LATVENERGO investīcijas - informācijas tehnoloģijās

LATVENERGO noslēdza līgumu ar somu firmu Tekla Corporation par Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) ieviešanu uzņēmumā, kas ir nozīmīgs projekts darba efektivitātes uzlabošanai energosistēmā.

Vienotā ĢIS sistēmas ieviešana sākas ar pilotprojektu Rīgas pilsētā. Sekmīga pilotprojekta gadījumā sistēma tiks ieviesta visos LATVENERGO sadales tīklos. Viens no ĢIS projekta mērķiem ir sakārtota tīkla dokumentācija, kas nodrošina informācijas analīzes iespējas. ĢIS atvieglos darbu plašam lietotāju lokam - dispečeriem, meistariem, operatīvām brigādēm - jebkuram tehniskam cilvēkam, kas projektē, analizē un uztur kārtībā LATVENERGO elektriskos tīklus, nodrošinot to atjaunošanu, modernizāciju un attīstību.

Līdz ar to ir arī garantēta drošāka elektroapgāde lietotājiem - LATVENERGO klientiem, jo operatīvāk un efektīvāk būs iespējams novērst neprognozējamos tehniskos elektroenerģijas padeves traucējumus.

Visā LATVENERGO uzņēmumā reorganizācijas procesu būtiska sastāvdaļa ir informācijas tehnoloģiju sistēmu ieviešana, lai sekmētu darba organizācijas uzlabošanu, plānošanu, strādātu maksimāli efektīvāk un palielinātu konkurētspēju brīvā tirgus apstākļos. Šajā gadā LATVENERGO investīciju programmā ļoti liela uzmanība ir pievērsta tieši informācijas tehnoloģijām.

LATVENERGO līnijas apzog naktīs

25. maijā plkst. 1 naktī, pateicoties savlaicīgi saņemtai informācijai no iedzīvotājiem, LATVENERGO darbinieki konstatēja zemsprieguma vadu zagšanas gadījumu Babītes pagastā pie Kalnciema šosejas.

Sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem un zemessargiem izdevās aizturēt kokā noslēpušos vīrieti. Aizturētais nodots Babītes policijai. Kurioza bija aizturētā atbilde uz jautājumu, ko viņš naktī darījis kokā. Vīrietis atbildējis - Lasīju čiekurus!

Notikuma vietā LATVENERGO darbinieki atrada 800 metrus nozagto vadu, zagšanas instrumentus - knaibles, cimdus un kāpšļus. Notikuma vietā atradies arī mikroautobuss Mercedes.

Latvenergo sadarbība ar stārķiem turpinās

Birzgalē, Ogres rajonā, deviņi stārķu pāri par mājvietu izvēlējušies LATVENERGO zemsprieguma līnijas balstus 1,3 km garumā.

Katru gadu šajā līnijā bojājumus izraisa dažādas stārķu aktivitātes - ligzdu būvēšana, mazo putnēnu kopšana. Turklāt zināmu bioloģisku procesu rezultātā vadi ievērojami vairāk rūsē tieši zem stārķu ligzdām… Šogad bijuši jau pieci elektroenerģijas bojājumi šajā elektrolīnijas posmā Birzgalē.

Lai risinātu šo problēmu labvēlīgi putniem, gaisvadu līniju LATVENERGO speciālisti pārbūvēs, ieguldot kabeli zemē, un stārķu rīcībā atstās balstus.

Šāds gadījums nav pirmais LATVENERGO elektriskajos tīklos, jo stārķi labprāt izvēlas ligzdas būvēt cilv??ku māju tuvumā. Tādēļ LATVENERGO, veicot elektrisko tīklu rekonstrukcijas darbus, līnijas, kur atrodas stārķu ligzdas, pārceļ un putniem atstāj ligzdas ar balstiem.

Otra alternatīva, labai sadzīvošanai ar stārķiem, ir ligzdu pamatņu izgatavošana, ko veiksmīgi realizē Aizputes, Kuldīgas un Saldus tīklu rajonos Rietumu elektriskajos tīklos - vairāku gadu gaitā tur uzstādītas aptuveni 400 ligzdošanas vietas uz elektrolīniju stabiem.

Internetā par elektroenerģiju norēķinās arvien vairāk klientu

Rūpējoties par klienta ērtībām, LATVENERGO maksājumus internetā no pagājušā septembra ir iespēja veikt Rīgas elektrotīkla klientiem un no gada sākuma Jelgavas un Liepājas elektroenerģijas lietotājiem. Tuvākajā laikā šāda iespēja būs arī Daugavpils, Jūrmalas un Ogres klientiem. Šis serviss būs pieejams visā Latvijā divu gadu laikā.

Šobrīd procentuāli no elektroenerģijas lietotāju skaita Rīgā iespēju internetā norēķināties izmanto gandrīz 1%. Aprīlī par elektroenerģiju internetā norēķinājušies 4 reizes vairāk klientu nekā oktobrī. Šobrīd vidējais maksājums klientiem, kuri elektroenerģijas norēķiniem izmanto internetu, ir Ls 8,76.

Aptaujātie klienti, kas jau izmanto iespēju samaksāt par patērēto elektroenerģiju ar interneta palīdzību, atzīst, ka tas ir ērti un ātri.

Lai norēķinātos par elektroenerģiju, klientam ir jāzina LATVENERGO mājas lapas adrese www.latvenergo.lv un jābūt kādai no maksājuma kartēm: VISA, Eurocard/Mastercard, Visa Elektron (Parekss, Unibanka, BTB, Aizkraukles banka, Hansabanka, Latvijas krājbanka, Meritas banka, VEF banka, Baltijas Starptautiskā banka), Maestro (Parekss, Unibanka, BTB, Aizkraukles banka, TKB, Rietumu banka, Hansabanka, Latvijas krājbanka, Meritas banka, VEF banka, Baltijas Starptautiskā banka) un Unikarte. Izmantojamo karšu skaits drīzumā paplašināsies.

Pats maksāšanas process ir vienkāršs. Klientam jāaizpilda maksājuma forma, kura īpaši neatšķiras no abonenta grāmatiņas. Pēc ievadītajiem datiem tiek aprēķināta maksājuma summa. Ja šo summu klients apstiprina, tad viņš tiek "pieslēgts" pie Bankservisa, kur ievada kartes numuru un tās derīguma termiņu. Ja kartes dati ir pareizi un pietiek naudas apmaksai, tad klients saņem paziņojumu, ka maksājums ir veikts. LATVENERGO par pakalpojumu neņem nekādu samaksu, un klientam šis process ir analogs pirkumam veikalā. Klientiem nav jāuztraucas par to, ka varētu kļūt zināmi viņu karšu dati, jo LATVENERGO norēķinu sistēmā tie vispār nenokļūst.

LATVENERGO elektroiekārtas apzog joprojām

Pērn LATVENERGO elektroiekārtās nozagto krāsaino metālu daudzums sasniedza 119 tonnas un tika reģistrēti 842 zagšanas gadījumi. Šogad pirmo četru mēnešu zādzību apjoms liecina, ka arī šogad situācija būs līdzīga kā pērn.

LATVENERGO elektroiekārtās šī gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti 286 zādzības gadījumi, nozagtas 48,6 tonnas vada.

1995. gadā nozaga 47 tonnas vada - tas bija lielākais nozagtā krāsainā metāla daudzums energosistēmā līdz 2000. gadam.

Šogad energosistēmā vadi nozagti 489 km garumā, izzagti 8 transformatora punkti, nozagti 23 līniju balsti. LATVENERGO postījumu atjaunošanai nepieciešams investēt Ls 131 773.

Šī gada četros mēnešos zādzību skaits un nozagto materiālu apjoms reģistrēts:

Dienvidu elektriskajos tīklos - 68 gadījumos - 10,5 tonnas vada (112 km garumā).

Rietumu elektriskajos tīklos - 56 gadījumos nozagtas 8 tonnas vada (84 km garumā).

Ziemeļaustrumu elektriskajos tīklos - 52 gadījumā - 7,5 tonnas vada (77 km garumā).

Centrālajos elektriskajos tīklos - 34 gadījumos - 7,6 tonnas vada ( 75 km garumā).

Ziemeļu elektriskajos tīklos - 34 gadījumos - 9,2 tonna vada (77 km garumā).

Austrumu elektriskajos tīklos - 39 gadījumos - 5,7 tonnas vada (63 km garumā).

Rīgas elektrotīklos reģistrēti 3 zādzības gadījumi, kad nozagti 190 kg vada.

Gandrīz puse no šī gada zagšanas gadījumiem reģistrēti aprīlī - 107 gadījumos nozagtas 15 tonnas vada (138 km garumā). Aprīlī visvairāk vada nozagts Centrālajos elektriskajos tīklos - 3 tonnas un 25 km vada 10 zagšanas gadījumos, Dienvidu elektriskajos tīklos - 3,5 tonnas un 37 km vada 34 zagšanas gadījumos, Ziemeļu elektriskajos tīklos - 4 tonnas un 28 km vada 14 zagšanas gadījumos.

Aprīļa postījumu atjaunošanai nepieciešami Ls 53 499.

Rietumu elektriskajos tīklos tikko atklāts vēl viens zagļu darbs. Ventspils rajona Ugāles pagastā kādas vasarnīcas īpašnieki konstatējuši, ka mājā nav elektroenerģijas, ziņojuši par to elektriskajā tīklu rajonā, tad arī atklāts milzīgs nozagto vadu apjoms. Vienā naktī nozagti alumīnija vadi 2,6 km garumā - aptuveni 2,2 tonnas.

Jaunieši nozog LATVENERGO sakaru kabeli, cerībā nopelnīt Ls 20

20. aprīlī plkst. 13.24 sakaru kabeļa zagšanas gadījums reģistrēts Daugavpils rajonā līnijā Daugavpils - Līksna. Nozagts 200 metru vada zem dzelzceļa tuneļa 2 km no Daugavpils apakšstacijas. Zagļus - 17 gadīgu jaunieti un divus vēl jaunākus puikas - notikuma vietā noķēra LATVENERGO Daugavpils kabeļu dienesta darbinieki un nodeva policijai.

Jaunieši savu rīcību esot paskaidrojuši ar vēlmi nopelnīt 20 latus, savukārt LATVENERGO darbiniekiem, lai atjaunotu postījumus, vajadzēja daudzu stundu darbu - LATVENERGO speciālisti plkst. 23.56 bija beiguši ieguldīt jaunu kabeli. Līnija netika atslēgta un patērētāji necieta.

Sakaru kabeļu zādzības LATVENERGO tīklos nav reti gadījumi. Iepriekš vairākkārtīgi zagšanas gadījumi reģistrēti Liepājā, kur zagļu aktivitāti izdevās apturēt, sakaru šahtas aizmetinot.

Sakaru kabeļiem nav liela krāsaino metālu vērtība, jo niecīgo vērtīgā metāla daudzumu aptver izolācija. Iespējas, ka nozagtie sakaru kabeļi tiek pārdoti montāžas uzņēmumiem.

Nedēļas nogalē kopumā LATVENERGO elektriskajos tīklos nozagti aptuveni 500 kg vada, visvairāk zādzības reģistrētas Centrālajos elektriskajos tīklos un Austrumu elektriskajos tīklos.

Konkursā LATVENERGO - SKOLĀM finālā uzvar komanda no Ogres ģimnāzijas

Trešdien, 18. aprīlī LATVENERGO Atpūtas kompleksā Liesma notika konkursa LATVENERGO - SKOLĀM fināla sacensības.

Finālā piedalījās septiņas komandas no septiņiem tīklu rajoniem: Preiļu 1. pamatskola (Austrumu elektriskie tīkli ) un Rīgas 94. vidusskola (Rīgas elektrotīkls) jau otro gadu pēc kārtas piedalās konkursa finālā. Bet tik pat spēcīgi sagatavojušās komandas bija no citiem tīklu rajoniem: Centrālo elektrisko tīklu pārstāvēja Ogres vidusskola, Rietumu elektrisko tīklu - Saldus ģimnāzija, Ziemeļaustrumu elektrisko tīklu - Viesītes pamatskola, Ziemeļu elektrisko tīklu - Valmieras pamatskola un Dienvidu elektrisko tīklu - Bauskas 1. vidusskola.

Kopā finālā piedalījās 76 skolēni, bet atbalstītāju pulkā bija daudz, daudz vairāk skolēni. Un visi aktīvi un viens par otru skaļāk atbalstīja savas skolas komandu, ņemot talkā gan hokeja fanu atribūtiku, gan citas radošas izpausmes.

Savas zināšanas vislabāk prezentēja Ogres ģimnāzijas komanda, otro godpilno vietu izcīnīja Viesītes vidusskolas komanda un trešo - Rīgas 94. vidusskolas komanda, šīs komandas dosies ceļojumā uz ārzemju energokompāniju. Visas komandas saņēma veicināšanas balvas no sponsoriem.

Konkurss LATVENERGO - SKOLĀM ir galvenais LATVENERGO pasākums skolēnu izglītošanā. Konkurss notiek jau 6 gadus un tā pamattēma ir droša un efektīva elektroenerģijas lietošana sadzīvē. Konkursam bija pieteikušās komandas no 170 skolām visā Latvijā - kopā 2002 skolēni, finālā iekļuva labākie un cītīgākie. Lielu darbu ieguldījuši 200 skolu skolotāji un izvirzītie konsultanti no LATVENERGO.

Konkursa neklātienes daļu, kas sākās pērn 1. decembrī, vērtēja Elektrisko tīklu filiāļu konsultanti, saskaņā ar vienotu vērtēšanas metodiku, papildpunktu skaitu var iegūt par darba apjomu, to izpildes kvalitāti u.c. Pusfināla sacensības vērtē Elektrisko tīklu filiāļu direktoru apstiprināta žūrijas komisija.

Konkursa fināla teorētiskie uzdevumi bija dažādi - mārketings, elektroenerģijas efektīva izmantošana, elektrodrošība, elektroierīču atpazīšana u.c.

Visiem konkursa dalībniekiem un ikvienam interesentam fināla norisi ir iespēja vērot televīzijā - LTV2 radījumā “Vatiņš LATVENERGO - SKOLĀM” 29. aprīlī plkst. 17.30.

Zagļu dēļ paliek bez elektroenerģijas daļa Imantas iedzīvotāju

11. aprīlī, Rīgā, Zārdu un Imantas 4. līnijas stūrī, LATVENERGO filiāles Rīgas elektrotīkls kompleksajam transformatoru punktam (KTP) tika nozagtas durvis.

Visa KTP iekārta un transformatori, kas atrodas zem sprieguma, līdz brīdim kamēr ieradās Rīgas elektrotīkla operatīvā brigāde palika atvērta, apdraudot cilvēku dzīvību, sevišķi bērnu, kuri var nejauši pieskarties elektroierīcēm.

No rīta par notikušo ziņoja anonīma garāmgājēja - šī rajona iedzīvotāja.

Rīgas elektrotīkla speciālisti bija spiesti nekavējoties atslēgt šo transformatoru punktu, bez brīdinājuma atstājot visus lietotājus bez sprieguma. Tiek darīts viss iespējamais lai līdz vakaram spriegums lietotājiem tiktu padots.

Par notikumu ziņots policijai. Notikuma vietā strādā gan Rīgas elektrotīkla operatīvās brigādes, gan policijas eksperti.

Šāds gadījums, kad nozagtas visas četras transformatora durvis, ir pirmais Latvijas energosistēmā. Kopumā šogad LATVENERGO tīklos izzagti divi transformatori.

LATVENERGO Sabiedrisko attiecību pārvalde

Zādzību skaits elektriskajos tīklos nav mazinājies

2000. gadā LATVENERGO elektroiekārtās nozagto krāsaino metālu daudzums sasniedza 119 tonnas un tika reģistrēti 842 zagšanas gadījumi. Uzņēmuma vēsturē šis ir lielākais nozagtā krāsainā metāla daudzums.

Šogad pirmajos divos mēnešos situācija nav mainījusies - 131 zagšanas gadījums ( pērn - 120 gadījumu analogā periodā ).

Ziemeļaustrumu elektriskajos tīklos nozagti 22 līniju balsti, kas visdrīzāk zagti, lai sadedzinātu malkā. Balstus parasti zog gada aukstajos mēnešos, arī pagājušajā gadā no 41 līniju balstiem 32 nozagti marta mēnesī.

Šī gada divos mēnešos zādzību skaits un nozagto materiālu apjoms reģistrēts:
Rietumu elektriskajos tīklos - 31 gadījumā nozagtas 12,6 tonnas vada (152 km garumā).
Dienvidu elektriskajos tīklos - 28 gadījumos - 4,3 tonnas vada( 46 km garumā)
Ziemeļaustrumu elektriskajos tīklos - 23 gadījumi - 2,2 tonnas vada (22 km garumā).
Centrālajos elektriskajos tīklos - 19 gadījumos - 2,6 tonnas vada ( 24 km garumā).
Ziemeļu elektriskajos tīklos - 15 gadījumos - 1 tonna vada (11 km garumā).
Austrumu elektriskajos tīklos - 14 gadījumos - 1,3 tonnas vada (11 km garumā).
Rīgas elektrotīklos reģistrēts viens zādzības gadījums, kad nozagti 54 kg vada.

LATVENERGO elektroiekārtās šā gada divos mēnešos kopā nozagts 24,3 tonnas vada, 267 km garumā.

LATVENERGO energosistēmas postījumu atjaunošanai nepieciešams investēt Ls 47 559.

Kamēr zaglis nav pie rokas noķerts - tikmēr viņu darbība nav apstādināma. LATVENERGO aicina visus iedzīvotājus, ja redzat pie elektrolīnijām un transformatoru punktiem darbojamies cilvēkus, kas nav ģērbušies LATVENERGO darba formās, lūdzu ziņojiet tuvākajā elektrisko tīklu rajonā vai policijā.

Pēdējos gados, kad krāsaino metālu zādzību gadījumu skaits ir ievērojami palielinājies, LATVENERGO ir pastiprinājis uzmanību krāsaino metālu zādzību pieaugumu novēršanā.

2000. gadā ir izsūtīta LATVENERGO vēstule Valsts Policijas Kriminālpolicijas priekšniekam V. Pumpuram ar lūgumu atbalstīt uzsākto sadarbību zagļu atklāšanā un zagšanas novēršanā. Ar Valsts Policiju panākta vienošanās, ka LATVENERGO speciālisti var piedalīties policijas veiktajās pārbaudēs krāsaino metālu lūžņu iepirkšanas punktos.

Pēc LATVENERGO iniciatīvas Ministru kabinetā ir akceptēti grozījumi 1998. gada 16. jūlija noteikumos Nr 261, kas paredz kārtību, kādā tiek iepirkti, realizēti un eksportēti melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi. Licenzētiem uzņēmumiem no fiziskām personām ir atļauts iepirkt tikai sadzīves izcelsmes krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus. Tāpat ir paredzēts, ka no juridiskām personām krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus var iepirkt tikai tad, ja šai juridiskai personai ir dokuments, kas apliecina krāsaino metālu un lūžņu izcelsmes avotu. Ja uzņēmējs ir pārkāpis šajos noteikumos noteikto kārtību, anulē uzņēmēja licenci un tā vairs netiek atjaunota. Ir gadījumi, kad krāsaino metālu pieņemšanas punkti darbojas nelegāli.

LATVENERGO šīs problēmas risināšanā piesaista arī iedzīvotājus: 2000. gada maijā LATVENERGO valde pieņēma nolikumu par to personu prēmēšanu, kuras palīdzējušas atklāt vai aizturēt elektroiekārtu zagļus. Uz šī nolikuma pamata izmaksāta atlīdzība vairākām personām Dienvidu elektriskajos tīklos, Ziemeļaustrumu elektriskajos tīklos un Rietumu elektriskajos tīklos. Ar šī gada 7. marta valdes lēmumu šis nolikums ir spēkā arī 2001. gadā.

Latvijas rietumos LATVENERGO speciālisti rūpējas par stārķu labklājību

Latvijas simbols - stārķis ir mūsu zemes lepnums un ekoloģiski tīras vides apliecinājums. Taču LATVENERGO speciālistiem šis skaistais putns sagādā nopietnas problēmas, par savu mājvietu izvēloties elektrolīniju balstus.

 Ikgadējā ligzdas būvēšanas un papildināšanas procesā stārķim bieži vien gadās nomest pa zaram uz elektropārvades līniju vadiem, kas izraisa līniju un transformatoru punktu atslēgšanos, tādējādi it labi rūpējoties, lai operatīvo izbraukuma brigāžu vīri nepaliktu bez darba.

No gada gadā ligzda kļūst arvien smagāka un, atrodoties tieši virs vadiem ar 100 kg un lielāku svaru, tos visai bieži sarauj. Turklāt zināmu bioloģisku procesu rezultātā vadi ievērojami vairāk rūsē tieši zem stārķa ligzdas… Stārķi traucē elektropadevi, radot īsslēgumus elektropārvades līnijās lielākoties pavasarī, kad notiek aktīvākie ligzdu būvēšanas darbi, un rudenī, kad jaunajiem stārķiem notiekot ligzdošanas apmācības kursi.

Elektromontieri daudz stāsta par stārķu dīvainībām. Piemēram, par to, ka stārķis, kurš noskatījis sev piemērotu dzīves vietu uz kādas elektropārvades līnijas konstrukcijas, nekādiem līdzekļiem nav piespiežams to mainīt. Tad atliek tikai padoties un pārcelt līniju citā vietā, izmetot līkumu ap stārķa mājvietu. Viens no šādiem stārķu uzvaras piemēriem dabā ir apskatāms Skrundas- Kuldīgas ceļa malā iepretī Kuldīgas televīzijas tornim.

Rietumu elektrisko tīklu Aizputes elektrisko tīklu (ETR) bijušais elektromontieris Valdis Šneiders savos darba gados izveidojis divu veidu ligzdu pamatnes konstrukcijas - uzstādīšanai dzelzbetona un koka balstos. Valdis Šneiders Aizputes apkārtnē pēdējos 10-15 darba gados uzlicis vairāk kā 100 stārķu ligzdu pamatus. Viņš tos pats izgatavoja Aizputes ETR darbnīcās.

Pamatnes ideja ir pavisam vienkārša - tā paceļ stārķa ligzdu virs vadiem, pārvietojot lielo slodzi no vadiem uz balstu. Bez tam arī neizbēgamie kodīgie šķidrumi viegli nolīst zemē caur vadiem. Pieredze rāda, ka balstā uzliktā pamatne ievērojami samazina vadu rūsēšanu zem stārķu ligzdām. Turklāt, pārtrūkstot vadiem zem ligzdas, tos kļūst iespējams arī savienot, netraucējot stārķiem.

Valda Šneidera aizsākto darbu turpina Aizputes ETR vadītājs Kaspars Sants. “Pateicoties tieši stārķu ligzdu pamatņu uzstādīšanai pēdējos gados līniju bojājumi zem putnu ligzdām nav bijuši,” atzīst Kaspars Sants. “Viena ligzdas pamatne izmaksā aptuveni 30 līdz 40 latu, rēķinot kopā materiālu, izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas. Šogad jau uzstādītas 6 ligzdu pamatnes, plānots uzstādīt vēl dažas. Jauna pamatne par līnijas un stārķa ligzdas drošību gādā aptuveni piecus gadus. No ligzdām virs senāk uzstādītām pamatnēm tiek notīrītas zemes, lai tā nenogāztos ar visu pamatni. Pašai pamatnei kalpošanas mūžs varētu būt aptuveni 25 gadi.”

Lai izvēlētu vietas ligzdu pamatņu uzstādīšanai, ejot līnijas apgaitā, elektromontieris atzīmē vietu, ko stārķis izvēlējies savai mītnei un uzsācis jaunas ligzdas būvi. Ziemā no metāla jāizveido ligzdu pamati. Tad agrā pavasarī balstā jānostiprina ligzdas pamata konstrukcija. Putni labprāt turpina būvēt savu ligzdu uz cilvēka izgatavotās pamatnes.

Pērnā pavasarī Kuldīgas un Alsungas pusē (Kuldīgas ETR teritorijā) uz elektrolīniju balstiem nostiprinātas pavisam 75 stārķu ligzdu pamatnes, šogad - 25 Kuldīgas pusē.

Arī Saldus ETR meistari turpina pirms trim gadiem uzsākto darbu - kopumā uzliktas jau vairāk nekā 100 stārķu ligzdu pamatnes. Šogad sakārtoti 29 ligzdu karkasi.

Liepājas apkārtnē un Priekulē (Liepājas rajonā) ligzdu pamatus sākuši likt pagājušajā rudenī. Līdz šim brīdim ir uzliktas 19 ligzdu pamatnes.

Kopumā LATVENERGO elektriskajos tīklos stārķu aprūpes jomā Rietumu elektriskie tīkli ir visčaklākie - vairāku gadu gaitā viņiem uzstādītas aptuveni 400 ligzdošanas vietas uz elektrolīniju stabiem.

LATVENERGO, veicot elektrisko tīklu rekonstrukcijas darbus, līnijas, kur atrodas stārķu ligzdas, pārceļ un putnu rīcībā atstāj ligzdas ar visiem stabiem.

Iesniegto ziņojumu izskatīsim un Jūsu norādītos personas datus apstrādāsim sabiedrības interesēs un juridiskā pienākuma izpildei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jūsu kā trauksmes cēlēja tiesības tiks

Mājaslapā latvenergo.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apliecināt savu piekrišanu sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk