Skaisti izskanējusi Muzeju nakts Aizkrauklē un Ķegumā

Šogad, Latvenergo koncerna 80. jubilejas gadā, Enerģētikas muzejs Starptautiskās akcijas Muzeju nakts aktivitātes 18.maijā rīkoja divās vietās – Pļaviņu HES vēstures ekspozīcijā Aizkrauklē un Enerģētikas muzejā Ķegumā.

Muzeju nakts pasākumu organizēšana Enerģētikas muzejā Ķegumā kļuvusi par tradicionālu, šogad pasākumā, kas notika trīspadsmito reizi, kopā pulcināja ap 4500 apmeklētāju.

"Ķegums − latviešu inženieru sasniegums − varoņdarbs. Spēkstacija tapa ar milzīgu sabiedrības entuziasmu un atbalstu. Vairāk nekā 4000 cilvēku piedalījās spēkstacijas būvniecībā. Latviešu varoņdarbam − Ķeguma HES tapšanai, ar lielu interesi sekoja līdzi arī Lietuvas, Igaunijas un citu Eiropas valstu sabiedrība. Mūsdienu Eiropā nav daudz elektrostaciju, kuras var lepoties ar 80 gadu ilgu darba mūžu. Ķeguma HES  modernizēts strādā joprojām, ražojot videi draudzīgu enerģiju. Tas ir apliecinājums enerģētiķu varoņdarbam pirms 80 gadiem šeit, pie Daugavas", Muzeju nakts pasākuma atklāšanas uzrunā teica AS "Latvenergo" valdes loceklis, Tehnoloģiju un atbalsta direktors Kaspars Cikmačs.

Pasākuma laikā apmeklētājiem bija iespēja apskatīt digitālo izstādi "Ķeguma hidroelektrostacija Eduarda Krauca fotogrāfijās", Latvenergo 80 kinētisko sienu "Elektrības ceļš", piedalīties AS "Sadales tīkls" izzinošās aktivitātēs par elektrodrošību, kā arī darboties radošajās darbnīcās. Par pasākuma muzikālo noformējumu rūpējās bērnu vokālā studija "Rasa" un muzikālā apvienība "Vintāža".

Muzeju nakts pasākums Pļaviņu HES atjaunotajā vēstures ekspozīcijā notika pirmo reizi. Apskatīt vēstures ekspozīciju, apmeklēt Pļaviņu HES ražotni un baudīt pasākumu, piedaloties bungu skolas pasniedzēju meistarklasēs, izveidojot kaligrāfisku uzrakstu uz Pļaviņu HES pastkartes un  izgaršojot šokolādes meistaru gardumus,  ieradās ap 500 interesentu.

"Šovakar esam īpaša notikuma aculiecinieki − modernizētas Pļaviņu HES vēstures ekspozīcijas atvēršanai.  Ir tapusi moderna, interaktīva, zinātkāri veicinoša ekspozīcija, kurā skatāmas unikālas Pļaviņu HES vēstures liecības, un ar digitālo tehnoloģiju palīdzību apmeklētājiem ir iespēja iepazīt Pļaviņu HES no celtniecības sākuma 1961. gadā līdz izaugsmei par Latvijas lielāko elektroenerģijas ražotni, izzināt hidroelektrostacijas darbību un to, kā top elektrība", atklājot Pļaviņu HES modernizēto vēstures ekspozīciju, teica AS "Latvenergo" Starptautisko attiecību un korporatīvās sociālās atbildības direktore Ingrīda Lāce.

Apmeklētāji bija   braukuši tālus un tuvus ceļus no Dobeles, Jelgavas, Cēsīm, Valmieras, Rīgas, Mārupes, Ilūkstes, Daugavpils, Jēkabpils, Skrīveriem, Kokneses, Aizkraukles un citām Latvijas pilsētām ar īpašu mērķi − piedalīties  Muzeju nakts pasākumā, kas pirmo reizi notika Pļaviņu HES modernizētajā vēstures ekspozīcijā.

FOTOGALERIJAS

 

Atklāj Pļaviņu HES atjaunoto vēstures ekspozīciju      Muzeju nakts Enerģētikas muzejā Ķegumā

Elektroenerģijas tirgus apskats (2019.gada maija numurs)

2019. gada maija  Elektroenerģijas tirgus apskats ir klāt. Tajā lasiet:

  • Ilgtspējas pārskats – atbildīga uzņēmuma vizītkarte, - Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" finanšu direktors;
  • Vēja staciju ražotāji nepārtraukti pilnveido tehnoloģijas, - Māris Balodis, AS "Latvenergo" izpētes un attīstības direktors;
  • Elektrum Solārais – pakalpojums ar augstu servisu, - Edgars Strods, AS "Latvenergo" produktu attīstības un vadības daļas vadītājs;
  • Aprīlī cenas palielinās, - Rodika Prohorova, AS “Latvenergo“ tirdzniecības analītiķe;
  • JAUNUMS – elektrumveikals.lv;
  • Vai pāreja uz tīru mobilitāti ir ielikta augstākajā ātrumā?
  • Energoefektivitāte palīdz uzņēmumiem, - Rūta Liepniece, Elektrum Energoefektivitātes centrs;
  • Fizikas festivālu apmeklējuši teju 4000 dalībnieku.

Komentārs par elektroenerģijas cenu 20.nedēļā

Aizvadītajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena palielinājās visā Baltijā – Latvijā par 4% līdz 45,83 EUR/MWh, Lietuvā par 3% līdz 45,45 EUR/MWh, bet Igaunijas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu palielinājās par 8% līdz 45,82 EUR/MWh. Savukārt Somijas apgabalā cena palielinājās pat par 20% līdz 45,82 EUR/MWh. Nord Pool cena iepriekšējā nedēļā samazinājās par 3% līdz 40,01 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenu pieaugumu ietekmēja Zviedrijas – Somijas šķērsgriezuma pieejamās jaudas samazinājums par 71% līdz 350 MW. Ziemeļvalstīs siltāki laikapstākļi ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma samazinājumu. Vienlaikus Nord Pool reģionā cenas ietekmēja arī hidrobilances deficīta pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 7 455 GWh, un izstrādes apjomi pieauga līdz 7 173 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Baltijas valstīs patērētās elektroenerģijas apjoms nemainījās un bija 498 GWh. Latvijā patēriņa apjoms, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, palielinājās par 1% līdz 132 GWh. Lietuvā un Igaunijā patēriņš palika nemainīgs, Lietuvā tas bija 223 GWh, bet  un Igaunijā – 143 GWh.

Aizvadītajā nedēļā kopējais izstrādātais elektroenerģijas apjoms visās Baltijas valstīs pieauga par 7% līdz 275 GWh. Latvijā izstrādes apjomi pieauga par 41% līdz 103 GWh. Igaunijā izstrāde bija par 20% mazāka nekā nedēļu iepriekš, saražojot 103 GWh. Lietuvā saražotas 69 GWh, apjoms palielinājies par 25%, salīdzinot ar  iepriekšējo nedēļu.

Izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 78%, Igaunijā  72%, bet Lietuvā 31%, bet Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā kopumā tika saražoti 55% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.

Pirmo reizi Muzeju naktī durvis vērs Pļaviņu HES ekspozīcija

Muzeju nakts pasākumiem Latvenergo koncerna 80. jubilejas gadā ir iespējams izsekot Daugavas tecējumā – pirmo reizi durvis vērs Pļaviņu HES ar naksnīgām ekskursijām un atjaunotu ekspozīciju. Jau 13. reizi iespējams pieredzēt plašu izzinošo programmu Enerģētikas muzejā Ķegumā, kā arī Elektrum Energoefektivitātes centrā Jūrmalā. Latvenergo koncernā Muzeju nakts pasākumu temats ir "Enerģētikas varoņstāsti".

Pļaviņu hidroelektrostacija – Latvijas enerģētikas lepnums – šogad pirmo reizi piedalīsies Muzeju nakts pasākumos. Īpaši ar šo pasākumu ir saskaņota arī atjaunotās ekspozīcijas atklāšana par vienas no Eiropā lielākajām hidroelektrostacijām būvniecību, nozīmi un devumu Latvijai. Ar AS “Latvenergo” valdes locekļa Kaspara Cikmača un vadības klātbūtni plkst. 17.00 tiks svinīgi pārgriezta atklāšanas lenta. Visi apmeklētāji 18.maija vakarā gaidīti no plkst. 17.00 – 22.00, adrese - Enerģētiķu iela 4, Aizkraukle, Pļaviņu HES  teritorijā, Daugavas labajā krastā. Plkst. 18.00, 19.00 un 20.00 interesentiem ir unikāla iespēja apmeklēt ražotni gida pavadībā.

Latvenergo koncerna 80. jubilejas gadā modernizētās Pļaviņu HES ekspozīcijas iekārtošanā izmantoti vairāk kā septiņdesmit ar hidroelektrostacijas būvniecības un darbības vēsturi saistītas iekārtas, mēraparāti, fotogrāfijas un  projekti. Īpašu efektu jaunajai ekspozīcijai rada uzst??dītā hologramma, kurā vērojama vizualizēta HES izveide. Daugavas klātbūtnes "izjušanu" klātesošajiem  rada skaņas un gaismas efekti. Izveidota iespēja doties virtuālā tūrē un neizejot no ekspozīcijas zāles,  apskatīt Pļaviņu HES ražotni. Muzeju nakts pasākuma laikā apmeklētājiem būs iespēja ne tikai piedalīties svinīgajā jaunās ekspozīcijas atklāšanā, bet arī doties ekskursijā uz Pļaviņu HES ražotni un aktīvi darboties radošajās darbnīcās. 

Savukārt Enerģētikas muzejā Ķegumā Muzeju nakts pasākums kļuvis par tradicionālu un  notiks jau trīspadsmito reizi – visi aicināti Ķeguma prospektā 7/9, Ķegumā no plkst. 20.00 līdz 01.00.

Pasākuma apmeklētājiem tiek piedāvāts  iepazīties ar jaunumu - multimedijā apskatāmu digitālu izstādi "Ķeguma hidroelektrostacija Eduarda Krauca fotogrāfijās". Digitālā izstāde "Ķeguma hidroelektrostacija Eduarda Krauca fotogrāfijās" veidota no ievērojamā kinodokumentālista un fotogrāfa Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcijas "Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936 – 1940" gandrīz 300 fotogrāfijām. Digitālās izstādes saturu papildina fragmenti no Ķeguma HES būvinspekcijas tehniķa Ēvalda Šica  rakstītajām dienasgrāmatām, kas glabājas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) Latvijas Valsts vēstures arhīvā.

Visa Muzeju nakts pasākuma laikā mazākajiem apmeklētājiem paredzētas vairākas radošās darbnīcās, kā arī aicināsim apgūt elektrodrošības principus un uzzināt vērtīgu informāciju par to, cik svarīga un nepieciešama, bet reizē arī bīstama var būt elektrība. Klātesošos priecēs muzikāla  izglītojoša dziesmu  izrāde bērniem. Vecākus priecēs grupas "Vintāža" uzstāšanās.

Jūrmalā, Elektrum Energoefektivitātes centrā Jomas ielā 4 no plkst. 19.00-1.00visi aktīvie un zinošie centra dalībnieki dalīsies ar labākajiem padomiem un pieredzi, lai katras mājsaimniecības dzīve kļūtu arvien komfortablāka.

2019.gada starptautiskās akcijas Muzeju nakts moto Latvijā ir "Tālavas taurētājs",Latvenergo koncerna tematisko Muzeju nakts pasākumu nosaukums  ir "Enerģētikas varoņstāsti", jogan Ķeguma gan Pļaviņu hidroelektrostaciju būvniecība ir mūsu valsts iedzīvotāju varonības apliecinājumi.

Izlaiž 600 000 iezīmētu lašu mazuļu

AS "Latvenergo" zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros turpinās lašu un taimiņu mazuļu ielaišanu Daugavā pie Mangaļsalas. Tāpat noticis ļoti sekmīgs nārsts zivju mākslīgajās nārsta ligzdās Daugavā pie Kaibalas, Ikšķiles,  Liepkalniem un Jēkabpils.

Šogad Daugavas grīvā ielaidīs vairāk nekā 600 000 viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu (smoltus), kas izaudzēti z/i "BIOR" Tomes un Doles zivjaudzētavās.

Jau piekto  gadu zivju mazuļi pirms ielaišanas tiek iezīmēti, nogriežot taukspuru, tas palīdz speciālistiem un makšķerniekiem atpazīt pieaugušus mākslīgi audzētos lašus no tādiem, kas dabiskā ceļā upēs iznārstojuši un attīstījušies. Tādējādi speciālisti var veikt izpēti par to, cik no ielaistajiem zivju mazuļiem pēc 2-3 jūrā pavadītiem gadiem atgriežas upēs uz nārstu. Vienā atvestajā kravā ir 27 000 lašu mazuļu ar vidējo svaru 35  grami.

Zivju ielaišana turpināsies arī nākamos mēnešus – katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. 2019. gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri,  jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.

Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru ielaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam veic z/i "BIOR".

Savukārt, sākoties siltam laikam aprīļa beigās, palielinājās zivju aktivitāte, un Daugavā agrāk nekā iepriekšējos gados sākās nārsts. Ikšķilē, Kaibalā,  Liepkalnos un posmā starp Pļaviņām un Jēkabpili izvietotajās zivju mākslīgajās nārsta ligzdās ļoti sekmīgi ir iznārstojušas raudas, brekši un asari. Šobrīd tajās jau ir vērojamas mazas zivtiņas. Zinātniskais institūts "BIOR" no nārsta ligzdām paņēma ikru paraugus, kurus pētīs zivju audzētavas "Tome" akvakultūras, pētniecības un izglītības centrā.

Šogad Kaibalā un Ikšķilē ielika katrā vietā 200 nārsta ligzdu, Pļaviņu HES ūdenskrātuvē (Liepkalnos un starp Pļaviņām un Jēkabpili) pirmo reizi ielika 100. Zivju mākslīgo nārsta ligzdu izvietošanu veic tālāk no upes krasta zonas, kur tās neietekmē  ūdenskrātuves ūdenslīmeņa svārstības. Tādējādi ikri visu laiku atrodas ūdenī un tiek pasargāti no izžūšanas saulē. 

AS "Latvenergo" un biedrība "Mēs zivīm" mākslīgo nārsta ligzdu izvietošanu ūdenskrātuvē veic devīto gadu. Šī aktivitāte veicina zivju krājumu saglabāšanu un atražošanu un ir AS "Latvenergo" papildus atbalstīta iniciatīva bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Nedēļas laikā pēc mākslīgo nārsta ligzdu ievietošanas upē nārstojošās zivis iznērš tajās ikrus, kas pieķeras pie egļu zariem, un, atrodoties ūdenī, veiksmīgi attīstās par zivju mazuļiem. Mākslīgās ligzdas šajā laika periodā regulāri tiek apsekotas un kontrolētas, nepieciešamības gadījumā arī pārvietotas un izskalotas no upes sanesumiem. Ligzdu uzraudzību veic biedrības "Mēs zivīm" pārstāvji.

AS "Latvenergo" ir svarīga gan videi draudzīga elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, gan vienlaikus arī apkārtējās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, veicinot zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu.

AS "Latvenergo" ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro (1 035 000).

Komentārs par elektroenerģijas cenu 19.nedēļā

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena pieauga par 11% līdz 41,4 EUR/MWh. Nedēļas vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā palielinājās par 15%, abos tirdzniecības apgabalos cena bija 44,2 EUR/MWh. Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu pieauga par 11% līdz 42,4 EUR/MWh. 

Aizvadītajā nedēļā vēsāki un sausāki laikapstākļi ietekmēja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu reģionā. Cenas ietekmēja hidrobilances deficīta pieaugums. Tajā pašā laikā pieaugošās izejvielu un emisijas kvotu cenas ietekmēja ražošanas izmaksas. Baltijas valstīs Latvijas un Lietuvas cenu izmaiņas ietekmēja neprognozējamais mainīgums ikdienas starpsavienojuma jaudās starp Baltkrieviju – Lietuvu un Kaļiņingradu – Lietuvu, savukārt NordBalt starp Zviedrijas 4. zonu un Lietuvu bija pieejams 51% no uzstādītās jaudas.  

Salīdzinot ar  iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 7 455 GWh, un izstrādes apjomi pieauga līdz 7 173 GWh.

Baltijas valstīs iepriekšējā nedēļā novērots patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugums par 2% līdz 497 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Latvijā patēriņa apjoms palielinājās par 3% līdz 131 GWh, Lietuvā patēriņš pieauga par 3% līdz 223 GWh, Igaunijā  pieauga par 1% līdz 143 GWh.  

Pagājušajā nedēļā kopējais  saražotās  elektroenerģijas apjoms visās Baltijas valstīs samazinājās par 1% līdz 257 GWh. Latvijā izstrādes apjomi samazinājās par 8% līdz 73 GWh. Igaunijā iepriekšējā nedēļā izstrāde bija par 15% lielāka nekā nedēļu pirms, saražojot 128 GWh. Lietuvā tika saražotas 56 GWh, apjomam samazinoties par 20%. Izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 56%, Igaunijā 89%, Lietuvā 25%, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 52% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma aizvadītajā  nedēļā.

Fizikas festivālu apmeklējuši teju 4000 dalībnieku

Ar plašu vērienu izskanējis Latvijā un Baltijā lielākais fizikas festivāls, kas Rīgā notika otro gadu. Teju 4000 apmeklētāji baudīja īstus fizikas svētkus – piedalījās fizikas darbnīcās, interaktīvajās spēlēs, vēroja eksperimentus, sacentās konkursos, klausījās  lekcijas un koncertus. Festivālā norisinājās arī Latvijas skolēnu fizikas erudīcijas konkurss “FIZMIX Eksperiments”, kurā uzvarētāja trofeju ieguva skolēni no Rīgas.

Fizikas festivāla idejas pamatā – mūsdienīgā un atraktīvā veidā bērnos un jauniešos atklāt interesi par eksaktajiem priekšmetiem un veicināt izvēli savu izglītības ceļu turpināt inženiertehniskajās profesijās. Pasākuma programmā visiem apmeklētājiem bija iespēja iepazīt zinātnes un tehnoloģiju pasauli vairākās izziņas un eksperimentu pieturās, vērojot un interaktīvi piedaloties jauno tehnoloģiju prezentācijās, kā arī zinātnes eksperimentos. Festivāla kulminācijā – Latvijas skolu fizikas erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” superfināls un spēcīgāko komandu apbalvošanas ceremonija pēc vairākus mēnešus noritējušas atlases.

“Realitāte ir tāda, ka katrā Latvijas skolu klasē vidēji tikai viens līdz divi skolēni interesējas par fiziku. Fizikas festivālā mēs guvām apliecinājumu tam, ka caur iespēju piedalīties procesos, kas slēpjas aiz sarežģītās teorijas, veicinām izpratni par ierasti grūto fiziku – ar atraktīviem eksperimentiem un uzdevumiem mēs ļaujam redzēt, dzirdēt, sajust un pagaršot fizikas formulas. Ticu, ka fizikas festivāls līdz ar citām iniciatīvām cels tehniskajās zinātnēs ieinteresēto skolēnu skaitu. Augsti vērtējam AS “Latvenergo” vairāk nekā 20 gadus uzturēto iniciatīvu bērnu un jauniešu izglītošanā eksaktajās zinātnēs,” saka Valsts izglītības satura centra (VISC) neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa.

Festivāla noslēgumā notika Latvijas skolu fizikas erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” superfināls un dalībnieku apbalvošanas ceremonija. Tika nominētasseptiņas Latvijas erudītu uzvarētājkomandas  – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ''Mākoņu Stūmēji'', Rīgas Angļu ģimnāzijas "CIETIE RIEKSTI", Talsu Kristīgās vidusskolas "BEZOMU REZISTORI", Daugavpils Centra vidusskolas "FIZZALKŠI", Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas "Elektriķi", Jelgavas 5. vidusskolas "Zobrati" un Siguldas Valsts ģimnāzijas "BookIn" , kuras izcīnīja iespēju pavadīt nedēļu izglītojošā zinātnes piedzīvojumu un saliedēšanas nometnē.   Konkursantus ar panākumiem sveica AS “Latvenergo” izpilddirektors Āris Žīgurs un ilggadēji konkursa mentori –RTU pētnieks Armands Šēnfeldsun dekāns Oskars Krievs, RTU Elektroenerģijas fakultātes vadošais pētnieks, docents Pēteris Apse-Apsītis, LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Roberts Eglītis, LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesors Mārcis Auziņš un dekāns Sandris Lācis.

Konkurss ar rekordlielu pieteikumu skaitu – 262 komandām - sākās gada sākumā. Konkursa grūto atlases kārtu izturēja 62 komandas, kas tikās lielajā finālā, lai cīnītos par spēcīgākās komandas titulu. Uzvaras laurus kā labākie plūca komanda “Mākoņu Stūmēji” no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Kopumā septiņas Latvijas erudītu komandas izcīnīja iespēju pavadīt nedēļu izglītojošā zinātnes piedzīvojumu un saliedēšanas nometnē.

“Līdz ar fizikas ienākšanu izklaides sfērā, redzam, ka arī jauniešu zināšanu loks fizikas tēmās paplašinās. Bērni ar prieku atkārto un cenšas izprast internetā redzētus fizikas eksperimentus un skatās zinātniskus raidījumus, kuros izskaidro dažādus fizikas fenomenus. Šādas zināšanas palīdz rast risinājumus nestandarta situācijās. Tas pierādījās arī konkursā, kad komandas ne vien veiksmīgi tika galā ar teorētiskajiem uzdevumiem, bet arī atjautīgi veica praktiskos uzdevumus,’' vērtējot komandu sniegumu norāda AS “Latvenergo” galvenais izpilddirektors Āris Žīgurs.

Pērnā gada fizikas festivāls, kas Latvijā norisinājās pirmo reizi, saņēma četras godalgas vietēja un starptautiska mēroga konkursos – 1. vietu Baltic-Nordic Event Awards nominācijā “Labākais festivāls”, 1. vietu LaPPA “Pasākumu gada balva" 2018 nominācijā “Labākais bērnu pasākums” un 2. vietu nominācijā “Labākā pasākuma ideja/ koncepcija – publiskais pasākums” un 2. vietu Mi:it&Links. Baltic Communication Awards 2019 nominācijā “Pasākuma sabiedriskās attiecības”.

Festivāla tiešraidi nodrošināja LMT STRAUME.

Par erudīcijas konkursu
Latvenergo rīkotais erudīcijas konkurss “FIZMIX Eksperiments” šajā mācību gadā noritēja 24. gadu pēc kārtas, pulcējot komandas no katras ceturtās Latvijas skolas, kurā mācās 8. un 9. klašu skolēni. "FIZMIX Eksperiments" konkursa mērķis ir veicināt jauniešu interesi par eksaktajiem priekšmetiem, it īpaši fiziku, lai rosinātu vēlmi apgūt inženiertehniskās profesijas. Ar "FIZMIX Eksperiments" konkursa palīdzību gan skolotāji, gan skolēni var pārliecināties, ka fizika nav tikai sarežģīta teorija, bet tā eksistē mums visapkārt un var būt aizraujoša. Vairāk par konkursa norisi iespējams lasīt www.fizmix.lv/eksperiments

"FIZMIX Eksperiments" fizikas festivālu jau otro gadu organizē Latvenergo. Dienas programmas izveidē piedalās Ādažu Čipsi, Circle K, Cosmos ilūziju muzejs, Dobeles dzirnavnieks, Energoefektivitātes centrs, Gandrs, Gardu muti, Graci, Ilustrētā Junioriem, Lielvārds, Latvijas Mobilais Telefons, Maxima, Pica Lulū, Piedzīvojumu parks Tarzāns, Rīgas dome, RTU Ķīpsalas peldbaseins, Sadales tīkls, Samsung, Selga, TVNET, Quest Lab, Yoggy.

Papildu informācijai
Patrīcija Pārpuce
Konkursa koordinatore     
Tālr.: 67242503; 26552691
E-pasts: info@eksperiments.lv

Resolutions of the Annual Shareholders' Meeting of Latvenergo AS

The Annual Shareholders' Meeting of Latvenergo AS was held on 8 May 2019 at 10:00 at the premises of Latvenergo AS at 12 Pulkveža Brieža Street, Riga.

The Shareholders’ Meeting has approved Latvenergo Consolidated and Latvenergo AS Annual Report 2018 and passed a decision on paying EUR 132.9 million in dividends to the state. The amount of the dividends to be paid to the state by Latvenergo AS is regulated by the Law on the State Budget for 2019, which sets forth the amount of the dividends to be paid to the state budget.

The capital structure ratios and financial position of Latvenergo Group do not place limits on the dividend distribution of EUR 132.9 million. The profit of Latvenergo AS for 2018 is EUR 212.7 million, while the profit of Latvenergo Group for 2018 is EUR 76.0 million.

The resolutions adopted at the Annual Shareholders' Meeting:

  1. To approve Latvenergo konsolidēto un AS "Latvenergo" 2018.gada pārskatu, financial statements are prepared in accordance with the International Financial Reporting Standards as adopted by the European Union;
  2. To approve Latvenergo Consolidated and Latvenergo AS Annual Report 2018, financial statements are prepared in accordance with the International Financial Reporting Standards as adopted by the European Union;
  3. To retain Latvenergo AS profit for the year 2018 of EUR 212,732,625.00 undistributed and to transfer to retained earnings;
  4. To pay out to the state in dividends EUR 132,936,416.00 from Latvenergo AS retained earnings from previous years, which also include EUR 58,892,320.00 that have been transferred from Latvenergo AS profit for the year 2017 to Latvenergo AS retained earnings (reserves) with a purpose to decide on their pay-out to the state in dividends, by adopting such decision along with a decision on distribution of Latvenergo AS profit for the year 2018;
  5. To appoint PricewaterhouseCoopers SIA to conduct the audit of Latvenergo AS for the year 2019, determining a remuneration of the auditor up to EUR 45,300 excl. VAT.

Kārtējās AS "Latvenergo" akcionāru sapulces lēmumi

Kārtējā AS "Latvenergo" akcionāru sapulce notika 2019.gada 8.maijā pulksten 10:00 AS "Latvenergo" telpās, Pulkveža Brieža ielā 12, Rīgā.

Akcionāru sapulcē tika apstiprināts Latvenergo konsolidētais un AS "Latvenergo" 2018.gada pārskats, kā arī nolemts valstij izmaksāt dividendēs 132,9 milj. EUR. AS "Latvenergo" valstij izmaksājamo dividenžu apmēru regulē likums Par valsts budžetu 2019. gadam, kur ir noteikts valsts budžetā iemaksājamais dividenžu apmērs.

Latvenergo koncerna kapitāla struktūras rādītāji un finanšu stāvoklis neierobežo dividenžu izmaksu 132,9 milj. EUR apmērā. AS "Latvenergo" 2018. gada peļņa ir 212,7 milj. EUR, savukārt Latvenergo koncerna 2018.gada peļņa ir 76,0 milj. EUR. 

Kārtējā akcionāru sapulcē pieņemtie lēmumi:

  1. Apstiprināt Latvenergo konsolidēto un AS "Latvenergo" 2018.gada pārskatu, finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;
  2. Apstiprināt Latvenergo Consolidated and Latvenergo AS Annual Report 2018, finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;
  3. AS "Latvenergo" 2018.gada peļņu 212 732 625,00 EUR  apmērā atstāt nesadalītu un ieskaitīt nesadalītajā peļņā;
  4. Izmaksāt valstij dividendēs 132 936 416,00 EUR  no AS "Latvenergo" iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas, kas ietver arī 58 892 320,00 EUR, kas no AS "Latvenergo" 2017.gada peļņas tika ieskaitīti AS "Latvenergo" nesadalītā peļņā (rezervēs) ar mērķi lemt par to izmaksu valstij dividendēs, lēmumu pieņemot vienlaicīgi ar lēmumu par AS "Latvenergo" 2018.gada peļņas izlietošanu;
  5. Iecelt PricewaterhouseCoopers SIA par AS "Latvenergo" 2019.gada pārskatu revidentu, nosakot revidentam atlīdzību līdz 45 300 EUR bez PVN.

Papildu informācija:
Jānis Irbe
Finanšu un kredītu vadības direktors
Tālrunis: +371 67 728 239
E-pasts: investor.relations@latvenergo.lv
www.latvenergo.lv

Komentārs par elektroenerģijas cenu 18.nedēļā

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena pieauga par 1% līdz 37,15 EUR/MWh. Nedēļas vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā samazinājās par 5%, un abos tirdzniecības apgabalos cena bija 38,40 EUR/MWh. Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, pieauga par 6% līdz 38,03 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā vēsāki un sausāki laikapstākļi ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu reģionā. Cenas ietekmēja hidrobilances deficīta pieaugums, kā arī zems sniega līmenis Skandināvijas kalnos. Tajā pašā laikā ražošanas cenas ietekmēja pieaugošās izejvielu un  emisijas kvotu izmaksas. Baltijas valstīs Latvijas un Lietuvas cenu izmaiņas ietekmēja starpsavienojumu jaudu pieaugums starp Baltkrieviju – Lietuvu un Kaļiningradu – Lietuvu, savukārt NordBalt starp Zviedrijas ceturto zonu un Lietuvu bija par 77% mazāks nekā nedēļu iepriekš. 

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 7 320 GWh, un izstrādes apjomi pieauga līdz 7 113 GWh.

Baltijas valstīs iepriekšējā nedēļā novērots patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugums par 1% līdz 485 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Latvijā patēriņa apjoms nemainījās un bija 127 GWh.  Savukārt Lietuvā un Igaunijā patēriņš pieauga par 1%  - Lietuvā līdz 216 GWh un Igaunijā  līdz 142 GWh. 

Pagājušajā nedēļā kopējais izstrādātās elektroenerģijas apjoms visās Baltijas valstīs samazinājās par 6% līdz 260 GWh. Latvijā izstrādes apjomi pieauga par 6% līdz 79 GWh. Igaunijā iepriekšējā nedēļā izstrāde bija par 12% mazāka nekā nedēļu iepriekš, saražojot 111 GWh. Lietuvā saražotas 70 GWh, izstrādei samazinoties par 8%.

Saražotās enerģijas apjoms pret patēriņu Latvijā bija 62%, Igaunijā 78%, un Lietuvā 32%, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 54% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma pagājušajā nedēļā.

Iesniegto ziņojumu izskatīsim un Jūsu norādītos personas datus apstrādāsim sabiedrības interesēs un juridiskā pienākuma izpildei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jūsu kā trauksmes cēlēja tiesības tiks

Mājaslapā latvenergo.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apliecināt savu piekrišanu sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk