Digitāla izstāde "Ķeguma hidroelektrostacija Eduarda Krauca fotogrāfijās"

Latvenergo koncerna 80 gadu jubilejas ietvaros izveidota jauna digitāla izstāde "Ķeguma hidroelektrostacija Eduarda Krauca fotogrāfijās".

Izstāde sniedz ieskatu Latvijas starpkaru perioda (1918–1940) nozīmīgākā tautsaimniecības sasnieguma – Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) būvgaitā. Ķeguma HES iedarbināšana 1939.gadā apliecināja Latviju kā inovāciju valsti, uzceļot vienu no modernākajām elektroenerģijas ražotnēm Eiropā, kā arī liekot pamatus mūsu valsts vienotai elektroapgādei.

Izstādē interesentiem piedāvā iepazīt ievērojamā kinodokumentālista un fotogrāfa Eduarda Krauca (1898–1977) 104 izcilas  fotogrāfijas no Enerģētikas muzeja krājumā esošās fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcijas "Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936–1940", kura iekļauta UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā.

Eduarda Krauca kolekcija ir unikāls fotostāsts, kas ar dokumentālu precizitāti ļauj sekot līdzi Ķeguma spēkstacijas būvdarbiem. Eduarda Krauca prasme koncentrēt uzmanību uz atsevišķiem objektiem vai ļaujot apbrīnot vērienīgus būves kopskatus, skatītājam rada klātbūtnes sajūtu būvprocesā.

Ķeguma HES celtniecības fotovēstījumu papildina interesantākie fakti  no Ķeguma spēkstacijas būvinspekcijas tehniķa Ēvalda Šica 1936. – 1940. gadā rakstītajām būvdarbu dienasgrāmatām, kuras glabājas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) Latvijas Valsts Vēstures arhīvā, kā arī no publikācijām presē.

Izstāde iepazīstina ar ievērojamākajiem celtniecības inženieriem – Ķeguma spēkstacijas būvinspekcijas vadītāju Mārtiņu Robu, viņa palīgu Pēteri Stakli, hidroelektrostacijas pirmo direktoru Pāvilu Krasovski, Latvijā pirmo diplomēto inženieri elektriķi Frici Rudzīti, Latvijas elektrifikācijas plāna autoru inženieri Otto Leimani un citiem. Viņu entuziasms, profesionalitāte un kompetence, organizējot un vadot Ķeguma spēkstacijas būvdarbus, ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Digitālajā izstādē publicēta jaunos pētījumos balstīta Eduarda Krauca radošā biogrāfija, atspoguļojot viņa veikumu aktuālo notikumu fotodokumentēšanā un kinodokumentālistikā ne vien Latvijas, bet arī Baltijas vēstures kontekstā.

Digitālā izstāde sniedz iespēju izzināt Ķeguma HES vēsturi kopš tās celtniecības pirmajiem soļiem līdz izaugsmei par modernu elektroenerģijas ražotni mūsdienās. 

Digitālā izstāde "Ķeguma hidroelektrostacija Eduarda Krauca fotogrāfijās" interaktīvā multimedijā  skatāma Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejā Ķeguma prospektā 7/9, Ķegumā. Muzejs atvērts apmeklētājiem no otrdienas līdz svētdienai  no pulksten 9.00 līdz 17.00.

Interesenti  digitālo izstādi var aplūkot arī interneta vietnē: http://energetikasmantojums.lv/

Elektroenerģijas tirgus apskats (2019.gada jūnija numurs)

2019. gada jūnija  Elektroenerģijas tirgus apskats ir klāt. Tajā lasiet:

  • Latvenergo ilgtspēja nākamām paaudzēm un enerģētikas nozarei, - Dr.sc.ing. Āris Žīgurs,  AS "Latvenergo" galvenais izpilddirektors, valdes priekšsēdētājs;
  • Elektromobiļu uzlādēšana  – jauns Latvenergo pakalpojums, - Ģirts Legzdiņš, AS “Latvenergo” pakalpojumu atbalsta vadītājs;
  • Eurelectric: domāšanas lūzums ir noticis, - Uģis Sarma, AS “Latvenergo” korporatīvās stratēģijas direktors;
  • Tirgū izteikts cenu svārstīgums, - Rodika Prohorova, AS "Latvenergo" tirgus analītiķe;
  • 330 kV Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojuma izbūve ir sākusies, - Oskars Vītiņš, AS "Latvijas elektriskie tīkli" attīstības direktors;
  • Pļaviņu HES ekspozīcija apskatāma arī sestdienās;
  • Mūsdienīga ūdens taupīšana, - raksts sagatavots sadarbībā ar Oras;
  • Kas jāzina par mūsdienīgu dušas sistēmu, - raksts sagatavots sadarbībā ar Grohe.

Par Latvenergo padomi

AS “Latvenergo” akcionāru sapulcē š.g. 19.jūnijā ievēlēta AS “Latvenergo” padome. Tās sastāvā ir pieci locekļi - Pāvels Rebenoks, Kristaps Stepanovs, Inese Kublicka, Renārs Degro, Artūrs Šnoriņš. Padome no sava vidus par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Pāvelu Rebenoku, par vietnieku – Renāru Degro. Latvenergo Revīzijas komitejā strādās Renārs Degro un Kristaps Stepanovs.

Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta 9.punktu, jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies un ievēlēs jaunus padomes locekļus.

Padome ievēlēta ar mērķi paātrināt uzsākto efektivizācijas programmu, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, nodrošināt atjaunotu skatu uz koncerna attīstību.

AS “Latvenergo” padomes sastāvs

Kristaps Stepanovs – darba pieredze iekļauj: kopš 2012.gada biedrība ”Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija”, valdes loceklis; biedrība ”Vēja enerģijas asociācija”, valdes loceklis.

Inese Kublicka – darba pieredze iekļauj: Ekonomikas ministrija, ministra biroja vadītāja; VAS Latvijas Televīzija, Raidījumu redakcijas vadītāja, Raidījumu daļas projektu vadītāja; AS Cēsu alus Mārketinga nodaļas vadītāja.

Artūrs Šnoriņš– darba pieredze iekļauj: Baltic Blues LV SIA, direktora vietnieks; Via Hansa Tours SIA.

Pāvels Rebenoks– darba pieredze iekļauj: Rīgas Brīvostas pārvalde Valdes loceklis,  Ekonomikas ministra birojs Ministra padomnieks; ”Rebenoks&Vilders” zvērinātu advokātu birojs, Zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja vadītājs, AS "OlainFarm" Padomes priekšsēdētājs, PricewaterhouseCoopers (PWC) Juridiskās nodaļas vadītājs, AS Rīgas Jūras līnija padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Renārs Degro– darba pieredze iekļauj:  SIA “KPMG Baltic” un SIA „Ernst & Young Baltic”. Darba pieredze kredītiestādēs iekšējā auditora amatā kopš 2009. gada. 2011. gadā uzsācis darbu Rigensis Bank AS kā Iekšējā audita daļas vadītājs. Kopš 2013. gada ieņēmis bankas risku direktora amatu, no 2017.gada – bankas valdes locekļa amats.

Komentārs par elektroenerģijas cenu 24.nedēļā

Aizvadītajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena visās Baltijas valstīs bija 43,36 EUR/MWh. Igaunijā cena pieauga par 1%, savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos cena samazinājās par 1%. Nord Pool sistēmas cena iepriekšējā nedēļā palielinājās par 13% līdz 28,13 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenu Baltijā ietekmēja tas, ka Estlink starpsavienojumā starp Somiju un Igauniju ikgadējo apkopes darbu rezultātā nedēļas vidējā pieejamā jauda samazinājās par 24% līdz 769 MW no uzstādītās jaudas, veidojot cenas atšķirību starp Ziemeļvalstīm un Baltiju. Savukārt Ziemeļvalstīs aizvadītajā nedēļā uzlabojās hidrobilance, ko ietekmēja liels nokrišņu daudzums. Izejvielu cenas samazinājās, tomēr emisijas kvotu cenas aizvadītajā nedēļā pieauga. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, samazinājās vēju staciju izstrāde.

Nord Pool reģionā aizvadītajā nedēļā patēriņš pieauga līdz 6 679 GWh, un izstrādes apjomi palielinājās līdz 6 839 GWh.

Visās Baltijas valstīs patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 2% līdz 504 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Latvijā patēriņa apjoms nemainījās – 132 GWh. Lietuvā patēriņš pieauga par 2% līdz 233 GWh. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Igaunijā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 3% līdz 140 GWh. 

Pagājušajā nedēļā kopējais  saražotās elektroenerģijas apjoms visās Baltijas valstīs samazinājās par 14% līdz 226 GWh. Latvijā izstrādes apjomi samazinājās par 3% līdz 106 GWh. Igaunijā iepriekšējā nedēļā izstrāde par samazinājās 33%, saražojot 61 GWh. Lietuvā bija saražotas 59 GWh, izstrāde bija par 6% zemāka nekā nedēļu iepriekš.

Izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 80%, Igaunijā 44%,  Lietuvā 25%, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 45% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma pagājušajā nedēļā.

Atkārtoti augstākais Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējums – AS “Latvenergo”

Saņemot augstāko novērtējumu savas dalības vēsturē – 97,3%  AS “Latvenergo”  apliecināja sevi kā pārliecinoša Ilgtspējas indeksa līdere, septīto gadu pēc kārtas iegūstot Platīna (augstāko) kategoriju. Uzņēmuma augsto novērtējumu atbilstoši starptautiskām prasībām visos korporatīvās sociālās atbildības virzienos veicina ilgtspējīgi kapitālieguldījumi, atbildība pret klientu, vidi un darbiniekiem, starptautiskai praksei atbilstoša pārvaldība.

AS "Latvenergo" ir viena no retajām komercsabiedrībām, kura Ilgtspējas indeksā piedalās kopš tā izveides 2010.gadā. Septīto gadu pēc kārtas saņemot tieši Platīna novērtējumu un līdz šim augstāko kopējo novērtējumu savas dalības vēsturē – 97,3%, AS “Latvenergo” raksturo ilgtermiņā pārdomāti kapitālieguldījumi ģenerācijas iekārtās un būvēs, klientu vajadzībām pielāgoti produkti, ieinteresēto pušu priekšlikumu uzklausīšana un īstenošana, rūpes par vidi, darbinieku vajadzībām atbilstoša darba vide, starptautiskai praksei atbilstoša pārvaldība un citi ilgtspējīgi risinājumi veicināja šāda novērtējuma saņemšanu.

Āris Žīgurs, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs: "Energoapgādes uzņēmumu ilgtspēja bieži asociējas ar būvēm un iekārtām enerģijas ģenerācijai, par kuru kvalitāti pastāvīgi rūpējamies. Mēs uz ilgtspēju raugāmies plašāk – kā uz sabiedrības, vides un ekonomisko attīstību, lai arī nākamās paaudzes varētu dzīvot tīrā vidē un bez ierobežojumiem saņemt nepieciešamos produktus/ pakalpojumus. Latvenergo ilgtspēja ir arī zinošos un motivētos darbiniekos. Ikgadēji īstenojam un iesaistāmies vairākās izglītības un zinātnes aktivitātēs, lai ieinteresētu jauniešus skolā apgūt eksaktos priekšmetus un studēt enerģētiku. 2018.gadā uzsākta un turpinās AS "Latvenergo" Izcilības programma darbam ar augsta potenciāla darbiniekiem.  Īstenojam šīs un citas aktivitātes, lai arī turpmāk nozarei un Latvijai būtu augstas raudzes speciālisti ikdienas darbam ar sarežģītām ģenerācijas iekārtām."

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja: “AS "Latvenergo" ir vieni no retajiem, kuri Ilgtspējas indeksa novērtējumu veikuši visus desmit gadus. Neskatoties uz izcilajiem rezultātiem un augsto platīna novērtējumu, nemitīgi tiek meklētas izaugsmes iespējas un uzlabots sniegums gan attiecībā uz darba vidi, gan savu lomu vietējā kopienā. Ne tikai valsts kapitālsabiedrību, bet arī privāto uzņēmumu vidū joprojām nepārspēts ir AS "Latvenergo" sniegums vides kritērijos.”

Kopumā Latvenergo koncernā 47% no visa elektroenerģijas apjoma 2018.gadā izstrādāti no atjaunīgajiem energoresursiem, lai arī  pagājušajā  gadā reģionā bija viena no viszemākajām ūdens pietecēm novērojumu vēsturē, kas ievērojami samazināja elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES. Šādos laika apstākļos AS "Latvenergo" izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības un Rīgas TEC saražoja vēsturiski lielāko elektroenerģijas apjomu 2018.gadā – 2,6 TWh.

2019.gadā AS "Latvenergo" uzsāka dabasgāzes tirdzniecību Latvijas mājsaimniecībām un aktīvi darbojas saules paneļu segmentā. AS "Latvenergo"  ir pirmais elektroenerģijas ražotājs Latvijā un Baltijas valstīs ar savu e-veikalu (elektrumveikals.lv). Tajā jau sākusies LED spuldžu, viedās mājas ierīču un elektrisko skrejriteņu tirdzniecība.  Elektrum.lv portālā ir izveidota izglītojoša sadaļa, ar kuras palīdzību ikviens var izvēlēties sev atbilstošākās LED spuldzes.

Papildus 11.jūnijā Atbildīgu ideju tirgus konferences ietvaros AS "Latvenergo" astoto gadu saņēma Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Apliecību par "Ģimenei draudzīgi" statusu, kas apliecina rūpes par darbinieku un klientu ģimenēm.

AS "Latvenergo" 2010. un 2011.gadā saņēma Sudraba, 2012.gadā – Zelta, 2013. - 2019.gadā – Platīna novērtējumu. 2019.gadā AS "Latvenergo" saņem augstāko kopējo novērtējumu savas dalības vēsturē – 97,3%.

Ilgtspējas indeksa Platīna grupu 2019. gadā pārstāv AS "Augstsprieguma tīkls", AAS "BALTA", AS "Baltic International Bank", SIA "Coca-Cola HBC Latvia", SIA "GRIFS AG", VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs", VAS ""Starptautiskā lidosta "Rīga"", SIA "SCHWENK Latvija", AS "Cēsu alus", AS "SEB banka", SIA "Rimi Latvia", SIA "Latvijas Mobilais Telefons", Rīgas Tehniskā universitāte, VAS "Latvijas dzelzceļš",  Pašvaldības SIA "Ventspils reiss", AS "Swedbank", VAS "Latvijas Loto", AS "Sadales tīkls"  un AS "Latvenergo".

"Ilgtspējas indekss" ir stratēģisks vadības instruments, kas palīdz uzņēmumiem novērtēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni piecās jomās – stratēģijā, tirgus attiecībās, darba vidē, vidē un vietējā kopienā. Vienlaikus tas sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz stiprināt ilgtspējīgu attīstību. Iniciatīvas partneri ir Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts un nacionālā mēroga sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica aptuveni 100 Latvijas uzņēmumi. Platīna vērtējumu saņem uzņēmumi, kuru kopējais ilgtspējas indekss pārsniedz 90 %. Tas nozīmē, ka uzņēmums korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējis savā darbībā, un tajā ir noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī.

On distribution tariffs

Sadales tīkls AS is currently implementing an ambitious Efficiency Programme. As part of the framework of a long-term development plan of the electricity grid, the Programme facilitates reducing of the resources required for the operations of the company and revising distribution tariffs. The results of the Efficiency Programme are already present today, while a full completion of the programme will allow reducing the distribution tariffs. To reflect the impact of cost reduction on distribution tariffs and lower the price for customers even before the entire Efficiency Programme is completed, there is a need for change in the regulatory enactments regulating the sector. Therefore, in a foreseeable future Sadales tīkls AS will turn to the Public Utilities Commission, proposing changes in the methodology of calculation of electricity distribution tariffs aiming at introducing regulatory instruments that would foster long-term efficiency.

Sadales tīkls AS keeps optimizing its operational processes and, taking into account the results of its activities, has developed an Efficiency Programme, which was introduced in 2017. The Programme provides for ambitious changes scheduled through 2022 that will lead to an overall economy of company resources. Through the end of the programme, it is planned to cut 810 jobs, reduce the operating transport base by 407 vehicles, reduce the number of technical bases, improve the processes and foster mobility of employees, thereby reducing the operating expenses by approximately EUR 26 million. In order to reduce the electricity bills for business and household customers in Latvia, since April representatives of Sadales tīkls AS have been participating in the working group of the Ministry of Economics of the Republic of Latvia. They have developed a plan for possible reduction of the eligible part of distribution tariffs by 10% thereby decreasing the total distribution tariff by 8%.

For customers, the distribution costs form about one third of the electricity bill, and approximately 25% of these costs comprises the cost of services provided by the independent transmission system operator Augstsprieguma tīkls AS.

Sadales tīkls AS is a subsidiary of Latvenergo AS, which maintains and develops Latvian distribution system grid, ensuring supply of electricity to more than one million customer facilities, covering 99% of the territory of Latvia. In 2018, the revenue of Sadales tīkls AS was EUR 323.7 million, net profit – EUR 33.7 million with EUR 1.66 billion assets as of the end of the year.

Par sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem

AS “Sadales tīkls” īsteno vērienīgu darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu, kas elektrotīkla ilgtermiņa attīstības plāna ietvaros dod iespēju samazināt uzņēmuma pamatdarbībai nepieciešamos resursus un veikt izmaiņas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos. Darbības efektivitātes programmas rezultāti novērtējami jau šobrīd, un gala rezultāts ļaus samazināt sistēmas pakalpojumu tarifus. Lai attiecinātu izmaksu samazinājuma iespaidu uz sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem un nodrošinātu zemāku tarifu klientiem pirms visas efektivitātes programmas realizēšanas, nepieciešamas izmaiņas nozari regulējošajos normatīvajos aktos. Tādēļ tuvākajā laikā AS “Sadales tīkls” vērsīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, ierosinot izmaiņas Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā, kas paredz ieviest ilgtermiņa darbības efektivitāti stimulējošus regulācijas instrumentus.

AS “Sadales tīkls” veic darbības procesu optimizēšanu, kā arī, ņemot vērā darbības rezultātus, izstrādājis un ievieš darbības efektivitātes paaugstināšanas projektu, 2017.gadā uzsākot vērienīgu pārmaiņu procesu, kas ilgs līdz 2022.gadam. Darbības efektivitātes paaugstināšanas programmas rezultāts būs būtisks uzņēmuma pamatdarbībai nepieciešamo resursu samazinājums. Kopumā plānots slēgt 810 darba vietas, samazināt darbam nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu par 407 vienībām, samazināt tehnisko bāzu skaitu, pilnveidot un uzlabot procesus, palielināt darbinieku mobilitāti, kas ļaus samazināt saimnieciskās darbības izmaksas kopumā par aptuveni 26 miljoniem eiro. Lai samazinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem maksājumus par elektroenerģiju, AS “Sadales tīkls”  jau no aprīļa strādā Ekonomikas ministrijas darba grupā un izstrādājusi plānu par iespējamo sadales sistēmas pakalpojumu tarifu attiecināmās daļas samazināšanu par 10%, kas kopējo elektroenerģijas piegādes tarifu samazinātu līdz 8%.

Klientu rēķinos sadales sistēmas pakalpojums veido aptuveni vienu trešo daļu izmaksu, un tajās – aptuveni 25% apmērā - ietilpst arī neatkarīgā pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls"  pakalpojuma izmaksas.

AS “Sadales tīkls” ir AS “Latvenergo” meitassabiedrība, kas uztur un attīsta Latvijas elektrotīklu, nodrošinot elektroenerģijas piegādi vairāk nekā vienam miljonam klientu objektu, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. AS "Sadales tīkls" ieņēmumi 2018.gadā bija 323,7 miljoni EUR, peļņa - 33,7 miljoni EUR, aktīvi 2018.gada beigās - 1,66 miljardi EUR.

AS "Latvenergo" saņem "Ģimenei draudzīgi" statusu

Apliecinot atbildību pret darbinieku un klientu ģimenēm, šodien, 11.jūnijā, Atbildīgu ideju tirgus konferences ietvaros AS "Latvenergo" astoto gadu saņēma Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Apliecību par "Ģimenei draudzīgi" statusu.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane: “AS “Latvenergo” jau ilgstoši demonstrē izcilu sniegumu ne tikai kopējos Ilgtspējas indeksa rādītājos, bet arī kritērijos, kas raksturo uzņēmuma attieksmi pret saviem esošajiem darbiniekiem, klientiem un arī nākamajām paaudzēm. Valsts kapitālsabiedrību vidū AS “Latvenergo” ir pārliecinoši līderi, apliecinot gan ietekmes pušu iesaisti, gan vienlīdzīgu pieeju un atbalstu klientiem un darbiniekiem sarežģītās dzīves situācijās, gan ieguldot jauno enerģētikas nozares speciālistu sagatavošanā.”

Jau astoto gadu šo statusu palīdz nodrošināt ilgstošs darbinieku ar bērniem atbalsts, droša un darbiniekiem pielāgota darba vide, uz klientiem orientēti pakalpojumi, kā arī ar AS “Latvenergo” īstenotais valstiskais atbalsts aizsargātajiem lietotājiem. To būtiski papildina AS "Latvenergo" papildu iniciatīvas - sadarbībā ar labdarības organizāciju "Ziedot.lv" konkursa kārtība nodrošināts atbalsts sociāli nozīmīgiem projektiem dažādos Latvijas reģionos,  darbinieku iesaiste sociālās atbildības aktivitātēs (upju sakopšana, zivju nārsta ligzdu izgatavošana un balto stārķu monitorings) un īstenotā izcilības programma darbam ar augsta potenciāla darbiniekiem.

“Nav noslēpums, ka darba laiks ir ilgākais dienas periods. Tādēļ saviem darbiniekiem to atalgojam ar papildu iespējām ģimenei – piemēram, pavisam mazo bērnu vecāki var vairāk laika pavadīt ar viņiem. Tāpat ar mūsu klientu vidi – mūsu atbildība ir radīt un piedāvāt pakalpojumus, kas katram klientam sniedz papildu ērtību, lai mājās pavadītais laiks būtu komfortabls un arī energoefektīvs, sniedzot labumu visai mājas saimei”, - Inga Kola, AS “Latvenergo” Personāla vadības direktore.

Lai veicinātu ģimenisko vērtību nostiprināšanos sabiedrībā un uzlabotu ģimeņu dzīves un darba vidi, Labklājības ministrija vairākus gadus vērtē organizācijas, piešķirot tām Ģimenei draudzīga komersanta statusu. Tā kā statusam piesakās komersanti, valsts un pašvaldību iestādes, 2019.gadā  tā nosaukums mainīts no "Ģimenei draudzīga komersanta" uz "Ģimenei draudzīgi". Šo statusu iespējams saņemt uz 1 gadu, piedaloties Ilgtspējas indeksā un tā ietvaros iegūstot atbilstošu novērtējumu ekspertu noteiktajos kritērijos.

"Ģimenei draudzīgi" novērtējumu piešķir organizācijām, kas īsteno ģimenei draudzīgu politiku gan savā darbībā, gan plašākas sabiedrības kontekstā, piemēram, sniedzot pakalpojumus un nodrošinot atbilstošu darba vidi. Kā galvenais kritērijs šī novērtējuma piešķiršanai ir telpu un aprīkojuma atbilstība bērna vajadzībām, tai skaitā bērnam ar īpašām vajadzībām un ģimenes ar bērniem vajadzībām. Tāpat vērtē arī nodarbināto veselības aizsardzību darbavietā, uz klientu orientētu pakalpojumu sniegšanu, atbalsta nodrošināšanu bērniem un ģimenēm veltītiem pasākumiem, iesaistīšanos labdarības pasākumos, kā arī organizācijas politiku, kas vērsta uz darbinieku efektīvu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, piemēram, attālināto darbu, elastīgu vai saīsinātu darbalaiku u.c. "Ģimenei draudzīgi" statuss veicina klientu un darbinieku lojalitāti, paaugstina potenciālo darbinieku interesi par organizāciju un sekmē tās reputāciju.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību atbildīga biznesa praksei, veicinātu godīgu, ētisku un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un dalītos ar pozitīvo pieredzi biedrība "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" ikgadēji organizē Atbildīga biznesa nedēļu. Šogad tās ietvaros notiek izstāde "Izvēles slazdā", diskusijas "Bizness tiekas ar valsti", Atbildīgu ideju tirgus konference un Ilgtspējas indeksa noslēguma ceremonija.

Komentārs par elektroenerģijas cenu 23.nedēļā

Aizvadītajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā pieauga par 26% līdz 45,89 EUR/MWh. Lietuvas tirdzniecības apgabalā vidējā nedēļas cena pieauga ar 10%, bet Latvijā par 9%, un abās valstīs vidējā cena bija 46,67 EUR/MWh, salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Somijā cena pieauga par 27% līdz 37,53 EUR/MWh. Savukārt Nord Pool sistēmas cena iepriekšējā nedēļā samazinājās par 23 % līdz 24,98 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā pirmo reizi šogad elektroenerģijas izstrāde Nord Pool apgabalā bija zemāka par patēriņa apjomiem. Ziemeļvalstīs uzlabojās hidrobilance kopā ar zemāku izejvielu un emisijas kvotu cenu ietekmējot cenu lejupslīdi.

Savukārt Baltijas valstīs un Somijā cena kāpa. - iemesls tam bija neplānots jaudas samazinājums no 4. līdz 6.jūnijam Estlink 2 starpsavienojumā, kādēļ nedēļas vidējā pieejamā jauda samazinājās par 19% līdz 828 MW. Tāpat katru dienu bija mainīga starpsavienojuma jauda starp Baltkrieviju – Lietuvu un Kaļiningradu – Lietuvu.

Salīdzinot ar  iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš samazinājās līdz 6 587 GWh, un izstrādes apjomi pieauga līdz 6 741 GWh.

Visās Baltijas valstīs patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 1% līdz 495 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Latvijā patēriņa apjoms pieauga par 2% līdz 131 GWh. Lietuvā patēriņš pieauga par 3% līdz 228 GWh. Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu Igaunijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 4% līdz 136 GWh. 

Pagājušajā nedēļā kopējais izstrādātais elektroenerģijas apjoms visās Baltijas valstīs pieauga par 16% līdz 264 GWh. Latvijā izstrādes apjomi pieauga par 26% līdz 109 GWh. Igaunijā iepriekšējā nedēļā izstrāde bija par 15% augstāka nekā nedēļu iepriekš, saražojot 92 GWh. Lietuvā bija saražotas 63 GWh, iepriekšējā nedēļā izstrādei pieaugot par 4%.

Izstrādes apjoms attiecībā pret patēriņu Latvijā bija 83%, Igaunijā bija 68%, un Lietuvā 28%, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 53% attiecībā pret reģionā patērēto elektroenerģijas apjomu pagājušajā nedēļā.

LU Dabas mājā izstāde “Patausti fiziku”

1.jūnijā notika Fizikas gada noslēgums ar diviem pasākumiem: LU Zinātņu mājā norisinājās 3.Eiropas fizikas olimpiāde labākajiem jaunajiem  fiziķiem  un LU Dabas mājā izstāde “Patausti fiziku”, kurā vairāk nekā desmit zinātniskie institūti un augsto tehnoloģiju uzņēmumi rādīja savu veikumu un skaidroja, kā to radīšanā noderējušas fizikas zināšanas.

No 31.maija līdz 4.jūnijam notiek 3.Eiropas fizikas olimpiāde (EuPhO 2019) un tajā piedalās skolēni no 35 pasaules valstīm, lai sacenstos ar zināšanām un attapību fizikas uzdevumu risināšanā. Dalībnieku vidū ir arī Latvijas jaunieši, kuri vairākus gadus guvuši augstus rezultātus fizikas olimpiādēs.

Savukārt 1.jūnijā, fizikas gada noslēguma ietvaros, noritēja izstāde “Patausti fiziku”, kur izstrādātās tehnoloģijas demonstrēja pasaulē atzīti un veiksmīgi uzņēmumi no Latvijas - Light Guide Optics International, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, GameChanger Audio, uzņēmums Aerodium, HackMotion u.c. Pasākumā piedalījās arī AS “Latvenergo” projekta FIZMIX eksperimentu darbnīca.

Izstādes atklāšanā dalībniekus uzrunāja Āris Žīgurs, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: “Latvenergo uz Daugavas ir vairākas lielas spēkstacijas, kuru iekārtu apkalpošanai nākotnē nepieciešami procesu pārzinoši darbinieki. Elektroenerģētika nav tikai kontakts jūsu mājās, bet arī lielās transformatoru apakšstacijas, pārvades līnijas ar 110 kW vai 330 kW jaudu, un to funkcionēšanai jau ir nepieciešamas specifiskas fizikas zināšanas. Tās noteikti var iegūt skolēna un skolotāja kopdarbā, kurā nepārtraukti pedagogs izmanto visas iespējas demonstrēt eksperimentus, lai aizrautu jauniešus, radot zinātkāri par fiziku un uzzinātu arvien vairāk un vairāk. Aicinu mācoties fiziku, domāt arī par enerģētiku.”

Olimpiādes noslēguma pasākums un apbalvošana notiks 4.jūnijā plkst. 10.00 LU Lielajā aulā. Rīgā notiekošajā 3. Eiropas fizikas olimpiādē piedalās kopā 169 skolēni un 71 komandu vadītāji un novērotāji no 35 pasaules valstīm.

Olimpiādes uzvarētāju apbalvošanā AS “Latvenergo” atklās uzvarētāju apsveikšanu, pasniedzot bronzas medaļas. Savukārt sudraba medaļas pasniegs CERN reģionālais direktors C. Schaffer, bet zelta medaļas – EuPhO prezidents Jaan Kalda.

2018./2019. mācību gads bija pasludināts par Fizikas gadu, aktualizējot STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) zināšanu jomu nozīmīgumu.

Iesniegto ziņojumu izskatīsim un Jūsu norādītos personas datus apstrādāsim sabiedrības interesēs un juridiskā pienākuma izpildei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jūsu kā trauksmes cēlēja tiesības tiks

Mājaslapā latvenergo.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apliecināt savu piekrišanu sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk