līnijas, kur atrodas stārķu ligzdas, pārceļ un putnu rīcībā atstāj ligzdas ar visiem stabiem.