Komentārs par elektroenerģijas cenu 22.nedēļā

Aizvadītajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā samazinājās par 16% līdz 42,74 EUR/MWh Latvijā un 42,38 EUR/MWh Lietuvā. Igaunijas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu samazinājās par 21% līdz 36,48 EUR/MWh. Atšķirības starp Baltijas valstīm galvenokārt noteica augsts mainīgums vairāku reģionālo starpsavienojumu ikdienas jaudā. Nord Pool sistēmas cena iepriekšējā nedēļā samazinājās par 14% līdz 32,42 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā  pieauga nokrišņu apjomi Ziemeļvalstīs, līdz ar ko uzlabojās hidrobilances rādītāji un hidrorezervuāru piepildījums. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, pieauga vēja staciju izstrāde. Izejvielu un emisijas kvotu cenas samazināšanās noteica ražošanas izmaksu samazinājumu. Visi šie faktori kopumā ietekmēja cenu samazinājumu Nord Pool reģionā.

Salīdzinot ar  iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 6 889 GWh  un izstrādes apjomi pieauga līdz 6 679 GWh.

Visās Baltijas valstīs patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 1% līdz 491 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Latvijā patēriņa apjoms samazinājās par 2% līdz 129 GWh.  Igaunijā un Lietuvā patēriņš samazinājās par 1%, kur Igaunijā bija patērēta 141 GWh un Lietuvā – 221 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. 

Pagājušajā nedēļā kopējais izstrādātās elektroenerģijas apjoms visās Baltijas valstīs samazinājās par 19% līdz 227 GWh. Latvijā izstrādes apjomi samazinājās par 32% līdz 86 GWh. Igaunijā iepriekšējā nedēļā izstrāde bija par 13% mazāka nekā nedēļu iepriekš, saražojot 79 GWh. Lietuvā bija saražota 61 GWh, iepriekšējā nedēļā izstrādei samazinoties par 4%.

Izstrādes apjoms attiecībā pret patēriņu Latvijā bija 67%, Igaunijā - 57%, un Lietuvā - 27%, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 46% attiecībā pret reģionā patērēto elektroenerģijas apjomu pagājušajā nedēļā.

Unaudited results of Latvenergo Group for the first quarter of 2019

Today, 31 May, the unaudited condensed consolidated interim financial statements of Latvenergo Group for the first three months of 2019 are published.

In general, the performance of Latvenergo Group in the first quarter of 2019 was influenced by global and regional factors that determined higher electricity prices. Prices remain affected by low water levels at Scandinavian reservoirs as well as by rising costs of energy sources and CO2 emission allowance prices. Implementing strategic development in new business areas, in 2019 Latvenergo Group started operations in the natural gas market for Latvian households and actively worked in the solar panel segment.

In Q1 2019, Latvenergo Group’s revenue amounts to EUR 251.4 million, which is 3% less than in the same period last year. EBITDA* of the Group is EUR 83.2 million, which is 24% less than in the previous year.

In Q1 2019, Latvenergo Group generated 1,347 GWh of electricity. The amount of electricity generated at the Daugava Hydropower Plants (HPPs) in the first three months of 2019, compared to the respective period last year, decreased by 40% and reached 605 GWh; this was affected by a lower water inflow in the Daugava River. According to the data of the Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre, the average water inflow in the Daugava River in Q1 this year was only 467 m3/s, whereas in the same period last year it was 832 m3/s. The electricity output by Latvenergo AS combined heat and power plants (CHPPs) was 727 GWh in Q1 2019, which is 20% less than in the same period last year. The amount of thermal energy generated by the CHPPs in Q1 2019 was 939 GWh, which is 22% less than in the respective period a year ago, and it was influenced by warmer weather conditions during the heating season. The data of the Central Statistical Bureau show that the average air temperature in Riga in Q1 2019 was +0.5 C°, whereas in the respective period last year it was –2.4 C°.

In the reporting period, a total of 1,795 GWh of electricity was sold to retail customers in the Baltics. Although electricity consumption in the Baltics decreased by 2.5%in Q1 2019, the amount of electricity sold to retail customers by Latvenergo Group increased by 1.7%. The overall amount of retail electricity trade outside Latvia reached 656 GWh. In February 2019, Latvenergo Group started retail trade of natural gas in the segment of household customers, and by the end of Q1 2019 its total portfolio of natural gas customers increased by more than 400. At the end of the reporting period, Latvenergo Group’s natural gas customer portfolio comprised approximately 900 customers and the amount of natural gas sold to them reached 104 GWh. In Q1 2019, the amount of gas consumed by the Group for own use and sold to customers amounted to 2,115 GWh, making Latvenergo Group the second largest natural gas consumer in the Baltic states.

Retail activities involving other services also continued in the Baltic states during the reporting period.The number of solar panel agreements concluded is substantially higher than a year ago, which was driven by the successful sales of solar panels in Lithuania and Estonia. In the first 3 months of 2019, solar panels were installed for 26 customers.

Latvenergo Group’s revenue in Q1 2019 has decreased by 3% and amounts to EUR 251.4 million. Group's EBITDA is 24% less than the previous year, reachingEUR83.2 million, while the Group’s profit is EUR 38.4 million. The results have been mostly impacted by the 40% smaller electricity output at the Daugava HPPs.

The total amount of Latvenergo Group’s investments in Q1 2019 is 34% higher compared to the same period last year and amounts to EUR 44.3 million. The amount invested in power network assets represented 86% of the total investment in the reporting period.The most important investment projects of Latvenergo Group related to power network assets are: 

  • The Kurzeme Ring project, which significantly increases the security of energy supply in Kurzeme region and Latvia as a whole, allowing further integration of the Baltics into the Nordic electricity market. The amount invested in theproject by 31 March 2019 isEUR 213.6 million.
  • The Third Estonia–Latvia power transmission network interconnection project, which bears major significance for the future electricity transmission infrastructure of the whole Baltic region. On 16 May 2019, after the end of the reporting period, the first poles were erected in Rūjiena Municipality, marking the start of the next stage of the project implementation, involving the construction of a new 330 kV power line from Riga CHPP-2 to the Kilingi-Nõmme substation in Estonia.The amount invested in theproject by 31 March 2019 isEUR9.9 million.

Contributing to environmentally friendly projects, EUR 3 million was invested in the Daugava HPPs hydropower unit reconstruction in the first 3 months of 2019.

On 19 March 2019, the international credit rating agency Moody’s reconfirmed the credit rating for Latvenergo AS: Baa2 with a stable outlook. Despite global and regional operational environment factors, such as an increase in prices of electricity, natural gas and CO2 emission allowances, which had a negative impact on the financial results of Latvenergo Group in 2018, the rating has been unchangeably stable for several years in a row, confirming consistency within the operations and financial soundness of Latvenergo Group.

The next interim financial statements of Latvenergo Group for 2019 will be published on 30 August and 29 November. Unaudited condensed consolidated interim financial statements of Latvenergo Group for the first 3 months of 2019 are available in the section Investors/ Reports.

*earnings before interest, corporate income tax, share of profit or loss of associated companies, depreciation and amortisation and impairment of intangible and fixed assets. The list of formulas is available on page 22 of the Report

About the model of unbundling of the transmission system asset ownership

A discussion has currently re-emerged about the model of unbundling of the transmission system asset ownership.

According to Directive 2009/72/EC, the European Union Member States had to choose and introduce one of the threemodels of unbundling of the transmission system asset ownership from 3 March 2012:

1) full ownership unbundling;

2) an independent system operator; or

3) an independent transmission operator.

All these models are considered equally effective in terms of both legal framework and market development as they are in line with the fundamental regulatory goal of Directive 2009/72/EC: removing any conflict of interests between transmission system operators and producers and traders.

An independent system operator model was introduced in Latvia, which, in assessing the impact on the state budget, market development, end consumers and other stakeholders, was chosen as the most optimum to manage in 2011. The existing transmission operator unbundling model was certified by the Public Utilities Commission (PUC).

As a result of the selection of the model, the transmission system assets are invested in Latvijas elektriskie tīkli AS (LET), while LET leases assets to the transmission system operator (Augstsprieguma tīkls AS). The lease payment is calculated according to the methodology set by PUC and the ownership of the transmission system assets, or the implemented asset unbundling model, does not affect the transmission tariffs paid by the end user of electricity. Latvijas elektriskie tīkli AS is a subsidiary of Latvenergo AS, which provides monitoring and management of Latvian power transmission network assets, as well as fund raising for the maintenance of existing transmission networks and the construction of new ones. In 2018, the revenue of Latvijas elektriskie tīkli AS was EUR 43.3 million, the profit was EUR 13.4 million and the assets at the end of 2018 were EUR 551 million. 

The choice of the most optimum model of unbundling of the transmission system asset ownership is within the competence of the Ministry of Economics and the Cabinet of Ministers. The Ministry of Economics has expressed the view that it is necessary to move towards the introduction of a full ownership unbundling model and to consider the most appropriate way of unbundling. Latvenergo AS will implement, in the most effective way, the necessary steps in regard to changes in the unbundling model, if accepted by relevant institutions.

Latvenergo koncerna nerevidētie 2019. gada pirmā ceturkšņa rezultāti

Šodien, 31. maijā, tiek publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2019. gada pirmo trīs mēnešu periodu.

Kopumā Latvenergo koncerna 2019. gada pirmā ceturkšņa darbības rezultātus ietekmēja globāli un reģionāli faktori, kas noteica augstākas elektroenerģijas cenas. Cenas joprojām nosaka zems hidrorezervuāru līmenis Skandināvijā, kā arī pieaugošas energoresursu un CO2 izmaksas. Īstenojot stratēģisko attīstību jaunos biznesa virzienos, 2019. gadā Latvenergo koncerns uzsācis darbību dabasgāzes tirgū Latvijas mājsaimniecībām, kā arī aktīvi darbojas saules paneļu segmentā.

2019. gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 251,4 milj. eiro, kas ir par 3 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt koncerna EBITDA* ir 83,2 milj. eiro, kas ir par 24 % mazāk nekā pagājušajā gadā.

Latvenergokoncernā 2019. gada pirmajā ceturksnī ir saražotas 1 347 GWh elektroenerģijas. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas hidroelektrostacijās (HES) 2019. gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies par 40 % un ir 605 GWh, to ietekmēja mazāka ūdens pietece Daugavā. Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, vidējā ūdens pietece Daugavā šī gada 1. ceturksnī bija tikai 467 m3/s, bet attiecīgajā periodā pērn tā bija 832 m3/s. AS “Latvenergo” termoelektrostacijās (TEC) elektroenerģijas izstrāde 2019. gada 1. ceturksnī ir 727 GWh, tas  ir par 20 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. TEC saražotās siltumenerģijas apjoms 2019. gada pirmajā ceturksnī ir 939 GWh, tas ir par 22 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pagājušā gadā, un to ietekmēja siltāki laikapstākļi apkures sezonā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vidējā gaisa temperatūra Rīgā 2019. gada 1. ceturksnī bija +0,5 C0, bet attiecīgajā periodā pērn tā bija –2,4 C0.

Pārskata periodā mazumtirdzniecības klientiem Baltijā kopumā ir pārdotas 1 795 GWh elektroenerģijas. Lai arī 2019. gada 1. ceturksnī elektroenerģijas patēriņš Baltijā ir samazinājies par 2,5 %, Latvenergo koncerna mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoms ir pieaudzis par 1,7 %.  No kopējā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma ārpus Latvijas pārdotas 656 GWh elektroenerģijas. 2019. gada februārī Latvijā Latvenergo koncerns uzsāka dabasgāzes mazumtirdzniecību mājsaimniecību klientu segmentā, un tas kopējo dabasgāzes klientu portfeli šī gada pirmā ceturkšņa beigās palielināja par vairāk nekā 400 klientiem. Latvenergo koncerna dabasgāzes klientu portfeli pārskata perioda beigās veidoja aptuveni 900 klientu, un tiem pārdotās dabasgāzes apjoms sasniedza 104 GWh. 2019. gada pirmajā ceturksnī koncerna pašpatērētais un klientiem pārdotais gāzes apjoms bija 2 115 GWh, tādējādi Latvenergo koncerns ir otrs lielākais dabasgāzes patērētājs Baltijas valstīs. 

Pārskata periodā turpinājās arī citu pakalpojumu mazumtirdzniecības aktivitātes Baltijas valstīs. Noslēgto saules paneļu līgumu skaits ir būtiski lielāks nekā pirms gada,  to veicināja veiksmīgie saules paneļu pārdošanas rezultāti Lietuvā un Igaunijā. 2019. gada pirmajos 3 mēnešos solārie paneļi uzstādīti jau 26 klientiem.  

Latvenergokoncerna ieņēmumi 2019. gada pirmajā ceturksnī ir samazinājušies par 3 % un ir 251,4 milj. eiro.Savukārt koncerna EBITDA ir samazinājusies par 24 % un ir 83,2 milj. eiro, bet koncerna peļņa ir 38,4 milj. eiro. Rezultātus galvenokārt ietekmēja par 40 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES.

Kopējais Latvenergo koncerna investīciju apjoms 2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir par 34 % lielāks un sasniedz 44,3 miljonus EUR. 86 % no kopējām investīcijām pārskata periodā ir investīciju apjoms tīklu aktīvos. Būtiskākie Latvenergo koncerna investīciju projekti tīklu aktīvos ir:

  • Kurzemes loks, kas ievērojamipaaugstina energoapgādes drošumu Kurzemē un Latvijā un vēl vairāk integrē Baltijas valstis Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū. Tajā līdz 2019. gada 31. martam ir investēti 213,6 miljoni EUR. 
  • Trešais elektropārvades tīkla starpsavienojums starp Igauniju un Latviju, kas ir būtisks nākotnes elektroenerģijas pārvades infrastruktūras objekts visam Baltijas reģionam.  Pēc pārskata  perioda  beigām  2019. gada 16. maijā Rūjienas novadā tika pacelti pirmie  balsti, ar kuriem atklāts projekta realizācijas nākamais posms, izbūvējot jaunu 330 kV elektrolīniju no Rīgas TEC-2 līdz apakšstacijai Kilingi-Nōmme Igaunijā. Līdz 2019. gada 31. martam šajā projektā ir investēti 9,9 miljoni EUR.

Investējot videi draudzīgos projektos, 2019. gada pirmajos 3 mēnešos Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijā ir ieguldīti 3,0 miljoni EUR.

2019. gada 19. martā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's pārapstiprināja AS "Latvenergo" kredītreitingu Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes vērtējumu. Neraugoties uz globālajiem un reģionālajiem darbības vides faktoriem, kā elektroenerģijas, dabasgāzes un CO2 emisijas kvotu cenu kāpums, kas negatīvi ietekmēja Latvenergo koncerna finanšu rezultātus 2018. gadā, reitings ir saglabāts nemainīgi stabils jau vairākus gadus pēc kārtas, apliecinot Latvenergo koncerna  stabilitāti un finansiālo uzticamību.

Turpmākie Latvenergo koncerna 2019. gada starpperiodu pārskati tiks publicēti 30. augustā un 29. novembrī. Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2019. gada 1. ceturksni pieejami sadaļā Investoriem/ Pārskati.

* ieņēmumi pirms procentiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa, asociēto sabiedrību peļņas vai zaudējumu daļas, nolietojuma un amortizācijas un nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma. Formulu saraksts pieejams pārskata 22. lappusē

Par pārvades aktīvu īpašumtiesību nodalīšanas modeli

Šobrīd ir aktualizējusies diskusija par pārvades aktīvu īpašumtiesību nodalīšanas modeli.

Saskaņā ar Direktīvu 2009/72/EK Eiropas Savienības dalībvalstīm ar 2012 .gada 3.martu bija jāizvēlas un jāievieš vienu no direktīvā definētajiem trim pārvades aktīvu īpašumtiesību nodalīšanas modeļiem:

1) pilnīga īpašumtiesību nodalīšanu;

2) neatkarīgu sistēmas operatoru vai

3) neatkarīgu pārvades operatoru.

Visi šie modeļi gan no tiesiskā regulējuma, gan tirgus attīstības viedokļa tiek uzskatīti par vienlīdz efektīviem, jo tie atbilst Direktīvā 2009/72/EK iekļautajam regulējuma pamatmērķim - novērst jebkādus interešu konfliktus starp pārvades operatoru un ražotājiem un tirgotājiem.

Latvijā ir ieviests neatkarīga sistēmas operatora modelis, kas, izvērtējot ietekmi uz valsts budžetu, tirgus attīstību, gala patērētājiem un citām iesaistītajām pusēm, kā optimālākais valdībā tika izvēlēts 2011.gadā. Esošo pārvades operatora nodalīšanas modeli ir sertificējusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Modeļa izvēles rezultātā pārvades aktīvi ir ieguldīti AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET), savukārt LET iznomā aktīvus pārvades sistēmas operatoram (AS "Augstsprieguma tīkls"). Nomas maksa ir aprēķināta atbilstoši SPRK noteiktai metodikai un pārvades aktīvu piederība jeb realizētais aktīvu nodalīšanas modelis neietekmē pārvades tarifu apmēru, kuru maksā elektroenerģijas gala lietotājs. AS "Latvijas elektriskie tīkli" ir AS "Latvenergo" meitassabiedrība, kas nodrošina Latvijas pārvades tīklu aktīvu uzraudzību un pārvaldību, kā arī finansējuma piesaisti esošo tīklu uzturēšanai un jaunu izbūvei. AS "Latvijas elektriskie tīkli" ieņēmumi 2018.gadā bija 43,3 milj. EUR, peļņa - 13,4 milj. EUR, aktīvi 2018.gada beigās -  551 milj. EUR.

Optimālākā pārvades aktīvu nodalīšanas modeļa izvēle ir Ekonomikas ministrijas un Ministru kabineta kompetencē. Ekonomikas ministrija ir paudusi viedokli, ka ir nepieciešams virzīties uz pilnīga īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ieviešanu un apsvērt atbilstošāko nodalīšanas veidu. AS "Latvenergo" iespējami efektīvākā veidā īstenos nepieciešamās darbības saistībā ar izmaiņām nodalīšana modelī, ja tādu atbilstošās institūcijas pieņems.

Jūnijā piemērojamie siltumenerģijas tarifi TEC-1 un TEC-2

Pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 04.09.2017. lēmuma Nr.100 “Par akciju sabiedrības “Latvenergo” ražotnēs TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas tarifu piemērošanas kārtību” 6.punktu, informējam, ka 2019.gada jūnijā AS “Latvenergo” ražotnē TEC-1 saražotajai siltumenerģijai piemērojams tarifs 25.01 EUR/MWh un ražotnē TEC-2 saražotajai siltumenerģijai piemērojams tarifs 25.73 EUR/MWh.

Elektrum atklāj internetveikalu

Šī gada maijā AS “Latvenergo”, stratēģiski attīstot jaunus biznesa virzienus, kļuva par pirmo enerģētikas uzņēmumu Baltijas valstīs, kas uzsācis tiešsaistes produktu un pakalpojumu tirdzniecību. Ar tirdzniecības zīmolu Elektrum uzsākta tirdzniecība interneta veikalā elektrumveikals.lv, piedāvājot vairāku veidu produktus ar plašu pieredzē balstītu pakalpojumu klāstu. Lai veicinātu energoefektivitāti Latvijas mājsaimniecībās, ir izstrādāts bezmaksas digitālais rīks - Spuldžu nomaiņas ceļvedis

AS “Latvenergo” ir pirmais elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums Baltijā, kas savam pamatproduktam – elektroenerģijai – ir papildinājis pakalpojuma vērtību, piedāvājot papildu produktus un savu kompetenci to lietošanai. Tirdzniecības zīmols Elektrum kopš maija piedāvā interneta veikalu elektrumveikals.lv, apvienojot esošos produktus (Elektrum Solārais, Viedā māja) un piedāvājot jaunus – piem., elektroskūterus un drīzumā arī elektrovelosipēdus.

Viens no vadošajiem produktiem ir LED spuldzes, kurām tirdzniecībai ir pieejami ne tikai modeļi, bet arī sniegta plaša papildu informācija klientu izvēles atvieglošanai. Lai veicinātu energoefektivitāti un atvieglotu nomaiņu pret LED spuldzēm  mājsaimniecībās, Elektrum ir izstrādājis bezmaksas digitālo rīku Spuldžu nomaiņas ceļvedis. Ar tā palīdzību iespējams piemeklēt un nomainīt esošās spuldzes pret kvalitatīvām un energoefektīvām LED spuldzēm, izvēloties nepieciešamo apgaismojuma nokrāsu un intensitāti. Izvēlēto spuldzi uzreiz var iegādāties interneta veikalā elektrumveikals.lv. Ceļvedis ir izstrādāts, izmantojot Elektrum Energoefektivitātes centra tehnisko kompetenci, kā arī Elektrum klientu apkalpošanas pieredzi, piedāvājot modernu, ērtu un katram pieejamu digitālu risinājumu.

 "Iespējams, ka apņemšanās būt energoefektīvam izplēn pie spuldžu nodaļas veikalā, jo viena ierastā lieluma – vatu – vietā ir jāorientējas vairākos, jāzina, cik daudz lūmenu un Kelvina grādu nepieciešams, tāpat jāzina arī daudzi citi faktori. Cilvēks apmulst un nemaz neizdara savu izvēli. Tādēļ Elektrum ir ne tikai izveidojis internetveikalu elektrumveikals.lv, bet arī palīdz cilvēkiem izvēlēties spuldzi, kas visprecīzāk aizstās esošo neefektīvo spuldzi,   nodrošinot iegādes  un ērtību servisu pirmajā visiem pieejamajā digitālajā ceļvedī," saka Uldis Mucinieks, AS "Latvenergo" Pārdošanas direktors.

Latvijā arvien straujāk aug energoefektīvu risinājumu nozīme, kur viens no ietekmīgākajiem ir efektīva apgaismojuma faktors. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi apzinās tā pozitīvo ietekmi uz elektrības rēķinu, tomēr joprojām šī joma ir jāveicina, rosinot nomainīt sadzīves iekārtas un mainīt savus paradumus.

Saskaņā ar aptaujas datiem 43 % Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir apzināti mainījušas paradumus, lai kļūtu energoefektīvākas. 71 % no  ir nomainījis ierīces ar lielu elektroenerģijas patēriņu pret jaunām, ar mazāku patēriņu, – tostarp arī izvēlējušies efektīvākas spuldzes. Lai arī attieksmes maiņa par labu energoefektīvam dzīvesveidam aug, tomēr kopumā Elektrum Energoefektivitātes centra novērojumi un aptaujas liecina, ka iedzīvotāji vēl joprojām visai bieži izmanto lielāka patēriņa apgaismojumu, tāpat populāras ir kvēlspuldzes, kas gan jau kopš 2012. gada netiek ražotas un importētas ES teritorijā.

Pēc EEC pieredzes viens no iemesliem tam ir dažādi mīti un atšķirīgie spuldžu izvēles standarti, jo līdz šim ierasto vatu vietā jāizvēlas gan atbilstoši  Kelvina grādi (gaismas (nokrāsa), gan lūmeni (gaismas intensitāte). Izvēloties LED spuldzes, jāņem vērā abi šie faktori, lai iepriekš pierastās siltās gaismas vietā izvēlētos tādu pašu, nevis, piem., vēsāku apgaismojumu.

Spuldžu nomaiņas ceļvedisir pieejams www.elektrumveikals.lvgan datoros, gan mājaslapas mobilajā versijā, tādējādi tas ir izmantojams gan iegādājoties spuldzes internetā, gan arī klātienē veikalā.

Pirms spuldzes iegādes ir jāizvērtē tās lietošana – kādā telpā un kādas atmosfēras veidošanai tā nepieciešama. Pareizi izvēlēta LED spuldze palīdz radīt attiecīgās telpas vidi – tehnisku, darbīgu vai mājīgi ģimenisku. Piemēram, garāžai un tehniskajām telpām būs piemērota gaisma ar 4000 Kelvina grādiem, auksti balta gaisma, bet  dzīvojamās istabās labāk izvēlēties silto toni diapazonā no 2700 K – 3000 K.

Komentārs par elektroenerģijas cenu 21. nedēļā

Aizvadītajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā palielinājās  par 10 %, bet  Lietuvā pieaugums bija par 11 %, un abās valstīs bija 50,63 EUR/MWh, bet Igaunijas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 46,33 EUR/MWh, augot par 1 %. Nord Pool sistēmas cena iepriekšējā nedēļā samazinājās par 6 % līdz 37,48 EUR/MWh. 
Aizvadītajā nedēļā Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenu pieaugumu ietekmēja Zviedrijas (SE3) – Somijas šķērsgriezuma pieejamās jaudas samazinājums par 50 %  līdz  600 MW. Igaunijas-Latvijas šķērsgriezuma  vidējā pieejamā jauda iepriekšējā nedēļā samazinājās līdz 515 MW, kas ir par 39 % mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Kaļiņingradā testējot sinhronizāciju izolētā darbībā, par 43 % līdz 190 MW tika samazināts šķērsgriezums ar Lietuvu. Ziemeļvalstīs sausi laikapstākļi ietekmēja hidrobilances deficīta pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.  Vienlaikus  Nord Pool reģionā   gāzes un  ogļu cena veicināja elektroenerģijas cenu samazinājumu.  
Salīdzinot ar  iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš samazinājās līdz 6 737 GWh,  un izstrādes apjomi pieauga līdz 6 665 GWh.
Baltijas valstīs iepriekšējā nedēļā, salīdzinot ar nedēļu iepriekš,   patērētās elektroenerģijas apjoms nemainījās un bija 498 GWh. Latvijā patēriņa apjoms palika iepriekšējās nedēļas līmenī - 132 GWh.  Igaunijā patēriņš arī palika nemainīgs un bija 142 GWh,  Lietuvā tas bija 224 GWh, palielinoties par 1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.  
Pagājušajā nedēļā kopējais  izstrādātais elektroenerģijas apjoms visās Baltijas valstīs pieauga par 2 % līdz 282 GWh. Latvijā izstrādes apjomi pieauga par 23 % līdz 127 GWh. Igaunijā iepriekšējā nedēļā izstrāde bija par 11 % mazāka nekā nedēļu iepriekš, saražojot 91 GWh. Lietuvā saražotas 63 GWh, iepriekšējā nedēļā apjomam samazinoties par 9 %. 
Izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 96 %, Igaunijā   64 %,   Lietuvā 28 %, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 57 % no reģionā patērētā elektroenerģijas apjoma pagājušajā nedēļā.

Красиво завершилась «Ночь музеев» в Айзкраукле и Кегумсе

В этом году, в 80-й юбилейный год концерна Latvenergo, Музей энергетики 18 мая провел мероприятия международной акции «Ночь музеев» в двух местах - в месте размещения экспозиции об истории Плявиньской ГЭС в Айзкраукле и в Музее энергетики в Кегумсе.

Организация мероприятий «Ночи музеев» в Музее энергетики в Кегумсе стала традиционной, и в этом году на мероприятии, прошедшем в тринадцатый раз, собралось около 4500 посетителей.

«Кегумс - достижение, подвиг латвийских инженеров. Электростанция создавалась при огромном общественном энтузиазме и поддержке. Более 4000 человек участвовали в строительстве электростанции. За подвигом латвийцев - созданием Кегумской ГЭС - с большим интересом следила общественность Литвы, Эстонии и других стран Европы. В современной Европе немного электростанций, которые могут гордиться 80-летним сроком службы. Модернизированная Кегумская ГЭС работает до сих пор и производит экологичную энергию. Это подтверждение подвига энергетиков 80 лет назад здесь, у Даугавы», - сказал в своей речи на открытии мероприятия «Ночи музеев» член правления АО Latvenergo, директор отдела технологий и поддержки Каспарс Цикмачс.

Во время мероприятия можно было осмотреть цифровую выставку «Кегумская электростанция в фотографиях Эдуардса Крауцса», кинетическую стену Latvenergo 80 «Путь электричества», поучаствовать в познавательных мероприятиях АО Sadales tīkls об электробезопасности, а также потрудиться в творческих мастерских. О музыкальном оформлении мероприятия позаботилась детская вокальная студия Rasa и музыкальное объединение Vintāža.

Мероприятие «Ночи музеев» впервые прошло в месте размещения обновленной экспозиции об истории Плявиньской ГЭС. Посмотреть экспозицию об истории, посетить Плявиньскую ГЭС и насладиться мероприятием, участвуя в мастер-классах преподавателей школы барабанщиков, делая каллиграфическую надпись на открытке Плявиньской ГЭС и пробуя лакомства от шоколадных мастеров, пришло около 500 человек.

«Этим вечером мы являемся свидетелями особого события - открытия экспозиции об истории модернизированной Плявиньской ГЭС.  Создана современная, интерактивная, побуждающая любознательность экспозиция, в которой представлены уникальные исторические свидетельства о Плявиньской ГЭС, и при помощи цифровых технологий посетители могут ознакомиться с Плявиньской ГЭС от начала строительства в 1961 году до ее превращения в крупнейшую в Латвии электростанцию, а также узнать, как она работает и как вырабатывается электричество», - сказала на открытии обновленной экспозиции об истории Плявиньской ГЭС директор отдела международных отношений и корпоративной социальной ответственности Ингрида Лаце.

Посетители ехали с разных уголков страны - из Добеле, Елгавы, Цесиса, Валмиеры, Риги, Марупе, Илуксте, Даугавпилса, Екабпилса, Скривери, Кокнесе, Айзкраукле и других городов Латвии - с особой целью: поучаствовать в мероприятии «Ночи музеев», которое впервые проходило в месте размещения обновленной экспозиции об истории Плявиньской ГЭС.

The Night of Museums held beautifully in Aizkraukle and Kegums

This year, which marks the 80th anniversary of Latvenergo Group, the Museum of Energy hosted the activities within the international campaign Night of Museums at two venues on May 18: the exhibition of the history of Plavinas HPP in Aizkraukle and the Museum of Energy in Kegums.

The organisation of the Night of Museums events at the Museum of Energy in Kegums has become a tradition. This year, the event took place for the thirteenth time, bringing together around 4,500 visitors.

“Kegums, an achievement of Latvian engineers, is a true feat. The creation of the power plant involved enormous public enthusiasm and support. More than 4,000 people took part in its construction. People in Lithuania, Estonia and other European countries followed with great interest how Kegums HPP, a Latvian feat, was being created. There are not many power plants in today’s Europe that can boast of 80 years of operation, while the modernised Kegums HPP is still working to produce environmentally friendly energy. It is a testimony to the heroic work of power engineers 80 years ago here at the Daugava River”, said Kaspars Cikmačs, Member of the Management BoardandChief Technology and Support Officer at Latvenergo AS in his speech at the opening of the Night of Museums event.

During the event, visitors had the opportunity to view the digital exhibition Kegums Hydropower Plant in the Photographs by Eduards Kraucs and the Latvenergo-80 kinetic wall The Way of Electricity, to participate in the exploratory activities on electrical safety conducted by Sadales tīklsAS as well as to try their hand in creative workshops. The musical entertainment of the event was provided by the children’s vocal studio Rasa and the musical association Vintāža.

The Night of Museums eventat the renewed exhibition of the history of Plavinas HPP took place for the first time. About 500 interested people showed up to view the historical exhibition, visit the Plavinas HPP generating facility and enjoy the event by participating in master classes by teachers from a drum school, creating a calligraphic inscription on the PlavinasHPP postcard and tasting delicacies by chocolatiers.

“Tonight, we are witnessing a special event – the opening of the modernised exhibition of the history of Plavinas HPP. The result is a modern, interactive and curiosity-stimulating exhibition, where visitors can see unique testimonies of the history of Plavinas HPP and use digital technologies to get to know Plavinas HPP from the beginning of its construction in 1961 until its evolvement into the largest power generating facility in Latvia, gaining insight into the operations of the hydropower plant and the generation of electricity”, said Ingrīda Lāce, International Affairs and Corporate Social Responsibility Director at Latvenergo AS, when opening the modernised exhibition of the history of Plavinas HPP.

Visitors came from near and far,including fromDobele, Jelgava, Cesis, Valmiera, Riga, Marupe, Ilukste, Daugavpils, Jekabpils, Skriveri, Koknese, Aizkraukle and other Latvian towns and cities with a special purpose – to participate in the Night of Museums event, which took place at the modernised exhibition of the history of Plavinas HPP for the first time.

Iesniegto ziņojumu izskatīsim un Jūsu norādītos personas datus apstrādāsim sabiedrības interesēs un juridiskā pienākuma izpildei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jūsu kā trauksmes cēlēja tiesības tiks