Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Latvenergo koncerna konsolidētais un AS“Latvenergo” gada pārskats
Finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS)
Saturs
3 Galvenie rādītāji
5 Vadības ziņojums
12 Finanšu pārskati
12 Peļņas vai zaudējumu aprēķins
12 Visaptverošo ienākumu pārskats
13 Pārskats par finanšu stāvokli
14 Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
15 Pārskats par naudas plūsmām
16 Finanšu pārskatu pielikums
65 Neatkarīgu revidentu ziņojums
Finanšu pārskatu pielikums
16 Nr. 1. Vispārīga informācija
16 Nr. 2. Uzskaites principi
21 Nr. 3. Finanšu risku vadība
24 Nr. 4. Būtiskas grāmatvedības aplēses un novērtējumi
28 Nr. 5. Darbības segmenti
31 Nr. 6. Ieņēmumi
34 Nr. 7. Pārējie ieņēmumi
34 Nr. 8. Izejvielas un materiāli
34 Nr. 9. Personāla izmaksas
35 Nr. 10. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
35 Nr. 11. Finanšu ieņēmumi un izmaksas
35 Nr. 12. Ienākuma nodoklis
36 Nr. 13. Nemateriālie ieguldījumi
37 Nr. 14. Pamatlīdzekļi
42 Nr. 15. Noma
44 Nr. 16. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
45 Nr. 17. Krājumi
46 Nr. 18. Parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori
48 Nr. 19. Nauda un naudas ekvivalenti
48 Nr. 20. Akciju kapitāls
49 Nr. 21. Rezerves, dividendes un peļņa uz akciju
50 Nr. 22. Pārējie finanšu ieguldījumi
50 Nr. 23. Aizņēmumi
51 Nr. 24. Atvasinātie finanšu instrumenti
53 Nr. 25. Patiesās vērtības un to novērtēšana
56 Nr. 26. Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem
56 Nr. 27. Uzkrājumi
58 Nr. 28. Nākamo periodu ieņēmumi
59 Nr. 29. Darījumi ar saistītajām pusēm
62 Nr. 30. Pārtraucamā darbība
63 Nr. 31. Saistību izmaiņas, kas izriet no finansēšanas darbības
63 Nr. 32. Nākotnes saistības un iespējamās saistības
64 Nr. 33. Notikumi pēc pārskata gada beigām
FINANŠU KALENDĀRS
Starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati:
par 2022. gada 3 mēnešiem (nerevidēti) – 31.05.2022.
par 2022. gada 6 mēnešiem (nerevidēti) – 31.08.2022.
par 2022. gada 9 mēnešiem (nerevidēti) – 30.11.2022.
2
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Galvenie rādītāji
Lai nodrošinātu objektīvu un salīdzināmu finanšu rezultātu atspoguļošanu, Latvenergo koncerns un AS“Latvenergo” izmanto virkni finanšu rādītāju un koeficientu, kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz finanšu pārskatiem.
Latvenergo koncerns
Darbības rādītāji 2021 2020 2019 2018 2017
Pārdotā elektroenerģija GWh 9 260 8 854 9 259 9 984 10 371
- Mazumtirdzniecība* GWh 6 706 6 394 6 505 6 954 6 923
- Vairumtirdzniecība** GWh 2 554 2 460 2 754 3 030 3 448
Mazumtirdzniecībā pārdotā dabasgāze GWh 1 026 516 303 147 33
Elektroenerģijas izstrāde GWh 4 517 4 249 4 880 5 076 5 734
Siltumenerģijas izstrāde GWh 2 072 1 702 1 842 2 274 2 612
Darbinieku skaits uz pārskata gada beigām 3 153 3 295 3 423 3 508 3 908
Moody's kredītreitings
Baa2
(stabils)
Baa2
(stabils)
Baa2
(stabils)
Baa2
(stabils)
Baa2
(stabils)
EUR’000
Finanšu rādītāji 2021 2020 2019 2018 2017
Ieņēmumi*** 1 065 219 773 391 841 636 838 805 881 212
EBITDA*** 198 813 277 894 243 526 281 947 497 731
Saimnieciskās darbības peļņa 81 890 121 350 100 365 81 983 214 462
Peļņa pirms nodokļiem 74 930 112 699 92 072 74 734 224 114
Pārskata gada peļņa 71 623 116 309 94 359 75 955 322 021
Dividendes mātessabiedrības akcionāram 98 246 127 071 132 936 156 418 90 142
Aktīvi 3 475 890 3 358 835 3 864 941 3 798 819 4 415 725
Ilgtermiņa aktīvi 2 894 502 2 976 192 2 798 712 3 364 534 3 343 404
Pašu kapitāls 2 123 448 2 118 242 2 265 487 2 320 065 2 846 891
Aizņēmumi 795 029 743 199 882 671 814 343 826 757
Neto aizņēmumi***
1)
697 950 555 876 563 959 505 419 496 730
Pamatdarbības neto naudas plūsma 131 749 291 194 315 433 302 869 338 209
Koriģēts FFO
2)
219 534 269 479 271 593 209 732 364 632
Kapitālieguldījumi 126 728 168 855 229 427 220 607 243 811
Ņemot vērā nozarē biežāk izmantojamos finanšu rādītājus un koeficientus, Latvenergo koncerna stratēģijā
2017.-2022. gadam un 2022.-2026. gadam noteiktos finanšu mērķus (skatīt arī Vadības ziņojuma sadaļu
“Turpmākā attīstība” un ilgtspējas pārskatu), kā arī koncerna aizņēmumu līgumos noteiktos finanšu
ierobežojumus, Latvenergo koncerns šeit ir noteicis un izmanto sekojošus finanšu rādītājus un koeficientus:
y rentabilitātes rādītājus – EBITDA; EBITDA rentabilitāte; saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte;
peļņas pirms nodokļiem rentabilitāte; peļņas rentabilitāte; aktīvu atdeve (ROA); pašu kapitāla atdeve
(ROE); ROE bez sadales; ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE);
y kapitāla struktūras rādītājus – neto aizņēmumi
1)
; koriģētais FFO
2)
/neto aizņēmumi; kapitāla attiecības
rādītājs; neto aizņēmumi/ EBITDA; neto aizņēmumi/pašu kapitāls; vispārējais apgrozāmo līdzekļu
koeficients;
y dividenžu politikas rādītāju – dividenžu izmaksas rādītājs.
Sākot ar šo gada pārskatu, finanšu rādītāji un rādītāji ir papildināti ar: koriģēts FFO / neto aizņēmumi un
ROE bez sadales (koriģēts). Šie rādītāji ir iekļauti Latvenergo koncerna stratēģijā 2022.-2026.gadam.
* Iekļaujot saimniecisko patēriņu
** tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool
***Veikts pārrēķins par periodu no 2017. gada līdz 2020. gada 10. jūnijam, finanšu rādītājos un finanšu koeficientos izkļaujot pārtraucamo darbību (pārvades
sistēmas aktīvi) Skat. finanšu pārskatu 30.pielikumu
1) neto aizņēmumi =aizņēmumi pārskata gada beigās – nauda un naudas ekvivalenti pārskata gada beigās
2) koriģēts FFO = pamatdarbības neto naudas plūsma – (krājumu izmaiņas + parādu no līgumiem ar klientiem un citu debitoru izmaiņas) – parādu piegādātājiem
un pārējo kreditoru izmaiņas – valsts kompensācija par garantēto atbalstu TEC par uzstādīto elektrisko jaudu
Finanšu koeficienti 2021 2020 2019 2018 2017 formulas
EBITDA rentabilitāte 19 % 36 % 29 % 34 % 56 % EBITDA / ieņēmumi
Saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte 7,7 % 15,7 % 11,9 % 9,8 % 24,3 % Saimnieciskās darbības peļņa / ieņēmumi
Peļņas pirms nodokļiem rentabilitāte 7,0 % 14,6 % 10,9 % 8,9 % 25,4 % Peļņa pirms nodokļa / ieņēmumi
Peļņas rentabilitāte 6,7 % 15,0 % 11,2 % 9,1 % 36,5 % Pārskata gada peļņa / ieņēmumi
Koriģēts FFO / neto aizņēmumi 35 % 48 % 51 % 42 % 71 % Koriģēts FFO / ((neto aizņēmumi pārskata gada sākumā + neto aizņēmumi pārskata gada beigās) / 2)
Kapitāla attiecības rādītājs 61 % 63 % 59 % 61 % 64 % Pašu kapitāls pārskata gada beigās / aktīvi pārskata gada beigās
Neto aizņēmumi / EBITDA 3,2 2,0 2,2 1,8 1,0 (Neto aizņēmumi pārskata gada sākumā + neto aizņēmumi pārskata gada beigās) / 2 / EBITDA
Neto aizņēmumi / pašu kapitāls 0,33 0,26 0,25 0,22 0,17 Neto aizņēmumi pārskata gada beigās / pašu kapitāls pārskata gada beigās
Vispārējais apgrozāmo līdzekļu koeficients 1,4 1,5 1,2 1,5 3,2 Apgrozāmie līdzekļi pārskata gada beigās / īstermiņa kreditori pārskata gada beigās
Aktīvu atdeve (ROA) 2,1 % 3,2 % 2,5 % 1,8 % 7,7 % Pārskata gada peļņa / ((aktīvi pārskata gada sākumā + aktīvi pārskata gada beigās) / 2)
Pašu kapitāla atdeve (ROE) 3,4 % 5,3 % 4,1 % 2,9 % 12,2 % Pārskata gada peļņa / ((pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās) / 2)
ROE bez sadales sistēmas operatora 5,5 % 7,7 % 4,8 % 2,6 % 11,5 %
(Pārskata gada peļņa – AS "Sadales tīkls" pārskata gada peļņa) / ((pašu kapitāls gada sākumā – AS "Sadales tīkls" pašu kapitāls gada
sākumā + pašu kapitāls gada sākumā gada beigas – AS " Sadales tīkls" pašu kapitāls gada beigās) / 2)
Ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE)*** 2,9 % 4,2 % 3,4 % 2,5 % 6,4 %
Saimnieciskās darbības peļņa / ((pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās) / 2 + (aizņēmumi
pārskata gada sākumā + aizņēmumi pārskata gada beigās ) / 2)
Dividenžu izmaksas rādītājs 63 % 126 % 62 % 104 % 66 % Mātessabiedrības akcionāram izmaksātās dividendes / mātessabiedrības peļņa iepriekšējā gadā
3
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
AS “Latvenergo”
Darbības rādītāji 2021 2020 2019 2018 2017
Pārdotā elektroenerģija GWh 5 304 5 318 5 502 5 826 6 265
- Mazumtirdzniecība* GWh 3 999 4 235 4 211 4 406 4 619
- Vairumtirdzniecība** GWh 1 305 1 083 1 290 1 419 1 645
Mazumtirdzniecībā pārdotā dabasgāze GWh 804 453 294 145 33
Elektroenerģijas izstrāde GWh 4 495 4 215 4 832 5 028 5 687
Siltumenerģijas izstrāde GWh 1 800 1 475 1 603 2 007 2 354
Darbinieku skaits 1 269 1 267 1 328 1 355 1 431
Moody's kredītreitings
Baa2
(stabils)
Baa2
(stabils)
Baa2
(stabils)
Baa2
(stabils)
Baa2
(stabils)
EUR’000
Finanšu rādītāji 2021 2020 2019 2018 2017
Ieņēmumi*** 592 785 385 612 437 529 435 199 498 580
EBITDA*** 85 275 197 889 112 651 160 927 387 100
Saimnieciskās darbības peļņa 52 367 111 630 45 108 33 803 177 416
Peļņa pirms nodokļa 79 520 154 848 101 227 212 760 185 906
Peļņa 79 520 154 848 101 227 212 733 150 891
Dividendes mātessabiedrības akcionaram 98 246 127 071 132 936 156 418 90 142
Aktīvi 2 915 587 2 760 155 3 136 958 3 141 109 3 649 200
Ilgtermiņa aktīvi 2 215 793 2 307 985 2 615 113 2 661 307 2 546 014
Pašu kapitāls 1 761 070 1 746 436 1 949 287 1 993 823 2 382 638
Aizņēmumi 782 322 733 392 872 899 802 268 814 772
Neto aizņēmumi***
1)
689 904 548 511 555 348 494 944 486 393
Pamatdarbības neto naudas plūsma 355 549 446 162 378 142 394 395 449 352
Kapitālieguldījumi 29 545 50 999 48 269 41 350 89 278
*Iekļaujot saimniecisko patēriņu
** tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool
***Veikts pārrēķins par periodu no 2017. gada līdz 2020. gada 10. jūnijam, finanšu rādītājos un finanšu koeficientos izkļaujot pārtraucamo darbību (pārvades
sistēmas aktīvi) Skat. finanšu pārskatu 30.pielikumu
1) neto aizņēmumi =aizņēmumi pārskata gada beigās – nauda un naudas ekvivalenti pārskata gada beigās
Finanšu koeficienti 2021 2020 2019 2018 2017 Formulas
EBITDA rentabilitāte 14,4 % 51,3 % 25,7 % 37,0 % 77,6 % EBITDA / ieņēmumi
Saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte 8,8 % 28,9 % 10,3 % 7,8 % 35,6 % Saimnieciskās darbības peļņa / ieņēmumi
Peļņas pirms nodokļiem rentabilitāte 13,4 % 40,2 % 23,1 % 48,9 % 37,3 % Peļņa pirms nodokļa / ieņēmumi
Peļņas rentabilitāte 13,4 % 40,2 % 23,1 % 48,9 % 30,3 % Pārskata gada peļņa / ieņēmumi
Kapitāla attiecības rādītājs 60 % 63 % 62 % 63 % 65 % Pašu kapitāls pārskata gada beigās / aktīvi pārskata gada beigās
Neto aizņēmumi / pašu kapitāls 0,39 0,31 0,29 0,25 0,24 Neto aizņēmumi pārskata gada beigās / pašu kapitāls pārskata gada beigās
Vispārējais apgrozāmo līdzekļu koeficients 1,8 2,3 1,8 2,0 4,3 Apgrozāmie līdzekļi pārskata gada beigās / īstermiņa kreditori pārskata gada beigās
Aktīvu atdeve (ROA) 2,8 % 5,3 % 3,2 % 6,3 % 4,4 % Pārskata gada peļņa / ((aktīvi pārskata gada sākumā + aktīvi pārskata gada beigās) / 2)
Pašu kapitāla atdeve (ROE) 4,5 % 8,4 % 5,1 % 9,7 % 6,6 % Pārskata gada peļņa / ((pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās) / 2)
Ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE)*** 2,1 % 4,4 % 1,7 % 1,2 % 5,9 %
Saimnieciskās darbības peļņa / ((pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās) / 2 + (aizņēmumi
pārskata gada sākumā + aizņēmumi pārskata gada beigās) / 2)
Dividenžu izmaksas rādītājs 63 % 126 % 62 % 104 % 66 % Mātessabiedrības akcionāram izmaksātās dividendes / mātessabiedrības peļņa iepriekšējā gadā
4
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Cenu pieaugumu Nord Pool reģionā veicināja vairāki apstākļi – dabasgāzes cenu un CO
2
emisiju
kvotu vairākkārtēja sadārdzināšanās, par 5 % lielāks elektroenerģijas pieprasījums, kā arī zemāka vēja
elektrostaciju izstrāde Eiropā. TTF (virtuālajā dabasgāzes tirdzniecības punktā) dabasgāzes vidējā cena,
kas Baltijas reģionā bieži nosaka elektroenerģijas cenu pīķa stundās, 2021. gada decembrī sasniedza
115,8 EUR/MWh (2020. gada decembrī – 16,2 EUR/MWh), savukārt emisiju kvotu cena sasniedza
80EUR/t, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2020. gada decembrī. 2021.gadā Latvijā elektroenerģijas cenu
kāpums ik mēnesi uzstādīja jaunus vēsturiskos mēneša vidējās cenas rekordus, decembrī sasniedzot
207,4 EUR/MWh.
2021. gadā Eiropā dabasgāzes cenu ietekmēja galvenokārt augsts dabasgāzes pieprasījums, zemi
piegāžu apjomi un augstākas citu energoresursu cenas. 2021. gada beigās dabasgāzes krājumu līmenis
Eiropas gāzes krātuvēs bija 54 %, kas ir par 20 % mazāk nekā gadu iepriekš, un 26 % zem 10 gadu vidējā
līmeņa. Pārskata gadā TTF dabasgāzes (Front Month) vidējā cena bija 46,9 EUR/MWh, kas ir gandrīz
piecas reizes augstāka nekā 2020. gadā, kad vidējā cena bija 9,6 EUR/MWh.
Oglekļa emisijas kvotu (EUA DEC.21) vidējā cena 2021. gadā bija vairāk nekā divas reizes augstāka,
salīdzinot ar 2020. gadu, un tā sasniedza 53,3 EUR/t. Cenu pieaugumu ietekmēja izejvielu cenu pieaugums,
zemāks tirgum piešķirtais kvotu apjoms, kā arī Eiropas Komisijas pieņemtās zaļā kursa reformas emisiju
samazināšanai līdz 2030. gadam.
50
100
150
200
250
Janv 2020 Apr 2020 Jūl 2020 Okt 2020 Janv 2021 Apr 2021 Jūl 2021 Okt 2021
Energoresursu cenas
EUR/MWh, EUR/t
Elektroenerģija: Nord Pool Latvia Dabasgāze: TTF CO
2
kvotas
Vadības ziņojums
Latvenergo koncerns (turpmāk arī koncerns) ir viens no lielākajiem energoapgādes pakalpojumu
sniedzējiem un līderis zaļās elektroenerģijas ražošanā Baltijā. Latvenergo koncerna darbība aptver
elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, ar elektroenerģijas
patēriņu un energoefektivitāti saistītu produktu un pakalpojumu tirdzniecību, kā arī elektroenerģijas sadales
pakalpojuma nodrošināšanu.
Latvenergo koncerns – viens no lielākajiem energoapgādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā
Latvenergo koncerna mātessabiedrība ir AS “Latvenergo”, kas ir energoapgādes pakalpojumu sniedzēja,
kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes un ar
elektroenerģijas patēriņu un energoefektivitāti saistītu produktu un pakalpojumu tirdzniecību.
Darbības vides raksturojums
Eiropā 2021. gads iekļūs elektroenerģijas tirgus vēsturē ar lielākajiem cenu rekordiem. 2021. gadā Nord
Pool sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija gandrīz sešas reizes augstāka nekā 2020.gadā (+472%)
un sasniedza 62,3 EUR/MWh. Elektroenerģijas spot cenas Baltijā, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājās
vairāk nekā divarpus reizes.
Rekordaugstas elektroenerģijas un energoresursu cenas
Vidējā Nord Pool elektroenerģijas tirgus cena, EUR/MWh
2021 2020 Δ, %
Latvija 88,8 34,0 161 %
Igaunija 86,7 33,7 157 %
Lietuva 90,5 34,0 166 %
Polija 86,7 40,8 113 %
Zviedrija 57,9 19,0 205 %
Somija 72,3 28,0 158 %
Dānija 88,0 26,7 230 %
Norvēģija 56,9 9,3 512 %
Vācija 96,9 30,5 218 %
Francija 109,2 32,2 239 %
Lielbritānija 137,1 39,6 246 %
55
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistīta ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.
Likums paredz četrus mēnešus – no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim – nodrošināt dažāda veida
atbalsta pasākumus juridiskām un fiziskām personām, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu
izmaksas. Kopumā paredzēti četri atbalsta pasākumi elektroenerģijas, siltumenerģijas un dabasgāzes
izmaksu mazināšanai. Finansējums – 250 miljoni EUR – likumā noteikto atbalsta pasākumu īstenošanai
tiks nodrošināts no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Dažādi valsts
atbalsta mehānismi energoresursu cenu mazināšanai izveidoti arī Igaunijā un Lietuvā.
MK atbalsta nodomu izveidot kopuzņēmumu vēja parku attīstībai
Latvijā
Pēc pārskata gada beigām, 2022. gada 22. februārī MK konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas
priekšlikumu, kas neatliekami risina Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.– 2030. gadam mērķu
izpildi un valsts enerģētiskas neatkarības stiprināšanu. Valsts ir iecerējusi veidot jaunus stratēģiskas
nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi AS “Latvenergo”
un AS “Latvijas valsts meži” dibinātajam kopuzņēmumam. Projekta tālākai virzībai Ekonomikas ministrijai
jāsagatavo nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi vēja parku attīstībai Latvijā, kā arī jāsaņem MK atļauja
AS“Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” kopuzņēmuma dibināšanai vēja parku projektu attīstībai.
Krievijas iebrukums Ukrainā
2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka karadarbību Ukrainā. Neilgi pēc šī iebrukuma ES
un pārējās Pasaules valstis, tostarp starptautiskās institūcijas, ieviesa plaša mēroga ierobežojošos
pasākumus, kas vērsti pret Krieviju, un kas regulāri tiek atjaunoti un papildināti.
Šo pārskatu parakstīšanas brīdī noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem nav bijusi būtiska ietekme
uz koncerna darbību; nav apturēta neviena darbība un nav radušies būtiski tiešie zaudējumi saistībā
ar ierobežojošajiem pasākumiem. Latvenergo koncernam nav noslēgtu nozīmīgu tiešo līgumu ar
uzņēmumiem Krievijā, Baltkrievijā vai Ukrainā, kas šī brīža situācijā varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi
uz koncerna darbību.
Papildu ietekmi uz Latvenergo koncerna finanšu rezultātiem varētu atstāt vispārēja ekonomiskās
situācijas pasliktināšanās.
Izvērtējot iespējamos riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un atbilstoši 2022. gada 24.februāra
valdības dotajam uzdevumam valsts drošības nolūkos papildināt gāzes rezerves, AS“Latvenergo” ir
operatīvi veikusi iepirkumu aptuveni 2 teravatstundu (TWh) gāzes iegādei AS“Latvenergo” TEC ražošanas
apgādes drošumam. Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās dabasgāzes piegādi uz Klaipēdas termināli
un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā. Dabasgāze tiks piegādāta no
Norvēģijas, ASV un Kataras. Iegādātais gāzes apjoms nodrošinās elektroenerģijas un siltumenerģijas
ražošanu AS “Latvenergo” TEC plānotajam ražošanas režīmam 2022.gadā, vienlaikus paredzot gāzes
rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.
Būtiski notikumi
Pārvades aktīvu īpašumtiesību nodalīšana
Atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) 2019. gada 8. oktobra lēmumam pārvades aktīvi
694,3miljonu EUR vērtībā 2020. gada 10. jūnijā tika nodalīti no Latvenergo koncerna. Pārvades aktīvu
nodalīšana tika īstenota, samazinot AS “Latvenergo” pamatkapitālu par AS “Latvijas elektriskie tīkli”
(LET) akciju vērtību 222,7 miljonu EUR apmērā. Līdz ar pārvades aktīvu nodalīšanu AS “Augstsprieguma
tīkls” tika nodotas arī visas LET saistības, t.sk. AS “Latvenergo” aizdevumi LET 225 miljonu EUR apmērā.
Plašāku informāciju skatīt koncerna 2020. gada pārskatā. Līdz ar pārvades aktīvu nodalīšanu mazinājies
arī koncernam nepieciešamais investīciju finansējums.
Izmaiņas AS “Latvenergo” valdē
2021. gada 16. novembrī AS “Latvenergo” padome ievēlēja jaunu koncerna valdes priekšsēdētāju un
valdes locekļus ar pilnvarojumu piecu gadu termiņam. Par AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju iecelts
Mārtiņš Čakste, par valdes locekļiem – Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris. Jaunie valdes locekļi darbu
uzsākuši 2022. gada 3. janvārī. Valdē darbu turpina līdzšinējie tās locekļi Guntars Baļčūns un Kaspars
Cikmačs.
Covid-19 ietekme uz Latvenergo koncerna darbību
No 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 28. februārim Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija, lai
ierobežotu Covid-19 izplatību. Latvenergo koncerns pastāvīgi vērtē Covid-19 izplatības ietekmi un īsteno
pasākumus klientu un darbinieku drošībai, kā arī nodrošina atbilstošu darba režīmu stratēģiski svarīgajos
objektos – Daugavas HES, AS “Latvenergo” termoelektrostacijās (TEC) un AS “Sadales tīkls” objektos.
Pārskata gadā vīrusa izplatībai nav bijusi būtiska ietekme uz Latvenergo koncerna sniegto pakalpojumu
nodrošinājumu. Koncerns turpināja nodrošināt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu,
elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecības un sadales pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību
visiem klientiem.
Valsts atbalsts energoresursu cenu mazināšanai
Ņemot vērā ārkārtējo energoresursu cenu kāpumu 2021. gadā, saskaņā ar 21.12.2021. MK noteikumiem
Nr. 895 no 2021. gada 1. decembra līdz 31. decembrim visiem elektroenerģijas gala lietotājiem tika
piešķirts valsts atbalsts elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumam 50%
apmērā, kas tika kompensēts no valsts budžeta. Savukārt pēc pārskata gada beigām 2022. gada
janvārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma
pasākumu likumu”. Likuma mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību
66
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Darbības rādītāji
Ražošana
Latvenergo koncerns ir lielākais zaļās elektroenerģijas ražotājs Baltijā, savukārt kopējais saražotās
elektroenerģijas apjoms veido 29 % no kopējā Baltijā izstrādātā elektroenerģijas apjoma. Latvenergo
savās elektrostacijās ir saražojis 4 517 GWh elektroenerģijas un 2 072 GWh siltumenerģijas.
Latvenergo – zaļās enerģijas ražošanas līderis Baltijā
2021. gadā elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir pieaudzis par 4 %, un tas ir 2 636 GWh.
No atjaunīgajiem energoresursiem izstrādātā elektroenerģija koncernā veidoja 59 % (2020. gadā – 60 %).
Elektroenerģijas izstrāde AS “Latvenergo” TEC ir palielināta par 10 %, sasniedzot 1 854 GWh. Salīdzinoši
lielāku izstrādi ietekmē mazāka izstrāde 2020. gadā, kad bija novērojami silti laika apstākļi apkures sezonā,
kā arī zemas elektroenerģijas cenas. AS “Latvenergo” TEC darbība tiek pielāgota elektroenerģijas tirgus
apstākļiem un siltumenerģijas pieprasījumam.
Saražotās siltumenerģijas apjoms ir palielinājies par 22 %, ko ietekmēja aukstāki laikapstākļi apkures
sezonā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vidējā gaisa temperatūra apkures sezonā Rīgā
pārskata gadā bija +1,8 grādi pēc Celsija, bet pirms gada tā bija +5,1.
Tirdzniecība
Latvenergo koncerns ir viens no Baltijas lielākajiem enerģijas tirgotājiem, kas ar tirdzniecības zīmolu
Elektrum saviem klientiem piedāvā elektroenerģiju un dabasgāzi, kā arī plašu saistīto produktu un
pakalpojumu klāstu.
Latvenergo – enerģētikas komersants, kas darbojas visos tirgus segmentos Latvijā,
Lietuvā un Igaunijā
Kopējais Baltijas elektroenerģijas patēriņš 2021. gadā pieauga par 4 %, un tas sasniedza 28,7 TWh.
Latvijā un Lietuvā patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 3 %, bet Igaunijā – par 6 %. Patēriņa
pieaugumu Baltijas reģionā veicināja aukstāki laikapstākļi gada sākumā un nogalē, karstāka vasara un
ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 ierobežojumiem.
Latvenergo koncerna elektroenerģijas pārdošanas apjoms Baltijā 2021. gadā veido 6,7 TWh, kas ir par
5% vairāk nekā gadu iepriekš. Elektroenerģijas pārdošanas apjoma pieaugumu veicināja pārdošanas
apjomu pieaugums tirgos ārpus Latvijas, it īpaši Lietuvas lielo biznesa klientu un mājsaimniecību
segmentos, kā arī Igaunijas klientu portfeļa iegāde no tirgotāja un sadales operatora Imatra Elekter. Ārpus
Latvijas pārdotās elektroenerģijas apjoms veido aptuveni 40 % no kopējā mazumtirdzniecībā pārdotās
elektroenerģijas apjoma. Latvenergo koncerna pārdotās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir 4,0 TWh,
Lietuvā – 1,6 TWh un Igaunijā – 1,1 TWh.
Latvenergo koncerna kopējo elektroenerģijas klientu portfeli veido aptuveni 755 tūkstoši klientu, t. sk.
ārpus Latvijas – vairāk nekā 90 tūkstoši klientu.
2021. gada augustā Latvenergo grupas uzņēmums Elektrum Eesti iegādājās trīs mikrotīkla pakalpojuma
uzņēmumu kapitāla daļas Igaunijā, kā arī pārņēma gandrīz 20 000 klientu Igaunijā no Somijas uzņēmuma
Imatra Elekter, ievērojami palielinot Latvenergo konkurenci Igaunijas elektroenerģijas un saistīto produktu
un pakalpojumu tirgū.
Latvenergo koncerna pārdotās dabasgāzes apjoms mazumtirdzniecības klientiem ir pieaudzis teju divas
reizes, un tas pārsniedz 1 TWh.
Pārskata gadā koncerns turpināja attīstīt arī citus ar elektroenerģijas patēriņu un energoefektivitāti
saistītos produktus un pakalpojumus. Salīdzinot ar 2020. gadu, noslēgto saules paneļu un saules parku
daļu pārdošanas līgumu skaits Baltijā ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, pārsniedzot 1 300. Kopējā
Latvenergo koncerna mazumtirdzniecības klientiem uzstādītā saules paneļu jauda Baltijā sasniedz
gandrīz 11MW, līdz ar to Latvenergo ir viens no vadošajiem šī pakalpojuma sniedzējiem Baltijā. 3/4 no
kopējās jaudas ir uzstādītas klientiem ārpus Latvijas.
Elektrum Apdrošināts klientu portfeli Baltijā veido vairāk nekā 104 tūkstoši klientu, turpinot stabilu
izaugsmi. Tāpat papildināts elektrumveikals.lv produktu sortiments un funkcionālās iespējas. Kopējais
pirkumu skaits pārskata gadā pārsniedz 2 700 darījumu. Pirktākie produkti ir Viedie mājokļa risinājumi,
Drošības un Apgaismojuma risinājumi.
2021. gada beigās Elektrum elektroauto uzlādes tīkls sasniedz 90 pieslēgvietu. Elektrum mobilās lietotnes
klientu veikto uzlāžu skaits, salīdzinot ar 2020. gadu, ir uz pusi lielāks, veicot vairāk nekā 8 500 uzlādes
160 MWh apmērā.
Sadale
Sadales segments nodrošina elektroenerģijas sadales pakalpojumu Latvijā. AS “Sadales tīkls” ir valsts
lielākais sadales sistēmas operators un aptver aptuveni 99 % Latvijas teritorijas. Sadales sistēmas
pakalpojumu tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
AS “Sadales tīkls” kopš 2017. gada īsteno darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu,
kurā tiek veikta procesu pilnveidošana, personāla, transportlīdzekļu un bāzu skaita samazināšana.
Līdz 2021. gada 31. decembrim programmas ietvaros AS “Sadales tīkls” darbavietu skaits ir
samazināts aptuveni par870. Uzņēmumā uzstādīto viedo elektroenerģijas skaitītāju apjoms pārsniedz
970tūkstošus, kas ir aptuveni 90% no kopējā AS “Sadales tīkls” klientu elektroenerģijas skaitītāju
skaita.
Sadalītās elektroenerģijas daudzums 2021. gadā bija 6 470 GWh, kas ir par 3 % vairāk nekā
2020.gadā. To ietekmēja ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem.
Veiktās investīcijas sadales tīkla modernizācijā ir paaugstinājušas sadales pakalpojuma kvalitāti, tajā
skaitā mazinot piegādes pārtraukumu skaita indeksa (SAIFI) un elektroenerģijas piegādes pārtraukuma
ilguma indeksa (SAIDI) rādītājus. 2021. gadā SAIFI bija 2,3 reizes, bet SAIDI – 208 minūtes. Pēdējo
piecu gadu laikā, neskaitot masveida bojājumu situācijas, SAIFI ir samazināts par 17 % un SAIDI – par
21 %.
77
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Apstiprināta AS “Sadales tīkls” darbības stratēģija 2022. – 2027. gadam
2021. gada oktobrī AS “Sadales tīkls” padome apstiprināja AS “Sadales tīkls’” darbības stratēģiju
2022.– 2027. gadam. Kapitālsabiedrības stratēģija ir integrēta koncerna kopējā vidēja termiņa stratēģijā.
AS“Sadales tīkls” vispārējais ilgtermiņa mērķis ir ilgtspējīga un ekonomiski pamatota elektroenerģijas
sadales pakalpojuma nodrošināšana, efektīvi pārvaldot elektrotīklu, uzlabojot elektroapgādes
drošumu un kvalitāti, kas ir svarīgi tautsaimniecības konkurētspējai un izaugsmei, vienlaikus sekmējot
klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Lai to īstenotu, nākamajam stratēģiskajam periodam – 2022.līdz
2027.gadam izvirzīti četri mērķi: elektroapgādes kvalitātes un drošuma uzlabošana; uzņēmuma digitālā
transformācija; uzņēmuma nebeidzama pilnveide un vērtības palielināšana; ilgtspējīgas attīstības un
klimatneitralitātes nodrošināšana.
Finanšu rezultāti
2021. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 1 065,2 miljonus EUR, kas ir par
291,8miljoniemEUR jeb 38 % vairāk nekā gadu iepriekš. To galvenokārt ietekmēja:
y par 252,4 miljoniem EUR lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas, ko galvenokārt noteica
augstākas elektroenerģijas tirgus cenas un par 5 % lielāks pārdotās elektroenerģijas apjoms
mazumtirdzniecībā;
y par 30,8 miljoniem EUR lielāki siltumenerģijas pārdošanas ieņēmumi, palielinoties izstrādes
apjomam par 22 % aukstāku laikapstākļu dēļ apkures sezonā, kā arī pieaugot vidējai siltumenerģijas
realizācijas cenai, ko savukārt noteica augstāka dabasgāzes tirgus cena.
Koncerna ieņēmumi pieaug par 38 %
Latvenergo koncerna EBITDA ir par 79,1 miljonu EUR jeb 28 % mazāka nekā 2020. gadā, un tā sasniedza
198,8 miljonus EUR. To negatīvi galvenokārt ietekmēja ievērojami augstākas iepirktās elektroenerģijas,
kā arī dabasgāzes un emisijas kvotu cenas. Koncerns savās ražotnēs saražo mazāk elektroenerģijas
nekā tiek pārdots koncerna klientiem – pārskata gadā saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 67 % no
mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas. Iztrūkstošā klientu apgādei nepieciešamā elektroenerģija
tika iepirkta tirgū par augstākām cenām nekā tas bija fiksēts klientu līgumos, tādējādi radot negatīvu
ietekmi uz EBITDA. 2021. gadā Latvijā elektroenerģijas spot cena pieauga vairāk nekā divarpus reizes,
salīdzinot ar 2020. gadu. Savukārt dabasgāzes cenas bija gandrīz piecas reizes, un emisiju kvotu
cenas– vairāk nekā divas reizes augstākas.
Koncerna peļņa pārskata gadā sasniedza 71,6 miljonus EUR, kas ir par 44,7 miljoniem EUR mazāk nekā
2020. gadā.
Mazāka peļņa ietekmēja koncerna ROE rādītāju, kas 2021. gadā sasniedz 3,4 %. Informāciju par finanšu
mērķiem skatīt Ilgtspējas pārskata sadaļā “Koncerna stratēģija”.
Investīcijas
Kopējais Latvenergo koncerna investīciju apjoms 2021. gadā ir 126,7 miljoni EUR, kas ir par
42,1miljonuEUR jeb 25 % mazāk nekā gadu iepriekš. Investīciju apjoma samazinājumu galvenokārt
ietekmēja pārvades aktīvu nodalīšana 2020. gada 10. jūnijā. Līdz pārvades aktīvu nodalīšanai 2020.gadā
tika veiktas investīcijas 28,9 miljonu EUR apmērā.
Investīcijas sadales tīklu aktīvos – aptuveni 2/3 no kopējā apjoma
Lai nodrošinātu augstu tīkla pakalpojumu kvalitāti, tehniskos rādītājus un darbības drošumu, būtisks
investīciju apjoms ir ieguldīts sadales tīklu modernizācijā. Pārskata gadā investīciju apjoms sadales tīklu
aktīvos bija 67 % no kopējām investīcijām.
Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcija
Investējot videi draudzīgos projektos, 2021. gadā Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijā ir
ieguldīti 11,7 miljoni EUR, kopējam jau ieguldīto investīciju apjomam sasniedzot 196,2 miljonus EUR.
Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programma paredz veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju,
lai nodrošinātu videi drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību un efektīvu ūdens
resursu izmantošanu. Līdz 2021. gada 31. decembrim programmas ietvaros ekspluatācijā nodoti
7 rekonstruētie hidroagregāti. Latvenergo koncerns pakāpeniski turpina veikt 4 nerekonstruēto
Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanu. Kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniegs 260 miljonus
EUR. Rekonstrukcija nodrošinās hidroagregātu darbību vairāk nekā 40 gadu.
Daugavas HES rekonstrukcija
MEUR
0 50 100 150 200 250 300
196,2 64,6
Investēts līdz 31.12.2021. Plānotās investīcijas līdz projekta beigām
88
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Finansēšana
Investīciju projektu finansēšanu Latvenergo koncerns veic no pašu līdzekļiem un ārējā aizņemtā ilgtermiņa
finansējuma, kas tiek regulāri un savlaicīgi piesaistīts finanšu un kapitāla tirgos.
2021. gada 17. maijā AS “Latvenergo” emitēja 7 gadu zaļās obligācijas par kopējo summu 50 miljoniEUR
pēc nominālvērtības ar dzēšanas termiņu 2028. gada 17. maijā un fiksēto procentu likmi (kuponu) – 0,5%
gadā (ienesīgumu – 0,543 %). Obligāciju emisija īstenota AS “Latvenergo” trešās obligāciju piedāvājuma
programmas 200 miljonu EUR apmērā ietvaros. Emitētās obligācijas no 2021. gada 18. maija tiek kotētas
AS “Nasdaq Riga”. Obligācijas emitētas zaļo obligāciju formātā, atbilstoši AS “Latvenergo” Zaļo obligāciju
satvaram. Ārējais eksperts CICERO Shades of Green AS “Latvenergo” Zaļo obligāciju satvaru ir novērtējis
ar augstāko vērtējumu – Tumši zaļš, norādot uz plānoto projektu atbilstību ilgtermiņa vides aizsardzības un
klimata pārmaiņu samazināšanas mērķiem, kā arī uzņēmuma labu pārvaldību un caurskatāmību.
Moody’s saglabā AS “Latvenergo” kredītreitingu Baa2 līmenī
2021. gada 31. decembrī koncerna aizņēmumi ir 795,0 miljoni EUR (2020. gada 31. decembrī –
743,2 miljoni EUR), kas ietver ilgtermiņa aizņēmumus no finanšu institūcijām un emitētos parāda
vērtspapīrus (zaļās obligācijas) 150 miljonu EUR apmērā.
Ārējā finansējuma piesaistes avoti ilgtermiņā ir mērķtiecīgi diversificēti, tādējādi izveidojot sabalansētu
finansējuma piesaistes avotu īpatsvaru kopējā aizņēmumu portfelī.
2021. gada 6. decembrī starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s publicēja AS “Latvenergo”
ESGkredītietekmes izvērtējumu, kas tiek ņemts vērā, nosakot uzņēmuma kredītreitingu. Latvenergo
ESG kredītietekmes rādītājs ir neitrāls/zems (CIS-2), kas liecina, ka uzņēmuma vides, sociālajiem un
pārvaldības aspektiem nav būtiskas ietekmes uz uzņēmuma kredītreitingu. Rādītājs atspoguļo mērenus
vides, sociālos un pārvaldības riskus.
Pēc pārskata gada beigām, 2022. gada 24. janvārī, Moody’s ir atjaunojusi AS “Latvenergo” kredītreitinga
analīzi, saglabājot AS “Latvenergo” kredītreitingu nemainītu investīciju pakāpes Baa2 līmenī ar stabilu
nākotnes perspektīvu. Reitings Baa2 ir nemainīgi stabils jau septīto gadu pēc kārtas, apliecinot
Latvenergo koncerna stabilitāti un finansiālo uzticamību.
Korporatīvā pārvaldība
Līdz ar Latvenergo koncerna finanšu rezultātiem ir publicēts arī AS “Latvenergo” Korporatīvās
pārvaldības ziņojums par 2021. gadu. Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Korporatīvās pārvaldības
kodeksu, ko 2020. gadā publicējusi Tieslietu ministrijas izveidotā Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā
padome. Izvērtējot gan kapitālsabiedrības pārvaldības sistēmu, gan principu ievērošanu 2021. gadā,
valde uzskata, ka AS “Latvenergo” būtiskos aspektos ir ievērojusi visus kodeksā noteiktos principus,
izņemot kritēriju par abu dzimumu pārstāvniecību uzņēmuma padomē. Plašāka informācija ir pieejama
2021.gada Latvenergo koncerna Ilgtspējas pārskatā.
Nefinanšu paziņojums
Latvenergo koncerna nefinanšu paziņojums ir sagatavots, izpildot Finanšu instrumentu tirgus likuma 56
4
.
panta prasības.
Nefinanšu paziņojums sagatavots atbilstoši GRI Standards prasībām
Pilns KSA jomu raksturojums, apraksts par KSA politikām un procedūrām un to īstenošanas rezultātiem,
riskiem un to pārvaldīšanu, kā arī nefinanšu rādītāji ir iekļauti 2021. gada Latvenergo koncerna Ilgtspējas
pārskatā. Minētais pārskats ir publiski pieejams Latvenergo interneta vietnē http://www.latvenergo.lv.
Ilgtspējas pārskatā informācija ir sagatavota atbilstoši GRI Standards pamata (Core) prasībām.
Ilgtspējas pārskatā ir aplūkoti tādi jautājumi kā korporatīvā sociālā atbildība, ekonomiskā atbildība, atbildība
par produktu, sabiedrība, darbinieki un darba vide, vides aizsardzība u.c.
Latvenergo koncerna aizņēmumu atmaksas grafiks
Ilgtermiņa aizņēmumi 2021. gada 31. decembrī – 795,0 miljoni EUR
MEUR
2025 2026 2027-2034
103,0
49,9
200,8
2021 20232022 2024
77,9
177,3
83,0
Aizņēmumi Atmaksāts pārskata gadāZaļās obligācijas
180,9
99
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Turpmākā attīstība
2021. gadā Latvenergo koncerns darbojās atbilstoši vidēja termiņa darbības stratēģijā 2017.–2022.gadam
noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, kuri ir izpildīti. Stratēģijā noteikto mērķu izpilde deva iespēju
savlaicīgi izvērtēt paveikto un nospraust precīzus mērķus un uzdevumus jaunajam stratēģijas periodam,
ņemot vērā arī dinamiskās izmaiņas ārējā vidē. Attiecīgi 2021. gadā ir izstrādāta un 2022. gada
martā AS “Latvenergo” padomē apstiprināta Latvenergo koncerna vidēja termiņa darbības stratēģija
2022.– 2026. gadam, kurā izvirzīti jauni stratēģiskie mērķi. Koncerna mērķi paredz:
y paplašināt un diversificēt ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām;
y nostiprināt Elektrum kā vērtīgākā enerģijas tirgotāja pozīciju Baltijā;
y attīstīt transporta sektora elektrifikāciju;
y nodrošināt ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu sadales pakalpojumu un uzlabot elektroapgādes
drošumu un kvalitāti.
Jaunā koncerna stratēģija ņem vērā aktuālos klimata un enerģētikas politikas uzstādījumus
Līdz ar stratēģijas apstiprināšanu ir noteikti arī Latvenergo koncerna finanšu mērķi. Finanšu mērķi ir iedalīti
četrās mērķu grupās – rentabilitāte, kapitāla struktūra, dividenžu politika un citi mērķi.
Izvirzītie finanšu mērķi ir noteikti, lai nodrošinātu:
y ambiciozu, bet reizē sasniedzamu rentabilitāti, kas ir samērojama ar Eiropas enerģētikas nozares
salīdzināmo uzņēmumu vidējiem rādītājiem un nodrošina biznesa riskam atbilstošu atdevi;
y optimālu, nozarei atbilstošu kapitāla struktūru, kas ierobežo iespējamos finanšu riskus;
y adekvātu dividenžu politiku, kas ir atbilstoša plānotajai investīciju politikai un izvirzītajam kapitāla
struktūras mērķim;
y investīciju pakāpes kredītreitingu, lai nodrošinātu finansējumu stratēģijā paredzētajai vērienīgajai
investīciju programmai.
Mērķa grupa Rādītājs 2026. gads
Rentabilitāte Pašu kapitāla atdeve (ROE) bez sadales * > 7 %
Kapitāla struktūra
Attiecība starp koriģēto FFO un neto aizņēmumiem
(FFO / Net Debt) > 25 %
Dividenžu politika Dividendēs izmaksājamā peļņas daļa > 64 %
Cits Moody's kredītreitings Saglabāt investīciju pakāpes kredītreitingu
* Koncerna sniegto regulēto pakalpojumu rentabilitātes līmeni nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Būtiskākais īpatsvars koncerna
regulētajos pakalpojumos ir sadales pakalpojumam. Izvērtējot ROE mērķa izpildi, tiks novērtēts, kāds ir koncerna atdeves rādītājs, izkļaujot no tā regulēto
sadales pakalpojuma atdevi – ROE bez sadales
Plašāka informācija par 2021. gada mērķu izpildi un jauno stratēģiju ir atrodama 2021. gada Latvenergo
koncerna Ilgtspējas pārskatā.
Finanšu risku vadība
Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem: tirgus riskiem,
kredītriskam un likviditātes un naudas plūsmas riskam. Latvenergo koncerna Finanšu risku vadības
politika ir orientēta uz šo risku potenciāli negatīvā efekta uz finanšu rezultātiem samazināšanu. Finanšu
risku vadības ietvaros Latvenergo koncerns un AS “Latvenergo” izmanto finanšu risku kontroles un veic
risku ierobežošanas pasākumus, samazinot riskam atvērtās pozīcijas.
a) Tirgus riski
I) Cenas risks
Cenas risks var negatīvi ietekmēt Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” finanšu rezultātus, ja
samazinās ražošanas ieņēmumi vai nesaskaņotības starp elektroenerģijas iegādes izdevumiem par
mainīgajām tirgus cenām un realizāciju mazumtirdzniecībā par fiksētajām cenām dēļ.
Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” pakļautības cenas riskam galvenais cēlonis ir mainīgās
elektroenerģijas tirgus cenas Nord Pool biržā Baltijas valstu tirdzniecības apgabalos un dabasgāzes
cena AS “Latvenergo” TEC kurināmā vajadzībām. Koncerna un mātessabiedrības finanšu rezultātus var
negatīvi ietekmēt elektroenerģijas tirgus cenas svārstības, kas atkarīgas no laika apstākļiem Ziemeļvalstīs,
resursu cenas pasaules tirgos, kā arī lokālu faktoru (ūdens pieejamības un gaisa temperatūras) ietekme
uz elektroenerģijas ražošanas iespējām. Dabasgāzes cenas izmaiņas pieprasījuma–piedāvājuma
faktoru un sezonālu svārstību dēļ var negatīvi ietekmēt starpību starp līgumos ar klientiem fiksētajām
mazumtirdzniecības cenām un TEC mainīgajām ražošanas izmaksām.
Cenas riska ierobežošanai Latvenergo koncerns un AS “Latvenergo” izmanto ilgtermiņa fiksētas cenas
piegāžu līgumus ar klientiem par elektroenerģijas ražošanas cenu riska ierobežošanu, elektroenerģijas
un dabasgāzes atvasinātos finanšu instrumentus un dabasgāzes piegādes par fiksētu cenu. Cenas
riska ietekme uz ražošanu tiek slēgta pakāpeniski, līdz kārtējā gada sākumam cena tiek fiksēta 55–60 %
no plānotā elektroenerģijas izstrādes apjoma. Tālāku riska aizvēršanu ierobežo Daugavas HES izstrādes
sezonālais raksturs.
II) Procentu likmju risks
Procentu likmju risks Latvenergo koncernā un AS “Latvenergo” galvenokārt rodas no aizņēmumiem,
kuriem ir noteikta mainīga procentu likme, radot risku, ka finanšu izmaksas koncernā un mātessabiedrībā
būtiski palielinās, pieaugot atsauces llikmei. Aizņēmumiem no finanšu institūcijām ir mainīgā procentu
likme, kas veidojas no 6 mēnešu EURIBOR un pievienotās likmes. Latvenergo koncerna Finanšu risku
vadības politika nosaka, ka fiksētās likmes īpatsvars aizņēmumu portfelī (ņemot vērā atvasināto finanšu
instrumentu un emitēto obligāciju efektu) jāuztur virs 35 %, bet vidējais svērtais fiksētās procentu likmes
periods – robežās no 1 līdz 4 gadiem. Ņemot vērā noslēgtos procentu likmju mijmaiņas darījumus un
ar fiksēto procentu likmi emitētās obligācijas, 2021. gada 31. decembrī 37 % no koncerna un 38 %
no mātessabiedrības aizņēmumiem ir nofiksēta procentu likme, un vidējais svērtais fiksētās procentu
likmes periods gan koncernam, gan mātessabiedrībai ir 1,5 gadi.
1010
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
III) ) Valūtas risks
Valūtas risks rodas, ja nākotnes transakcija vai aktīvi, vai saistības ir izteikti citā valūtā nekā funkcionālā
valūta, kas ir EUR.
2021. gada 31. decembrī visi Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” aizņēmumi ir eiro, un pārskata
gadā Latvenergo koncernam un AS “Latvenergo” nebija investīciju īstermiņa vai ilgtermiņa aktīvos, kuras
būtu pakļautas vērā ņemamam valūtas riskam.
Gadījumos, kad būtu nepieciešama valūtas riska ierobežošana, Finanšu risku vadības politika nosaka
valūtas nākotnes maiņas darījumu slēgšanu.
b) Kredītrisks
Kredītrisks tiek pārvaldīts Latvenergo koncerna līmenī. To galvenokārt rada nauda un naudas ekvivalenti,
atvasinātie finanšu instrumenti un noguldījumi bankās, debitoru parādi. Debitoru parādu kredītriska
koncentrāciju samazina plašais Latvenergo koncerna klientu skaits, jo koncernam un mātessabiedrībai
nav nozīmīgas kredītriska koncentrācijas attiecībā uz kādu vienu darījumu partneri vai līdzīgu darījumu
partneru grupu.
Kredītrisks saistībā ar naudu un noguldījumiem bankās tiek pārvaldīts, sabalansējot finanšu aktīvu un
instrumentu izvietojumu, lai vienlaikus izvēlētos izdevīgākos piedāvājumus un samazinātu risku zaudēt
finanšu līdzekļus. Pārskata gadā noteiktie kredītlimiti nav pārsniegti un vadība nesagaida būtiskus
zaudējumus līdz ar kredītriska iestāšanos.
c) Likviditātes un naudas plūsmas risks
Latvenergo koncerna likviditātes un naudas plūsmas riska ierobežošanas mērķis ir uzturēt atbilstošu
naudas un naudas ekvivalentu daudzumu vai nodrošināt atbilstošu finansējumu, izmantojot banku
piešķirtās kredītlīnijas, lai pildītu savas esošās un paredzamās saistības, kā arī lai kompensētu naudas
plūsmas svārstības, kas radušās dažādu finanšu risku ietekmē. 2021. gada 31. decembrī Latvenergo
koncerna likvīdie aktīvi (nauda un naudas ekvivalenti – noguldījumi īstermiņa depozītos līdz 3 mēnešiem)
sasniedz 97,1 miljonu EUR (2020. gada 31. decembrī – 100,7 miljoni EUR), savukārt AS “Latvenergo”
likvīdie aktīvi sasniedz 92,4 miljonus EUR (2020. gada 31. decembrī – 98,3 miljoni EUR).
Latvenergo koncerns un AS “Latvenergo” nepārtraukti uztur naudas plūsmas un likviditātes prognozes,
kas sastāv no pieejamo aizņēmumu un naudas un naudas ekvivalentu kopējā apjoma izvērtējuma.
Notikumi pēc pārskata gada beigām
Pēc pārskata gada beigām, 2022. gada 22. februārī Latvijas Republikas Ministru kabinets konceptuāli
atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, kas neatliekami risina Nacionālā enerģētikas un klimata
plāna 2021.– 2030. gadam mērķu izpildi un valsts enerģētiskas neatkarības stiprināšanu. Valsts ir iecerējusi
veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī
projekta izpildi AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” dibinātam kopuzņēmumam. Projekta tālākai
virzībai Ekonomikas ministrijai jāsagatavo nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi vēja parku attīstībai
Latvijā, kā arī jāsaņem Latvijas Republikas Ministru kabineta atļauja AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts
meži” kopuzņēmuma dibināšanai vēja parku projektu attīstībai.
Citi būtiskie notikumi un apstākļi pēc pārskata gada beigām, kas varētu ietekmēt Latvenergo koncerna un
AS “Latvenergo” finanšu stāvokli, ir atklāti koncerna un mātessabiedrības finanšu pārskatu 33. pielikumā.
Ziņojums par vadības atbildību
Pamatojoties uz AS “Latvenergo” valdes rīcībā esošo informāciju, Latvenergo koncerna konsolidētais
un AS “Latvenergo” 2021. gada pārskats, kas ietver vadības ziņojumu, ir sagatavots saskaņā ar ES
apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un visos būtiskos aspektos sniedz patiesu
un skaidru priekšstatu par Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” aktīviem, pasīviem, finanšu stāvokli,
peļņu vai zaudējumiem un to naudas plūsmām. Vadības ziņojumā ietvertā informācija ir patiesa.
Priekšlikumi par peļņas sadali
Atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”, AS “Latvenergo”
maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) par valsts kapitāla
izmantošanu ir noteikts 64 % no pārskata gada peļņas un ne mazāk kā 70,2 miljonu EUR apmērā.
Lēmumu par peļņas izlietošanu un dividenžu apmēru pieņem AS“Latvenergo” akcionāru sapulce.
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
AS “Latvenergo” valde:
Mārtiņš Čakste Dmitrijs Juskovecs Guntars Baļčūns Kaspars Cikmačs Harijs Teteris
valdes priekšsēdētājs valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis
2022. gada 12. aprīlī
1111
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Ieņēmumi 6 1 065 219 773 391 592 785 385 612
Pārējie ieņēmumi 7 29 428 28 732 27 746 63 177
Izejvielas un materiāli 8 (740 127 ) (369 261 ) (458 470 ) (173 884 )
Personāla izmaksas 9 (105 623 ) (105 971 ) (45 413 ) (45 657 )
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 10 (50 084 ) (48 997 ) (31 373 ) (31 359 )
EBITDA* 198 813 277 894 85 275 197 889
Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību
lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības
samazinājums
13 a,14a,
15 (116 923 ) (156 544 ) (32 908 ) (86 259 )
Saimnieciskās darbības peļņa 81 890 121 350 52 367 111 630
Finanšu ieņēmumi 11 2 110 2 125 11 391 12 768
Finanšu izmaksas 11 (9 070 ) (10 776 ) (9 216 ) (11 293 )
No meitassabiedrībām saņemtās dividendes 16 – – 24 978 41 743
Peļņa pirms nodokļa 74 930 112 699 79 520 154 848
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 12 (3 307 ) (6 234 ) – –
Pārskata gada pamatdarbības peļņa 71 623 106 465 79 520 154 848
Pārskata gada pelņa no pārtraucamās darbības 30 – 9 844 – –
Pārskata gada peļņa attiecināma uz: 71 623 116 309 79 520 154 848
- mātessabiedrības akcionāru 21 c 70 675 114 513 79 520 154 848
- nekontrolējošo līdzdalību 21 c 948 1 796 – –
Pamatpeļņa uz vienu akciju (eiro) 21 c 0,089 0,144 0,101 0,195
Samazinātā peļņa uz vienu akciju (eiro) 21 c 0,089 0,144 0,101 0,195
* EBITDA – saimnieciskās darbības peļņa pirms nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus amortizācijas, nolietojuma un vērtības
samazinājuma (Earnings Before Interest, Tax, Depreciation and Amortisation)
Pielikumi no 16. līdz 64. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Visaptverošo ienākumu pārskats
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārskata gada peļņa 71 623 116 309 79 520 154 848
Pārējie visaptverošie ienākumi / (zaudējumi), kas
pārklasificējami uz pelņu vai zaudējumiem nākamajos periodos:
- ienākumi / (zaudējumi) no riska ierobežošanas rezerves
izmaiņām 21 a, 24 33 219 (7 774 ) 33 219 (7 774 )
Neto pārējie visaptverošie ienākumi / (zaudējumi),
kas pārklasificējami uz pelņu vai zaudējumiem
nākamajos periodos 33 219 (7 774 ) 33 219 (7 774 )
Pārējie visaptverošie ienākumi / (zaudējumi), kas nav
jāpārklasificē uz pelņu vai zaudējumiem nākamajos periodos:
- ienākumi no ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas 14 a, 21 a – 96 264 – –
- ienākumi / (zaudējumi) no pēcnodarbinātības pabalstu
novērtēšanas 21 a, 27 1 098 (476 ) 121 (176 )
Neto pārējie visaptverošie ienākumi / (zaudējumi),
kas nav jāpārklasificē uz pelņu vai zaudējumiem
nākamajos periodos 1 098 95 788 121 (176 )
Kopā pārējie visaptverošie ienākumi / (zaudējumi)
pārskata gadā 34 317 88 014 33 340 (7 950 )
Kopā visaptverošie ienākumi pārskata gadā 105 940 204 323 112 860 146 898
Visaptverošie ienākumi attiecināmi uz:
- mātessabiedrības akcionāru 104 992 202 527 112 860 146 898
- nekontrolējošo līdzdalību 948 1 796 – –
Pielikumi no 16. līdz 64. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
AS “Latvenergo” valde:
Mārtiņš Čakste Dmitrijs Juskovecs Guntars Baļčūns Kaspars Cikmačs Harijs Teteris
valdes priekšsēdētājs valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis
Liāna Ķeldere
AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore
2022. gada 12. aprīlī
1212
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Pārskats par finanšu stāvokli
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
AKTĪVI
Ilgtermiņa aktīvi
Nemateriālie ieguldījumi 13 a 53 557 50 028 17 406 16 193
Pamatlīdzekļi 14 a 2 826 654 2 827 326 1 066 973 1 071 570
Tiesības lietot aktīvus 15 8 312 8 253 5 143 4 486
Ieguldījuma īpašumi 14 b 3 316 512 3 602 3 334
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi 16 40 40 645 218 645 218
Ilgtermiņa aizdevumi saistītajām pusēm 29 e – 86 620 477 010 563 783
Citi ilgtermiņa debitori 18 c 2 544 429 441 417
Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs 79 – – –
Atvasinātie finanšu instrumenti 24 – 291 – 291
Pārējie finanšu ieguldījumi 22 – 2 693 – 2 693
Ilgtermiņa aktīvi kopā 2 894 502 2 976 192 2 215 793 2 307 985
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi 17 192 132 68 754 171 287 50 471
Īstermiņa nemateriālie ieguldījumi 13 b 24 266 3 157 24 266 3 157
Parādi no līgumiem ar klientiem 18 a 181 136 108 178 110 638 75 856
Citi īstermiņa debitori 18 b, c 59 740 85 316 45 402 29 610
Nākamo periodu izmaksas 1 235 1 083 949 960
Īstermiņa aizdevumi saistītajām pusēm 29 e – – 229 368 178 446
Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājums 65 43 – –
Atvasinātie finanšu instrumenti 24 25 735 1 266 25 466 1 266
Pārējie finanšu ieguldījumi 22 – 14 143 – 14 143
Nauda un naudas ekvivalenti 19 97 079 100 703 92 418 98 261
Apgrozāmie līdzekļi kopā 581 388 382 643 699 794 452 170
AKTĪVU KOPSUMMA 3 475 890 3 358 835 2 915 587 2 760 155
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
PASĪVI
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls 20 790 368 790 348 790 368 790 348
Rezerves 21 a 1 175 355 1 154 367 795 731 766 115
Nesadalītā peļņa 151 430 165 672 174 971 189 973
Mātessabiedrības akcionāra kapitāla līdzdalības
daļa 2 117 153 2 110 387 1 761 070 1 746 436
Nekontrolējošā līdzdalība 6 295 7 855 – –
Pašu kapitāls kopā 2 123 448 2 118 242 1 761 070 1 746 436
Kreditori
Ilgtermiņa kreditori
Aizņēmumi 23 614 075 634 077 603 728 626 408
Nomas saistības 15 6 540 6 783 4 085 3 734
Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības 2 955 6 401 – –
Uzkrājumi 27 15 421 17 317 7 407 8 402
Atvasinātie finanšu instrumenti 24 2 332 9 672 2 332 9 672
Nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem 28 I) a 137 019 139 613 802 863
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi 28 I) b, c 146 115 170 413 139 958 163 480
Ilgtermiņa kreditori kopā 924 457 984 276 758 312 812 559
Īstermiņa kreditori
Aizņēmumi 23 180 954 109 122 178 594 106 984
Nomas saistības 15 1 888 1 561 1 141 806
Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem 26 189 018 100 912 176 061 63 704
Nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem 28 II) a 15 031 15 091 67 813
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi 28 II) b, c 24 906 24 799 24 154 24 021
Atvasinātie finanšu instrumenti 24 16 188 4 832 16 188 4 832
Īstermiņa kreditori kopā 427 985 256 317 396 205 201 160
Kreditori kopā 1 352 442 1 240 593 1 154 517 1 013 719
PASĪVU KOPSUMMA 3 475 890 3 358 835 2 915 587 2 760 155
Pielikumi no 16. līdz 64. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
AS “Latvenergo” valde:
Mārtiņš Čakste Dmitrijs Juskovecs Guntars Baļčūns Kaspars Cikmačs Harijs Teteris
valdes priekšsēdētājs valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis
Liāna Ķeldere
AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore
2022. gada 12. aprīlī
1313
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
Attiecināms uz mātessabiedrības akcionāru
Pielikums
Akciju
kapitāls
Rezerves Nesadalītā
peļņa
Rezerves,
kas
klasificētas
kā turētas
nodalīšanai
Kopā Nekon-
trolējošā
puse
KOPĀ Akciju
kapitāls
Rezerves Nesadalītā
peļņa
KOPĀ
2019. gada 31. decembrī 834 883 1 075 235 318 555 28 936 2 257 609 7 878 2 265 487 834 883 778 162 336 242 1 949 287
Akciju kapitāla samazināšana 20 (222 678 ) – – – (222 678 ) – (222 678 ) (222 678 ) – – (222 678 )
Akciju kapitāla palielināšana 20 178 143 – (178 143 ) – – – – 178 143 – (178 143 ) –
Dividendes par 2019. gadu 21 b – – (127 071 ) – (127 071 ) (1 819 ) (128 890 ) – – (127 071 ) (127 071 )
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana 21 a – (8 882 ) 8 882 – – – – – (4 097 ) 4 097 –
Pārtraucamā darbība 21 a, 30 – – 28 936 (28 936 ) – – – – – – –
Kopā darījumi ar akcionāru un pārējās pašu kapitālā atzītās izmaiņas (44 535 ) (8 882 ) (267 396 ) (28 936 ) (349 749 ) (1 819 ) (351 568 ) (44 535 ) (4 097 ) (301 117 ) (349 749 )
Pārskata gada peļņa – – 114 513 – 114 513 1 796 116 309 – – 154 848 154 848
Pārskata gada visaptverošie ienākumi / (zaudējumi) 21 a – 88 014 – – 88 014 – 88 014 – (7 950 ) – (7 950 )
Kopā pārskata gadā atzītie visaptverošie ienākumi / (zaudējumi) – 88 014 114 513 – 202 527 1 796 204 323 – (7 950 ) 154 848 146 898
2020. gada 31. decembrī 790 348 1 154 367 165 672 – 2 110 387 7 855 2 118 242 790 348 766 115 189 973 1 746 436
Akciju kapitāla palielināšana 20 20 – – – 20 – 20 20 – – 20
Dividendes par 2020. gadu 21 b – – (98 246 ) – (98 246 ) (2 508 ) (100 754 ) – – (98 246 ) (98 246 )
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana 21 a – (13 329 ) 13 329 – – – – – (3 724 ) 3 724 –
Kopā darījumi ar akcionāru un pārējās pašu kapitālā atzītās izmaiņas 20 (13 329 ) (84 917 ) – (98 226 ) (2 508 ) (100 734 ) 20 (3 724 ) (94 522 ) (98 226 )
Pārskata gada peļņa – – 70 675 – 70 675 948 71 623 – – 79 520 79 520
Pārskata gada visaptverošie ienākumi 21 a – 34 317 – – 34 317 – 34 317 – 33 340 – 33 340
Kopā pārskata gadā atzītie visaptverošie ienākumi – 34 317 70 675 – 104 992 948 105 940 – 33 340 79 520 112 860
2021. gada 31. decembrī 790 368 1 175 355 151 430 – 2 117 153 6 295 2 123 448 790 368 795 731 174 971 1 761 070
Pielikumi no 16. līdz 64. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
AS “Latvenergo” valde:
Mārtiņš Čakste Dmitrijs Juskovecs Guntars Baļčūns Kaspars Cikmačs Harijs Teteris
valdes priekšsēdētājs valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis
Liāna Ķeldere
AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore
2022. gada 12. aprīlī
1414
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Pārskats par naudas plūsmām
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pamatdarbības naudas plūsma
Peļņa pirms nodokļa 74 930 112 699 79 520 154 848
Peļņa pirms nodokļa no pārtraucamās darbības 30 – 9 946 – –
Peļņa pirms nodokļa, kopā 74 930 122 645 79 520 154 848
Korekcijas:
- nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību
lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības
samazinājums
13 a, 14
a, 15 116 923 168 146 32 908 86 259
- zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu norakstīšanas 47 637 22 284 42 650 17 007
- procentu izmaksas 11 8 877 10 355 9 033 10 963
- procentu ieņēmumi 11 (1 558 ) (2 137 ) (10 840 ) (12 780 )
- zaudējumi / (ieņēmumi) no finanšu instrumentu
patiesās vērtības izmaiņām 8 13 057 (1 242 ) 13 325 (1 242 )
- dividendes no meitassabiedrībām 16 – – (24 978 ) (41 743 )
- uzkrājumu samazinājums 27 (2 334 ) (1 434 ) (991 ) (531 )
- nerealizētie (ieņēmumi) / zaudējumi no valūtas kursu
svārstībām 11 (30 ) 105 (31 ) 105
- peļņa no aktīvu / mātessabiedrības ilgtermiņa finanšu
ieguldījumu nodalīšanas – (5 001 ) – (36 246 )
Pamatdarbības naudas plūsma pirms apgrozāmā kapitāla
izmaiņām 257 502 313 721 140 596 176 640
Krājumu (pieaugums) / samazinājums (123 375 ) 36 205 (120 807 ) 39 061
Parādu no līgumiem ar klientiem un citu debitoru
(pieaugums) / samazinājums (50 545 ) (31 821 ) (20 030 ) 69 643
Parādu piegādātājiem un pārējo kreditoru pieaugums /
(samazinājums) 62 145 (6 659 ) 86 289 (28 311 )
Ietekme no savstarpējo ieskaitu veikšanas
meitassabiedrību debitoru un kreditoru parādiem, neto 29 e – – 276 415 200 140
Nauda pamatdarbības rezultātā 145 727 311 446 362 463 457 173
Izdevumi procentu maksājumiem (9 462 ) (11 517 ) (9 331 ) (12 195 )
Samaksātie procentu maksājumi par nomu 15 (81 ) (87 ) (15 ) (8 )
Ieņēmumi no procentu maksājumiem 2 432 2 118 2 432 1 192
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis (6 867 ) (10 766 ) – –
Pamatdarbības neto naudas plūsma 131 749 291 194 355 549 446 162
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
Izsniegtie aizdevumi meitassabiedrībām, neto 29 e – – (327 164 ) (286 688 )
Aizdevumu saistītajām pusēm atmaksa 29 e 86 672 138 560 86 672 138 560
Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegāde (189 749 ) (184 748 ) (92 055 ) (68 937 )
No meitassabiedrībām saņemtās dividendes 16 – – 2 927 12 426
Ieņēmumi no pārējo finanšu ieguldījumu atsavināšanas 16 836 50 16 836 50
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma (86 241 ) (46 138 ) (312 784 ) (204 589 )
Finansēšanas darbības naudas plūsma
Atmaksāti emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas) 23 – (35 000 ) – (35 000 )
Ieņēmumi no parāda vērtspapīru (obligāciju) emisijas 23 50 000 – 50 000 –
Saņemtie aizņēmumi no finanšu institūcijām 23 79 997 39 500 75 000 35 000
Izdevumi aizņēmumu atmaksai finanšu institūcijām 23 (77 928 ) (143 176 ) (75 830 ) (138 692 )
Saņemts Eiropas Savienības finansējums 748 1 515 748 1 351
Samaksātie maksājumi par nomu 15 (1 195 ) (1 024 ) (280 ) (161 )
Nekontrolējošai līdzdalībai izmaksātās dividendes 21 b (2 508 ) (1 819 ) – –
Mātessabiedrības akcionāram izmaksātās dividendes 21 b (98 246 ) (127 071 ) (98 246 ) (127 071 )
Finansēšanas darbības neto naudas plūsma (49 132 ) (267 075 ) (48 608 ) (264 573 )
Neto naudas un tās ekvivalentu samazinājums (3 624 ) (22 019 ) (5 843 ) (23 000 )
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā 19 100 703 122 722 98 261 121 261
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās 19 97 079 100 703 92 418 98 261
Pielikumi no 16. līdz 64. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
AS “Latvenergo” valde:
Mārtiņš Čakste Dmitrijs Juskovecs Guntars Baļčūns Kaspars Cikmačs Harijs Teteris
valdes priekšsēdētājs valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis
Liāna Ķeldere
AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore
2022. gada 12. aprīlī
1515
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Finanšu pārskatu pielikums
1. Vispārīga informācija
Visas akciju sabiedrība s “Latvenergo”, kas ir Latvenergo koncerna mātessabiedrība (turpmāk tekstā–
LV-1230, Latvija . Atbilstoši Latvijas Republika s Enerģētikas likumam AS “Latvenergo” ir atzīta par
valstiski svarīgu tautsaimniecības objektu un nav privatizējama.
AS “Latvenergo” ir energoapgādes pakalpojumu sniedzēja, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un
no lielākajām sabiedrībām Baltijā.
Latvenergo koncernā (turpmāk tekstā – arī koncerns) ietilpst šādas meitassabiedrības:
y AS “Sadales tīkls” (kopš 2006. gada 18. septembra) ar 100 % līdzdalības daļu;
y Elektrum Eesti, OÜ (kopš 27/06/2007) un tās meitassabiedrības – SIA “Elektrum Latvija”
(kopš18/09/2012), Energiaturu Võrguehitus OÜ (kopš 25/08/2021), Baltic Energy System OÜ
(kopš 25/08/2021) un SNL Energia 1 OÜ (kopš 25/08/2021) visas ar 100 % līdzdalības daļu;
y Elektrum Lietuva, UAB (kopš 2008. gada 7. janvāra) ar 100 % līdzdalības daļu;
y SIA “Liepājas enerģija” (kopš 2005. gada 6. jūlija) ar 51 % līdzdalības daļu;
y AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” (kopš 2014. gada 25. februāra, 2021. gada 31. martā
reorganizēta par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) ) ar 100 % līdzdalības daļu.
No 2011. gada 10. februāra līdz 2020. gada 10. jūnijam koncernā ietilpa AS “Latvijas elektriskie tīkli”
ar 100 % līdzdalības daļu.
AS “Latvenergo” un tās meitassabiedrības – AS “Sadales tīkls” un SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” ar
kopējo 48,15 % līdzdalības daļu ir akcionāri arī AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” (AS “Latvenergo”
ar 46,30 % līdzdalības daļu), kas veic fiksēto iemaksu pensiju plānu pārvaldīšanu Latvijā.
AS “Latvenergo” līdzdalības daļas meitassabiedrībās, asociētajās sabiedrībās un pārējie ilgtermiņa
finanšu ieguldījumi ir atklāti 16. pielikumā.
AS “Latvenergo” valde:
No 2020. gada 6. novembra AS “Latvenergo” valde strādāja šādā sastāvā: Guntars Baļčūns (valdes
priekšsēdētājs), Uldis Bariss, Kaspars Cikmačs un Arnis Kurgs;
2021. gada 29. janvārī par valdes locekli ievēlēts Uldis Mucinieks, un no 2021. gada 1. februāra
AS “Latvenergo” valde strādā šādā sastāvā: Guntars Baļčūns (valdes priekšsēdētājs), Kaspars
Cikmačs, Arnis Kurgs un Uldis Mucinieks.
No 2022. gada 3. janvāra AS “Latvenergo” valde strādā šādā sastāvā: Mārtiņš Čakste (valdes
priekšsēdētājs), Dmitrijs Juskovecs, Guntars Baļčūns, Kaspars Cikmačs, Harijs Teteris.
AS “Latvenergo” padome:
No 2020. gada 11. jūnija AS “Latvenergo” padome strādā šādā sastāvā: Ivars Golsts (padomes
priekšsēdētājs), Kaspars Rokens (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Toms Siliņš, Aigars Laizāns un
Gundars Ruža.
Uzraudzības institūcija – Revīzijas komiteja:
No 2020. gada 20. novembra Revīzijas komiteja strādāja šādā sastāvā: Torbens Pedersens (Torben
Pedersen), Svens Dinsdorfs, Toms Siliņš un Gundars Ruža;
No 2021. gada 3. februāra Revīzijas komiteja strādā šādā sastāvā: Torbens Pedersens (Torben
Pedersen), Svens Dinsdorfs, Ilvija Grūba, Toms Siliņš un Gundars Ruža.
Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” revidents ir zvērinātu revidentu komercsabiedrība
SIA “Ernst & Young Baltic” (40003593454), licence Nr. 17, un atbildīgā zvērinātā revidente Diāna
Krišjāne, sertifikāts Nr. 124.
Latvenergo konsolidētos un AS “Latvenergo” 2021. gada finanšu pārskatus AS “Latvenergo” valde ir
apstiprinājusi 2022. gada 12. aprīlī. Lēmumu par finanšu pārskatu apstiprināšanu pieņems akcionāru
sapulce.
2. Uzskaites principi
Galvenie grāmatvedības uzskaites pamatprincipi jeb politikas, kas ir izmantotas, sagatavojot finanšu
pārskatus kopumā, tiek atklātas šajā pielikuma sadaļā, bet atlikušās grāmatvedības politikas ir
aprakstītas attiecīgajos pielikumos, uz kurām tās attiecas. Šīs politikas ir konsekventi piemērotas,
atspoguļojot datus par visiem pārskatos ietvertajiem periodiem, ja atsevišķos gadījumos nav noteikts
citādi.
Latvenergo konsolidētie un AS “Latvenergo” finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā
(ES) apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas
Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas,
kas nav apstiprinātas piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt
ietekme uz finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.
Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar sākotnējo izmaksu uzskaites principu, kas modificēti,
izmantojot pārvērtēšanu patiesajā vērtībā finanšu aktīviem un finanšu saistībām (ieskaitot atvasinātos
finanšu instrumentus un ilgtermiņa finanšu ieguldījumus), kā arī noteiktu pamatlīdzekļu atzīšanu
pārvērtētajā vērtībā, kā atklāts zemāk aprakstītajās grāmatvedības politikās.
2021. gada finanšu pārskati iekļauj finanšu informāciju par Latvenergo koncernu un AS “Latvenergo”
par gadu, kas beidzās 2021. gada 31. decembrī, iekļaujot salīdzinošos rādītājus par 2020. gadu. Kur
nepieciešams, salīdzinošie rādītāji par 2020. gadu ir pārklasificēti atbilstoši 2021. gada finanšu pārskatu
sastādīšanas principiem.
Latvenergo konsolidētie un AS “Latvenergo” finanšu pārskati ir sagatavoti eiro (EUR) valūtā, un visi
rādītāji šajos finanšu pārskatos, izņemot nemonetāros rādītājus, ir uzrādīti tūkstošos EUR (EUR’000).
Visi rādītāji ir noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim, ja nav norādīts citādi.
16
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Atsevišķas monetārās summas, procenti un citas summas tiek noapaļotas. Tāpēc tabulās atspoguļotās
summas reizēm aritmētiski var nesakrist ar iepriekš norādītajām summām, bet summu, kas tekstā un
tabulās izteiktas procentos, kopsumma var nebūt 100 procenti.
Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē
finanšu pārskatā uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un iespējamo aktīvu un saistību atspoguļošanu, kā
arī pārskata gada ieņēmumus un izdevumus. Lai arī šādas aplēses tiek pamatotas ar koncerna vadībai
pieejamo ticamāko informāciju par attiecīgajiem notikumiem un darbībām, faktiskie rezultāti var atšķirties
no šīm aplēsēm. Šī pielikuma sadaļā Konsolidācija un 4. pielikumā ir aprakstītas tās jomas, kas pakļautas
augstākai sprieduma vai sarežģītības pakāpei, vai jomas, attiecībā uz kurām piemērotie pieņēmumi un
aplēses ir būtiskas finanšu pārskatu sagatavošanā.
Jaunu un / vai pārskatītu SFPS un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas
(SFPIK) interpretāciju piemērošana
a) Standarti, kas ir izdoti un ir stājušies spēkā, un ir svarīgi ir svarīgi koncerna un
mātessabiedrības darbībai
y Procentu likmju etalona reforma. 2. posms: 9. SFPS, 39. SGS, 7. SFPS, 4. SFPS un 16. SFPS
(grozījumi)
2020. gada augustā SGSP publicēja Procentu likmju etalona reformas 2. posma ietvaros veiktos 9.SFPS,
39.SGS, 7. SFPS, 4. SFPS un 16. SFPS grozījumus, tādējādi pabeidzot darbu saistībā ar starpbanku
kredītu procentu likmju (IBOR) (Interbank Offered Rates) reformu. Grozījumi paredz pagaidu atvieglojumus,
kas attiecas uz finanšu pārskatu ietekmi, ja starpbanku piedāvātā procentu likme (IBOR) tiek aizvietota ar
alternatīvu procentu likmi, kas būtu gandrīz bez riska (RFR). Grozījumi piedāvā praktisku paņēmienu, kas
izmantojams, uzskaitot izmaiņas finanšu aktīvu un saistību līgumisko naudas plūsmu aprēķina bāzē, un
kas paredz efektīvās procentu likmes korekcijas atbilstoši tirgus procentu likmes izmaiņām. Tāpat grozījumi
ievieš atvieglojumus no riska ierobežošanas attiecību pārtraukšanas, tostarp pagaidu atbrīvojumu no
nepieciešamības izpildīt atsevišķi identificējamu prasību, ja RFR instruments ir noteikts kā kādas riska
daļas ierobežošanas instruments. Grozījumi veikti arī 7. SFPS “Finanšu instrumenti”, kas paredz tādas
informācijas sniegšanu, kas dod iespēju finanšu pārskatu lietotājiem izprast procentu likmju etalona
reformas ietekmi uz uzņēmuma finanšu instrumentiem un riska pārvaldības stratēģiju. Grozījumi ir spēkā
attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, un ir pieļaujama to agrāka
piemērošana. Latvenergo konsolidētos un AS “Latvenergo” finanšu pārskatus šie grozījumi nav ietekmējuši.
y 16. SFPS “Noma”: Ar COVID-19 pandēmiju saistītie nomas maksas atvieglojumi (grozījumi)
Grozījumi piemērojami retrospektīvi un ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2020.gada
1.jūnijā vai vēlāk. To agrāka piemērošana ir atļauta, tajā skaitā finanšu pārskatos, kas 2020.gada 28.maijā
vēl nebija apstiprināti izdošanai. SGSP grozījusi šo standartu, lai atbrīvotu nomniekus no 16.SFPS prasību
piemērošanas attiecībā uz to nomas maksas atvieglojumu uzskaiti, kas piešķirti tieši saistībā ar COVID-19
pandēmiju. Grozījumi piedāvā nomniekiem praktisku paņēmienu, kā uzskaitīt jebkādas nomas maksājumu
izmaiņas, kas izriet no nomas maksas atvieglojumiem saistībā ar COVID-19 pandēmiju. Šādas izmaiņas
uzskaitāmas tādā pašā viedā, kādā uzņēmums saskaņā ar 16.SFPS būtu uzskaitījis izmaiņas, ja tās
nebūtu nomas līguma grozījumi, tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
y nomas maksājumu izmaiņu rezultātā mainītā nomas maksa būtībā ir tāda pati vai mazāka par tieši
pirms attiecīgo izmaiņu veikšanas spēkā esošo nomas maksu;
y jebkāda nomas maksājumu samazināšana attiecas tikai uz tiem maksājumiem, kuru sākotnējais
maksāšanas termiņš bijis 2021. gada 31. jūnijs vai agrāk;
y citi nomas līguma nosacījumi nav būtiski mainīti.
Koncerns un mātessabiedrība kā nomnieks nav izmantojusi šādus atbrīvojumus, un Latvenergo
konsolidētos un AS “Latvenergo” finanšu pārskatus šie grozījumi nav ietekmējuši.
b) Standarti un to grozījumi, kas ir izdoti un vēl nav stājušies spēkā, bet ir svarīgi koncerna
un mātessabiedrības darbībai
y 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”
Standarts ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, un tā
agrāka piemērošana ir atļauta, ja tiek piemērots gan 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, gan
9SFPS “Finanšu instrumenti”. 2020. gada martā SGSP nolēma atlikt šī standarta spēkā stāšanos līdz
2023. gadam. 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” nosaka noslēgto apdrošināšanas līgumu atzīšanas,
novērtēšanas, uzrādīšanas un attiecīgās informācijas atklāšanas principus. Standarts arī nosaka, ka
noslēgtajiem pārapdrošināšanas līgumiem un investīciju līgumiem ar pastāvīgas dalības iezīmēm jāpiemēro
līdzīgi principi. Standarta mērķis ir nodrošināt, ka sabiedrības sniedz atbilstošu informāciju, patiesi
atspoguļojot šos līgumus. Šāda informācija ļauj finanšu pārskatu lietotājiem izvērtēt 17. SFPS aplūkoto
līgumu ietekmi uz sabiedrības finanšu stāvokli, darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmām. Koncerns
un mātessabiedrība izvērtēs šo grozījumu ietekmi uz finanšu pārskatiem, lai noteiktu vai tiem varētu būt
būtiska ietekme uz koncerna un mātessabiedrības finanšu pārskatiem un informācijas atklāšanu.
y 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” (grozījumi)
17. SFPS grozījumi piemērojami retrospektīvi un ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas
2023.gada 1. janvārī vai vēlāk. To agrāka piemērošana ir atļauta. Grozījumu mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem
ieviest šo standartu. Grozījumi paredz samazināt izmaksas, vienkāršojot dažas šī standarta prasības, kā
arī atvieglot finanšu rezultātu skaidrojumu sniegšanu un pāreju uz jaunā standarta piemērošanu, atliekot
tā spēkā stāšanos līdz 2023. gadam un paredzot citus atvieglojumus, lai mazinātu nepieciešamā darba
apjomu, kas veicams, piemērojot 17. SFPS pirmo reizi. Koncerns un mātessabiedrība izvērtēs šo
grozījumu ietekmi uz finanšu pārskatiem, lai noteiktu, vai tiem varētu būt būtiska ietekme uz koncerna
un mātessabiedrības finanšu pārskatiem un informācijas atklāšanu.
y 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”: 17. SFPS un 9. SFPS sākotnējā piemērošana –
Salīdzinošā informācija (grozījumi)
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. To agrāka
piemērošana ir atļauta attiecībā uz 17. SFPS. Uzņēmumiem, kas pirmo reizi 17. SFPS un 9. SFPS
piemēro vienlaicīgi, grozījumi piedāvā pārejas iespēju, proti, finanšu aktīvu salīdzinošās informācijas
“klasifikācijas pārklāšanās” iespēju. Uzņēmumam, kas piemēro finanšu aktīvu klasifikācijas pārklāšanās
iespēju, salīdzinošā informācija jāsniedz tā, it kā attiecīgajam finanšu aktīvam būtu piemērotas 9.SFPS
klasifikācijas un novērtēšanas prasības. Turklāt, ja uzņēmums kādam finanšu aktīvam piemēro
klasifikācijas pārklāšanās iespēju, tam nav jāpiemēro 9. SFPS noteiktās prasības attiecībā uz vērtības
samazināšanos. Grozījumu mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem izvairīties no pagaidu grāmatvedības
uzskaites neatbilstībām starp finanšu aktīviem un apdrošināšanas līgumu saistībām un tādējādi uzlabot
salīdzinošās informācijas lietderīgumu finanšu pārskatu lietotājiem. Koncerns un mātessabiedrība
izvērtēs šo grozījumu ietekmi uz finanšu pārskatiem, lai noteiktu vai tiem varētu būt būtiska ietekme uz
koncerna un mātessabiedrības finanšu pārskatiem un informācijas atklāšanu.
17
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
y Grozījumi 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati” un 28. SGS “Ieguldījumi asociētajās
sabiedrībās un kopuzņēmumos”: Aktīvu pārdošana vai ieguldīšana darījumos starp
ieguldītāju un tā asociēto sabiedrību vai kopuzņēmumu
Grozījumi novērš atzīto pretrunu starp 10. SFPS un 28. SGS prasībām attiecībā uz aktīvu pārdošanu
vai ieguldīšanu darījumos starp ieguldītāju un tā asociēto sabiedrību vai kopuzņēmumu. Šo grozījumu
galvenā ietekme ir tāda, ka, ja darījums saistīts ar uzņēmējdarbību (neatkarīgi no tā, vai tā tiek īstenota
meitas sabiedrībā, vai ne), peļņa vai zaudējumi tiek atzīti pilnā apmērā. Peļņa vai zaudējumi daļējā
apmērā tiek atzīti, ja darījumā iesaistīti aktīvi, kas neveido uzņēmējdarbību, pat tādā gadījumā, ja šie
aktīvi atrodas meitassabiedrībā. 2015. gada decembrī SGSP atlika šo grozījumu spēkā stāšanās
datumu uz nenoteiktu laiku. Tas būs atkarīgs no uzskaitē izmantotās pašu kapitāla metodes izpētes
projekta rezultātiem. Koncerns un mātessabiedrība izvērtēs šo grozījumu ietekmi uz finanšu pārskatiem,
lai noteiktu, vai tiem varētu būt būtiska ietekme uz koncerna un mātessabiedrības finanšu pārskatiem
un informācijas atklāšanu.
y 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”: Īstermiņa un ilgtermiņa saistību klasifikācija
(grozījumi)
Grozījumi sākotnēji bija spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk,
un ir pieļaujama to agrāka piemērošana. Tomēr, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, SGSP ir atlikusi šo
grozījumu spēkā stāšanos uz vienu gadu, proti, līdz 2023. gada 1. janvārim, lai uzņēmumiem būtu vairāk
laika ieviest jebkādas šajos grozījumos paredzētās klasifikācijas izmaiņas. Grozījumu mērķis ir veicināt
konsekventu prasību piemērošanu, palīdzot uzņēmumiem noteikt, vai finanšu stāvokļa pārskatā uzrādītās
parādsaistības un citi kreditoru parādi ar nenoteiktu norēķinu datumu būtu jāklasificē kā īstermiņa vai
ilgtermiņa saistības. Grozījumi ietekmē saistību uzrādīšanu finanšu stāvokļa pārskatā un neietekmē
esošās prasības attiecībā uz aktīvu, saistību, ieņēmumu vai izmaksu novērtēšanu vai atzīšanas laiku.
Minētie grozījumi neietekmē arī par šiem posteņiem atklātās informācijas apjomu. Grozījumi paskaidro
klasifikācijas prasības attiecībā uz tām parādsaistībām, kuras iespējams nokārtot, emitējot pašu kapitāla
instrumentus.
2021. gada novembrī SGSP laida klajā publiskotu projektu (PP), kurā precizēts, kā uzskaitīt saistības,
kas pakļautas noteiktiem nosacījumiem pēc pārskata perioda beigām. SGSP iesaka sašaurināt 1.SGS
grozījumu tvērumu, kas faktiski atceļ 2020. gada grozījumus, kas lika uzņēmumiem kā īstermiņa
klasificēt tās saistības, kuru nosacījumi bija izpildāmi tikai nākamo divpadsmit mēnešu laikā pēc
pārskata perioda beigām, ja attiecīgie nosacījumi nebija izpildīti pārskata perioda beigās. Tā vietā jaunie
priekšlikumi paredz, ka uzņēmumiem ir atsevišķi jāuzrāda visas ilgtermiņa saistības, kas pakļautas
nosacījumiem, kas jāizpilda tikai 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām. Turklāt, ja uzņēmumi
neizpilda šādus nākotnes nosacījumus pārskata perioda beigās, tiem savos finanšu pārskatos jāsniedz
papildu informācija. Minētie priekšlikumi stāsies spēka attiecībā uz pārskata periodiem, kas sāksies
2024.gada 1.janvārī vai vēlāk, un tie būs jāpiemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS. Vienlaikus ir atļauta
arī to agrāka piemērošana. SGSP arī ierosinājusi atlikt 2020. gada grozījumu spēkā stāšanās datumu,
lai uzņēmumiem nevajadzētu mainīt pašreizējo praksi pirms ierosināto grozījumu spēkā stāšanās. Šos
grozījumus, tostarp PP priekšlikumus, ES vēl nav apstiprinājusi. Koncerns un mātessabiedrība izvērtēs
šo grozījumu ietekmi uz saistībām un finanšu pārskatiem, lai noteiktu vai tiem varētu būt būtiska ietekme
uz koncerna un mātessabiedrības finanšu pārskatiem un informācijas atklāšanu.
y 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”, 16. SGS “Pamatlīdzekļi”, 37. SGS “Uzkrājumi,
iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” un ikgadējie SFPS uzlabojumi 2018. – 2020. gada
ciklam (grozījumi)
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, un ir
pieļaujama to agrāka piemērošana. SGSP izdevusi šādus neliela tvēruma SFPS grozījumus:
y 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana” grozījumi atjaunina 3. SFPS sniegto atsauci uz SFPS
konceptuālajām pamatnostādnēm, nemainot uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaites prasības.
y 16. SGS “Pamatlīdzekļi” grozījumi liedz uzņēmumam no pamatlīdzekļu izmaksu vērtības atskaitīt
summas, kas saņemtas no saražoto aktīvu pārdošanas laikā, kamēr uzņēmums attiecīgo aktīvu ir
gatavojis tā paredzētajai lietošanai. Tā vietā uzņēmumam šādi pārdošanas ieņēmumi un saistītās
izmaksas jāatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
y 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” grozījumi paskaidro, kādas izmaksas
uzņēmumam jāiekļauj līguma izpildes izmaksu aprēķinā, lai noteiktu, vai līgums ir apgrūtinošs.
y Ikgadējie SFPS uzlabojumi 2018. – 2020. gada ciklam ietver nelielus grozījumus šādos standartos:
1. SFPS “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana”, 9. SFPS “Finanšu
instrumenti” un 41. SGS “Lauksaimniecība”, kā arī 16. SFPS “Noma” paskaidrojošajos piemēros.
Koncerns un mātessabiedrība izvērtēs šo grozījumu ietekmi uz finanšu pārskatiem, lai noteiktu, vai
tiem varētu būt būtiska ietekme uz koncerna un mātessabiedrības finanšu pārskatiem un informācijas
atklāšanu.
y 16. SFPS “Noma”: Ar COVID 19 pandēmiju saistītie nomas maksas atvieglojumi pēc
2021.gada 30. jūnija (grozījumi)
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. aprīlī vai vēlāk. To agrāka
piemērošana ir atļauta, tajā skaitā finanšu pārskatos, kas šo grozījumu publicēšanas dienā vēl nebija
apstiprināti izdošanai. 2021. gada martā SGSP grozījusi 16. SFPS ietvertā praktiskā paņēmiena
nosacījumus, kas atbrīvoja nomniekus no 16. SFPS prasību piemērošanas attiecībā uz to nomas maksas
atvieglojumu uzskaiti, kas piešķirti tieši saistībā ar COVID-19 pandēmiju. Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem
praktiskais paņēmiens piemērojams atvieglojumiem, saskaņā ar kuriem nomas maksas samazinājums
attiecas tikai uz tiem maksājumiem, kuru veikšanas termiņš sākotnēji bijis 2022. gada 30. jūnijs vai agrāk,
ja ir izpildīti pārējie praktiskā paņēmiena piemērošanas nosacījumi. Koncerns un mātessabiedrība kā
nomnieks neplāno izmantot šādas koncesijas, un koncerna un mātessabiedrības finanšu pārskatus šie
grozījumi neietekmēs.
y 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” un SFPS 2. prakses nostādne: Informācijas atklāšana
par grāmatvedības politikām (grozījumi)
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk, un ir
pieļaujama to agrāka piemērošana. Grozījumi attiecas uz būtiskuma principa piemērošanu informācijas
sniegšanā par izmantotajām grāmatvedības politikām. 1. SGS grozījumos prasība sniegt informāciju par
“nozīmīgām” grāmatvedības politikām aizstāta ar prasību atklāt informāciju par “būtiskām” grāmatvedības
politikām. Šajā prakses nostādnē sniegti arī norādījumi un ilustratīvi piemēri, kas palīdz saprast, kā šis
būtiskuma princips piemērojams attiecībā uz grāmatvedības politiku atspoguļošanu finanšu pārskatā.
Šos grozījumus ES vēl nav apstiprinājusi. Koncerns un mātessabiedrība izvērtēs šo grozījumu ietekmi
uz finanšu pārskatiem, lai noteiktu vai tiem varētu būt būtiska ietekme uz koncerna un mātessabiedrības
finanšu pārskatiem un informācijas atklāšanu.
18
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
y 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”: Grāmatvedības
aplēšu definīcija (grozījumi)
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk, un
ir pieļaujama to agrāka piemērošana. Grozījumi attiecas uz izmaiņām grāmatvedības politikās un
grāmatvedības aplēsēs, kas radušās vai veiktas minētā perioda sākumā vai vēlāk. Grozījumā sniegta
jauna grāmatvedības aplēšu definīcija, proti, grāmatvedības aplēses ir finanšu pārskatā uzrādītas
naudas summas, kuru novērtējumam piemīt nenoteiktība. Grozījumi arī paskaidro, kas ir izmaiņas
grāmatvedības aplēsēs un kā tās atšķiras no izmaiņām grāmatvedības politikās un kļūdu labojumiem.
Koncerns un mātessabiedrība izvērtēs šo grozījumu ietekmi uz finanšu pārskatiem, lai noteiktu vai
tiem varētu būt būtiska ietekme uz koncerna un mātessabiedrības finanšu pārskatiem un informācijas
atklāšanu.
y 12. SGS “Ienākuma nodokļi”: Atliktais nodoklis saistībā ar aktīviem un saistībām, kas rodas
no viena darījuma (grozījumi)
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk, un ir pieļaujama
to agrāka piemērošana. 2021. gada maijā SGSP izdeva 12. SGS grozījumus, sašaurinot 12.SGS noteiktā
sākotnējās atzīšanas izņēmuma tvērumu, un precizē, kā uzņēmumiem jāuzskaita atliktais nodoklis par
tādiem darījumiem kā noma un ekspluatācijas pārtraukšanas saistības. Saskaņā ar šiem grozījumiem
sākotnējās atzīšanas izņēmums neattiecas uz darījumiem, kuri sākotnējā atzīšanas brīdī rada vienādas
apliekamas un atskaitāmas pagaidu starpības. Tas piemērojams tikai tādā gadījumā, ja nomas aktīva
un nomas saistību (vai ekspluatācijas pārtraukšanas saistību un ekspluatācijas pārtraukšanas aktīvu)
atzīšana rada tādas apliekamas un atskaitāmas pagaidu starpības, kas ir atšķirīgas. Šos grozījumus ES
vēl nav apstiprinājusi. Koncerns un mātessabiedrība izvērtēs šo grozījumu ietekmi uz finanšu pārskatiem,
lai noteiktu vai tiem varētu būt būtiska ietekme uz koncerna un mātessabiedrības finanšu pārskatiem un
informācijas atklāšanu.
Konsolidācija
a) Meitassabiedrības
Meitassabiedrības ir visas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja
Koncerns saņem mainīgo peļņas daļu no tā dalības sabiedrībā vai ja tam ir tiesības uz mainīgo peļņu, un
tam ir iespējas ietekmēt šo ienākumu apmēru, izmantojot tā pilnvaras vadīt sabiedrības darbības.
Koncerna meitassabiedrību finanšu pārskati tiek konsolidēti, sākot ar brīdi, kad mātessabiedrība ir
ieguvusi kontroli pār meitassabiedrību, un konsolidācija tiek pārtraukta, kad šī kontrole beidzas. Vispārēja
informācija par konsolidācijā iekļautajām sabiedrībām un to primāro saimnieciskās darbības veidu ir atklāta
16. pielikumā.
Ieguldījumi meitassabiedrību kapitālos tiek uzskaitīti, izmantojot iegādes metodi. Iegādes izmaksas tiek
noteiktas iegūto aktīvu, izdoto pašu kapitāla instrumentu un radušos vai maiņas datumā pieņemto saistību
patiesajā vērtībā. Iegādes izmaksas tiek attiecinātas uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu periodā, kurā tās
radušās. Iegādātie identificējamie aktīvi un saistības un pakārtotās saistības, kas radušās meitassabiedrības
iegādes rezultātā, tiek sākotnēji novērtētas patiesajā vērtībā iegādes datumā.
Visi darījumi starp koncerna sabiedrībām, savstarpējie atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp
koncerna sabiedrībām tiek izslēgti. Nerealizētie zaudējumi arī tiek izslēgti, bet tiek uzskatīti par nodotā
aktīva vērtības samazināšanās indikatoru. Nepieciešamības gadījumā koncerna meitassabiedrību
uzskaites un novērtēšanas metodes ir mainītas, lai nodrošinātu atbilstību koncernā lietotajām uzskaites
un novērtēšanas metodēm.
b) Darījumi ar nekontrolējošo līdzdalību un īpašniekiem
Koncerna darījumi ar nekontrolējošo līdzdalību tiek uzskatīti par darījumiem ar saimnieciskās vienības
kapitāla īpašniekiem. Izmaiņas mātessabiedrības līdzdalības daļā meitassabiedrībā, kas netiek atspoguļotas
mātessabiedrībā, tai zaudējot kontroli pār meitassabiedrību ir pašu kapitāla transakcijas (t.i. transakcijas,
kas tiek uzskatītas par darījumiem īpašniekiem). Darījumos ar nekontrolējošo līdzdalību radusies peļņa vai
zaudējumi tiek atzīti koncerna pašu kapitālā.
c) Ne-naudas aktīvu nodošana īpašniekam
Mātessabiedrība atzīst īpašniekam izmaksājamās dividendes kā saistības brīdī, kad dividenžu izmaksa tiek
deklarēta un rodas pienākums nodot attiecīgos aktīvus īpašniekam. Saistības nodot ne-naudas aktīvus
kā dividendes īpašniekam tiek novērtētas nododamo aktīvu patiesajā vērtībā. Norēķinu datumā starpība,
ja tāda rodas, starp nododamo aktīvu un izmaksājamo dividenžu uzskaites vērtību tiek atzīta peļņā vai
zaudējumos.
Ārvalstu valūtu pārvērtēšana
a) Funkcionālā un uzrādīšanas valūta
Finanšu pārskatu posteņi tiek mērīti tās ekonomiskās vides valūtā, kurā koncerna uzņēmums darbojas
(funkcionālā valūta). Finanšu pārskatu posteņi ir izteikti eiro (EUR), kas ir mātessabiedrības funkcionālā
valūta, un uzrādīti tūkstošos EUR. Visi rādītāji ir noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim, ja nav norādīts citādi.
b) Darījumi un atlikumi
Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti funkcionālajā valūtā pēc attiecīgo darījumu veikšanas dienā
noteiktajiem valūtas kursiem. Monetārie aktīvi un saistības, kas izteiktas ārvalstu valūtās, tiek pārvērtētas
funkcionālajā valūtā pēc valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Gūtie ienākumi vai zaudējumi tiek
iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Nemonetārās pozīcijas, kas tiek novērtētas pēc
sākotnējās vērtības ārvalstu valūtā, pārvērtētas pēc valūtas kursa sākotnējā darījuma dienā.
Finanšu aktīvi un saistības
Finanšu aktīvi
Koncerns un mātessabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus saskaņā ar 9. SFPS šādās novērtējuma
kategorijās:
y tie, kas turpmāk jānovērtē patiesajā vērtībā (ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos vai
peļņas vai zaudējumu aprēķinā), un
y tie, kas jānovērtē amortizētajās izmaksās.
Klasifikācija ir atkarīga no uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldībai un naudas plūsmu līguma
noteikumiem. Aktīvus, kurus tur līgumā paredzēto naudas plūsmu iekasēšanai, ja šīs naudas plūsmas ir
tikai pamatsummas un procentu maksājumi, novērtē pēc amortizētajām izmaksām.
Aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā, ieņēmumus un zaudējumus uzskaita peļņā vai zaudējumos,
vai visaptverošajos ienākumos. Attiecībā uz ieguldījumiem kapitāla instrumentos, kas netiek turēti
19
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
tirdzniecībai, klasifikācija ir atkarīga no tā, vai koncerns un mātessabiedrība sākotnējās atzīšanas brīdī
ir veikusi neatsaucamu izvēli, lai uzskaitītu kapitāla ieguldījumus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu
visaptverošajos ienākumos.
Koncerns un mātessabiedrība pārklasificē parāda ieguldījumus tikai un vienīgi tad, kad mainās to
uzņēmējdarbības modelis šo aktīvu pārvaldīšanai.
Sākotnēji finanšu aktīvi tiek atzīti to patiesajā vērtībā, pieskaitot darījumu izmaksas, izņemot tos finanšu
aktīvus, kas atzīti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Finanšu aktīvu
iegāde vai pārdošana, kas paredz aktīvu piegādi noteiktā laika posmā, kuru nosaka ar konkrētiem tirgus
noteikumiem vai vienošanos (regulāri tirdzniecības darījumi), tiek atzīta iegādes/pārdošanas brīdī, t.i.,
datumā, kad koncerns un mātessabiedrība ir apņēmusies iegādāties vai pārdot aktīvu.
Parāda instrumenti
Parāda instrumentu turpmākā novērtēšana ir atkarīga no koncerna un mātessabiedrības uzņēmējdarbības
modeļa aktīvu pārvaldīšanas un aktīvu naudas plūsmas raksturlielumiem. Koncerns un mātessabiedrība
klasificē visus savus parāda instrumentus:
y Amortizētajās izmaksās. Aktīvus, kurus tur līgumā paredzēto naudas plūsmu iekasēšanai, ja
šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, novērtē pēc amortizētajām
izmaksām. Jebkuru peļņu vai zaudējumus, kas rodas no atzīšanas pārtraukšanas, atzīst tieši peļņā
vai zaudējumos. Vērtības samazināšanos uzrāda kā atsevišķu posteni peļņas vai zaudējumu aprēķina
pozīcijā “Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas”.
Kapitāla instrumenti
Turpmāk koncerns un mātessabiedrība novērtē visus kapitāla instrumentus patiesajā vērtībā. Ja vadība
ir izvēlējusies uzrādīt patiesās vērtības peļņu vai zaudējumus no kapitāla instrumentiem visaptverošajos
ienākumos, tad pēc atzīšanas pārtraukšanas patiesās vērtības izmaiņas netiek pārklasificētas peļņā vai
zaudējumos. Dividendes no šādiem ieguldījumiem turpina atzīt peļņā vai zaudējumos, ja koncernam un
mātessabiedrībai ir noteiktas tiesības saņemt maksājumus.
Zaudējumus no vērtības samazināšanās (un apvērstie zaudējumi no vērtības samazināšanās) no kapitāla
ieguldījumiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā visaptverošajos ienākumos vai peļņā, vai zaudējumos,
neuzrāda atsevišķi no citām patiesās vērtības izmaiņām.
Finanšu saistības
Finanšu saistības tiek novērtētas amortizētajās izmaksās vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai
zaudējumos. Finanšu saistības klasificē pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos, ja tās klasificē kā
turētas tirdzniecībai, tās ir atvasinātas vai tās ir norādītas kā tādas sākotnējā atzīšanā. Finanšu saistības
pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos novērtē patiesajā vērtībā, un neto guvumus vai zaudējumus,
tostarp procentu izdevumus atzīst peļņā vai zaudējumos. Citas finanšu saistības turpmāk novērtē
amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi. Procentu izdevumus un ārvalstu valūtas
peļņu un zaudējumus atzīst peļņā vai zaudējumos.
Atzīšanas pārtraukšana
Finanšu aktīva (vai arī, ja iespējams, finanšu aktīva daļas vai līdzīgu finanšu aktīva posteņu grupas daļas)
atzīšanas pārtraukšana notiek, kad:
y izbeidzas līgumā paredzētās tiesības uz naudas plūsmu no attiecīgā finanšu aktīva;
y koncerns un mātessabiedrība nodod līgumā paredzētās tiesības uz naudas plūsmu no attiecīgā finanšu
aktīva vai uzņemas pārskaitīt saņemtos naudas līdzekļus trešajām personām pilnā apmērā bez būtiskas
kavēšanās atbilstoši starpniecības līgumam; vai arī, ja a) koncerns un mātessabiedrība būtībā ir nodevuši
visus finanšu aktīva riskus un ieguvumus un ja b) koncerns un mātessabiedrība nav ne nodevuši, ne
saglabājusi būtībā visus finanšu aktīva riskus un ieguvumus, bet ir nodevuši kontroli pār finanšu aktīvu.
Koncerns un mātessabiedrība pārtrauc atzīt finanšu saistības, ja tās līgumsaistības tiek izpildītas vai
atceltas, vai arī tās zaudē spēku. Koncerns un mātessabiedrība pārtrauc atzīt finanšu saistības arī tad, ja
to noteikumi ir grozīti, un grozīto saistību naudas plūsmas ir būtiski atšķirīgas, un tādā gadījumā jaunas
finanšu saistības, kuru pamatā ir grozītie noteikumi, tiek atzītas patiesajā vērtībā. Attiecībā uz finanšu
saistību atzīšanas pārtraukšanu starpību starp dzēsto uzskaites vērtību un samaksāto atlīdzību (ieskaitot
pārvestos ārpusskaidrās naudas aktīvus vai uzņemtās saistības) atzīst peļņā vai zaudējumos.
Vērtības samazināšana
Koncerns un mātessabiedrība, pamatojoties uz nākotnes apsvērumiem, novērtē sagaidāmos
kredītzaudējumus, kas saistīti ar to parāda instrumentiem, kas atzīti amortizētajās izmaksās. Izmantotā
vērtības samazināšanās metodika ir atkarīga no tā, vai ir bijis būtisks kredītriska pieaugums. Zaudējumu
no vērtības samazināšanās novērtēšanas un atzīšanas principi ir atklāti 4. b pielikumā.
Koncerns un mātessabiedrība piemēro divus sagaidāmos kredītzaudējumu novērtējuma modeļus:
darījuma partnera modeli un portfeļa modeli.
Darījuma partnera modeli izmanto atsevišķiem līgumiem noguldījumiem, ieguldījumiem Valsts kases
obligācijās, aizdevumiem meitassabiedrībām un naudai un tās ekvivalentiem. Sagaidāmie kredītzaudējumi
saskaņā ar šo modeli ir balstīti uz individuālā darījuma partnera saistību neizpildes riska novērtējumu,
pamatojoties uz Moody’s 12 mēnešu sagaidāmām attiecīgās nozares uzņēmumu saistību neizpildes
un atgūšanas likmēm, ja nav identificēts būtisks kredītriska pieaugums. Apstākļi, kas norāda uz būtisku
kredītriska pieaugumu, ir būtisks pieaugums Moody’s saistību neizpildes un parādu atgūšanas likmēm
(par vienu procentu punktu) vai darījuma partnera nespēja veikt maksājumus noteiktajos termiņos
(kavējums 30 un vairāk dienas, maksātnespēja vai bankrots, vai uzsāktas līdzīgas juridiskās procedūras
un citas norādes uz nespēju maksāt). Ja identificēts būtisks kredītriska pieaugums, tiek aprēķināti mūža
sagaidāmie kredītzaudējumi.
Lai novērtētu sagaidāmos kredītzaudējumus nesaņemtajiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK)
ieņēmumiem un individuāli nozīmīgākiem citiem debitoru parādiem, un citiem enerģijas industrijas un
saistīto pušu debitoru parādiem, koncerns un mātessabiedrība piemēro vienkāršoto pieeju un uzskaita
sagaidāmos kredītzaudējumus, pamatojoties uz saistību neizpildes un parādu atgūšanas likmēm.
Portfeļa modelis tiek izmantots debitoru parādiem, kas sagrupēti pēc līdzīgām riska iezīmēm un kavējuma
dienām, un ir noteikts uzņēmējdarbības pamatdarbības virzieniem. Debitoru parādiem, kas sagrupēti
pēc portfeļa modeļa, koncerns un mātessabiedrība piemēro vienkāršotu pieeju un atzīst sagaidāmos
kredītzaudējumus no debitoru parādiem, pamatojoties uz vēsturiski novēroto saistību neizpildes līmeni,
kas papildināts ar nākotnes prognozēm, ja tām ir būtiska ietekme.
Atvasinātie finanšu instrumenti
Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā finanšu aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva un kā finanšu
saistības, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Koncerns un mātessabiedrība ir nolēmuši turpināt piemērot
39. SGS noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības. Atvasināto finanšu instrumentu uzskaites
principi ir atspoguļoti 24. pielikumā.
20
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
3. Finanšu risku vadība
3.1. Finanšu risku faktori
Koncerna un mātessabiedrības darbība pakļauj tos dažādiem finanšu riskiem: tirgus riskam (ieskaitot
valūtas risku, procentu likmju risku un cenu risku), kredītriskam un likviditātes riskam. Koncerna un
mātessabiedrības vispārējā risku vadības politika koncentrējas uz finanšu tirgus nenoteiktību un cenšas
mazināt tās potenciāli negatīvo efektu uz koncerna un mātessabiedrības finanšu rezultātiem. Koncerns un
mātessabiedrība lieto atvasinātos finanšu instrumentus, lai samazinātu risku atklātās pozīcijas.
Finanšu risku, izņemot cenu risku, vadību veic mātessabiedrības Finanšu un kredītu vadības funkcija
(koncerna finanšu vadība) atbilstoši mātessabiedrības valdes apstiprinātai Finanšu risku vadības politikai.
Koncerna finanšu vadība identificē, novērtē un veic finanšu risku ierobežošanas pasākumus, cieši
sadarbojoties ar koncerna biznesa vienībām/meitassabiedrībām. Mātessabiedrības valde, apstiprinot
Finanšu risku vadības politiku, ir noteikusi principus vispārējai finanšu risku vadībai, kā arī noteiktas rīcības
politikas attiecībā uz procentu likmju risku, valūtas risku, likviditātes risku un kredītrisku, turklāt nosaka
procedūras, definē pieņemamos finanšu instrumentus un principus brīvo finanšu resursu izvietošanai.
Cenu riska vadību savukārt veic mātessabiedrības Elektroenerģijas vairumtirdzniecības funkcija atbilstoši
mātessabiedrības valdes apstiprinātai Elektroenerģijas vairumtirdzniecības kārtībai.
Nākamajā tabulā ir atklātas finanšu riskiem pakļautās finanšu aktīvu un finanšu saistību pozīcijas sadalījumā pa to novērtējuma kategorijām
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
Finanšu aktīvi amortizētajās
izmaksās
Riska ierobežošanas
atvasinātie finanšu
instrumenti
Atvasinātie finanšu
instrumenti patiesajā vērtībā
ar ietekmi uz peļņas vai
zaudējumu aprēķinu
Finanšu aktīvi amortizētajās
izmaksās
Riska ierobežošanas
atvasinātie finanšu
instrumenti
Atvasinātie finanšu
instrumenti patiesajā vērtībā
ar ietekmi uz peļņas vai
zaudējumu aprēķinu
Finanšu aktīvi 2021. gada 31. decembrī
Parādi no līgumiem ar klientiem 18 a 181 136 – – 110 638 – –
Citi īstermiņa finanšu debitori 18 b 57 498 – – 43 212 – –
Aizdevumi saistītajām pusēm 29 e – – – 706 378 – –
Atvasinātie finanšu instrumenti 24 I – 25 735 – – 25 466 –
Pārējie finanšu ieguldījumi 22 – – – – – –
Nauda un naudas ekvivalenti 19 97 079 – – 92 418 – –
335 713 25 735 – 952 646 25 466 –
Finanšu aktīvi 2020. gada 31. decembrī
Parādi no līgumiem ar klientiem 18 a 108 178 – – 75 856 – –
Citi īstermiņa finanšu debitori 18 b 84 864 – – 29 328 – –
Aizdevumi saistītajām pusēm 29 e 86 620 – – 742 229 – –
Atvasinātie finanšu instrumenti 24 I – 503 1 054 – 503 1 054
Pārējie finanšu ieguldījumi 22 16 836 – – 16 836 – –
Nauda un naudas ekvivalenti 19 100 703 – – 98 261 – –
397 201 503 1 054 962 510 503 1 054
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
Finanšu saistības
amortizētajās izmaksās
Riska ierobežošanas
atvasinātie finanšu
instrumenti
Atvasinātie finanšu
instrumenti patiesajā vērtībā
ar ietekmi uz peļņas vai
zaudējumu aprēķinu
Finanšu saistības
amortizētajās izmaksās
Riska ierobežošanas
atvasinātie finanšu
instrumenti
Atvasinātie finanšu
instrumenti patiesajā vērtībā
ar ietekmi uz peļņas vai
zaudējumu aprēķinu
Finanšu saistības 2021. gada 31. decembrī
Aizņēmumi 23 795 029 – – 782 322 – –
Atvasinātie finanšu instrumenti 24 I – 18 520 – – 18 520 –
Nomas saistības 15 8 428 – – 5 226 – –
Parādi piegādātājiem un pārējiem īstermiņa
finanšu kreditoriem 26 163 950 – – 166 517 – –
967 407 18 520 – 954 065 18 520 –
Finanšu saistības 2020. gada 31. decembrī
Aizņēmumi 23 743 199 – – 733 392 – –
Atvasinātie finanšu instrumenti 24 I – 14 504 – – 14 504 –
Nomas saistības 15 8 344 – – 4 540 – –
Parādi piegādātājiem un pārējiem īstermiņa
finanšu kreditoriem 26 76 429 – – 51 664 – –
827 972 14 504 – 789 596 14 504 –
21
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
a) Tirgus risks
I) valūtas risks
2021. gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī koncernam un mātessabiedrībai aizņēmumi bija
tikai eiro (23. pielikums). To ieņēmumi un lielākā daļa finanšu aktīvu un saistību bija izteikti eiro. Līdz ar
to ne koncerns, ne mātessabiedrība netiek pakļauti nozīmīgam valūtas riskam.
Valūtas risks rodas, ja nākotnes transakcija vai atzītie aktīvi, vai saistības ir izteikti citā valūtā nekā
koncerna un mātessabiedrības funkcionālā valūta.
Koncerna finanšu vadības Finanšu risku vadības politikas mērķis ir ierobežot valūtas risku visām
sagaidāmajām naudas plūsmām ārvalstu valūtās (kapitālieguldījumiem vai materiālu un izejvielu
iegādei), kas var radīt nozīmīgu valūtas risku. 2021. un 2020. gadā koncernam un mātessabiedrībai
nebija kapitālieguldījumu projektu, kuros sagaidāmie darījumi radītu nozīmīgu valūtas risku.
II) procentu likmju risks
Tā kā koncernam un mātessabiedrībai ir nozīmīga apjoma mainīgo procentu likmju aktīvi un saistības,
kas pakļauti procentu likmju izmaiņām, tad koncerna un mātessabiedrības finanšu ieņēmumi un
operatīvās naudas plūsmas ir būtiski atkarīgas no izmaiņām tirgus procentu likmēs.
2021. gadā, ja eiro procentu likmes būtu bijušas par 50 bāzes punktiem augstākas, pārējiem mainīgajiem
rādītājiem paliekot nemainīgiem, koncerna procentu ieņēmumi no bankās uzturēto norēķinu kontu
atlikumiem būtu par 750 tūkstošiem EUR lielāki (2020. gadā: 488 tūkstoši EUR), un mātessabiedrības
procentu ieņēmumi no bankās uzturēto norēķinu kontu atlikumiem būtu par 739 tūkstošiem EUR lielāki
(2020. gadā: 476 tūkstotis EUR).
Naudas plūsmas procentu likmju risks koncernā un mātessabiedrībā galvenokārt rodas no aizņēmumiem
no finanšu institūcijām, kuriem ir noteikta mainīga procentu likme. Tas koncernam un mātessabiedrībai
rada risku, jo finanšu izmaksas nozīmīgi pieaug situācijās, kad procentu likme palielinās. Koncerna
Finanšu riska vadības politika nosaka vairāk nekā 35 % aizņēmumu nodrošināt fiksētās procentu likmes
(ņemot vērā atvasināto finanšu instrumentu efektu) un uzturēt vidējo fiksētās likmēs periodu robežās no
1 līdz 4 gadiem.
Koncernā un mātessabiedrībā regulāri tiek analizētas procentu likmju pozīcijas. Dažādi scenāriji tiek
modelēti, ņemot vērā iespējamo aizņēmumu refinansēšanu, esošo pozīciju atjaunošanu un risku
ierobežošanas aktivitātes. Balstoties uz šiem scenārijiem, koncernā un mātessabiedrībā tiek aprēķināta
procentu likmju izmaiņu ietekme uz peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijām, kā arī uz naudas plūsmu.
Ņemot vērā, ka koncerna un mātessabiedrības politika pārsvarā ir orientēta uz ilgtermiņa finansējuma
piesaisti ar mainīgajām procentu likmēm, koncernā un mātessabiedrībā tiek vadīts naudas plūsmas
procentu likmju risks, slēdzot procentu likmju mijmaiņas darījumus, ar kuriem mainīgās procentu likmes
tiek mainītas pret fiksētajām procentu likmēm. Šādi atvasinātie finanšu instrumenti padara attiecīgos
aizņēmumus ar mainīgajām procentu likmēm par aizņēmumiem ar fiksētām procentu likmēm. Tādējādi
tiek iegūtas fiksētās likmes, kuras kopumā ir zemākas nekā tās, kuras tiktu noteiktas, ja koncerns
un mātessabiedrība aizņemtos ar fiksētajām procentu likmēm. Atbilstoši procentu likmju mijmaiņas
darījumiem koncerna un mātessabiedrības darījuma puses piekrīt apmainīties ar summām noteiktos
laika intervālos (parasti ik pēc pusgada), kas atspoguļo starpību starp fiksētajām un mainīgajām
procentu likmēm un ir aprēķinātas, pamatojoties uz darījumu nosacītajām pamatsummām.
Lai mazinātu naudas plūsmas risku, koncerns un mātessabiedrība ir noslēgusi procentu likmju
mijmaiņas darījumus par kopējo nosacīto apjomu 169 miljoniem EUR (2020. gadā: 193,8 miljoniemEUR)
(24. II pielikums). 2021. gada 31. decembrī 37 % no kopējiem koncerna aizņēmumiem un 38 % no
kopējiem mātessabiedrības aizņēmumiem (31/12/2020: attiecīgi 38 % un 39 %) bija fiksēta procentu likme,
ņemot vērā procentu likmju mijmaiņas darījumu efektu, un vidējais svērtais fiksētās procentu likmes periods
koncernam un mātessabiedrībai bija 1,5 gadi (2020. gadā: koncernam un mātessabiedrībai – 1,6gadi).
Ja eiro aizņēmumu procentu likmes pie mainīgajām bāzes procentu likmēm (ņemot vērā riska
ierobežošanas ietekmi) būtu bijušas par 50 bāzes punktiem augstākas, pieņemot, ka pārējie mainīgie
rādītāji saglabātos konstanti periodā līdz nākamā gada pārskata apstiprināšanai, tad koncerna pārskata
gada peļņa būtu par 633 tūkstoti EUR mazāka (nākamo 12 mēnešu laikā pēc 31/12/2020: 661 tūkstoši
EUR) un mātessabiedrības pārskata gada peļņa būtu par 631 tūkstoti EUR mazāka (nākamo 12mēnešu
laikā pēc 31/12/2020: 654 tūkstoši EUR).
Ja 2021. gada 31. decembrī īstermiņa un ilgtermiņa eiro procentu likmes būtu par 50 bāzes punktiem
augstākas, pārējiem mainīgajiem rādītājiem paliekot nemainīgiem, tad procentu likmju mijmaiņas darījumu
patiesā vērtība būtu par 2 688 tūkstošiem EUR lielāka (31/12/2020: par 3 698 tūkstošiem EUR), kas būtu
jāattiecina uz visaptverošo ienākumu pārskatu kā riska ierobežošanas uzskaites pozīcija. Savukārt, ja
īstermiņa un ilgtermiņa eiro procentu likmes būtu par 50 bāzes punktiem zemākas, pārējiem mainīgajiem
rādītājiem paliekot nemainīgiem, tad procentu likmju mijmaiņas darījumu patiesā vērtība būtu par
2778tūkstošiem EUR mazāka (31/12/2020: 3 832 tūkstoši EUR), kas būtu jāattiecina uz visaptverošo
ienākumu pārskatu kā riska ierobežošanas uzskaites pozīcija un neefektīvā daļa jāattiecina uz peļņas vai
zaudējumu aprēķinu.
III) cenu risks
Cenu risks ir risks, kā ietekmē finanšu instrumentu patiesās vērtības un naudas plūsmas nākotnē
svārstīsies citu iemeslu dēļ, nevis procentu likmju riska vai valūtas riska radīto izmaiņu dēļ. Koncernā un
mātessabiedrībā saražoto preču un sniegto pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu brīvā tirgus apstākļos,
kā arī ražošanā izmantoto resursu pirkšanu ietekmē cenu risks.
Nozīmīgākais cenu risks ir saistīts ar elektroenerģijas un dabasgāzes iegādi. Lai ierobežotu cenu risku, kas
rodas no elektroenerģijas un dabasgāzes cenas izmaiņām, 2021. un 2020. gada laikā mātessabiedrība
ir noslēgusi elektroenerģijas nākotnes līgumus un cenas mijmaiņas darījumus, un dabasgāzes cenas
mijmaiņas darījumus (24. III, IV pielikums).
b) Kredītrisks
Kredītrisks tiek pārvaldīts koncerna līmenī. Kredītrisks rodas no naudas un naudas ekvivalentiem,
atvasinātajiem finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā,
citiem finanšu aktīviem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā, ieskaitot neapmaksātos debitoru parādus.
Kredītriska koncentrācija saistībā ar debitoru parādiem ir ierobežota plašā koncerna un mātessabiedrības
klientu skaita dēļ. Koncernam un mātessabiedrībai nav nozīmīgas kredītriska koncentrācijas attiecībā uz
kādu vienu darījumu partneri vai līdzīgu darījumu partneru grupu, izņemot nesaņemtos obligātā iepirkuma
komponentes ieņēmumus, aizdevumus un debitoru parādus no meitassabiedrībām un pārvades sistēmas
operatora (AS “Augstsprieguma tīkls”) debitora parādus. Novērtējot kredītrisku izsniegtajiem aizdevumiem
meitassabiedrībām, mātessabiedrība ņem vērā, ka AS “Latvenergo” ir izsniegusi aizdevumus tām
meitassabiedrībām, kurās tai pieder visas akcijas, un attiecīgi uzrauga šo meitassabiedrību (aizņēmēju)
darbību un finanšu stāvokli. Zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atskaitīti no bruto vērtībām.
22
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Attiecībā uz finanšu aktīviem (skat. tabulu zemāk) maksimālo atklāto kredītriska pozīciju veido naudas
un naudas ekvivalentu bilances vērtība (19. pielikums), parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori
(18.pielikums), atvasinātie finanšu instrumenti (24. pielikums), pārējie finanšu ieguldījumi (22. pielikums) un
aizdevumi saistītajām pusēm (29. e pielikums).
Maksimālā iespējamā kredītriska riska novērtējums
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Parādi no līgumiem ar klientiem 18 a 181 136 108 178 110 638 75 856
Citi īstermiņa finanšu debitori 18 b 57 498 84 864 43 212 29 328
Aizdevumi saistītajām pusēm 29 e – 86 620 706 378 742 229
Nauda un naudas ekvivalenti 19 97 079 100 703 92 418 98 261
Atvasinātie finanšu instrumenti 24 25 735 1 557 25 466 1 557
Pārējie finanšu ieguldījumi 22 – 16 836 – 16 836
361 448 398 758 978 112 964 067
Atbilstoši 9. SFPS koncerns un mātessabiedrība novērtē debitoru saistību neizpildes varbūtību jau pēc
debitoru parādu sākotnējās atzīšanas, un katrā bilances datumā apsver, vai kopš parādu sākotnējās
atzīšanas ir būtiski palielinājies to kredītrisks (2. un 18. pielikums).
Saistībā ar bankām un finanšu institūcijām tiek akceptēti darījumu partneri ar pašu vai mātesbanku
starptautiskas kredītreitinga aģentūras noteikto minimālo kredītreitingu vismaz investīciju pakāpes līmenī.
Ja darījumu partnerim nav šāda kredītreitinga, tad tiek veikta riska kontrole un novērtēta darījuma partnera
kredītkvalitāte, ņemot vērā darījumu partnera finanšu stāvokli, iepriekšējo pieredzi un citus faktorus. Tiek
noteikti individuāli riska limiti atbilstoši Finanšu risku vadības politikas principiem. Atkarībā no noteiktiem
sadarbības limitiem, bankas atlikumi vienā bankā vai finanšu institūcijā nedrīkst pārsniegt piecdesmit
procentus no kopējiem naudas atlikumiem. Atsevišķu individuāli nozīmīgu finanšu aktīvu, kam nav pienācis
izpildes termiņš, kredītkvalitātes izvērtēšanai tiek izmantoti finanšu reitingu aģentūru piešķirtie kredītreitingi,
bet, ja tādu nav, tad par pamatu tiek ņemta līdzšinējā klientu maksājumu vēsture.
Kredītrisks saistībā ar naudu un īstermiņa noguldījumiem bankās tiek pārvaldīts, sabalansējot finanšu
aktīvu un instrumentu izvietojumu, lai vienlaikus saglabātu iespēju izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus un
samazinātu iespējamību zaudēt finanšu līdzekļus. Parādu no līgumiem ar klientiem un citu finanšu debitoru
kredītriska novērtējums ir aprakstīts 4. b un 18. pielikumā.
Naudas un naudas ekvivalentu bilances atlikuma sadalījums pēc finanšu darījumu partneriem pēc stāvokļa
uz pārskata gada beigām atspoguļots šajā tabulā:
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Ar investīciju līmeņa kredītreitingu* 97 079 100 703 92 418 98 261
97 079 100 703 92 418 98 261
* Banku mātessabiedrībām noteiktais investīciju līmeņa kredītreitings
Nākamajā tabulā atklāti esošie naudas atlikumi bankās un finanšu institūcijās sadalījumā pēc kredītreitinga
pakāpes atbilstoši Moody`s noteiktajai kredītreitinga skalai. Sagaidāmie kredītzaudējumi nav būtiski
(zem1%) ņemot vērā, ka lielākā daļa naudas un naudas ekvivalentu atrodas bankās un finanšu institūcijās
ar investīciju pakāpes kredītreitingu un finanšu aktīvi tiek vērtēti ar labu kredītkvalitāti.
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Aa2 – 22 289 – 20 882
Aa3 47 149 33 836 44 111 33 049
Baa1 37 085 35 106 36 030 34 860
Baa2 12 361 373 12 277 373
Baa3 484 9 099 – 9 097
97 079 100 703 92 418 98 261
Finanšu darījumu partneriem noteiktie kredītriska limiti pārskata periodā netika pārsniegti, un koncerna un
mātessabiedrības vadība nesagaida nekādus zaudējumus, kas varētu rasties no finanšu darījumu partneru
iespējamās saistību neizpildes, kā novērtēts finanšu darījumu partneru kredītrisks atbilst kredītriska
1.līmenim.
Koncerns un mātessabiedrība iegulda naudas līdzekļus tikai kotētos parāda instrumentos ar ļoti zemu
saistību neizpildes varbūtību (valsts kases obligācijās).
c) Likviditātes risks
Latvenergo koncerna likviditātes un naudas plūsmas riska vadības politikas mērķis ir uzturēt pietiekamu
naudas un naudas ekvivalentu apjomu (19. pielikums) un ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu pieejamību,
izmantojot pietiekamu kredītu apjomu, lai izpildītu esošās un paredzamās saistības un kompensētu
naudas plūsmu svārstības dažādu finanšu risku ietekmē.
Nākamajā tabulā tiek analizētas koncerna un mātessabiedrības finanšu saistības, kas sagrupētas vecuma
grupās atbilstoši to izpildes termiņiem. Summas veidojas no nediskontētām naudas plūsmām atbilstoši
noslēgtajiem līgumiem. Aizņēmumu naudas plūsmas noteiktas, ņemot vērā spēkā esošās procentu likmes
pārskata perioda beigās.
23
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Likviditātes analīze (līgumiskās nediskontētās bruto naudas plūsmas)
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
Mazāk par
1gadu
No 1 līdz
2gadiem
No 3 līdz
5gadiem
Vairāk par
5gadiem
KOPĀ
Mazāk par
1gadu
No 1 līdz
2gadiem
No 3 līdz
5gadiem
Vairāk par
5gadiem
KOPĀ
2020. gada 31. decembrī
Aizņēmumi no finanšu institūcijām 82 164 179 927 241 707 154 564 658 362 79 723 175 468 238 351 151 638 645 180
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas) 102 205 250 750 50 366 153 571 102 205 250 750 50 366 153 571
Atvasinātie finanšu instrumenti 17 604 1 451 1 681 421 21 157 17 604 1 451 1 681 421 21 157
Nomas saistības* 2 085 1 635 3 765 1 237 8 722 1 214 972 2 457 813 5 456
Parādi piegādātājiem un pārējiem īstermiņa finanšu kreditoriem 26 163 950 – – – 163 950 166 517 – – – 166 517
368 008 183 263 247 903 206 588 1 005 762 367 263 178 141 243 239 203 238 991 881
2019. gada 31. decembrī
Aizņēmumi no finanšu institūcijām 111 778 52 815 325 072 169 886 659 551 109 564 50 625 321 690 167 427 649 306
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas) 1 900 102 079 – – 103 979 1 900 102 079 – – 103 979
Atvasinātie finanšu instrumenti 7 248 4 926 3 424 1 237 16 835 7 248 4 926 3 424 1 237 16 835
Nomas saistības* 1 755 1 675 3 522 2 137 9 089 871 871 2 111 930 4 783
Parādi piegādātājiem un pārējiem īstermiņa finanšu kreditoriem 26 76 429 – – – 76 429 51 664 – – – 51 664
199 110 161 495 332 018 173 260 865 883 171 247 158 501 327 225 169 594 826 567
* nomas saistības uzskaites vērtībā (diskontētas) koncernā ir 8 428 tūkstoši EUR un mātessabiedrībā 5 226 tūkstoši EUR (31/12/2020: koncernā 8 344 tūkstoši EUR, mātessabiedrībā 4 540 tūkstoši EUR) (15. pielikums)
3.2. Kapitāla riska vadība
Koncerna un mātessabiedrības mērķi kapitāla riska vadībā ir nodrošināt koncerna un mātessabiedrības
ilgtspējīgu darbību, investīciju programmai nepieciešamo finansējumu, kā arī izvairīties no aizņēmumu
līgumos noteikto un ar kapitāla struktūru saistīto ierobežojošo nosacījumu pārkāpšanas (2021. un
2020.gadā nosacījumi nav pārkāpti).
Lai uzturētu noteiktu kapitāla struktūru vai to mainītu nepieciešamā veidā, koncerns un mātessabiedrība
izvērtē jaunu investīciju programmu finansēšanai nepieciešamo aizņēmumu apjomu un saņemšanas
periodu vai nepieciešamību iniciēt akcionāra ieguldījumu pamatkapitālā. Lai jebkurā laika brīdī
uzturētu kapitāla struktūru atbilstošu aizņēmumu līgumu ierobežojošajiem nosacījumiem, koncerns un
mātessabiedrība veic regulārus pašu kapitāla rādītāja aprēķinus un analīzi.
Pašu kapitāla rādītājs tiek aprēķināts, dalot pašu kapitāla summu ar aktīvu kopsummu. Atbilstoši
koncerna stratēģijai un aizņēmumu līgumos noteiktajiem ierobežojošajiem nosacījumiem, pašu kapitāla
rādītājs jāuztur vismaz 30 % līmenī.
Pašu kapitāla rādītāji ir šādi:
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Pašu kapitāls, kopā 2 123 448 2 118 242 1 761 070 1 746 436
Aktīvi, kopā 3 475 890 3 358 835 2 915 587 2 760 155
Pašu kapitāla rādītājs 61 % 63 % 60 % 63 %
4. Būtiskas grāmatvedības aplēses un novērtējumi
Aplēses un novērtējumi tiek regulāri pārvērtēti un balstīti uz iepriekšējo pieredzi un citiem faktoriem,
ieskaitot nākotnes notikumus, kas uzskatāmi par ticamiem attiecīgajos apstākļos, novērtējumu.
Koncerns un mātessabiedrība aplēš un izdara pieņēmumus attiecībā uz nākotni. Grāmatvedības aplēses
var atšķirties no faktiskajiem rezultātiem.
Koncerns un mātessabiedrība ir izvērtējusi situāciju pārskata beigu datumā un ir konstatējusi, ka
Covid-19 izplatība un ar to saistītie ierobežojumi, ņemot vērā koncerna un mātessabiedrības sniegto
pakalpojumu specifiku un nepārtrauktību, nav atstājuši būtisku negatīvu ietekmi uz koncerna un
mātessabiedrības finanšu rezultātiem. Pārskata periodā elektroenerģijas patēriņa samazinājums ir
atsevišķās lietotāju grupās, kas atklāts vadības ziņojumā un ko ietekmēja Covid-19 izplatības novēršanai
radītie ierobežojumi.
Koncerna un mātessabiedrības darbība Covid-19 pandēmijas laikā 2021. gadā netika būtiski traucēta, un
koncerna un mātessabiedrības vadība neprognozē ievērojamus darbības traucējumus arī turpmāk, kas
varētu ietekmēt koncerna un mātessabiedrības darbības turpināšanu un aktīvu un saistību novērtējumu.
Aplēses un pieņēmumi, kuriem piemīt palielināts risks radīt būtiskus labojumus finanšu pārskatos
uzrādīto aktīvu un saistību uzskaites vērtībā nākamā finanšu gada laikā, ir aprakstīti zemāk:
a) Aplēses attiecībā uz pamatlīdzekļiem
I) pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiks
Koncerns un mātessabiedrība veic aplēses attiecībā uz pamatlīdzekļu lietderīgo izmantošanas laiku
un atlikušo vērtību. Šīs aplēses izriet no iepriekšējās pieredzes, kā arī no nozares prakses un tiek
izvērtētas katra pārskata gada beigās. Pamatlīdzekļiem, kuriem ir plānota rekonstrukcija, atlikušais
lietderīgās lietošanas laiks tiek noteikts līdz rekonstrukcijas datumam. Iepriekšējā pieredze liecina, ka
faktiskais pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiks dažreiz ir bijis ilgāks nekā aplēsts. Pilnībā nolietoto
24
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
pamatlīdzekļu vērtības ir atklātas 14. a pielikumā. Paredzamais lietderīgās lietošanas laika izmaiņu
ietekmes novērtējums nav precīzi aplēšams, tādēļ nolietojuma likmju izmaiņu jutīguma analīzes ietekme
uz nākamajiem periodiem netiek atklāta.
II) pamatlīdzekļu atgūstamā vērtība
Koncerns un mātessabiedrība veic pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās testu ikreiz, kad notikumi
un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Pamatlīdzekļiem ir noteiktas
atsevišķas naudu ienesošās vienības. Atbilstoši testu izvērtējumam, ja nepieciešams, aktīvu vērtība tiek
norakstīta līdz to atgūstamajai vērtībai. Vērtības samazināšanās izvērtēšanā vadība izmanto dažādas
aplēses naudas plūsmai, kas rodas no aktīvu izmantošanas, pārdošanas, uzturēšanas un pamatlīdzekļu
remontiem, kā arī inflācijas un procentu likmju pieauguma. Aplēses izriet no vispārējās ekonomiskās
vides, patēriņa un elektroenerģijas pārdošanas cenu prognozēm. Ja nākotnē reālā situācija mainītos,
tiktu atzīts papildu vērtības samazinājums vai arī atzītais vērtības samazinājums varētu tikt daļēji vai
pilnīgi apvērsts. Atgūstamās vērtības samazinājumu ietekmē tādi faktori kā augstas remontu un
rekonstrukcijas izmaksas, atsevišķu palīgiekārtu zema noslodze, relatīvi lielas uzturēšanas izmaksas,
ierobežotas iespējas pārdot pamatlīdzekļus tirgū un citi būtiski faktori. Vērtības samazinājuma izmaksas
tiek atzītas attiecīgajā pārskata periodā un ir aprakstītas 14. d pielikumā.
III) pārvērtēšana
Atsevišķu koncerna un mātessabiedrības pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic neatkarīgi, ārēji, sertificēti
vērtētāji, izmantojot pamatlīdzekļu amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi vai ieņēmumu metodi.
Vērtējums tiek veikts atbilstoši starptautiskajiem īpašuma vērtēšanas standartiem, pamatojoties uz
pamatlīdzekļu esošo izmantošanu, kas tiek uzskatīta par iespējami labāko un efektīvāko. Pārvērtēšanas
rezultātā tiek noteikta katra pamatlīdzekļa atlikusī aizvietošanas vērtība. Atlikusī aizvietošanas vērtība
ir starpība starp analoga pamatlīdzekļa aizvietošanas vai atjaunošanas izmaksām vērtēšanas brīdī un
uzkrāto kopējo pamatlīdzekļa vērtības zudumu, kas ietver sevī tā fizisko, funkcionālo (tehnoloģisko)
un ekonomisko (ārējo) nolietošanos. Fiziskais nolietojums tiek noteikts proporcionāli pamatlīdzekļa
vecumam. Pamatlīdzekļiem, kurus tuvākajā laikā plānots rekonstruēt, vērtējumā papildus tiek aprēķināts
arī funkcionālais nolietojums. Pamatlīdzekļu atlikušais lietderīgās lietošanas laiks pēc pārvērtēšanas
tiek novērtēts atbilstoši novērtētajam kopējam nolietojumam. Ieņēmumu metodes pamatā ir ražošanas
jaudas apzināšana un analīze, elektroenerģijas pārdošanas cenu prognoze, vēsturisko ražošanas un
ar saimniecisko darbību saistīto izmaksu analīze un nākotnes izmaksu prognoze, kapitālieguldījumu
prognoze, neto naudas plūsmas prognoze, kā arī diskonta un kapitalizācijas likmes aprēķins, balstoties
uz tirgus datiem.
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek veikta regulāri, bet ne retāk kā reizi 5 gados, pārvērtēšana var tikt veikta
biežāk, ja ir būtisks un ilgstošs inženierbūvju būvniecības izmaksu pieaugums. Pārvērtēšanas process
tiek uzsākts, ja inženierbūvju būvniecības izmaksu pieaugums kopš iepriekšējās pārvērtēšanas divus
ceturkšņu pēc kārtas pārsniedz 10%, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem un ir paredzams
ilglaicīgs izmaksu pieaugums.
Detalizētāk pēdējo veikto pārvērtēšanu rezultāti ir atklāti 14 c. pielikumā.
b) Finanšu aktīvu vērtības samazinājums
Koncernā un mātessabiedrībā ir šādi finanšu aktīvu veidi, uz kuriem attiecas sagaidāmo kredītzaudējumu
modelis:
y ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumi saistītajām pusēm;
y citi ilgtermiņa debitori;
y pārējie finanšu ieguldījumi;
y parādi no līgumiem ar klientiem;
y citi īstermiņa debitori;
y nauda un naudas ekvivalenti.
Uzkrājumi finanšu aktīvu vērtības samazinājumam ir balstīti uz pieņēmumiem par saistību neizpildes
risku un paredzamām kredītzaudējumu likmēm. Koncerns un mātessabiedrība izmanto novērtējumu,
veicot šīs aplēses un atlasot datus vērtības samazinājuma aprēķinam, pamatojoties uz koncerna un
mātessabiedrības iepriekšējo vēsturi, esošajiem tirgus apstākļiem, kā arī uz nākotni vērstām aplēsēm
katra pārskata perioda beigās.
Koncerns un mātessabiedrība piemēro divus sagaidāmo kredītzaudējumu modeļus: portfeļa modeli un
darījuma partnera modeli (2. un 18. pielikums).
Izmantojot portfeļa modeli, koncerns un mātessabiedrība piemēro 9. SFPS vienkāršoto pieeju, lai novērtētu
sagaidāmos kredītzaudējumus, veicot mūža sagaidāmo kredītzaudējumu uzkrājumu noteikšanu pircēju un
pasūtītāju parādiem, kas saistīti ar pamatdarbību (elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumenerģijas un ar tiem
saistīto atbalsta pakalpojumu pārdošana, IT un telekomunikāciju pakalpojumu pārdošana). Lai noteiktu
sagaidāmos kredītzaudējumus, šie debitoru parādi ir sagrupēti, pamatojoties uz to kopīgām kredītriska
pazīmēm un nokavētajām dienām. Atbilstoši tam koncerns un mātessabiedrība ir secinājuši, ka paredzamās
kredītzaudējumu likmes šiem debitoru parādiem ir noteiktas iespējami tuvu to atbilstošajam kredītriskam.
Sagaidāmo kredītzaudējumu likmes ir noteiktas atbilstoši pārdoto preču un pakalpojumu maksājumu
profiliem izvērtējot attiecīgos vēsturiskos kredītzaudējumus. Vēsturiskajām kredītzaudējumu likmēm nav
veiktas korekcijas, kas atspoguļotu pašreizējo un uz nākotni vērsto informāciju par makroekonomiskajiem
faktoriem, kuri ietekmē klientu spēju segt debitoru parādus, jo koncerns un mātessabiedrība ir izvērtējusi, ka
makroekonomiskā situācija un tās nākotnes prognozes būtiski neietekmē sagaidāmos kredītzaudējumus.
Darījuma partnera modeli izmanto, izvērtējot atsevišķus līgumus par ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumiem
saistītajām pusēm, pārējiem finanšu ieguldījumiem un naudai un tās ekvivalentiem. Ja nav identificēts būtisks
kredītriska pieaugums, sagaidāmie kredītzaudējumi atbilstoši šim modelim tiek pamatoti ar individuālā
darījuma partnera nozares saistību neizpildes riska novērtējumu un Moody’s kredītreitingu aģentūras
tam noteiktajām 12 mēnešu sagaidāmo kredītzaudējumu atgūšanas likmēm. Apstākļi, kas norāda uz
būtisku kredītriska pieaugumu, ir būtisks pieaugums Moody’s saistību neizpildes un parādu atgūšanas
likmēm (par vienu procentu punktu) vai darījuma partnera nespēja veikt maksājumus noteiktajos termiņos
(kavējums 30 un vairāk dienas, maksātnespēja vai bankrots, vai uzsāktas līdzīgas juridiskās procedūras
un citas norādes uz nespēju maksāt). Ja identificēts būtisks kredītriska pieaugums, tiek aprēķināti mūža
sagaidāmie kredītzaudējumi.
Darījuma partnera modeli izmanto arī pārējiem ilgtermiņa un īstermiņa finanšu debitoru parādiem,
atsevišķiem individuāli nozīmīgiem debitoru parādiem, enerģētikas nozares uzņēmumu un saistīto pušu
debitoru parādiem, aprēķinot mūža sagaidāmos kredītzaudējumus pamatojoties uz saistību neizpildes
un parādu atgūšanas likmēm.
25
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Visiem koncerna un mātessabiedrības pārējiem finanšu ieguldījumiem, kas novērtēti amortizētajā
iegādes vērtībā (ieguldījumi Valsts kases obligācijās), nav bijis būtisks kredītriska pieaugums, un tiek
uzskatīts, ka tiem ir zems kredītrisks (Moody’s kredītreitings – A3) un tie atbilst kredītriska 1. līmenim,
tāpēc sagaidāmie uzkrājumi to vērtības samazinājumam bija nebūtiski un netika atzīti.
Kaut arī uz naudu un tās ekvivalentiem attiecas arī 9. SFPS prasības attiecībā uz sagaidāmo
kredītzaudējumu atzīšanu, konstatētie sagaidāmie kredītzaudējumi bija nebūtiski, ņemot vērā arī
faktu, ka praktiski visi naudas un naudas ekvivalenti tiek turēti finanšu iestādēs, kurām pašām vai to
mātesbankām piešķirts investīciju pakāpes kredītreitings (galvenokārt “A” pakāpes kredītreitinga līmenis)
(atbilst kredītriska 1. līmenim).
c) Aplēses attiecībā uz ieņēmumu atzīšanu no līgumiem ar klientiem
I) Obligātās iepirkuma komponentes atzīšana
Koncerns un mātessabiedrība izmanto svarīgus novērtējumus, piemērojot aģenta uzskaites principu, lai
atzītu obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumus (skatīt arī 6. pielikumu).
Vadība ir izvērtējusi šādas pazīmes, kas norāda, ka koncerns un mātessabiedrība darbojas kā aģents, jo:
y tiem nav kontroles pār OIK pirms tās nodošanas klientiem;
y tiem ir pienākums OIK iekļaut klientiem izrakstītajos rēķinos un iekasēt maksu, bet nav tiesību
uz ieņēmumiem, kurus valsts noteiktā atbalsta mehānismā sedz visi elektroenerģijas galalietotāji
proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam;
y tiešā vai netiešā veidā nesaņem atlīdzību no OIK maksājumiem.
II) Sadales sistēmas pakalpojuma un pārvades sistēmas pakalpojuma atzīšana
(mātessabiedrība)
Vadība ir izvērtējusi, ka mātessabiedrībai nav ietekmes un kontroles pār sadales sistēmas pakalpojuma
un pārvades sistēmas pakalpojumu un tā darbojas kā aģents. It īpaši vadība ir izvērtējusi šādus rādītājus,
nosakot, ka mātessabiedrība darbojas kā aģents, jo:
y tai nav kontroles pār sadales sistēmas un pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanu;
y tā sadales sistēmas vai pārvades sistēmas operatora vārdā iekļauj klientiem izrakstītajos rēķinos
sadales sistēmas vai pārvades sistēmas pakalpojumus un iekasē maksu par tiem, bet tai nav
tiesības uz ieņēmumiem;
y tai nav tiesību pašai tieši vai netieši noteikt sadales sistēmas vai pārvades sistēmas pakalpojumu
cenu (skatīt arī 6. pielikumu).
III) Sadales sistēmas pieslēgumu maksas atzīšana (Koncerns)
Sadales sistēmas pieslēgumu maksas netiek uzskatītas par atsevišķu (atšķirīgu) izpildes pienākumu, jo
nav atšķirīgas individuāli vai līguma kontekstā. Sadales sistēmas pakalpojums tiek sniegts pēc klienta
veiktā maksājuma par elektrotīkla pieslēgumu, tāpēc elektrotīkla pieslēgumu maksa un sadales sistēmas
pakalpojums ir savstarpēji ļoti atkarīgi un saistīti.
Ieņēmumi no pieslēgumu maksas un citi ieņēmumi no sadales sistēmas aktīvu pārbūves, kas veikta
pēc klientu pieprasījuma, tiek atzīti nākamajos periodos, jo nepārtrauktās darbības pakalpojums
ir identificēts kā līgums ar klientu, lai sniegtu sadales sistēmas pakalpojumu, un tiek atzīts atbilstoši
15.SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” kā nākamo periodu ieņēmumi (līguma saistības) (6. un
28.pielikums). Pieslēgumu maksas tiek atzītas kā ieņēmumi visā paredzamajā komerciālo attiecību ar
klientu perioda laikā. Pamatojoties uz vadības aplēsi, 20 gadi ir paredzamais komerciālo attiecību ar
klientu perioda laiks, kas ir aplēsts kā periods, pēc kura beigām tehnoloģisku izmaiņu rezultātā varētu
būtiski mainīties pieprasītās jaudas pieslēgumu objektos.
Ieņēmumu atzīšanas periods tiek pamatots ar vadības aplēsi, jo ir pamatota pārliecība, ka aktīvus, kuru
izbūves izmaksas daļēji nosedz saņemtās pieslēgumu maksas, izmantos sadales sistēmas pakalpojumu
sniegšanai ilgākā laika periodā, kāds ir noteikts, slēdzot pieslēgumu līgumu ar klientu (6. pielikums).
d) Uzkrājumu atzīšana un novērtēšana
2021. gada 31. decembrī koncerns ir izveidojis uzkrājumus apkārtējās vides aizsardzībai,
pēcnodarbinātības pabalstiem un darba attiecību izbeigšanas pabalstiem 15,7 miljonu EUR
apmērā (31/12/2020: 19,2 miljona EUR) un mātessabiedrība 7,5 miljonu EUR apmērā (31/12/2020:
8,7miljonuEUR) (27. pielikums). Šo saistību izpildes apmērs un laiks ir nenoteikts. Lai noteiktu šo
uzkrājumu pašreizējo vērtību, tiek izmantoti noteikti pieņēmumi un aplēses, tai skaitā paredzamās
nākotnes izmaksas, inflācijas tempi un izmaksu laika grafiki. Faktiskās izmaksas var atšķirties no
izveidotajiem uzkrājumiem sakarā ar izmaiņām likumdošanas normās, nākotnes tehnoloģiskajām
iespējām novērst dabai radīto kaitējumu, kā arī trešo pušu segtajām izmaksām. Lai novērtētu uzkrājumus
pēcnodarbinātības pabalstiem, tiek aplēsta darba attiecību izbeigšanas iespējamība dažādās
darbinieku vecuma grupās, par pamatu izmantojot iepriekšējo pieredzi, kā arī dažādus pieņēmumus par
mainīgajiem demogrāfiskajiem un finanšu faktoriem (ieskaitot paredzamo darba atlīdzības pieaugumu
un noteiktas izmaiņas pabalstu apmēros). Varbūtība un citi faktori tiek noteikti uz iepriekšējās pieredzes
pamata. Atbilstoši Latvenergo koncerna stratēģijā 2017.-2022. gadam noteiktiem attīstības virzieniem,
mātessabiedrības vadība ir apstiprinājusi Stratēģiskās attīstības un efektivitātes programmu. Uzkrājumi
darba attiecību izbeigšanas pabalstiem tiek atzīti atbilstoši Latvenergo koncerna Stratēģiskās attīstības
un efektivitātes programmai, kurā paredzēts īstenot efektivitātes programmu (ietverot AS “Latvenergo”
un AS “Sadales tīkls” efektivitātes pasākumus), kuras ietvaros paredzēts pakāpeniski samazināt
darbinieku skaitu līdz 2022. gadam. Pamatpieņēmumi, kas izmantoti, lai noteiktu uzkrājumu apmēru, ir
atspoguļoti 27. pielikumā.
e) Risku ierobežošanas instrumentu efektivitātes novērtēšana
Koncerns un mātessabiedrība ir noslēgusi ievērojamu daudzumu mijmaiņas un nākotnes darījumu,
lai ierobežotu elektroenerģijas un dabasgāzes cenas izmaiņu un procentu likmju svārstību riskus, uz
kuriem attiecas naudas plūsmas riska ierobežošanas uzskaite, un ieņēmumi vai zaudējumi no spēkā
esošo risku ierobežošanas instrumentu un pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņām ir
iekļauti atbilstošajās rezervēs pašu kapitālā. Risku ierobežošanas efektivitātes novērtēšana tiek pamatota
ar vadības aplēsēm, ņemot vērā nākotnes elektroenerģijas un dabasgāzes iepirkuma darījumus un
parakstītos mainīgo procentu likmju aizdevumu līgumus. Kad risku ierobežošanas instrumenti kļūst
neefektīvi, ieņēmumi vai zaudējumi no patiesās vērtības izmaiņām tiek atzīti peļņas vai zaudējumu
aprēķinā (25. pielikums).
f) Pārvades sistēmas pieslēgumu maksas atzīšana (16. SFPS) (pārtraucamā darbība)
Pārvades sistēmas pieslēgumu maksas tiek atzītas kā ieņēmumi visā paredzamajā nomas perioda laikā.
Nomas periods ir noteikts, pamatojoties uz vadības aplēsi.
Ieņēmumi no pārvades sistēmas pieslēgumu un citu pakalpojumu maksas tiek atzīti nākamajos periodos,
jo nepārtrauktās darbības pakalpojums ir identificēts kā līgums ar nomnieku. Operatīvās nomas līguma
darbības laiks ir 5 gadi, savukārt periods, kura laikā tiek atzīti ieņēmumi no pieslēgumu maksām, ir
26
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
garāks, jo ir pamatota pārliecība, ka aktīvi, kuru izbūves izmaksas daļēji nosedz saņemtās pieslēgumu
maksas, tiks iznomāti uz ilgāku periodu, kāds ir noteikts nomas līgumā.
g) Vienreizējas kompensācijas atzīšana saistībā ar koģenerācijas stacijām
2017. gada oktobrī mātessabiedrība pieteicās vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts,
vienlaikus atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC-1 un
TEC-2 koģenerācijas stacijām. Vienreizējā kompensācija tika aprēķināta 75 % apmērā no diskontētās
nākotnes garantētās maksas par uzstādītajām elektriskajām jaudām. Dotācijas daļa, kurai piemēroti
nosacījumi, atzīta kā nākamo periodu ieņēmumi koncerna un mātessabiedrības pārskatā par finanšu
stāvokli (28. pielikums) un lineāri attiecināma uz ieņēmumiem līdz nosacījumu izpildei atbalsta perioda
laikā līdz 2028. gada 23. septembrim (7. pielikums).
h) Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa atzīšana
Konsolidētajos finanšu pārskatos tiek atzītas atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības par
meitassabiedrību pirmsnodokļu peļņu tādā apmērā, kādā mātessabiedrība kā akcionārs tuvākajā
nākotnē lems par šīs peļņas sadalīšanu dividendēs, atbilstoši noteiktajai nodokļa likmei pie peļņas
sadalīšanas – 20/80 no neto izmaksām (12. pielikums). Mātessabiedrības vadība ir aplēsusi paredzamo
meitassabiedrību peļņas sadalīšanas laiku un apjomu un koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos ir
atzinusi atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības par sadalāmo meitassabiedrību peļņu.
i) Finanšu nodrošinājuma dalībai preču biržā atzīšana
Mātessabiedrības vadība sākotnēji bija aplēsusi, ka finanšu nodrošinājums dalībai Nasdaq Commodities
biržā bija likvīds aktīvs, taču ar ierobežojumu (ierobežota nauda un naudas ekvivalenti), kuru
nepieciešamības gadījumā varētu pilnībā bez soda sankcijām atgūt trīs mēnešu laikā pēc darbības
izbeigšanas biržā.
2021. gada 31. decembrī mātessabiedrības vadība pārskatīja savu novērtējumu (aplēsi) un, ņemot
vērā, ka mātessabiedrība neplāno pārtraukt tirdzniecības operācijas Nasdaq Commodities, uzskatot,
ka elektroenerģijas un dabasgāzes finanšu darījumi ir mātessabiedrības saimnieciskās darbības daļa,
uzskata, ka šie aktīvi nav likvīdi un jāatzīst par ilgtermiņa vai īstermiņa finanšu debitoru parādiem
(18.pielikums).
j) Patiesās vērtības novērtēšana
Patiesā vērtība ir cena, par kādu ir iespējams pārdot aktīvu vai kura ir jāmaksā par saistību nodošanu,
pamatojoties uz darījumu starp tirgus dalībniekiem to novērtēšanas datumā. Patiesā vērtība tiek aplēsta,
pamatojoties uz tirgus cenām vai diskontēto naudas plūsmu modeļiem.
Tādu finanšu instrumentu, kuri tiek kotēti likvīdos regulētos finanšu tirgos, patiesās vērtības tiek
aprēķinātas, pamatojoties uz to kotētajām tirgus cenām finanšu pārskatu beigu datumos. Kotētās tirgus
cenas, kas izmantotas attiecībā uz koncerna un mātessabiedrības finanšu aktīviem, ir to faktiskās cenas
dienas beigās.
Finanšu instrumentu, kas nav kotēti aktīvos regulētos finanšu tirgos, patiesā vērtība tiek noteikta,
izmantojot novērtēšanas metodes. Koncerns un mātessabiedrība lieto dažādas metodes un modeļus,
kā arī izdara pieņēmumus, kas izriet no tirgus apstākļiem un nosacījumiem, kādi ir spēkā pārskata
perioda beigu datumā. Diskontētās naudas plūsmas tiek izmantotas, lai noteiktu pārējo finanšu
instrumentu patieso vērtību.
Visi aktīvi un saistības, kuru patiesā vērtība tiek noteikta vai atklāta finanšu pārskatos, tiek klasificēti
atbilstoši patiesās vērtības hierarhijai, kas tiek piemērota sekojoši, pamatojoties uz zemākā līmeņa
ievades datiem, kas ir nozīmīgi patiesās vērtības noteikšanai kopumā:
y identisku aktīvu vai saistību tirgus cenas (nekoriģētas) – 1. līmenis,
y cita veida cenu kotācijas kā aktīviem vai saistībām atspoguļotiem pirmajā līmenī, tiešā veidā (cenas)
vai netiešā (atvasinātā) – 2. līmenis,
y tādi cenu kotāciju pieņēmumi aktīviem vai saistībām, kas nav bāzēti uz novērojamiem tirgus datiem–
3. līmenis.
Šādas metodes un pieņēmumi tiek izmantoti, lai novērtētu patieso vērtību:
a) pārvērtēto pamatlīdzekļu patiesās vērtības ir vienādas ar pārvērtētajām summām, kuras nosaka
atbilstoši ārēju neatkarīgu vērtētāju veiktajai periodiskai vērtēšanai vai koncerna vai mātessabiedrības
vadības veiktajiem novērtējumiem, atskaitot sekojošo uzkrāto nolietojumu un uzkrātos zaudējumus no
vērtības samazināšanās (3. līmenis);
b) Koncerna un mātessabiedrības vadība ir novērtējusi, ka naudas un īstermiņa noguldījumu, debitoru,
kreditoru, banku overdraftu un citu īstermiņa saistību patiesās vērtības ir tuvas to uzskaites vērtībai,
ņemot vērā šo finanšu instrumentu īso termiņu (3. līmenis);
c) Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” ir novērtēti iegādes vērtībā, nevis
patiesajā vērtībā, jo koncerns un mātessabiedrība ir tikai nominālais akcionārs Pensiju fondā, kas ir
bezpeļņas organizācija, un visus riskus vai labumus, kas rodas Pensiju fonda darbības un pensiju plāna
līdzekļu ieguldīšanas rezultātā, uzņemas vai iegūst Pensiju fonda pensiju plāna dalībnieki (3. līmenis);
d) aizņēmumu ar mainīgajām procentu likmēm patiesā vērtība ir līdzīga to atlikušajai bilances vērtībai, jo
to faktiskās mainīgās procentu likmes aptuveni atbilst koncernam un mātessabiedrībai pieejamo līdzīgu
finanšu instrumentu tirgus cenai, t.i., procentu likmes mainīgā daļa atbilst naudas cenai tirgū, savukārt
procentu likmes pievienotā daļa atbilst riska ienesīguma uzcenojumam, ko aizdevēji finanšu un kapitāla
tirgos pieprasa līdzīga kredītreitinga pakāpes uzņēmumiem (2. līmenis);
e) patiesās vērtības aprēķins aizdevumiem meitassabiedrībām ar fiksētām procentu likmēm tiek veikts,
diskontējot to naudas plūsmas, kā diskonta faktoru izmantojot attiecīgā termiņa EUR mijmaiņas likmes,
kam pievienota īstermiņa aizņēmumu vidējā tirgus likme (2. līmenis);
f) koncerns un mātessabiedrība slēdz atvasinātos finanšu darījumus ar dažādiem darījumu partneriem,
finanšu institūcijām un energoapgādes uzņēmumu ar investīciju pakāpes kredītreitingu; atvasinātie finanšu
darījumi tiek novērtēti, izmantojot dažādas novērtēšanas metodes un modeļus ar tirgū pieejamām vērtībām;
novērtēšanas modeļi ietver darījuma puses kredītriska novērtējumu, valūtas nākotnes un tagadnes
maiņas darījumus; procentu likmju mijmaiņas darījumu patiesās vērtības tiek iegūtas no attiecīgo banku
finanšu instrumentu pārvērtēšanas paziņojumiem un finanšu pārskatos ir atklātas banku norādītās finanšu
instrumentu patiesās vērtības; lai pārliecinātos, ka procentu likmju mijmaiņas darījumu patiesās vērtības
ir precīzas jebkurā būtiskā aspektā, koncerns un mātessabiedrība pati veic patiesās vērtības aprēķinu,
diskontējot finanšu instrumentu līgumiskās nākotnes naudas plūsmas, izmantojot 6 mēnešu EURIBOR
procentu likmes mijmaiņas līkni; elektroenerģijas nākotnes līgumu un dabasgāzes cenas mijmaiņas līgumu
patiesā vērtība tiek noteikta kā diskontētā starpība starp aktuālo attiecīgo finanšu instrumentu tirgus cenu
un noslēgto nākotnes darījumu cenu nākotnes līgumos noteiktajam darījumu apjomam; Elektroenerģijas
un dabasgāzes cenas mijmaiņas līgumu gadījumā, kad darījumi tiek slēgti ar citiem darījuma partneriem,
finanšu pārskatos tiek atklātas koncernā un mātessabiedrībā aprēķinātās patiesās vērtības (2. līmenis);
27
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
g) emitēto obligāciju patiesās vērtības tiek aprēķinātas, diskontējot to nākotnes naudas plūsmas, kā
diskonta faktoru izmantojot attiecīgo vērtspapīru tirgū kotēto ienesīguma likmi uz finanšu pārskata beigu
datumu (2. līmenis);
h) ieguldījumu īpašumu patiesā vērtība noteikta, izmantojot ienākumu metodi, diskontējot sagaidāmās
nākotnes naudas plūsmas. 2021. gadā ieguldījumu patiesās vērtības noteikšanai izmantota nominālā
pirmsnodokļu diskonta likme ir 4,37 % (2020. gadā: 4,40 %) kas ir noteikta elektroenerģijas sadales un
pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā (3. līmenis).
5. Darbības segmenti
Segmentu pārskatu ziņojuma vajadzībām darbības segmentu sadalījums tiek pamatots ar uz iekšējo
pārvaldes struktūru, kas ir pamatā pārskatu veidošanas sistēmai, darbības novērtēšanai un resursu
sadalei, ievērojot galvenā darbības lēmumu pieņēmēja – koncerna sabiedrības, kas darbojas konkrētā
segmentā, vadības viedokli. Koncerna mātessabiedrības valde pārskata visu darbības segmentu
finanšu rezultātus.
Peļņas rādītājs, ko uzrauga galvenais darbības lēmumu pieņēmējs galvenokārt ir EBITDA, bet tas
uzrauga arī saimnieciskās darbības peļņu. Atsevišķos finanšu pārskatos saimnieciskās darbības peļņa
neiekļauj no meitassabiedrībām saņemtās dividendes un procentu ieņēmumus. Meitassabiedrības
darbojas neatkarīgi no mātessabiedrības atbilstoši ES un Latvijas Republikas likumdošanas prasībām
un to pamatdarbība atšķiras no mātessabiedrības darbības. Līdz ar to mātessabiedrības galvenais
darbības lēmumu pieņēmējs uzrauga mātessabiedrības darbību un pieņem lēmumus par resursu
piešķiršanu, pamatojoties uz mātessabiedrības darbības rezultātiem.
Koncerna darbības iedala trīs galvenajos segmentos – ražošana un tirdzniecība, sadale un pārvades
aktīvu noma. Mātessabiedrība iedala tās darbības vienā galvenajā segmentā – ražošana un tirdzniecība.
Papildus Latvenergo koncernā un Sabiedrībā tiek izdalītas korporatīvās funkcijas, kas nodrošina un
sniedz atbalsta pakalpojumus.
Korporatīvās funkcijas nodrošina vadības pakalpojumus meitassabiedrībām, kā arī nodrošina
informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumus, nomas pakalpojumus ārējiem klientiem.
Ražošanas un tirdzniecības segments ietver elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu, ko
nodrošina koncerna sabiedrības AS “Latvenergo” un SIA “Liepājas enerģija”, elektroenerģijas un
dabasgāzes tirdzniecību, ieskaitot vairumtirdzniecību, ko veic AS “Latvenergo”, Elektrum Eesti OÜ
(ieskaitot tās meitassabiedrības – Energiaturu Võrguehitus OÜ, Baltic Energy System OÜ un SNL
Energia 1 OÜ) un Elektrum Lietuva, UAB Baltijas reģionā, kā arī elektroenerģijas obligātā iepirkuma
administrēšanu, ko nodrošina SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs”.
Sadales segmenta darbību raksturo elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšana Latvijā, ko
realizē meitassabiedrība AS “Sadales tīkls”, lielākais sadales sistēmas operators Latvijā.
Pārvades aktīvu nomas segmenta (līdz 2020. gada 10. jūnijam) darbību nodrošināja AS “Latvijas
elektriskie tīkli”– elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvu (330 kV un 110 kV elektropārvades līniju,
apakšstaciju un sadales punktu) īpašnieks, kas nodrošina finansēšanu ieguldījumiem šajos aktīvos.
Finanšu pārskatos šis segments klasificēts kā pārtraucamā darbība (30. pielikums).
28
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
EUR'000
Koncerns Mātessabiedrība
Ražošana un
tirdzniecība
Sadale Pārvades
aktīvu noma*
Korporatīvās
funkcijas
KOPĀ
Segmenti
Korekcijas un
izslēgšana
KOPĀ
Koncerns
Ražošana un
tirdzniecība
Korporatīvās
funkcijas
KOPĀ
Segmenti
Korekcijas un
izslēgšana
KOPĀ
Sabiedrība
2021. gads
Ieņēmumi
Ārējie klienti 754 357 303 289 – 7 573 1 065 219 – 1 065 219 562 765 30 020 592 785 – 592 785
Starpsegmentu 1 068 1 175 – 46 422 48 665 (48 665) – 1 044 25 226 26 270 (26 270) –
Kopā ieņēmumi 755 425 304 464 – 53 995 1 113 884 (48 665) 1 065 219 563 809 55 246 619 055 (26 270) 592 785
Rezultāts
EBITDA 80 386 105 732 – 12 695 198 813 – 198 813 70 968 14 307 85 275 – 85 275
Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un
tiesību lietot aktīvus amortizācija, nolietojums
un vērtības samazinājums (25 169) (80 841) – (10 913) (116 923) – (116 923) (21 773) (11 135) (32 908) – (32 908)
Segmentu peļņa pirms nodokļa 55 217 24 891 – 1 782 81 890 (6 960) 74 930 49 195 3 172 52 367 27 153 79 520
Segmentu aktīvi pārskata gada beigās 1 473 344 1 801 062 – 104 221 3 378 627 97 263 3 475 890 1 341 057 130 516 1 471 573 1 444 014 2 915 587
Segmentu saistības pārskata gada
beigās 299 658 190 597 – 19 027 509 282 843 160 1 352 442 329 381 20 196 349 577 804 940 1 154 517
Kapitālieguldījumi 32 545 84 786 – 9 397 126 728 – 126 728 20 123 9 422 29 545 – 29 545
2020. gads
Ieņēmumi
Ārējie klienti 471 247 294 927 15 967 7 217 789 358 – 789 358 354 686 30 926 385 612 – 385 612
Starpsegmentu 984 1 380 1 594 45 856 49 814 (49 814) – 535 24 341 24 876 (24 876) –
Kopā ieņēmumi 472 231 296 307 17 561 53 073 839 172 (49 814) 789 358 355 221 55 267 410 488 (24 876) 385 612
Rezultāts
EBITDA 159 120 105 870 16 554 12 904 294 448 – 294 448 148 180 49 709 197 889 – 197 889
Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un
tiesību lietot aktīvus amortizācija, nolietojums
un vērtības samazinājums (77 751) (67 623) (11 602) (11 170) (168 146) – (168 146) (74 681) (11 578) (86 259) – (86 259)
Segmentu peļņa pirms nodokļa 81 369 38 247 4 952 1 734 126 302 (8 658) 117 644 73 499 38 131 111 630 43 218 154 848
Segmentu aktīvi pārskata gada beigās 1 263 651 1 795 034 – 95 907 3 154 592 204 243 3 358 835 1 131 977 125 634 1 257 611 1 502 544 2 760 155
Segmentu saistības pārskata gada
beigās 231 837 190 086 – 15 567 437 490 803 103 1 240 593 232 318 16 765 249 083 764 636 1 013 719
Kapitālieguldījumi 40 560 87 431 28 796 12 144 168 931 (76) 168 855 38 851 12 148 50 999 – 50 999
* Pārvades aktīvu nomas segments klasificēts finanšu pārskatos kā pārtraucamā darbība (30. pielikums)
Turpmāk tabulās atklāti koncerna segmentu darbības ieņēmumi, finanšu rezultātu un peļņas informācija un
segmentu aktīvi, un saistības. Starpsegmentu ieņēmumi tiek izslēgti konsolidācijas ietvaros un atspoguļoti
kolonnā “Korekcijas un izslēgšana”. Visi darījumi starp segmentiem tiek veikti atbilstoši regulētajiem tarifiem,
ja tādi ir, vai atbilstīgi godīgas konkurences principam.
29
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Koncerna un mātessabiedrības segmentu ieņēmumi no ārējiem klientiem (6. pielikums)
EUR'000
Koncerns Mātessabiedrība
Ražošana un
tirdzniecība
Sadale Pārvades
aktīvu noma *
Korporatīvās
funkcijas
Segmenti
KOPĀ
KOPĀ
Koncerns
Ražošana un
tirdzniecība
Korporatīvās
funkcijas
Segmenti
KOPĀ
KOPĀ
Sabiedrība
2021. gads
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas atzīti laika gaitā:
Enerģijas pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi 666 966 3 228 – – 670 194 670 194 490 614 – 490 614 490 614
Sadales sistēmas pakalpojumi 1 282 949 – – 282 950 282 950 – – – –
Siltumenerģijas pārdošana 84 123 91 – 10 84 224 84 224 71 215 10 71 225 71 225
Pārējie ieņēmumi 3 267 16 949 – 5 636 25 852 25 852 936 26 600 27 536 27 536
KOPĀ ieņēmumi no līgumiem ar klientiem 754 357 303 217 – 5 646 1 063 220 1 063 220 562 765 26 610 589 375 589 375
Pārējie ieņēmumi:
Pārējie ieņēmumi – 72 – 1 927 1 999 1 999 – 3 410 3 410 3 410
KOPĀ pārējie ieņēmumi – 72 – 1 927 1 999 1 999 – 3 410 3 410 3 410
KOPĀ ieņēmumi, tai skaitā 754 357 303 289 – 7 573 1 065 219 1 065 219 562 765 30 020 592 785 592 785
Latvijā 416 545 303 288 – 7 289 727 122 727 122 399 513 28 392 427 905 427 905
Ārpus Latvijas 337 812 1 – 284 338 097 338 097 163 252 1 628 164 880 164 880
2020. gads
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas atzīti laika gaitā:
Enerģijas pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi 414 617 3 150 – 14 417 781 417 781 310 839 14 310 853 310 853
Sadales sistēmas pakalpojumi 1 275 586 – – 275 587 275 587 – – – –
Siltumenerģijas pārdošana 53 349 67 – 12 53 428 53 428 42 623 12 42 635 42 635
Pārējie ieņēmumi 3 280 16 029 – 5 647 24 956 24 956 1 414 26 789 28 203 28 203
KOPĀ ieņēmumi no līgumiem ar klientiem 471 247 294 832 – 5 673 771 752 771 752 354 876 26 815 381 691 381 691
Pārējie ieņēmumi:
Pārvades sistēmas aktīvu noma (30. pielikums) – – 15 631 – 15 631 15 631 – – – –
Pārējo aktīvu noma – 95 – 1 544 1 639 1 639 – 3 921 3 921 3 921
Pārējie ieņēmumi – – 336 – 336 336 – – – –
KOPĀ pārējie ieņēmumi – 95 15 967 1 544 17 606 17 606 – 3 921 3 921 3 921
KOPĀ ieņēmumi, tai skaitā 471 247 294 927 15 967 7 217 789 358 789 358 354 876 30 736 385 612 385 612
Latvijā 319 542 294 926 15 967 6 917 637 352 637 352 303 461 29 330 332 791 332 791
Ārpus Latvijas 151 705 1 – 300 152 006 152 006 51 415 1 406 52 821 52 821
* Pārvades aktīvu nomas segments klasificēts finanšu pārskatos kā pārtraucamā darbība (30. pielikums)
30
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Korekcijas un izslēgšana
Finanšu ieņēmumi un izmaksas, ieņēmumi vai zaudējumi no finanšu aktīvu pārvērtēšanas patiesajā vērtībā,
procentu likmju mijmaiņas darījumi (atvasinātie finanšu instrumenti) un atliktā ienākuma nodokļa saistības
nav iedalītas atsevišķos segmentos, jo attiecīgie instrumenti tiek pārvaldīti koncerna līmenī. Nodokļi un
noteikti finanšu aktīvi un saistības, tostarp aizdevumi un aizņēmumi, nav iedalīti šajos segmentos, jo arī
tiek pārvaldīti koncerna līmenī.
Kapitālieguldījumus veido iegādātie pamatlīdzekļi, nemateriālie ieguldījumi un ieguldījuma īpašumi, iekļaujot
aktīvus no meitassabiedrību iegādes.
Peļņas saskaņošana pirms nodokļiem
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
EBITDA 198 813 294 448 85 275 197 889
Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus
amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums (116 923) (168 146) (32 908) (86 259)
Segmentu peļņa pirms nodokļa 81 890 126 302 52 367 111 630
Finanšu ieņēmumi 11 2 110 2 125 11 391 12 768
Finanšu izmaksas 11 (9 070) (10 783) (9 216) (11 293)
No meitassabiedrībām saņemtās dividendes 16 – – 24 978 41 743
Peļņa pirms nodokļa 74 930 117 644 79 520 154 848
Aktīvu saskaņošana
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Segmentu aktīvi 3 378 627 3 154 592 1 471 573 1 257 611
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi 16 40 40 645 218 645 218
Aizdevumi saistītajām pusēm 29 e – 86 620 706 378 742 229
Pārējie finanšu ieguldījumi 22 – 16 836 – 16 836
Uzņēmumu ienākuma nodokļa un citu nodokļu avansa maksājumi 144 44 – –
Nauda un naudas ekvivalenti 19 97 079 100 703 92 418 98 261
KOPĀ aktīvi 3 475 890 3 358 835 2 915 587 2 760 155
Saistību saskaņošana
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Segmentu saistības 509 282 437 490 349 577 249 083
Atliktā nodokļa saistības 2 955 6 401 – –
Aizņēmumi 23 795 029 743 199 782 322 733 392
Atvasinātie finanšu instrumenti 24 4 312 9 504 4 312 9 504
Uzkrājumi un pārējie kreditori 40 864 43 999 18 306 21 740
KOPĀ saistības 1 352 442 1 240 593 1 154 517 1 013 719
Ilgtermiņa aktīvi, kurus veido nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi, ir izvietoti
koncerna mītnes valstī – Latvijā.
Ieņēmumi no lielākā klienta koncernam 2021. gadā bija 71 406 tūkstoši EUR un mātessabiedrībai
71 388 tūkstoši EUR (2020. gadā: attiecīgi 51 089 tūkstoši EUR un 50 857 tūkstoši EUR), un tie ir
attiecināmi uz ražošanas un tirdzniecības segmenta ieņēmumiem.
6. Ieņēmumi
Uzskaites politika
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem (SFPS Nr. 15)
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem atbilstoši 15. SFPS ietvertajiem kritērijiem ir parastās darbības (pamatdarbības)
rezultātā pārdotās preces un sniegtie pakalpojumi. Koncerns un mātessabiedrība pielieto turpmāk minētos kritērijus,
lai identificētu līgumus ar klientiem:
y līguma puses ir apstiprinājušas līgumu (rakstiski, mutiski vai saskaņā ar citu ierasto komercdarbības praksi) un
ir apņēmušās izpildīt savus attiecīgos pienākumus;
y var noteikt katras puses tiesības attiecībā uz nododamajām precēm vai pakalpojumiem;
y var noteikt maksājumu noteikumus par nododamajām precēm vai pakalpojumiem;
y līgumam ir komerciāls raksturs (t.i., ir paredzams, ka līguma rezultātā mainīsies uzņēmuma nākotnes naudas
plūsmu risks, grafiks vai summa);
y pastāv varbūtība, ka uzņēmums iekasēs atlīdzību, kas tam pienāksies apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem,
kuri tiks nodoti klientam.
Novērtējot, vai ir iespējams iekasēt atlīdzības summu, koncerns un mātessabiedrība praktisku apsvērumu nolūkā
piemēro portfeļa metodi visiem enerģijas pārdošanas un ar to saistīto pakalpojumu, sadales sistēmas pakalpojuma
un siltumenerģijas pakalpojum klientiem. Koncerns un mātessabiedrība saprātīgi sagaida, ka ietekme uz finanšu
pārskatiem, piemērojot šīs prasības portfelim, būtiski neatšķirsies no prasību piemērošanas katram atsevišķam
līgumam portfeļa ietvaros. Pārējiem klientiem iekasēšana ir novērtēta individuāli.
Koncerns un mātessabiedrība ņem vērā tikai klienta spējas un nodomu laikus atmaksāt atlīdzības summu.
Izpildes pienākums ir līgumos ar koncerna un mātessabiedrības klientiem noteikts apsolījums (tieši vai netieši
norādīts) nodot klientiem vai nu atšķirīgas preces un pakalpojumus, vai arī tādu atšķirīgu preču un pakalpojumu
virkni, kas būtībā ir vienādas, un kam ir tādas pašas iezīmes attiecībā uz nodošanu klientam.
Apsolītās preces vai pakalpojumi ir atsevišķi izpildes pienākumi, ja prece vai pakalpojums ir atšķirīgs. Apsolītā prece
vai pakalpojums tiek uzskatīts par atšķirīgu, ja klients var gūt labumu no preces vai pakalpojuma atsevišķi vai ar
citiem viegli pieejamiem resursiem (t. i., individuāli atšķirīgs) un prece vai pakalpojums ir atsevišķi nodalāms no citiem
līgumiskajiem apsolījumiem (t. i., atšķirīgs līguma ietvaros). Abiem minētajiem kritērijiem jābūt izpildītiem, lai secinātu,
ka prece vai pakalpojums ir atšķirīgs.
Līgumos ar koncerna un mātessabiedrības klientiem noteiktie būtiskie atšķirīgie izpildes pienākumi ir enerģijas
pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi, sadales sistēmas pakalpojumu sniegšana un siltumenerģijas pārdošana.
Koncerns ir novērtējis, ka klienta pieslēgšana sadales tīklam kā atsevišķs izpildes pienākums nav uzskatāms par
atšķirīgu līguma kontekstā, esot savstarpēji ļoti atkarīgai un saistītai ar sadales sistēmas pakalpojumu (4.cIIIpielikums).
Attiecībā uz līgumiem ar klientiem, kas iekļauj mainīgo atlīdzību, līguma sākumā koncerns un mātessabiedrība
aplēš mainīgo atlīdzību, kas sagaidāma attiecīgo līgumu darbības laikā un atjauno šo aplēsi katrā pārskata
periodā. Ierobežota mainīgā atlīdzība ir noteikta saistībā ar sadales sistēmas pakalpojumiem.
Koncerns un mātessabiedrība atzīst ieņēmumus, kad (vai tiklīdz) tā ir izpildījusi pienākumu nodot klientam apsolīto
preci vai pakalpojumu. Ieņēmumi tiek atzīti, kad klients iegūst kontroli pār noteikto preci vai pakalpojumu.
Koncerns un mātessabiedrība izmanto rezultātu metodi, lai novērtētu uzņēmuma progresu virzībā uz izpildes
pienākumu pilnīgu īstenošanu. Ieņēmumi no enerģijas pārdošanas un ar to saistītiem pakalpojumiem, sadales
sistēmas pakalpojumiem un siltumenerģijas pārdošanas tiek atzīti laika gaitā, jo šo preču un pakalpojumu
nepārtraukta piegāde tiek veikta attiecīgo līgumu termiņa laikā.
31
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Šādiem līgumiem ieņēmumus no pabeigtajiem izpildes pienākumiem atzīst laika gaitā, ja ir izpildīts viens no
turpmākajiem kritērijiem:
y klients vienlaicīgi saņem un patērē ieguvumus;
y klients kontrolē aktīvu brīdī, kad aktīvs tiek veidots vai uzlabots;
y koncerna un mātessabiedrības darbība neveido aktīvu ar alternatīvu pielietojumu, bet tai ir tiesības uz
maksājumu par laikus pabeigtu darbību.
Ieņēmumi no izpildes pienākumu realizēšanas tiek atzīti, pamatojoties uz noteikto darījuma cenu. Darījuma
cena atspoguļo summu, uz kuru koncerns un mātessabiedrība paredz tiesības apmaiņā pret precēm un
pakalpojumiem. Tā ir attiecināta uz atšķirīgajiem izpildes pienākumiem, pamatojoties uz līgumā apsolīto preču
vai pakalpojumu atsevišķajām cenām. Koncerns un mātessabiedrība attiecina darījuma cenu uz atšķirīgajiem
izpildes pienākumiem proporcionāli to novērojamajām atsevišķajām cenām un atzīst ieņēmumus, kad izpildes
pienākumi tiek izpildīti.
Maksājuma termiņi, atbilstoši līgumu nosacījumiem par klientiem nodotajām precēm vai pakalpojumiem, ir 20 līdz
45 dienas pēc pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas. Rēķini pārsvarā tiek izrakstīti mēneša ietvaros.
Enerģijas pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi
Ieņēmumi no elektroenerģijas un dabasgāzes realizācijas tiek atzīti, pamatojoties uz skaitītāju rādījumiem.
Pārējie enerģijas un ar to saistīto pakalpojumu ieņēmumi tiek atzīti, pamatojoties uz piegādāto preču un sniegto
pakalpojumu apjomu un cenu, kas noteikta līgumos ar klientiem. Ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas Nord
Pool elektroenerģijas biržā tiek atzīti, pamatojoties uz tirgus cenām un atbilstoši līguma nosacījumiem, tāpēc
praktiskos nolūkos no šādiem līgumiem ieņēmumi tiek atzīti pēc “tiesībām iekasēt”, jo summa tieši atbilst līdz šim
izpildītajiem pienākumiem.
Sadales sistēmas pakalpojumi (koncerns)
Ieņēmumi no elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumiem tiek atzīti, pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajiem tarifiem un Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem
“Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, un tiek atzīti katra mēneša beigās, pamatojoties uz
automātiski nolasītajiem vai klientu ziņotajiem skaitītāju rādījumiem. Ieņēmumi tiek atzīti par summām, kādas
koncernam ir tiesības iekasēt.
No 2021. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim, atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta
noteikumiem Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, visiem elektroenerģijas gala
lietotājiem ir piešķirts valsts atbalsts elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu maksai 50 % apmērā, kas tiek
kompensēts no valsts budžeta. Kompensācijas mehānisms elektroenerģijas galalietotājiem paredz elektroenerģijas
sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu par 50 % no sistēmas pakalpojumu izmaksām galalietotājam,
vienlaicīgi nemainot sistēmas pakalpojumu tarifus.
Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”
grozījumi nemaina līgumu par pakalpojuma sniegšanas apmēru un nemaina apstiprinātos sadales sistēmas
tarifus, attiecīgi nemainot Sabiedrības ieņēmumu atzīšanas principus, bet gan darījuma maksas saņemšanu un
pakalpojuma apmaksas veicēju. Sabiedrībai par pakalpojuma sniegšanu ir tiesības iekasēt visu atlīdzību par
sniegto pakalpojumu: no klienta noteiktā termiņā par samazināto cenu un cenas samazinājumu apmaksu saņem
no valsts.
Siltumenerģijas pārdošana
Ieņēmumi no siltumenerģijas realizācijas tiek atzīti katra mēneša beigās, pamatojoties uz skaitītāju rādījumiem, un
atbilst rēķinā norādītajai summai.
Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumi
Pārējie ieņēmumi galvenokārt ietver ieņēmumus, kas tiek gūti no klientiem sniegtajiem informācijas tehnoloģiju
pakalpojumiem (interneta pieslēgumu pakalpojumi, datu plūsmas pakalpojumi), elektronisko sakaru tīkla un
telekomunikāciju pakalpojumiem. Ieņēmumi tiek atzīti, ņemot vērā telekomunikāciju norēķinu sistēmā uzskaitīto
pakalpojumu apjomu. Ieņēmumi tiek atzīti par summu, kādu koncernam un mātessabiedrībai ir tiesības iekasēt.
EUR’000
Piemērotais
SFPS
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas atzīti
laika gaitā
Enerģijas pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi 15. SFPS 670 194 417 781 490 614 310 853
Sadales sistēmas pakalpojumi 15. SFPS 282 950 275 587 – –
Siltumenerģijas pārdošana 15. SFPS 84 224 53 428 71 225 42 635
Pārējie ieņēmumi 15. SFPS 25 852 24 956 27 536 28 203
Kopā ieņēmumi no līgumiem ar klientiem 1 063 220 771 752 589 375 381 691
Pārējie ieņēmumi
Pārējo aktīvu noma 16. SFPS 1 999 1 639 3 410 3 921
Kopā pārējie ieņēmumi 1 999 1 639 3,410 3 921
KOPĀ ieņēmumi 1 065 219 773 391 592 785 385 612
No 2021. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim, atbilstoši Latvijas Republikas Ministru
kabineta noteikumiem Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, visiem
elektroenerģijas galalietotājiem ir piešķirts valsts atbalsts elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu
maksai 50 % apmērā jeb 13 008 tūkstoši EUR, kas tiek kompensēts no valsts budžeta un atzīti kā
sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumi (2.9. pielikums). Kompensācijas mehānisms elektroenerģijas
galalietotājiem paredz elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu par 50 % no
sistēmas pakalpojumu izmaksām galalietotājam, vienlaicīgi nemainot sistēmas pakalpojumu tarifus.
Koncerns un mātessabiedrība gūst ieņēmumus no līgumiem ar klientiem Latvijā un ārpus Latvijas –
Igaunijā, Lietuvā, Ziemeļvalstīs.
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Latvijā 725 123 619 746 424 553 328 870
Ārpus Latvijas 338 097 152 006 164 822 52 821
KOPĀ ieņēmumi no līgumiem ar klientiem 1 063 220 771 752 589 375 381 691
Uzskaites politika
Koncerns un mātessabiedrība ir novērtējusi, ka saistībā ar OIK tā darbojas kā aģents (4. c I pielikums), jo tai nav
kontroles pār OIK. Mātessabiedrība ir arī secinājusi, ka darbojas kā aģents, sniedzot sadales sistēmas un pārvades
sistēmas pakalpojumus, jo mātessabiedrībai nav kontroles pār šiem pakalpojumiem (4. c II pielikums).
Obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumi (OIK)
Ieņēmumus no obligātā iepirkuma komponentēm koncernā atzīst pēc neto (aģenta) principa. OIK tiek pārvaldīts
meitassabiedrībā SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” (turpmāk – EPT), obligātā iepirkuma ietvaros un ir starpība (atlikums)
starp ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas Nord Pool elektroenerģijas biržā par tirgus cenu, saņemtajām OIK,
saņemto valsts budžeta dotāciju, kas paredzēta OIK izmaksu pieauguma kompensēšanai un saistītajām izmaksām–
izmaksām no elektroenerģijas ražotājiem par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju un garantētās jaudas
maksājumiem par elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu. EPT, pildot obligātā iepirkuma administrēšanas funkcijas,
darbojas kā aģents, saņemot ieņēmumus no obligātā iepirkuma administrēšanas pakalpojumiem, kas tiek atzīti laika
gaitā koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citi ieņēmumi no līgumiem ar klientiem.
32
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
OIK tiek iekļauta tirgotāja (mātessabiedrība – AS “Latvenergo”) un sadales sistēmas operatora (AS “Sadales tīkls”)
izrakstītajos rēķinos, ko klienti maksā kopā ar vienotajā rēķinā iekļauto patērēto elektroenerģiju un sadales vai
pārvades sistēmas pakalpojumiem. Sistēmas operatoriem ir pienākums iekasēt OIK ieņēmumus no klientiem
vai tirgotājiem un tālāk šos ieņēmumus pārskaitīt EPT. OIK pamatojas uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijas apstiprinātajiem tarifiem. Neesot ietekmei un kontrolei pār OIK, koncerns un mātessabiedrība uzskata
sevi par aģentu šajos darījumos. Tāpēc OIK, kas saņemta no galalietotājiem un pārskaitīta EPT, tiek atzīta peļņas
vai zaudējumu aprēķinā neto vērtībā, piemērojot aģenta uzskaites principu.
Sadales sistēmas un pārvades sistēmas pakalpojums (mātessabiedrība)
Mātessabiedrība sadales sistēmas operatora (SSO) un pārvades sistēmas operatora (PSO) vārdā iekļauj klientiem
izrakstītajos vienotajos rēķinos maksu par sadales sistēmas vai pārvades sistēmas pakalpojumiem un tālāk šīs
maksas pārskaita attiecīgi SSO vai PSO.
Sadales sistēmas pakalpojums un pārvades sistēmas pakalpojums pamatojas uz Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas apstiprinātajiem tarifiem. Mātessabiedrība uzskata sevi par aģentu šajos darījumos, tāpēc no
klientiem saņemtās un SSO un PSO pārskaitītās sadales sistēmas un pārvades sistēmas pakalpojumu maksas tiek
atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā neto vērtībā, piemērojot aģenta uzskaites principu.
Bruto summas, kas iekļautas rēķinos klientiem, piemērojot aģenta uzskaites
principu, un atzītas pēc neto principa enerģijas pārdošanas un ar to saistīto
pakalpojumu ieņēmumos
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Obligātā iepirkuma komponente 62 603 84 665 64 537 88 177
Sadales sistēmas pakalpojumi 23 478 12 641 171 200 184 915
Pārvades sistēmas pakalpojums 1 744 1 654 1 758 1 686
Apdrošināšanas starpniecība 579 – 578 –
KOPĀ ieņēmumi, kas atzīti pēc aģenta principa 88 404 98 960 238 073 274 778
Ieņēmumos neto efekts no aģenta uzskaites principa piemērošanas ir 0.
Uzskaites politika
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
Sadales sistēmas pieslēgumu maksa (koncerns)
Sadales sistēmas pieslēgumu maksa ir neatmaksājami avansa maksājumi, ko klienti maksā, lai nodrošinātu
pieslēgumu sadales tīklam, un šie maksājumi nav atšķirīgi izpildes pienākumi, jo tie ir saistīti ar sadales sistēmas
pakalpojumu. Pieslēgumu maksa daļēji sedz tās infrastruktūras izmaksas, kas nepieciešamas, lai pieslēgtu attiecīgo
klientu tīklam. Sadales sistēmas pieslēgumu maksa tiek aprēķināta, pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas noteikumiem.
Sadales sistēmas pieslēgumu maksas ieņēmumi sākotnēji tiek atzīti kā nākamo periodu ieņēmumi (līguma saistības)
un tiek atzīti aplēstajā komerciālo attiecību ar klientu perioda laikā – 20 gados (4. c III pielikums).
Ieņēmumi no citiem avotiem
Pārvades sistēmas aktīvu nomas pakalpojumi līdz 2020. gada 10. jūnijam (16. SFPS)
(koncerns, pārtraucamā darbība (30. pielikums))
Ieņēmumi no pārvades sistēmas aktīvu nomas tiek atzīti, pamatojoties uz pārvades sistēmas aktīvu nomas līgumā
noteikto nomas maksu, kas aprēķināta lineāri atbilstoši nomas līguma termiņam. Noslēgtie līgumi par pārvades
aktīvu nomu atbilst 16. SFPS, kuri pielietoti nomas ieņēmumu atzīšanai.
Pārvades sistēmas pieslēgumu maksa līdz 2020. gada 10. jūnijam (16. SFPS) (koncerns,
pārtraucamā darbība (30. pielikums))
Pārvades sistēmas pieslēgumu maksas tiek saņemtas kā nomnieka avansa maksājumi, pamatojoties uz nomas
līgumu, tiek atzītas pārskatā par finanšu stāvokli kā nākamo periodu ieņēmumi un, izmantojot lineāro metodi, tiek
amortizētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā visā aplēstajā nomas perioda laikā (4. f pielikums).
Pārvades sistēmas pieslēgumu maksas tiek atzītas, pamatojoties uz nepieciešamību veikt pieslēgumu pārvades
elektrotīklam pēc nomnieka pieprasījuma, kurš darbojas lietotāju vārdā. Par katru pieslēgumu maksu tiek noslēgta
atsevišķa vienošanās nomas pamatlīguma ietvaros. Pieslēgumu maksa daļēji nosedz izbūvējamās infrastruktūras
izmaksas un ir nepieciešama pārvades sistēmas lietotāja pieslēgšanai tīklam. Pārvades sistēmas pieslēgumu
pakalpojuma maksa tiek aprēķināta, pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes
apstiprināto metodiku.
Nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi no pieslēgumu
maksas 28 I, a 136 217 138 750 – –
Īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi no pieslēgumu
maksas 28 II, a 14 794 14 167 – –
Ilgtermiņa pārējie nākamo periodu ieņēmumi 28 I, a 802 863 802 863
Īstermiņa pārējie nākamo periodu ieņēmumi 28 II, a 237 924 67 813
KOPĀ saistības 152 050 154 704 869 1 676
Nākamo periodu ieņēmumu no pieslēgumu maksas kustība – koncerna līgumu
saistības no līgumiem ar klientiem (ilgtermiņa un īstermiņa daļa)
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārskata gada sākumā 154 704 157 094 1 676 940
Saņemtās pieslēgumu maksas par pieslēgumiem sadales
tīklam 28 12 556 10 749 – –
Saņemtās priekšapmaksas par līgumiem ar klientiem 28 – 808 – 808
Iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā (15 210) (13 947) (807) (72)
Pārskata gada beigās 152 050 154 704 869 1 676
33
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
7. Pārējie ieņēmumi
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Valsts kompensācija par garantēto atbalstu TEC par
uzstādīto elektrisko jaudu 4 g 23 990 23 990 23 990 23 990
Peļņa no ilgtermiņa finanšu ieguldījumu nodalīšanas 16 – – – 36 246
Nokavējuma naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi 2 536 2 060 1 803 1 483
Neto peļņa no pārdošanai turēto aktīvu un pamatlīdzekļu pārdošanas 1 167 1 123 1 321 1 026
Zaudējumu atlīdzības kompensācijas un apdrošināšanas atlīdzības 779 535 503 238
Citi saimnieciskās darbības ienākumi 956 1 024 129 194
KOPĀ pārējie ieņēmumi 29 428 28 732 27 746 63 177
8. Izejvielas un materiāli
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Enerģijas izmaksas:
Elektroenerģijas un ar to saistīto pakalpojumu izmaksas 369 388 154 667 180 864 50 433
Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma
izmaksas 29 a 73 747 71 054 3 053 957
Dabasgāzes un citu energoresursu izmaksas 259 160 117 185 248 699 111 151
Izmaksas / (ieņēmumi) no enerģijas nākotnes un cenu
mijmaiņas darījumu patiesās vērtības izmaiņām 24 I 13 373 (1 242) 13 642 (1 242)
715 668 341 664 446 258 161 299
Izejvielas, remontu un uzturēšanas izmaksas 24 459 27 597 12 212 12 585
KOPĀ izejvielas un materiāli 740 127 369 261 458 470 173 884
Būtisku pieaugumu galvenokārt ietekmēja ievērojami augstākas elektroenerģijas iepirkuma cenas, kā arī
dabasgāzes un CO
2
emisijas kvotu cenas. Koncerns un mātessabiedrība savās ražotnēs saražo mazāk
elektroenerģijas nekā tiek pārdots koncerna un mātessabiedrības klientiem. Iztrūkstošā daļa tika iegādāta
tirgū par augstāku cenu nekā fiksēts līgumos ar klientiem, kas negatīvi ietekmēja enerģijas izmaksas.
2021.gadā elektroenerģijas spot cena Latvijā bija vairāk nekā divarpus reizes augstāka nekā iepriekšējā
gadā. Dabasgāzes cena bija gandrīz piecas reizes augstāka, bet CO
2
emisijas kvotu vidējā cena bija vairāk
nekā divas reizes augstāka.
9. Personāla izmaksas
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Atlīdzība par darbu 78 564 79 457 34 359 34 603
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 17 918 18 733 7 952 8 182
Darba attiecību izbeigšanas izmaksas 3 719 1 783 392 275
Iemaksas pensiju plānā 4 739 3 612 2 014 1 571
Citi darba koplīgumā noteiktie pabalsti 1 121 1 040 462 370
Dzīvības apdrošināšanas izmaksas 553 1 613 234 656
Kapitalizētās personāla izmaksas (991) (267) – –
Personāla izmaksas kopā, ieskaitot turpināmās darbības
vadības atalgojumu 105 623 105 971 45 413 45 657
Vadības atalgojums, ieskaitot pārtraucamās darbības vadības
atalgojumu:
Atlīdzība par darbu 2 347 2 153 855 861
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 547 516 201 208
Darba attiecību izbeigšanas izmaksas 5 90 – 90
Iemaksas pensiju plānā 18 25 10 13
Dzīvības apdrošināšanas izmaksas 14 17 – 1
KOPĀ vadības atalgojums* 2 931 2 801 1 066 1 173
* Koncerna vadības atalgojums iekļauj koncerna sabiedrību valdes locekļu, mātessabiedrības padomes un uzraudzības institūcijas (Revīzijas komitejas) locekļu
atlīdzību (2020. gadā ieskaitot atlīdzību pārtraucamās darbības vadībai 160 tūkstošu EUR apmērā). Vadības atalgojums mātessabiedrības vadībai iekļauj
mātessabiedrības valdes, padomes un uzraudzības institūcijas (Revīzijas komitejas) locekļu atlīdzību.
Koncerns un mātessabiedrība darbinieku vārdā veic ikmēneša iemaksas slēgtā fiksētu iemaksu pensiju
plānā. Plānu pārvalda akciju sabiedrība “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds”, kurā koncernam ir 48,15 %
(mātessabiedrībai – 46,30 %) līdzdalība. Fiksētu iemaksu plāns ir plāns, saskaņā ar kuru koncernam
un mātessabiedrībai ir jāveic iemaksas plānā un tam nerodas papildu juridiskas vai prakses radītas
saistības veikt papildu maksājumus, ja nav pietiekamu līdzekļu, lai izmaksātu visus darbinieku pabalstus
par darbinieku sniegtajiem pakalpojumiem esošajā vai iepriekšējos periodos. Iemaksas tiek veiktas 5%
apmērā no katra pensiju plāna dalībnieka algas. Koncerns un mātessabiedrība atzīst iemaksas fiksētu
iemaksu plānā to izmaksas brīdī, kad darbinieks ir sniedzis pakalpojumus apmaiņā pret šīm iemaksām.
Darbinieku skaits
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Darbinieku skaits pārskata gada beigās 3 153 3 295 1 269 1 267
Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā 3 233 3 362 1 273 1 281
34
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
10. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārdošanas un klientu apkalpošanas izmaksas 35 649 7 526 31 267 5 444
Informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšana 5 693 5 667 5 359 5 338
Transporta izmaksas 5 308 5 022 1 710 1 643
Dabas aizsardzības un darba drošības izmaksas 8 424 9 394 7 284 8 223
Telpu un teritorijas uzturēšana 5 368 4 967 3 887 4 143
Nekustamā īpašuma un pamatlīdzekļu noma 84 201 54 137
Telekomunikāciju pakalpojumi 2 592 2 289 2 221 2 284
Nekustamā īpašuma nodoklis 980 979 699 964
Nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu 1 714 1 710 781 761
Revīzijas izmaksas 93 93 46 45
Finanšu aktīvu vērtības samazinājuma izmaiņas (27 382) (2 796) (27 129) (2 502)
Neto zaudējumi no pārdošanai turēto aktīvu un pamatlīdzekļu
pārdošanas 2 951 4 503 (349) 379
Citas izmaksas 8 610 9 442 5 543 4 500
KOPĀ pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 50 084 48 997 31 373 31 359
Revidenti papildus revīzijas pakalpojumiem 2021. gadā nav snieguši citus pakalpojumus (2020. gadā:
koncernam – 3 tūkstošu EUR apmērā un mātessabiedrībai – 2 tūkstošu EUR apmērā, kuru izmaksas
iekļautas pozīcijā “Citas izmaksas”).
11. Finanšu ieņēmumi un izmaksas
a) Finanšu ieņēmumi
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Procentu ieņēmumi 564 2 032 564 1 097
Procentu ieņēmumi no aizdevumiem saistītajām pusēm 994 – 10 276 11 578
Ieņēmumi no procentu likmju mijmaiņas darījumu
patiesās vērtības izmaiņām 24 316 – 326 –
Neto ieņēmumi no emitēto parāda vērtspapīru (obligāciju)
vērtības izmaiņām 111 93 111 93
Neto ieņēmumi no pārējo finanšu ieguldījumu atsavināšanas 94 – 94 –
Neto ieņēmumi no ārvalstu valūtas kursu svārstībām 31 – 30 –
KOPĀ finanšu ieņēmumi 2 110 2 125 11 391 12 768
b) Finanšu izmaksas
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Procentu izmaksas no aizņēmumiem no finanšu institūcijām 7 029 8 421 7 247 9 031
Emitēto parāda vērtspapīru (obligāciju) kupona procentu izmaksas 2 041 2 273 2 041 2 273
Aktīvu nomas procentu izdevumi 138 131 83 69
Kapitalizētās aizņēmumu procentu izmaksas 14 a (331) (479) (331) (479)
Neto zaudējumi no pārējo finanšu ieguldījumu atsavināšanas – 50 – 50
Neto zaudējumi no ārvalstu valūtas kursu svārstībām – 105 – 105
Citas finanšu izmaksas 193 275 176 244
KOPĀ finanšu izmaksas 9 070 10 776 9 216 11 293
12. Ienākuma nodoklis
Uzskaites politika
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Latvija
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts par sadalīto peļņu, kas radusies no 2018. gada 1. janvāra un par kuru
iepriekš nav aprēķināti nodokļi (atskaitot saņemtās dividendes no meitassabiedrībām), un nosacīti sadalīto peļņu.
Sadalītajai un nosacīti sadalītajai peļņai tiek piemērota 20 procentu nodokļu likme no bruto summas jeb 20/80 no
neto izmaksām. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā
kā izmaksas tajā pārskata periodā, kad attiecīgās dividendes pasludinātas, savukārt pārējiem nosacītās peļņas
objektiem – brīdī, kad izmaksas radušās pārskata gadā.
Lietuva
Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu tiek aprēķināts, piemērojot likumā spēkā esošo 15 % nodokļa
likmi. Uzņēmumu ienākuma nodokli veido par pārskata gadu aprēķinātais un atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi par pārskata gadu tiek aprēķināti par peļņu pirms nodokļiem, kas koriģēta
par noteiktiem neatskaitāmiem izdevumiem / neapliekamiem ieņēmumiem, atbilstoši attiecīgajai likumdošanai
piemērojot ar nodokli apliekamajam attiecīgajā taksācijas periodā gūtajam ienākumam nodokļa likmi 15 % apmērā.
Igaunija
Atbilstoši ienākuma nodokļa likumdošanai attiecīgā pārskata gada peļņa Igaunijā netiek aplikta ar ienākuma nodokli.
Ienākuma nodoklis tiek aprēķināts izmaksātajām dividendēm, papildus gūtiem labumiem, dāvanām, ziedojumiem,
reprezentācijas izmaksām, tieši ar saimniecisko darbību nesaistītajām izmaksām un transfertcenu korekcijām. Neto
dividendēm, kas izmaksātas no nesadalītās pelņas, tiek piemērota nodokļa likme 20/80 apmērā. Kopš 2019. gada
dividenžu maksājumiem ir iespējams piemērot nodokļa likmi 14/86. Šo labvēlīgāko nodokļu likmi var izmantot
dividenžu izmaksai līdz vidējai dividenžu izmaksai iepriekšējos trīs finanšu gados, kurai uzlikta nodokļu likme 20/80.
Aprēķinot vidējo dividenžu izmaksu par trim iepriekšējiem finanšu gadiem, 2018. gads bija pirmais, kas jāņem vērā.
Par dividendēm aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek uzskaitīts kā saistības un izmaksas tajā pārskata
periodā, kad tiek deklarētas izmaksātās dividendes, neatkarīgi no faktiskā izmaksas datuma vai perioda, par kuru
tiek izmaksātas dividendes.
Atliktais ienākuma nodoklis
Latvija un Igaunija
Atliktā nodokļa saistības tiek atzītas konsolidētajos finanšu pārskatos par meitassabiedrību nesadalīto peļņu, no kuras
sadalīšanas brīdī, kas notiks pārskatāmā nākotnē, tiks aprēķināts nodoklis. Citi atliktā ienākuma nodokļa aktīvi un
saistības netiek atzītas.
Lietuva
Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām
starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Atliktā ienākuma nodokļa
aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies,
pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm. Gadījumos, kad kopējais atliktā ienākuma nodokļa
aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatā tikai tad, kad ir ticams, ka attiecīgajam
koncerna uzņēmumam būs pietiekams ar nodokli apliekams ienākums, pret kuru varēs segt pagaidu atšķirības.
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Uzņēmumu ienākuma nodoklis pārskata gadā 6 832 8 160 – –
Atliktais ienākuma nodoklis no paredzamās meitassabiedrību peļņas
sadales (3 446) (1 926) – –
Atliktais ienākuma nodoklis, kas saistīts ar pagaidu atšķirībām (79) – – –
KOPĀ uzņēmumu ienākuma nodoklis 3 307 6 234 – –
35
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
13. Nemateriālie ieguldījumi
a) Nemateriālie ieguldījumi
Uzskaites politika
Nemateriālie ieguldījumi sākotnēji tiek uzskaitīti iegādes vērtībā. Turpmāk pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālie
ieguldījumi tiek atzīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un uzkrātos zaudējumus vērtības samazinājumam.
Izveidošanas izmaksas tiek atzītas pārskatā par finanšu stāvokli nemateriālajos ieguldījumos un tiek novērtēti izmaksu
vērtībā, līdz nemateriālie ieguldījumi tiek izveidoti un saņemti.
Lietošanas tiesības, licences un datorprogrammas tiek uzskaitītas iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un uzkrāto
vērtības samazinājumu. Amortizācija tiek aprēķināta pēc lineārās metodes, lai norakstītu lietošanas tiesību, licenču un
datorprogrammu iegādes vērtību to lietderīgās izmantošanas periodā. Datorprogrammu izstrādes izmaksas, kas atzītas kā
aktīvi, tiek amortizētas to lietderīgās izmantošanas laikā, kas nepārsniedz līgumā noteikto lietošanas termiņu, vai 5 gados.
Pieslēgumu lietošanas tiesības ir maksājums par tiesībām lietot pārvades vai sadales sistēmas elektrotīklu. Pieslēgumu
lietošanas tiesības tiek uzskaitītas to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un uzkrātos zaudējumus no vērtības
samazināšanās, kas tiek aprēķināta pēc lineārās metodes, lai norakstītu pieslēgumu lietošanas tiesību sākotnējo vērtību
līdz to atlikušajai vērtībai visā aplēstajā komerciālo attiecību ar pakalpojuma sniedzēju (pieslēgumu ierīkotāju) laikā.
Nemateriālā vērtība sākotnēji tiek novērtēta iegādes vērtībā. Ja iegādāto neto aktīvu patiesā vērtība pārsniedz kopējo
nodoto atlīdzību, Koncerns un mātessabiedrība atkārtoti novērtē, vai tā ir pareizi identificējusi visus iegādātos aktīvus un
visas pārņemtās saistības, un pārskata procedūras, kas izmantotas, lai novērtētu iegādes datumā atzīstamās summas.
Ja pārvērtēšanas rezultātā iegūto neto aktīvu patiesā vērtība joprojām pārsniedz kopējo nodoto atlīdzību, ieņēmumi tiek
atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālā vērtība tiek novērtēta iegādes vērtībā, atskaitot uzkrātos zaudējumus no vērtības
samazināšanās. Vērtības samazināšanās pārbaudes nolūkos uzņēmējdarbības apvienošanā iegūtā nemateriālā vērtība
sākot no iegādes datuma tiek attiecināta uz katru Koncerna un mātessabiedrības naudu ienesošo vienību, kas,
domājams, gūs labumu no uzņēmējdarbības apvienošanas, neatkarīgi no tā, vai uz šīm naudu ienesošām vienībām ir
attiecināti citi iegādātā uzņēmuma aktīvi vai saistības.
EUR'000
Koncerns Mātessabiedrība
Nemateriālā
vērtība
Lietošanas
tiesības un
licences
CO
2
emisijas
kvotas
Datorpro-
grammas
Izveidošanas
izmaksas
KOPĀ Lietošanas
tiesības un
licences
CO
2
emisijas
kvotas
Datorpro-
grammas
Izveidošanas
izmaksas
KOPĀ
2019. gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība – 2 507 11 024 50 487 148 64 166 10 797 11 024 47 467 148 69 436
Uzkrātā amortizācija – (2 375) – (39 204) – (41 579) (5 474) – (37 851) – (43 325)
Atlikusī vērtība – 132 11 024 11 283 148 22 587 5 323 11 024 9 616 148 26 111
2020. gads
Iegādāts – – 9 547 – 4 805 14 352 – 9 547 – 4 269 13 816
Pārgrupēts – 641 – 4 219 (4 860) – 3 – 4 216 (4 219) –
Norakstīts – – (17 414) – – (17 414) – (17 414) – – (17 414)
Pārklasificēts uz īstermiņa nemateriālajiem ieguldījumiem – – (3 157) – – (3 157) – (3 157) – – (3 157)
Aktīvu vērtības samazinājums – – – (81) – (81) – – (81) – (81)
Aprēķinātā amortizācija – (1 683) – (2 898) – (4 581) (460) – (2 622) – (3 082)
Atzītas lietošanas tiesības pēc pārtraucamās darbības
nodalīšanas* – 38 100 – – 222 38 322 – – – – –
Atlikusī vērtība 2020. gada 31. decembrī – 37 190 – 12 523 315 50 028 4 866 – 11 129 198 16 193
2020. gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība – 58 173 – 52 617 315 111 105 10 800 – 49 593 198 60 591
Uzkrātā amortizācija – (20 983) – (40 094) – (61 077) (5 934) – (38 464) – (44 398)
Atlikusī vērtība – 37 190 – 12 523 315 50 028 4 866 – 11 129 198 16 193
2021. gads
Iegādāts 2 546 – – – 6 907 9 453 – – – 4 321 4 321
Pārgrupēts – 2 444 – 4 095 (6 539) – 17 – 4 002 (4 019) –
Norakstīts – – – (81) – (81) – – (81) – (81)
Aktīvu vērtības samazinājums – – – 81 – 81 – – 81 – 81
Aprēķinātā amortizācija – (3 000) – (2 924) – (5 924) (459) – (2 649) – (3 108)
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. decembrī 2 546 36 634 – 13 694 683 53 557 4 424 – 12 482 500 17 406
2021. gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība 2 546 60 617 – 56 449 683 120 295 10 817 – 53 370 500 64 687
Uzkrātā amortizācija – (23 983) – (42 755) – (66 738) (6 393) – (40 888) – (47 281)
Atlikusī vērtība 2 546 36 634 – 13 694 683 53 557 4 424 – 12 482 500 17 406
* Līdz 2020.gada 10.jūnijam AS “Latvijas elektriskie tīkli” bija Latvenergo koncerna sabiedrība, kas nodrošināja pieslēgumu pārvades tīklam izbūvi, un pieslēgumu lietošanas tiesības koncerna ietvaros tika izkļautas, veicot konsolidāciju
36
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
b) Īstermiņa nemateriālie ieguldījumi (CO
2
emisijas kvotas)
Uzskaites politika
CO
2
emisijas kvotas (vai tiesības) tiek atzītas un turpmāk novērtētas iegādes vērtībā, kad koncerns vai
mātessabiedrība ir ieguvusi kontroli pār tām. No valdības bez maksas saņemtās emisijas tiesības tiek atzītas
nulles vērtībā. Tajos gadījumos, ja no valdības bez maksas saņemto CO
2
emisijas kvotu skaits ir mazāks par
izmantošanai nepieciešamo emisijas kvotu skaitu, koncerns un mātessabiedrība veic papildu kvotu iegādi.
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Kvotu skaits Kvotu skaits Kvotu skaits Kvotu skaits
Pārskata gada sākumā 977 325 1 784 364 958 122 1 688 912
Bez atlīdzības saņemtās kvotas* 8 664 125 103 – 112 769
Iegādātās kvotas 1 105 000 375 000 1 105 000 375 000
Norakstītās verificētās kvotas (837 120) (1 227 142) (831 270) (1 218 559)
Pārdotās kvotas (5 000) (80 000) – –
Pārskata gada beigās 1 248 869 977 325 1 231 852 958 122
tai skaitā aplēstās izmantotās kvotas pārskata gadā
(neverificētas) (834 267) (812 710) (834 267) (812 710)
Pieejamās kvotas gada beigās 414 602 164 615 397 585 145 412
* Emisijas kvotu skaits, ko atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” un pamatojoties uz Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
rīkojumiem koncerns un mātessabiedrība saņēmusi no valdības bez maksas. Tādēļ to uzskaites vērtība 2021. gada 31. decembrī noteikta nulles vērtībā
(31/12/2020: nulle).
Īstermiņa nemateriālie ieguldījumi
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Atlikusī vērtība pārskata gada sākumā 3 157 – 3 157 –
Iegādāts 64 500 – 64 500 –
Norakstīts (43 391) – (43 391) –
Pārklasificēts no ilgtermiņa nemateriālajiem
ieguldījumiem – 3 157 – 3 157
Atlikusī vērtība pārskata gada beigās 24 266 3 157 24 266 3 157
14. Pamatlīdzekļi
a) Pamatlīdzekļi
Uzskaites politika
Pamatlīdzekļi sākotnēji tiek uzskaitīti iegādes vērtībā. Pēc sākotnējās uzskaites pamatlīdzekļi tiek uzrādīti sākotnējā
vērtībā vai pārvērtētajā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu, ja tādi ir.
Pamatlīdzekļu iegādes izmaksas veido iegādes cena, transportēšanas izmaksas, uzstādīšanas un citas tiešās
izmaksas, kas attiecināmas uz iegādi vai ieviešanu. Pašu izveidotu pamatlīdzekļu izmaksas ietver materiālu
izmaksas, pakalpojumu un darbaspēka izmaksas. Turpmākajos periodos radušās izmaksas tiek iekļautas aktīva
uzskaites vērtībā vai arī atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, ja no tām ir sagaidāmi nākotnes ekonomiskie labumi
koncernam vai mātessabiedrībai un aktīva izmaksas var ticami noteikt. Visas pārējās remonta un uzturēšanas
izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā to rašanās brīdī.
Ja pamatlīdzekļa komponentēm (sastāvdaļām) ir atšķirīgi lietderīgās izmantošanas laiki un šo komponenšu
(sastāvdaļu) iegādes vērtības ir būtiskas attiecībā pret pamatlīdzekļa vērtību, tad tās uzskaita pa pamatlīdzekļa
komponentēm (sastāvdaļām).
Zeme netiek pakļauta nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes,
lai norakstītu katra pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību līdz tā atlikušajai vērtībai visā tā lietderīgās izmantošanas laikā
šādā veidā:
Aktīvu atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas laiki tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti
katra pārskata gada beigās. Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo
vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību
un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Ja tiek pārdoti pārvērtētie pamatlīdzekļi, attiecīgās summas no pārvērtēšanas rezerves tiek pārklasificētas uz
iepriekšējo periodu nesadalīto peļņu.
Nepabeigtā celtniecība tiek uzskaitīta sākotnējā vērtībā, un tā atspoguļo pamatlīdzekļu izveidošanas un
nepabeigto celtniecības objektu izmaksas. Sākotnējā vērtībā ietilpst celtniecības un montāžas izmaksas un
citas ar pamatlīdzekļa izveidi saistītās tiešās izmaksas. Vispārējās un specifiskās aizņēmumu izmaksas, kas tieši
attiecas uz atbilstošo aktīvu, tiek pievienotas šo aktīvu izveidošanas vai iegādes izmaksām līdz brīdim, kad šie
aktīvi faktiski būs gatavi paredzamajai izmantošanai. Aizņēmumu izmaksas veido procenti un citas izmaksas,
kas koncernam un mātessabiedrībai rodas saistībā ar aizņēmumu saņemšanu. Aizņēmumu izmaksas tiek
kapitalizētas uz pamatlīdzekļiem proporcionāli pamatlīdzekļu nepabeigtās celtniecības izmaksu summai izbūves
laikā. Nepabeigtajai celtniecībai nolietojums netiek aprēķināts, iekams attiecīgie aktīvi nav pabeigti un nodoti
ekspluatācijā, vērtības samazināšanās tests tiek veikts gadījumos, kad ir indikācijas par vērtības samazināšanos,
individuāli vai naudu ienesošās vienības līmenī. Jebkuri identificētie zaudējumi no vērtības samazināšanās ir
novērtēti kā starpība starp uzskaites vērtību un atgūstamo vērtību, kas ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās
vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas un tā lietošanas vērtības.
Koncerns un mātessabiedrība tādus ilgtermiņa aktīvus, kuru uzskaites vērtība tiks atgūta no pārdošanas darījuma
drīzāk nekā no aktīva lietošanas, klasificē kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus. Pārdošanai turētie ilgtermiņa
aktīvi tiek novērtēti zemākajā vērtībā no uzskaites vērtības un patiesās vērtības, kas samazināta par pārdošanas
izmaksām.
Pārgrupēšana no (vai uz) pamatlīdzekļiem uz ieguldījumu īpašumu (vai no) tiek veikta tikai tad, ja mainās to
lietojums. Veicot pārgrupēšanu no ieguldījumu īpašuma uz īpašnieka izmantotu īpašumu, paredzamās izmaksas
turpmākai uzskaitei ir patiesā vērtība lietošanas izmaiņu datumā. Ja īpašnieka izmantots īpašums kļūst par
ieguldījumu īpašumu, Koncerns un mātessabiedrība uzskaita šādu īpašumu saskaņā ar pamatlīdzekļos noteikto
politiku līdz lietošanas veida maiņas datumam.
Pamatlīdzekļu veidi
Aplēstais lietderīgās
izmantošanas periods
gados
Ēkas un inženierbūves 15 – 100
Hidroelektrostaciju aktīvi:
- hidroelektrostaciju ēkas un inženierbūves 25 – 100
- hidroelektrostaciju tehnoloģiskās iekārtas un ierīces 10 – 40
Pārvades sistēmas elektrolīnijas un elektroiekārtas (līdz 2020. gada 10. jūnijam):
- elektrolīnijas 20 – 50
- transformatoru apakšstaciju elektroiekārtas 12 – 40
Sadales sistēmas elektrolīnijas un elektroiekārtas:
- elektrolīnijas 30 – 50
- transformatoru apakšstaciju elektroiekārtas 30 – 35
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces 3 – 40
Pārējie pamatlīdzekļi 2 – 25
37
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Pamatlīdzekļu uzskaites vērtības un to izmaiņas pa grupām, ieskaitot pārvērtēto kategoriju grupas, ir šādas:
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
Zeme, ēkas
un inženier-
būves
Hidro-
elektro-
staciju aktīvi
Sadales
sistēmas
elektrolīnijas
un elektro-
iekārtas
Pārvades
sistēmas
elektrolīnijas
un elektro-
iekārtas
Tehno-
loģiskās
iekārtas un
ierīces
Pārējie
pamat-
līdzekļi
Nepabeigtā
celtniecība
KOPĀ
pamat-
līdzekļi
Zeme, ēkas
un inženier
būves
Hidro-
elektro-
staciju
aktīvi
Tehno-
loģiskās
iekārtas un
ierīces
Pārējie
pamat-
līdzekļi
Nepabeigtā
celtniecība
KOPĀ
pamat-
līdzekļi
2019. gada 31. decembrī
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība 456 257 2 050 409 2 921 846 – 637 869 157 052 99 802 6 323 235 341 761 2 050 409 612 341 105 335 76 199 3 186 045
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums (254 582) (1 267 432) (1 410 073) – (528 854) (103 992) (5 357) (3 570 290) (202 471) (1 267 433) (516 306) (85 779) (5 055) (2 077 044)
Atlikusī vērtība 201 675 782 977 1 511 773 – 109 015 53 060 94 445 2 752 945 139 290 782 976 96 035 19 556 71 144 1 109 001
Gads, kas beidzās 2020. gada 31.decembrī
Iegādāts (866) – – – – (80) 164 997 164 051 – – – – 46 730 46 730
Pārgrupēts 5 480 21 119 78 177 2 923 26 262 15 046 (149 007) – 2 585 21 120 26 097 6 198 (56 000) –
Pārklasificēts (uz) / no ieguldījuma īpašumiem,
neto (477) – – – – – – (477) 2 427 – – – – 2 427
Pārklasificēts uz ilgtermiņa aktīvi pārdošanai – – – – (21) (22) – (43) – – – (1) – (1)
Norakstīts (364) (4) (5 340) (33) (201) (42) (417) (6 401) (299) (4) (195) (236) (741) (1 475)
Ieguldījums cita uzņēmuma pamatkapitālā
(16.pielikums) – – – – – – – – (2 449) – (15) (503) – (2 967)
Aktīvu vērtības palielinājums pārvērtēšanas
rezultātā – – 96 264 – – – – 96 264 – – – – – –
Apvērsts vērtības samazinājums pārvērtēšanas
rezultātā – – 8 660 – – – – 8 660 – – – – – –
Aktīvu vērtības samazinājums (14 d I pielikums) (3 037) – – – (4 465) – 373 (7 129) (3 037) – (4 465) – 386 (7 116)
Nolietojums (14 051) (25 612) (65 945) (10 958) (34 552) (12 439) – (163 557) (9 667) (25 612) (33 161) (6 589) – (75 029)
Pārtraucamās darbības aktīvu vērtības
izmaiņas* 2 722 – – 8 068 9 (1 929) (25 857) (16 987) – – – – – –
Atlikusī vērtība 2020. gada 31. decembrī 191 082 778 480 1 623 589 – 96 047 53 594 84 534 2 827 326 128 850 778 480 84 296 18 425 61 519 1 071 570
2020. gada 31. decembrī
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība 426 279 2 045 830 3 006 885 – 649 011 156 217 89 518 6 373 740 341 001 2 045 830 623 104 101 718 66 188 3 177 841
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums (235 197) (1 267 350) (1 383 296) – (552 964) (102 623) (4 984) (3 546 414) (212 151) (1 267 350) (538 808) (83 293) (4 669) (2 106 271)
Atlikusī vērtība 191 082 778 480 1 623 589 – 96 047 53 594 84 534 2 827 326 128 850 778 480 84 296 18 425 61 519 1 071 570
Gads, kas beidzās 2021. gada 31.decembrī
Iegādāts – – – – 4 969 – 112 286 117 255 – – – – 25 203 25 203
Ieguldīts pamatkapitālā 20 – – – – – – 20 20 – – – – 20
Pārgrupēts 10 457 23 096 83 272 – 7 285 14 320 (138 430) – 7 442 23 096 7 205 5 553 (43 296) –
Pārklasificēts (uz) / no ieguldījuma īpašumiem,
neto (3 182) – – – – – – (3 182) (692) – – – – (692)
Pārklasificēts uz ilgtermiņa aktīvi pārdošanai (27) – – – – (78)
– (105) (20) – – – – (20)
Norakstīts (34) (69) (5 197) – (43) (74) (39) (5 456) (84) (69) (42) (136) (20) (351)
Apvērsts aktīvu vērtības samazinājums (14 d I
pielikums) 9 187 – – – 27 537 – 4 699 41 423 9 187 – 27 537 – 4 669 41 393
Nolietojums (13 120) (25 157) (70 241) – (30 913) (11 196) – (150 627) (9 587) (25 157) (29 655) (5 751) – (70 150)
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. decembrī 194 383 776 350 1 631 423 – 104 882 56 566 63 050 2 826 654 135 116 776 350 89 341 18 091 48 075 1 066 973
2021. gada 31. decembrī
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība 427 180 2 044 719 3 031 424 – 661 828 168 431 63 334 6 396 916 346 175 2 044 719 630 116 101 775 48 075 3 170 860
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums (232 797) (1 268 369) (1 400 001) – (556 946) (111 865) (284) (3 570 262) (211 059) (1 268 369) (540 775) (83 684) – (2 103 887)
Atlikusī vērtība 194 383 776 350 1 631 423 – 104 882 56 566 63 050 2 826 654 135 116 776 350 89 341 18 091 48 075 1 066 973
* Līdz 2020.gada 10.jūnijam AS “Latvijas elektriskie tīkli” bija Latvenergo koncerna sabiedrība, kas bija pārvades sistēmas aktīvu īpašnieks un nodrošināja pārvades tīkla izbūvi. Vērtības izmaiņas ietver pamatlīdzekļu iegādes, norakstīšanu un nolietojumu.
38
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Aktīvu vērtības samazinājums vai tā apvērsums ir iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā “Nemateriālo
ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums”.
2021. gada 31. decembrī pilnībā nolietoto, bet joprojām izmantoto pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība
ir 305 295 tūkstoši EUR (31/12/2020: 354 967 tūkstoši EUR) un mātessabiedrības pilnībā nolietoto,
bet joprojām izmantoto pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība ir 277 392 tūkstoši EUR (31/12/2020:
270456tūkstošiEUR).
2021. gadā mātessabiedrībā un koncernā ir kapitalizētas aizņēmumu procentu izmaksas 331 tūkstošaEUR
apmērā (2020. gadā: 479 tūkstoši EUR) (11. pielikums). Aizņēmumu procentu izmaksu kapitalizācijas
likme bija 1,45 % (2020. gadā: 1,58 %).
Informācija par koncernā ieķīlātiem pamatlīdzekļiem atklāta 23. I pielikumā.
b) Ieguldījuma īpašumi
Uzskaites politika
Ieguldījuma īpašumi ir zeme vai ēkas vai ēku daļas, kas ir koncerna vai mātessabiedrības īpašumā un tiek izmantotas,
lai iegūtu ieņēmumus no to iznomāšanas vai vērtības pieauguma, nevis piegādājamo preču vai pakalpojumu
ražošanai, vai administratīviem mērķiem, vai arī pārdošanai komercdarbībā pieņemtajā kārtībā. Ieguldījuma
īpašums rada naudas plūsmas neatkarīgi no citiem uzņēmuma turētiem aktīviem. Sākotnēji ieguldījuma īpašumi
tiek atzīti un pēc tam uzskaitīti iegādes vērtībā, no kuras atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājuma
zaudējumi. Izmantotās nolietojuma normas ir atbilstošas attiecīgo pamatlīdzekļu kategoriju aplēstajam lietderīgās
izmantošanas periodam – no 15 līdz 80 gadiem.
EUR'000
Koncerns Mātessabiedrība
Ieguldījuma īpašumi, kas
paredzēti atsavināšanai
Ieguldījuma īpašumi
iznomāšanai*
Ieguldījuma īpašumi, kas
paredzēti atsavināšanai
Ieguldījuma īpašumi KOPĀ
2021 2020 2021 2020 2021 2020 2021 2020
Sākotnējā vērtība gada sākumā 1 455 910 4 005 64 377 1 427 876 5 432 65 253
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums (943) (609) (1 155) (25 209) (943) (609) (2 098) (25 818)
Atlikusī vērtība gada sākumā 512 301 2 850 39 168 484 267 3 334 39 435
Pārklasificēts no / (uz) pamatlīdzekļiem citu uzņēmumu (16. pielikums) 3 182 477 (766) (2 904) 1 458 477 692 (2 427)
Norakstīts (18) (6) – (24) (18) (6) (18) (30)
Ieguldījums cita uzņēmuma pamatkapitālā – – – (32 333) – – – (32 333)
Pārdots (348) (260) – (840) (348) (254) (348) (1 094)
Aprēķinātā amortizācija (12) – (58) (217) – – (58) (217)
Sākotnējā vērtība gada beigās 3 807 1 455 2 700 4 005 1 861 1 427 4 561 5 432
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums gada beigās (491) (943) (674) (1 155) (285) (943) (959) (2 098)
Atlikusī vērtība gada beigās 3 316 512 2 026 2 850 1 576 484 3 602 3 334
* Sadales un pārvades sistēmai piekrītošais nekustamais īpašums un pamatlīdzekļi
Koncerns un mātessabiedrība piemēro izmaksu metodi, lai novērtētu ieguldījuma īpašumus. Zeme vai ēkas,
vai ēku daļas, kuras ir koncerna vai mātessabiedrības īpašumā un tiek izmantotas, lai iegūtu ieņēmumus no to
iznomāšanas vai vērtības pieauguma, nekā lai izmantotu tās piegādājamo preču vai pakalpojumu ražošanai
vai administratīviem mērķiem, vai arī pārdošanai komercdarbībā pieņemtajā kārtībā, atbilstoši koncerna
vai mātessabiedrības vadības pieņemtajiem lēmumiem, sākotnēji tiek atzītas kā ieguldījuma īpašumi un
uzskaitītas iegādes vērtībā, no kuras atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājuma zaudējumi.
c) Pamatlīdzekļu pārvērtēšana
Uzskaites politika
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek veikta ar pietiekamu regularitāti, lai nodrošinātu, ka pārvērtēšanai pakļauto
pamatlīdzekļu uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no vērtības, kāda tiktu noteikta, novērtējot tos patiesajā vērtībā
pārskata perioda beigās.
Regulāri, bet ne retāk kā reizi 5 gados tiek pārvērtēti hidroelektrostaciju, pārvades sistēmas un sadales sistēmas
aktīvi (pamatlīdzekļi):
a) Hidroelektrostaciju aktīvi:
y hidroelektrostaciju ēkas un inženierbūves,
y hidroelektrostaciju tehnoloģiskās iekārtas un ierīces;
b) Pārvades sistēmas elektrolīnijas un elektroiekārtas (līdz 2020. gada 10. jūnijam):
y elektrolīnijas,
y transformatoru apakšstaciju elektroiekārtas;
c) Sadales sistēmas elektrolīnijas un elektroiekārtas:
y elektrolīnijas,
y transformatoru apakšstaciju elektroiekārtas.
Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek atzīts visaptverošo ienākumu pārskatā kā “Ilgtermiņa aktīvu
pārvērtēšanas rezerves” izmaiņas pašu kapitālā. Ja pārvērtēšanas rezultātā ir radies vērtības samazinājums, tas
vispirms tiek norakstīts no iepriekšējos gados visaptverošos ienākumos vērtības pieauguma, ja samazinājums
pārsniedz pārvērtēšanas rezervi, tad pārsniegums tiek atzīts pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Pārvērtēšanas datumā sākotnējo uzskaites vērtību un uzkrāto nolietojumu palielina vai samazina proporcionāli aktīva
uzskaites vērtības izmaiņām tā, lai aktīva uzskaites vērtība pēc pārvērtēšanas būtu vienāda ar tā pārvērtēto vērtību.
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezervi samazina un pārnes uz nesadalīto peļņu brīdī, kad pārvērtētais pamatlīdzeklis
tiek norakstīts vai atsavināts.
Pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs, ieguldīt pamatkapitālā, izlietot zaudējumu segšanai, ieskaitīt citās
rezervēs, ne arī izmantot citiem mērķiem.
39
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Pārvērtēto pamatlīdzekļu kategoriju grupu uzskaites vērtības salīdzinājumā, ja tos uzskaitītu iegādes
vērtībā, ir šādas:
EUR’000
Koncerns
Pārvērtēto pamatlīdzekļu grupas
Hidroelektro-
staciju aktīvi
(mātes-
sabiedrība)
Sadales
sistēmas
elektrolīnijas
un elektro-
iekārtas
KOPĀ
pārvērtētie
pamatlīdzekļi
PĀRVĒRTĒTĀ VĒRTĪBĀ
2021. gada 31. decembrī
Pārvērtētā vērtība 2 044 719 3 031 424 5 076 143
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums (1 268 369) (1 400 001) (2 668 370)
Atlikusī vērtība 776 350 1 631 423 2 407 773
2020. gada 31. decembrī
Pārvērtētā vērtība 2 045 830 3 006 885 5 052 715
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums (1 267 350) (1 383 296) (2 650 646)
Atlikusī vērtība 778 480 1 623 589 2 402 069
IEGĀDES VĒRTĪBĀ
2021. gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība 453 213 1 531 323 1 984 536
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums (191 691) (518 820) (710 511)
Atlikusī vērtība 261 522 1 012 503 1 274 025
2020. gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība 432 117 1 518 927 1 951 044
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums (182 739) (512 629) (695 368)
Atlikusī vērtība 249 378 1 006 298 1 255 676
Hidroelektrostaciju aktīvi tika pārvērtēti 2017.gadā. Pārvērtēšanu veica neatkarīgs, licencēts eksperts,
izmantojot ieņēmumu metodi un izmaksu aizvietošanas metodi. Ieņēmumu metodes pamatā ir dati
par vidējo ilggadējo ūdens pieteci katrā HES, biržas (Nordpool spot) elektroenerģijas cenu prognoze,
vēsturisko ražošanas un ar saimniecisko darbību saistītu izmaksu analīze un izmaksu prognoze nākotnē,
balstoties uz publiski pieejamiem valsts statistikas datiem, kapitālieguldījumu prognoze, neto naudas
plūsmas prognoze, kā arī diskonta un kapitalizācijas likmes aprēķins, izmantojot vidējā svērtā kapitāla
izmaksas (WACC) aprēķina formulu, balstoties uz tirgus datiem.
Ņemot vērā to, ka aplēstās aktīvu aizvietošanas izmaksas pārsniedza vērtību, kas noteikta pēc ienākumu
metodes, katra hidroelektrostacijas pamatlīdzekļa vērtība tika samazināta, lai atzītu ekonomisko
nolietojumu. Izmaksu aizvietošanas vērtība tika noteikta atbilstoši pamatlīdzekļu tehniskajiem parametriem,
šodienas tehniskajām prasībām un nepieciešamā funkcionālā analoga aizvietošanas izmaksām, atskaitot
fizisko, funkcionālo un ekonomisko nolietojumu.
Aktīvu vērtēšanā izmantotā nominālā pirmsnodokļu diskonta likme ir 7,5 %. Ja pirmsnodokļu
likme palielinātos par 0,1 % tad pārvērtēto hidroelektrostaciju aktīvu vērtība samazinātos par
17686tūkstošiemEUR (2020: par 45 938 tūkstošiem EUR). Ja pirmsnodokļu likme samazinātos par 0,1
% tad pārvērtēto hidroelektrostaciju aktīvu vērtība palielinātos par 18 279 tūkstošiemEUR (2020: par 48
308 tūkstošiem EUR). Ja elektroenerģijas cenas palielinās par 1 %, tad aktīvu vērtība palielinās par 22
406 tūkstošiem EUR (2020: par 27 665 tūkstošiem EUR), ja cenas samazinās par 1%, tad aktīvu vērtības
samazināsies par 22 406 tūkstošiem EUR (2020: par 27 665 tūkstošiem EUR).
Ņemot vērā īpašo situāciju gada beigās, kad inženierbūvju izmaksu pieaugums vismaz 2 ceturkšņus pēc
kārtas kopš iepriekšējās pārvērtēšanas pārsniedza 10 %, paredzot, ka inženierbūvju būvniecības izmaksu
pieaugums ilgstošā laika periodā varētu saglabāties būtisks un ilgstošs, kā rezultātā varētu būt būtiski
lielāka hidroelektrostaciju vērtība, un attiecīgi 2022. gadā būs pagājis 5 gadu cikls, tad 2022.gada februārī
ir uzsākts pārvērtēšanas process. Ņemot vērā, ka pārvērtēšanas process ir komplekss un sarežģīts,
pārvērtēšanā ir iesaistīti neatkarīgi, ārēji, sertificēti vērtēšanas eksperti.
Sadales sistēmas elektroiekārtas tika pārvērtētas pēc stāvokļa uz 2020. gada 1. aprīli, kā rezultātā
uzskaites vērtība palielinājās par 30 739 tūkstošiem EUR, kur 30 870 tūkstoši EUR atzīti ilgtermiņa aktīvu
pārvērtēšanas rezervē pašu kapitāla sastāvā (skatīt 21. pielikumu), savukārt vērtības samazinājums
131tūkstoša EUR apmērā atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Veicot elektroiekārtu pārvērtēšanu, vērtētājs izmantoja izmaksu pieeju un izvērtēja, kā mainījušās minēto
pamatlīdzekļu aizvietošanas vai atjaunošanas izmaksu komponentes kopš iepriekšējās pārvērtēšanas.
Pamatlīdzekļu apakšgrupu vērtības tika indeksētas pa izmaksu komponentēm. Materiālu izmaksas
indeksētas atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par cenu izmaiņām vai AS “Sadales tīkls” sniegto
informāciju par izbūves/izveides izmaksām no veiktajiem iepirkumiem pēdējo 12 mēnešu laikā. Savukārt
darba samaksas komponente tika indeksēta, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par
darba samaksas pieaugumu attiecīgajā periodā. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem laikā kopš
iepriekšējās pārvērtēšanas darbaspēka izmaksu pieaugums (pret iepriekšējo periodu) bijis robežās no 1,47%
līdz 9,51 % gadā un materiālu cenu izmaiņas bijušas robežās no -4,28 % līdz 2,7 % gadā. Materiāliem, kuru
vērtības noteikšanai izmantota AS “Sadales tīkls” sniegtā informācija, cenu izmaiņas laikā kopš iepriekšējās
pārvērtēšanas bijušas robežās no -12,65 % līdz 11,2 %. Pēc aplēstās aizvietošanas vai atjaunošanas
vērtības noteikšanas vērtētājs katram pamatlīdzeklim aplēsa tā fizisko un funkcionālo nolietojumu.
Sadales sistēmas elektrolīnijas pārvērtētas pēc stāvokļa 2021. gada 1. janvārī, un pārvērtēšanas
rezultāts atzīts 2020. gada finanšu pārskatos kā koriģējošs notikums, kā rezultātā uzskaites vērtība
palielinājās par 74 185 tūkstošiem EUR, kur 65 394 tūkstoši EUR atzīti ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas
rezervē pašu kapitāla sastāvā (skatīt 21. pielikumu), bet iepriekš atzītais vērtības samazinājums apvērsts
8791 tūkstoša EUR apmērā un atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā pozīcijā “Nemateriālo ieguldījumu,
pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums”.
Veicot elektrolīniju pārvērtēšanu, ārējais vērtētājs izmantoja izmaksu pieeju, nosakot AS “Sadales tīkls”
elektrotīklu izbūvei izmantoto elektrolīniju kontroltāmes izmaksu pozīciju vērtības. Kontroltāme ir tāme
elektrolīniju izbūves vai rekonstrukcijas mediānas objektam, kas atbilst cenas mediānas vērtībai katrā
elektrolīniju (pamatlīdzekļu) grupā, neņemot vērā izbūves izmaksu ekstrēmus. Aizvietošanas izmaksu
aprēķinā kontroltāmju izmaksu pozīcijas izcenotas atbilstoši tirgus cenām 2021. gada 1. janvārī. Tika
noteiktas 1 km elektrolīniju sākotnējās aizvietošanas vērtības pa elektrolīniju grupām, pa reģioniem,
teritorijas apdzīvotības līmeņiem. Kā tirgus cenu avoti tika izmantotas specializētās tāmētāju datu bāzes,
citu būvdarbu pasūtītāju un būvkomersantu tāmes Latvijā, kas attiecināmas uz vērtēšanas datumu. Pēc
aplēstās aizvietošanas vai atjaunošanas vērtības noteikšanas vērtētājs katram pamatlīdzeklim aplēsa tā
fizisko un funkcionālo nolietojumu. Pārskata gadā vadība ir veikusi aplēšu maiņu atlikušajam lietderīgās
40
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
lietošanas laikam tām sadales sistēmas elektrolīnijām, kurām ir plānota rekonstrukcija, pamatojoties uz
jaunāku un objektīvu informāciju par rekonstrukcijas datumiem un apjomiem. Aplēšu maiņas rezultātā
2021.gada nolietojuma izmaksas samazinājās par 7 107 tūkstošiem EUR. Vadība uzskata, ka aplēšu
maiņai nav ietekmes uz sadales sistēmas elektrolīniju pārvērtēto vērtību.
Zemāk ir atspoguļoti nozīmīgāko pārvērtēšanas aprēķina ietekmējošo pieņēmumu jūtīguma analīzes
rādītāji pārvērtēšanas datumā:
EUR'000
Pārvērtē-
šanas
datums
Darbaspēka izmaksas Materiālu izmaksas
Lietderīgās lietošanas
ilgums
pieau-
gums
par1 %
samazi-
nājums
par 1 %
pieau-
gums
par1 %
samazi-
nājums
par 1 %
pieau-
gums
par1 %
samazi-
nājums
par 1 %
Elektroiekārtu pārvērtēšana 01/04/2020 742 (743) 2 963 (2 476) 2 130 (2 140)
Elektrolīniju pārvērtēšana 31/12/2020 5 484 (5 499) 5 387 (5 438) 6 772 (6 592)
Kvantitatīvā informācijas apkopojums par nozīmīgākajiem ievaddatiem
Pārvērtē-
šanas
datums
Darbaspēka izmaksu
īpatsvars (%)
Materiālu izmaksu
īpatsvars (%)
Lietderīgās lietošanas
ilgums (gadi)
No – līdz Vidēji No – līdz Vidēji No – līdz
Elektroiekārtu pārvērtēšana 01/04/2020 0-30 23 70-100 77 30-35
Elektrolīniju pārvērtēšana 31/12/2020 25-49 38 51-75 62 30-50
d) Vērtības samazinājums
Uzskaites politika
Aktīvu, kas tiek pakļauti nolietojumam vai amortizācijai, zemes vērtība un ieguldījumi meitassabiedrībās tiek pārskatīti
ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības
samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā
vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot norakstīšanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai
noteiktu lietošanas vērtību, novērtētā nākotnes naudas plūsma tiek diskontēta līdz tās tagadnes vērtībai, izmantojot
pēcnodokļa diskonta likmi, kas atspoguļo tirgus īstermiņa sagaidāmo naudas vērtību un aktīvam atbilstošos riskus.
Ja aktīvs nerada būtisku neatkarīgu naudas plūsmu, atgūstamā vērtība tiek noteikta tai naudas plūsmu radošajai
vienībai, kuras sastāvā attiecīgais aktīvs iekļauts. Zaudējumi no vērtības samazināšanās aktīviem, kas uzskaitīti
pārvērtētajā vērtībā, tiek atzīti kā visaptverošie ienākumi ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves ietvaros, bet
vērtības samazināšanās aktīviem, kas uzskaitīti iegādes vērtībā, atskaitot nolietojumu un vērtības samazinājumu, vai
aktīviem, kas uzskaitīti pārvērtētajā vērtībā gadījumā, ja zaudējumi no šo aktīvu vērtības samazināšanās pārsniedz
iepriekš atzīto atlikušo pārvērtēto vērtību – peļņas vai zaudējumu aprēķinā pamatlīdzekļu nolietojuma, nemateriālo
ieguldījumu aprēķinātās amortizācijas izmaksu un aktīvu vērtības samazinājuma pozīcijās.
Pamatpieņēmumi, kurus izmanto, nosakot aktīvu atgūstamo vērtību, pamatojas uz koncerna uzņēmumu vai
mātessabiedrības vadības iespējami precīzāko aplēsi par to saimniecisko apstākļu kopumu, kuri pastāvēs aktīva
atlikušajā lietderīgās izmantošanas laikā uz jaunākajiem apstiprinātajiem finanšu budžetiem un koncerna sabiedrību
vadības apstiprinātajām prognozēm, kas aptver maksimāli 10 gadu periodu. Aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta,
katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai noteiktu, vai ir bijuši notikumi vai apstākļu izmaiņas, kuru ietekmē
uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās būtu jāpārskata. Apvērstais uzkrājumu samazinājums aktīviem,
kas tiek uzskaitīti iegādes vērtībā, atskaitot nolietojumu un vērtības samazinājumu, tiek atzīts peļņas vai zaudējumu
aprēķinā. Apvērstais pārvērtēto pamatlīdzekļu vērtības samazinājums tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā
atbilstoši iepriekš peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītajiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās šiem pašiem
pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem. Atlikušais apvērstais pārvērtēto pamatlīdzekļu vērtības samazinājums tiek atzīts
visaptverošajos ienākumos.
I) AS “Latvenergo” termoelektrostacijas (AS “Latvenergo” TEC)
AS “Latvenergo” TEC pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma izvērtējums ir balstīts uz aktīvu lietošanas
vērtības noteikšanu. Kā naudas plūsmu ienesošā vienība ir definēti AS “Latvenergo” TEC aktīvi.
2017. gada oktobrī mātessabiedrība pieteicās vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts,
vienlaikus atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC-1 un
TEC-2 koģenerācijas stacijām (4. g pielikums). Vienreizējā kompensācija tika aprēķināta 75 % apmērā
no diskontētās nākotnes garantētās maksas par uzstādītajām elektriskajām jaudām. 2017. gada
21.novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par vienreizējas garantētās maksas
par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu AS “Latvenergo”. Dotācijas daļa,
kurai piemēroti nosacījumi, atzīta kā nākamo periodu ieņēmumi koncerna un mātessabiedrības pārskatā
par finanšu stāvokli (28. pielikums) un lineāri attiecināma uz ieņēmumiem līdz nosacījumu izpildei atbalsta
perioda laikā līdz 2028. gada 23. septembrim. Koncerns un mātessabiedrība peļņas vai zaudējumu
aprēķina pozīcijā “Pārējie ieņēmumi” 2021. gadā ir atzinusi 23 990 tūkstošus EUR (2020. gadā:
23 990 tūkstošus EUR) (7. pielikums). Attiecīgi 161 440 tūkstoši EUR 2021. gada 31.decembrī
(31/12/2020: 185 340 tūkstoši EUR) ir atzīti nākamo periodu ieņēmumos un lineāri attiecināmi uz
ieņēmumiem līdz nosacījumu izpildei atbalsta perioda laikā līdz 2028. gada 23. septembrim.
AS “Latvenergo” TEC nākotnes diskontētās naudas plūsmas novērtējums 2021. gada 31. decembrī ir
26527 tūkstošu EUR apmērā (2020. gada 31. decembrī: nulle). Detalizētāka informācija ir sniegta zemāk.
Attiecīgi AS “Latvenergo” TEC aktīvu vērtība ir novērtēta kā nākamo periodu ieņēmumu un nākotnes
diskontēto naudas plūsmu summa 2021. gada 31. decembrī – 187 967 tūkstoši EUR (2020. gada
31.decembrī:185 430 tūkstoši EUR ).
Augstāk minēto aprēķinu ietekmē 2021. gadā AS “Latvenergo” TEC ir novērtēta vērtības samazināšanas
apvērsums 36 724 tūkstošu EUR apmērā (2020. gadā: vērtības samazināšanās 7 502 tūkstoši EUR).
Vērtības samazināšanās apvērsums ir iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā “Nemateriālo
ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums”.
Kopējais vērtības samazinājums 2021. gada 31. decembrī ir 205 411 tūkstoši EUR (2020. gada
31.decembrī: 242 136 tūkstoši).
Lai pārliecinātos, ka bilances vērtība ir saskaņā ar atzīto vērtības samazinājumu, tika izvērtētas
paredzamās nākotnes naudas plūsmas, kas izriet no AS “Latvenergo” TEC darbības. Prognozēs ir iekļauts
periods no 2021. līdz 2028. gadam un galīgās vērtības novērtējums 2028. gadā, kas ir izteikts kā zemes
vērtības, rezerves dīzeļdegvielas krājumu un ūdenssildāmo katlu nākotnes vērtības summa. Ieņēmumu
naudas plūsmas prognoze ietver ieņēmumus no elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas, kā arī
samazinātos elektriskās jaudas maksājumus, kas ir noteikti TEC-2 atbalsta periodam līdz 2028. gada
23.septembrim, atbilstoši 2020. gada 2. septembra Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem
Nr. 561. Elektroenerģijas, dabasgāzes un emisijas kvotu tirgus cenas tika prognozētas, balstoties uz
jaunākajām trešās puses ekspertu aplēsēm. Izmaksu prognoze pamatojas uz vēsturiskajiem datiem,
vadības apstiprināto 2022. gada budžetu, noslēgtajiem uzturēšanas un iekārtu apkalpošanas līgumiem
un ilgtermiņā prognozēto inflāciju 2 % apmērā. 2021. gadā izmantotā nominālā pirmsnodokļu diskonta
likme ir 7,5 % (2020. gadā: 7,5 %). Aprēķina rezultātā iegūtā diskontētā nākotnes naudas plūsma ir
26527tūkstoši EUR (2020. gadā: nulle). AS “Latvenergo” TEC aktīvu pieaugums galvenokārt skaidrojams
ar elektroenerģijas ražošanas peļņas iekļaušanu nākotnes naudas plūsmās. Šo staciju darbība ir elastīgi
pielāgojama elektroenerģijas tirgus apstākļiem un garantē Latvijai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas.
41
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Termoelektrostacijas var gandrīz pilnībā nodrošināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu situācijās, kad kādu
apstākļu dēļ ir ierobežots elektroenerģijas imports no ārvalstīm.
Koncerns un mātessabiedrība ir veikuši AS “Latvenergo” TEC patiesās vērtības testa jutīguma analīzi
attiecībā pret pieņēmumu izmaiņām uz 2021. gada 31. decembri:
EUR'000
Diskonta likme Elektroenerģijas
cena* Dabasgāzes cena* Inflācijas līmenis
pieau-
gums
par1%
samazi-
nājums
par1 %
pieau-
gums
par10%
samazi-
nājums
par10 %
pieau-
gums
par10%
samazi-
nājums
par10 %
pieau-
gums
par1%
samazi-
nājums
par1 %
Iespējamās TEC aktīvu
vērtības izmaiņas (1 800) 2 000 37 200 (38 800) (23 700) 23 200 (4 900) 4 800
* Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas vēsturiski ir cieši korelējošas
II) AS “Sadales tīkls” sadales sistēmas aktīvi
Vērtības samazinājuma izvērtēšana sadales sistēmas aktīviem veikta saskaņā ar SFPS, ņemot vērā
lietošanas vērtības aprēķinu, un papildus vērtības samazinājums 2021. gadā netika atzīts (2020:
netika atzīts). Naudas plūsmu ģenerējošās vienības sastāv no sadales sistēmas aktīviem. Lai noteiktu
lietošanas vērtību naudas plūsmu ģenerējošajai vienībai, diskontējot naudas plūsmu, izmantotā nominālā
pirmsnodokļu diskonta likme ir 4,37% (2020: 4,40 %), kas ir noteikta saskaņā ar elektroenerģijas sadales
sistēmas tarifu aprēķināšanas metodiku. Vērtības samazinājuma izvērtēšanā ņemtas vērā arī cenu
prognozes galvenajām ieņēmumu plūsmām atkarībā no regulatora sniegtā apstiprinājuma un pieņēmumi
saistībā ar kapitālieguldījumu plāniem. Modelī piemērots vidējais ieņēmumu pieaugums 1,8 % gadā
(2020:1,6%).
15. Noma
a) Tiesības lietot aktīvus un nomas saistības
Uzskaites politika
Līguma noslēgšanas brīdī koncerns un mātessabiedrība izvērtē, vai līgums ir noma vai ietver nomu. Līgums ir
noma vai ietver nomu, ja līgums piešķir tiesības kontrolēt identificējama aktīva izmantošanu noteiktu laika periodu
apmaiņā pret atlīdzību.
Nomnieks
Lai izvērtētu, vai līgums ir noma vai ietver nomu, koncerns un mātessabiedrība izvērtē, vai:
y līgums paredz identificējamā aktīva izmantošanu – aktīvs var tikt norādīts tieši vai netieši un tam ir jābūt fiziski
nošķiramam vai jāatspoguļo visa aktīva kapacitāte no fiziski nošķirama aktīva. Ja piegādātājam ir nozīmīgas
tiesības aizstāt aktīvu, aktīvs nav identificējams;
y koncernam un mātessabiedrībai ir tiesības gūt visus saimnieciskos labumus no identificējamā aktīva
izmantošanas visā tā lietošanas periodā;
y koncernam un mātessabiedrībai ir tiesības noteikt identificējamā aktīva izmantošanas veidu. Koncernam un
mātessabiedrībai ir tiesības noteikt izmantošanas veidu, kad tā var pieņemt lēmumu par to, kā un kādā nolūkā
aktīvs tiks izmantots. Gadījumos, kad attiecīgi lēmumi par to, kā un kādā nolūkā aktīvs tiek izmantots, ir iepriekš
noteikti, koncernam un mātessabiedrībai ir jāvērtē, vai tai ir tiesības darboties ar aktīvu vai norīkot darbošanos
ar aktīvu noteiktā veidā vai koncerns un mātessabiedrība ir izstrādājusi aktīvu tādā veidā, kas iepriekš nosaka
to, kā un kādā nolūkā aktīvs tiks izmantots.
Līguma, kas ietver nomas sastāvdaļu vai vairākas nomas sastāvdaļas, sākotnējā novērtēšanā vai atkārtotas
novērtēšanas gadījumā, koncerns un mātessabiedrība attiecina uz katru nomas sastāvdaļu to relatīvo atsevišķo
cenu.
Nomas saistības un tiesības lietot aktīvus tiek atzītas visiem ilgtermiņa nomas līgumiem, kas atbilst 16.SFPS
kritērijiem (standarta ieviešanas brīdī atlikušais nomas periods ir garāks par 12 mēnešiem).
Mazas vērtības nomas tiek uzskaitītas pilnībā, nepiemērojot papildu atbrīvojumu.
Noma tiek atzīta kā tiesības lietot aktīvu un tam atbilstošās nomas saistības datumā, kad nomātais aktīvs ir
pieejams koncernam un mātessabiedrībai lietošanā. Tiesību izmantot aktīvu izmaksas veido:
y nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
y jebkuri nomas maksājumi, kas izdarīti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas veicināšanas
maksājumus;
y jebkuras sākotnējās tiešās izmaksas.
Tiesības lietot aktīvu atzītas kā atsevišķs postenis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā un tiek klasificētas atbilstoši
pamatlīdzekļu grupām.
Koncerns un mātessabiedrība uzskaita tiesības lietot zemi, ēkas un inženierbūves.
Tiesības lietot aktīvu tiek amortizētas pēc lineārās metodes no sākotnējā atzīšanas datuma līdz atbilstošā aktīva
lietderīgās lietošanas laika beigām. Nolietojums tiek rēķināts pēc lineārās metodes no nomas sākuma datuma
līdz nomas termiņa beigām, ja vien nav plānots aktīvu izpirkt. Tiesības lietot aktīvu periodiski tiek samazinātas
par zaudējumiem no vērtības samazināšanās, ja tādi ir, un koriģētas, ņemot vērā nomas saistību pārvērtēšanu.
Aktīvi un saistības, kas izriet no nomas to sākotnējās piemērošanas datumā, tiek novērtēti atlikušo nomas
maksājumu pašreizējā vērtībā, kas diskontēta, izmantojot nomā ietverto procentu likmi, ja šo likmi var viegli
noteikt. Ja šo likmi nav iespējams viegli noteikt, nomnieks izmanto papildus procentu likmi. Nomas saistībās
iekļauj šādu nomas maksājumu pašreizējo vērtību:
y fiksēti nomas maksājumi (ieskaitot pēc būtības fiksētos nomas maksājumus), atskaitot nomas veicināšanas
maksājumus;
y mainīgie nomas maksājumi, kas ir atkarīgi no indeksa vai likmes;
y maksājumi, kas jāveic nomniekam saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām;
y pirkšanas iespējas izmantošanas cena, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nomnieks izmantos šo iespēju;
y soda naudas maksājumi par nomas izbeigšanu, ja nomas termiņš atspoguļo to, ka nomnieks izmanto iespēju
izbeigt nomu.
Nomas saistības tiek atkārtoti novērtētas, ja mainās nākotnes nomas maksājumi, jo ir mainījies indekss vai
likme, ko lieto šo maksājumu noteikšanai, ja mainās Sabiedrības aplēse par paredzamo maksājumu apmēru vai
ja koncerns un mātessabiedrība maina savu izvērtējumu par pirkšanas iespējas izmantošanu, nomas termiņa
pagarināšanu vai izbeigšanu. Kad nomas saistības tiek atkārtoti novērtētas, attiecīga korekcija tiek veikta
lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtībā vai atzīta peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja lietošanas tiesību aktīva
uzskaites vērtība samazinās līdz nullei.
Katrs nomas maksājums tiek sadalīts starp nomas saistībām un procentu izdevumiem par nomas saistībām.
Nomas saistību procentu izdevumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā nomas periodā, lai veidotu konstantu
periodisku procentu likmi atlikušajai nomas saistībai katrā periodā.
Nomas maksājumi, kas saistīti ar īstermiņa nomu, tiek atzīti kā izdevumi pēc lineārās metodes peļņas vai
zaudējumu aprēķinā. Īstermiņa noma ir noma, kuras nomas termiņš sākuma datumā ir 12 mēneši vai mazāk.
Koncerns un mātessabiedrība ir noslēgusi vairākus līgumus par zemes un telpu nomu, kā arī ir noslēgusi
sadarbības līgumu līdz 2028.gadam par kombinētā optiskā kabeļa (OPGW – optical ground wire with dual
function) šķiedru nomu.
Koncerns un mātessabiedrība uzskaita tiesības lietot zemi, ēkas un inženierbūves.
42
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Tiesības lietot aktīvus
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2019. gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība 6 745 3 873
Uzkrātā amortizācija (1 223) (397)
Atlikusī vērtība 5 522 3 476
2020. gads
Atzītas izmaiņas nomas līgumos 4 178 1 746
Nolietojums (1 447) (736)
Atlikusī vērtība 2020. gada 31. decembrī 8 253 4 486
2020. gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība 10 970 5 619
Uzkrātā amortizācija (2 717) (1 133)
Atlikusī vērtība 8 253 4 486
2021. gads
Atzītas izmaiņas nomas līgumos 1 925 1 723
Nolietojums (1 866) (1 066)
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. decembrī 8 312 5 143
2021. gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība 12 871 7 342
Uzkrātā amortizācija (4 559) (2 199)
Atlikusī vērtība 8 312 5 143
Nomas saistības
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2019. gada 31. decembrī 5 565 3 502
tajā skaitā:
- ilgtermiņa 4 349 3 126
- īstermiņa 1 216 376
2020. gads
Atzītas izmaiņas nomas līgumos 4 178 1 746
Atzīts nomas saistību samazinājums (1 530) (777)
Aktīvu nomas procentu izmaksas 131 69
2020. gada 31. decembrī 8 344 4 540
tajā skaitā:
- ilgtermiņa 6 783 3 734
- īstermiņa 1 561 806
2021. gads
Atzītas izmaiņas nomas līgumos 1 906 1 725
Atzīts nomas saistību samazinājums (1 960) (1 122)
Aktīvu nomas procentu izmaksas 138 83
2021. gada 31. decembrī 8 428 5 226
tajā skaitā:
- ilgtermiņa 6 540 4 085
- īstermiņa 1 888 1 141
Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas
peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra
perioda saistību atlikumu.
b) Nomas maksas izdevumi (16. SFPS)
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā atspoguļotas šādas vērtības attiecībā uz nomām:
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Tiesību lietot aktīvu nolietojums (zeme, ēkas un inženierbūves) 1 866 1 447 1 066 736
Aktīvu nomas procentu izdevumi (iekļauti finanšu izmaksās) 138 131 83 69
Īstermiņa nomas izmaksas 84 201 54 137
KOPĀ nomas izmaksas 2 088 1 779 1 203 942
Koncerna un mātessabiedrības pārskatā par naudas plūsmām par gadu, kas beidzās 2021. gada
31.decembrī, nomas maksājumi koncernā 400 tūkstošu EUR apmērā (mātessabiedrībā: 525tūkstošuEUR
apmērā) veikti ar savstarpējo ieskaitu un iekļauti pamatdarbības naudas plūsmā apgrozāmā kapitālā
izmaiņās (2020: koncernā 400 tūkstošu EUR un mātessabiedrībā 632 tūkstošu EUR apmērā).
Pārējie samaksātie maksājumi par nomu koncernā 1 276 tūkstošu EUR apmērā (mātessabiedrībā:
295 tūkstošu EUR apmērā) ir iekļauti finansēšanas darbības (samaksātie maksājumi par nomu) un
pamatdarbības (izdevumi procentu maksājumiem) naudas plūsmā (2020: koncernā 1 111 tūkstošuEUR
apmērā un mātessabiedrībā 169 tūkstošu EUR apmērā).
c) Nomas maksas ieņēmumi
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Nomas maksas ieņēmumi (koncerns un mātessabiedrība
ir iznomātājs) 6 1 999 1 639 3 410 3 921
Nākotnes minimālās saņemamās nomas maksas atbilstoši operatīvās nomas
līgumiem pēc to termiņiem (koncerns un mātessabiedrība ir iznomātājs)
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
– 1 gads vai mazāk 1 973 1 271 3 410 3 921
– 1–5 gadi 2 203 3 920 2 402 4 379
– virs 5 gadiem 1 602 1 602 1 602 1 602
KOPĀ saņemamās nomas maksas 5 778 6 793 7 414 9 902
43
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
16. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
Mātessabiedrības līdzdalības daļas meitassabiedrībās un pārējie ilgtermiņa finanšu
ieguldījumi
Sabiedrība Atrašanās
vieta
Uzņēmējdarbības veids 31/12/2021 31/12/2020
Līdz-
dalības
daļa, %
EUR'000 Līdz-
dalības
daļa, %
EUR'000
Ieguldījumi
meitassabiedrībās
AS "Sadales tīkls" Latvija Elektroenerģijas sadale 100 % 641 450 100 % 641 150
SIA "Enerģijas publiskais
tirgotājs"
Latvija Elektroenerģijas obligātā
iepirkuma administrēšana 100 % 40 100 % 40
Elektrum Eesti OÜ Igaunija Elektroenerģijas un dabasgāzes
tirdzniecība 100 % 35 100 % 35
Elektrum Lietuva, UAB Lietuva Elektroenerģijas un dabasgāzes
tirdzniecība 100 % 98 100 % 98
SIA "Liepājas enerģija" Latvija Siltumenerģijas,
elektroenerģijas ražošana un
tirdzniecība 51 % 3 556 51 % 3 556
KOPĀ 645 179 645 179
Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
AS "Pirmais Slēgtais Pensiju
Fonds"
Latvija Pensiju plānu pārvaldīšana
46,30 % 36 46,30 % 36
AS "Rīgas siltums" Latvija Siltumenerģijas,
elektroenerģijas ražošana un
tirdzniecība 0,0051 % 3 0,0051 % 3
KOPĀ 39 39
Koncerna ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
Sabiedrība Atrašanās
vieta
Uzņēmējdarbības veids 31/12/2021 31/12/2020
Līdz-
dalības
daļa, %
EUR'000 Līdz-
dalības
daļa, %
EUR'000
Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
AS "Pirmais Slēgtais Pensiju
Fonds" Latvija Pensiju plānu pārvaldīšana 48,15 % 37 48,15 % 37
AS "Rīgas siltums" Latvija Siltumenerģijas,
elektroenerģijas ražošana un
tirdzniecība 0,0051 % 3 0,0051 % 3
KOPĀ 40 40
Koncernam pieder 48,15 % no AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” kapitāla daļām (mātessabiedrībai –
46,30 %). Tomēr koncerns un mātessabiedrība ir tikai nominālais akcionārs, jo Pensiju fonds ir
bezpeļņas akciju sabiedrība, un visus riskus vai labumus, kas rodas sabiedrības darbības un pensiju
plāna līdzekļu ieguldīšanas rezultātā, uzņemas vai iegūst Pensiju fonda pensiju plāna dalībnieki. Šā
iemesla dēļ ieguldījums AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” ir novērtēts iegādes vērtībā. 2020. gada
26.maijā AS “Latvijas elektriskie tīkli” pārdeva AS “Sadales tīkls” un AS “Enerģijas publiskais tirgotājs”
1/6no AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” domājamām kapitāla daļām.
Kopš 2020. gada 31. decembra SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” un AS “Sadales tīkls” kopā pieder
viena AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” akcija, kuras nominālvērtība ir EUR 1 422 (1,85 % akciju
īpatsvars pamatkapitālā), līdz ar to katrai pusei piederot 1/2 domājamās daļas no akcijas EUR711
apmērā.
2020. gadā mātessabiedrība veica mantisku ieguldījumu AS “Sadales tīkls” akciju kapitālā
300tūkstošuEUR apmērā, ieguldot mātessabiedrībai piederošo sadales sistēmai piekrītošo nekustamo
īpašumu un pamatlīdzekļus 35 300 tūkstošus EUR, un tiem piekrītošas saistības (aizdevumus)
35000tūkstošus EUR.
2020. gada 10. jūnijā pārvades aktīvi 694,3 miljonu EUR vērtībā tika nodalīti no Latvenergo koncerna,
nododot visas AS “Latvijas elektriskie tīkli” akcijas 222,7 miljonu EUR vērtībā Ekonomikas ministrijai.
AS“Latvijas elektriskie tīkli” nodalīšana tika īstenota, samazinot AS “Latvenergo” pamatkapitālu, tādējādi
tas tika samazināts līdz 612,2 miljoniem EUR (20. pielikums).
7. pielikumā atklāta mātessabiedrības un 30. pielikumā koncerna peļņa no ilgtermiņa finanšu ieguldījuma
AS“Latvijas elektriskie tīkli” nodalīšanas.
Uzskaites politika par ieguldījumiem meitassabiedrībās un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu atzīšanu ir
atklāta 2. pielikumā.
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu kustība
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārskata gada sākumā 40 39 645 218 831 350
Ieguldīti pamatkapitālā – – – 300
Izslēgts ieguldījums AS "Latvijas elektriskie tīkli" – – – (186 432)
Pārtraucamā darbība – 1 – –
Pārskata gada beigās 40 40 645 218 645 218
44
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Finanšu informācijas kopsavilkums par meitassabiedrībām
EUR'000
Meitassabiedrības
Pašu kapitāls Pārskata gada peļņa Mātessabiedrībai samaksātās
dividendes*
Ieguldījuma daļas uzskaites
vērtība
31/12/2021 31/12/2020 2021 2020 2021 2020 31/12/2021 31/12/2020
AS "Latvijas elektriskie tīkli" – – – 2 249 – 9 742 – –
AS "Sadales tīkls" 1 001 041 1 011 688 10 429 22 050 22 050 29 317 641 450 641 450
SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" 40 40 – – – – 40 40
Elektrum Eesti OÜ 828 911 156 239 239 288 35 35
Elektrum Lietuva, UAB (202) 455 (580) 77 77 504 98 98
SIA "Liepājas enerģija" 13 193 16 918 1 393 3 555 2 612 1 892 3 556 3 556
1 014 900 1 030 012 11 398 28 170 24 978 41 743 645 179 645 179
* 2021. gadā no meitassabiedrībām saņemtas dividendes kā naudas līdzekļi 2 928 tūkstošu EUR apmērā un ar bezskaidras naudas norēķinu ieskaita veidā 22 050 tūkstošu EUR apmērā (2020. gadā: 12 426 tūkstošu EUR apmērā saņemtas kā naudas līdzekļi un ar bezskaidras naudas norēķinu ieskaita veidā
29317tūkstošuEUR apmērā)
Finanšu informācijas kopsavilkums par nekontrolējošo līdzdalību
EUR'000
Meitassabiedrības nekontrolējošā līdzdalība
Ilgtermiņa aktīvi Apgrozāmie līdzekļi Ilgtermiņa kreditori Īstermiņa kreditori
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
SIA “Liepājas enerģija” (49 %) 14 904 15 568 2 963 2 084 8 061 7 118 3 342 2 244
Mātessabiedrības meitassabiedrības Elektrum Eesti OÜ līdzdalība meitassabiedrībās
Meitassabiedrībai Elektrum Eesti OÜ 2021. gada 31. decembrī bija ieguldījumi ar 100 % kapitāla līdzdalības
daļu meitassabiedrībās Energiaturu Võrguehitus OÜ, SNL Energia 1 OÜ, Baltic Energy System OÜ un
SIA“Elektrum Latvija” 4 754 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2020: 3 tūkstoši EUR).
Biznesa apvienošana un īpašumtiesību iegūšana
2021. gada 26. augustā mātessabiedrības meitassabiedrība Elektrum Eesti OÜ iegādājās 90 % līdzdalības
Energiaturu Võrguehitus OÜ (10 % Energiaturu Võrguehitus OÜ akciju pieder SNL Energia 1 OÜ, tāpēc
kopējā koncerna līdzdalība ir 100 %), 100 % SNL Energia 1 OÜ un 100 % Baltic Energy SystemOÜ.
Visas iegādātās meitassabiedrības specializējas elektroenerģijas mikrotīkla pakalpojumu sniegšanā
Igaunijā, tādejādi ievērojami palielinot Latvenergo koncerna konkurenci Igaunijas elektroenerģijas
un saistīto produktu un pakalpojumu tirgū. Uzņēmējdarbības apvienošana tiek uzskaitīta, piemērojot
iegādes metodi.
Apkopota finanšu informācija par Elektrum Eesti OÜ līdzdalību
EUR’000
Aktīvi Pašu kapitāls
Neto peļņa (konsolidētais
rezultāts pēc iegādes)
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020 2021 2020
Kopā Elektrum
Eesti OÜ līdzdalība
meitassabiedrībās 7 510 2 2 408 2 188 –
17. Krājumi
Uzskaites politika
Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtībā. Neto pārdošanas vērtība ir normālas
koncerna sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot mainīgās pārdošanas izmaksas.
Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot vidējo svērto metodi, izņemot dabasgāzes krājumus Inčukalna pazemes gāzes
krātuvē, kam pašizmaksa tiek aprēķināta, izmantojot FIFO metodi.
Krājumu pirkšanas izmaksas ietver pirkšanas cenu, ievedmuitu un citus nodokļus un nodevas, transportēšanas un
ar to saistītās izmaksas, kā arī citas izmaksas, kas tieši saistītas ar materiālu un preču piegādi. Nosakot krājumu
vērtību, tiek atskaitītas tirdzniecības atlaides, rabati un tiem līdzīgas atlaides.
Katra pārskata gada beigās krājumi tiek pārskatīti, lai identificētu to novecošanās pazīmes. Konstatējot novecojušus
vai bojātus krājumus, tiek atzīti uzkrājumi līdz to atgūstamai vērtībai. Papildus pārskata gadā ne retāk kā reizi mēnesī
tiek veikta krājumu vērtības pārskatīšana lēnas kustības krājumiem, lai identificētu morāli un fiziski novecojušus
krājumus. Šāda veida krājumiem tiek veidoti uzkrājumi vērtības samazināšanai.
Lēnas kustības krājumu uzkrājumu veidošanai ir šādi pamatprincipi:
a) hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju uzturēšanas krājumiem, kuri nav apgrozījušies 12 mēnešu laikā,
uzkrājumi tiek veidoti 90 % apmērā, savukārt krājumiem, kuri nav apgrozījušies 6 mēnešu laikā, uzkrājumi tiek
veidoti 45 % apmērā;
b) pārējiem krājumiem, kuri nav apgrozījušies 12 mēnešu laikā, uzkrājumi tiek veidoti 100 % apmērā, savukārt
krājumiem, kuri nav apgrozījušies 6 mēnešu laikā, uzkrājumi tiek veidoti 50 % apmērā;
c) uzkrājumi netiek veidoti hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju nepārtrauktās darbības nodrošināšanai
nepieciešamajiem kurināmā krājumiem, dabasgāzei un lūžņiem.
45
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Izejvielas un materiāli 17 978 17 224 847 824
Dabasgāze 115 462 41 621 115 461 41 620
Preces pārdošanai 3 896 2 508 754 549
Pārējie krājumi 8 121 8 203 8 059 8 060
Avansa maksājumi par krājumiem 47 786 189 46 901 25
Uzkrājumi izejvielām, materiāliem un pārējiem krājumiem (1 110) (991) (735) (607)
KOPĀ krājumi 192 132 68 754 171 287 50 471
Uzkrājumu izmaiņas izejvielām un materiāliem noliktavās ir iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķina
pozīcijā “Izlietotās izejvielas un materiāli”.
Krājumu uzkrājumu izmaiņas
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārskata gada sākumā 991 1 287 607 674
Izmaiņas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā 119 (296) 128 (67)
Pārskata gada beigās 1 110 991 735 607
18. Parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori
Uzskaites politika
Parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori tiek iedalīti šādās grupās:
a) enerģijas (elektroenerģijas un dabasgāzes) un ar to saistīto pakalpojumu debitoru parādi, ieskaitot sadales sistēmas
pakalpojumu debitorus,
b) siltumenerģijas debitoru parādi,
c) citi debitori (informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu parādi, pieslēgumu maksas parādi un citi
pakalpojumi),
d) meitassabiedrību parādi,
e) citi finanšu debitoru parādi.
Parādus no līgumiem ar klientiem sākotnēji atzīst to rašanās brīdī. Debitoru parādus bez būtiskas finansēšanas
komponentes sākotnēji novērtē pēc darījuma cenas un turpmāk novērtē amortizētajās izmaksās.
Koncerns un mātessabiedrība izvērtē pierādījumus par vērtības samazināšanos parādiem no līgumiem ar klientiem
un citiem debitoru parādiem gan individuālā, gan kolektīvā līmenī. Visi atsevišķi nozīmīgie debitoru parādi un enerģijas
industrijas uzņēmumu un saistīto pušu parādi tiek novērtēti individuāli attiecībā uz vērtības samazināšanos. Tos, kam
nav konstatēta vērtības samazināšanās, kopā novērtē attiecībā uz jebkādu vērtības samazināšanos, kas radusies, bet
vēl nav apzināta. Debitoru parādus, kas nav atsevišķi nozīmīgi, attiecībā uz vērtības samazinājumu novērtē pēc portfeļa
modeļa. Kolektīvo novērtējumu veic, sagrupējot debitoru parādus ar līdzīgām riska iezīmēm un kavējuma dienām.
Koncerns un mātessabiedrība ir piemērojušas divus sagaidāmā kredītriska modeļus: portfeļa modeli un darījuma
partnera modeli.
Sagaidāmo zaudējumu likmes ir balstītas uz klientu maksājumu profiliem 3 gadu laikposmā un attiecīgajiem vēsturiskajiem
kredītzaudējumiem, kas radušies šajā periodā, un tiek koriģēti, ietverot pašreizējo un nākotnē paredzamo informāciju.
Koncerns un mātessabiedrība piemēro 9. SFPS vienkāršoto pieeju, lai noteiktu sagaidāmos kredītzaudējumus no
kolektīvā līmenī novērtētiem debitoru parādiem (pēc portfeļa modeļa), izmantojot mūža sagaidāmos kredītzaudējumus.
Attiecībā uz individuāli nozīmīgiem pārējiem debitoru parādiem un pārējiem enerģijas industrijas uzņēmumu un
saistīto pušu parādiem Koncerns un mātessabiedrība piemēro 9. SFPS vispārējo pieeju, lai noteiktu sagaidāmos
kredītzaudējumus (pēc darījuma partnera modeļa), izvērtējot būtisku kredītriska pieaugumu. Sagaidāmie kredītzaudējumi
atbilstoši šim modelim ir balstīti uz individuālā darījuma partnera saistību neizpildes riska novērtējumu, pamatojoties
uz Moody’s Latvenergo koncerna sabiedrībām un attiecīgās nozares uzņēmumiem noteiktajām saistību neizpildes un
atgūšanas likmēm (skatīt 4.b pielikumu).
Parādi no līgumiem ar klientiem pēc sagaidāmo kredītzaudējumu izvērtējuma
modeļa, neto
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Parādi ar SKZ izvērtējumu bez būtiska kredītriska pieauguma
(darījuma partnera modelis) 37 995 2 775 16 837 6 257
Parādi ar mūža SKZ izvērtējumu pēc vienkāršotās pieejas (portfeļa
modelis) 143 141 105 403 93 801 69 599
KOPĀ parādi no līgumiem ar klientiem 181 136 108 178 110 638 75 856
a) Parādi no līgumiem ar klientiem, neto
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Parādi no līgumiem ar klientiem:
- par elektroenerģiju un dabasgāzi un ar tiem saistītiem
pakalpojumiem (portfeļa modelis) 133 497 136 647 87 828 102 120
- par elektroenerģiju un ar tiem saistītiem pakalpojumiem (darījuma
partnera modelis) 22 493 – – –
- par siltumenerģiju (portfeļa modelis) 21 233 9 463 18 807 7 386
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (portfeļa modelis) 5 384 3 557 1 150 1 093
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (darījuma partnera modelis) 15 557 2 780 12 792 1 480
- meitassabiedrības (darījuma partnera modelis) – – 4 070 4 782
198 164 152 447 124 647 116 861
Uzkrājumi parādu no līgumiem ar klientiem sagaidāmajiem
kredītzaudējumiem:
- par elektroenerģiju un dabasgāzi un ar tiem saistītiem
pakalpojumiem (portfeļa modelis) (14 748) (41 761) (13 621) (40 672)
- par elektroenerģiju un ar tiem saistītiem pakalpojumiem (darījuma
partnera modelis) (28) – – –
- par siltumenerģiju (portfeļa modelis) (361) (328) (343) (315)
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (portfeļa modelis) (1 864) (2 175) (20) (13)
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (darījuma partnera modelis) (27) (5) (22) (2)
- meitassabiedrības (darījuma partnera modelis) – – (3) (3)
(17 028) (44 269) (14 009) (41 005)
Neto parādi no līgumiem ar klientiem:
- par elektroenerģiju un dabasgāzi un ar tiem saistītiem
pakalpojumiem (portfeļa modelis) 118 749 94 886 74 207 61 448
- par elektroenerģiju un ar tiem saistītiem pakalpojumiem (darījuma
partnera modelis) 22 465 – – –
- par siltumenerģiju (portfeļa modelis) 20 872 9 135 18 464 7 071
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (portfeļa modelis) 3 520 1 382 1 130 1 080
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (darījuma partnera modelis) 15 530 2 775 12 770 1 478
- meitassabiedrības (darījuma partnera modelis) – – 4 067 4 779
181 136 108 178 110 638 75 856
46
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Parādu no līgumiem ar klientiem sadalījums pa kavētām dienām un mūža sagaidāmo kredītzaudējumu (SKZ) izvērtējums pēc portfeļa modeļa
EUR'000
Samaksas termiņa kavējums dienās
SKZ
likme
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Parādi no
līgumiem ar
klientiem
Uzkrājumi
SKZ
Neto Parādi no
līgumiem ar
klientiem
Uzkrājumi
SKZ
Neto Parādi no
līgumiem ar
klientiem
Uzkrājumi
SKZ
Neto Parādi no
līgumiem ar
klientiem
Uzkrājumi
SKZ
Neto
Nav kavējuši 0,20 % 139 516 (301) 139 215 102 220 (220) 102 000 91 096 (209) 90 887 67 146 (148) 66 998
Kavē < 30 dienām 3 % 2 530 (76) 2 454 1 923 (58) 1 865 1 759 (53) 1 706 1 251 (38) 1 213
Kavē 30 – 59 dienas 20 % 901 (179) 722 1 070 (214) 856 711 (142) 569 990 (198) 792
Kavē 60 – 89 dienas 50 % 281 (138) 143 422 (211) 211 240 (120) 120 391 (195) 196
Kavē 90 – 179 dienas 60 % 428 (252) 176 572 (343) 229 296 (177) 119 508 (305) 203
Kavē 180 – 359 dienas 75 % 721 (541) 180 970 (728) 242 597 (448) 149 789 (592) 197
Kavē > 360 dienas 100 % 11 758 (11 758) – 15 997 (15 997) – 9 530 (9 530) – 13 480 (13 480) –
Individuāli izvērtēti 90 % 2 508 (2 257) 251 – – – 2 508 (2 257) 251 – – –
Maksātnespējīgie debitori* 100 % 1 471 (1 471) – 26 493 (26 493) – 1 048 (1 048) – 26 044 (26 044) –
KOPĀ 160 114 (16 973) 143 141 149 667 (44 264) 105 403 107 785 (13 984) 93 801 110 599 (41 000) 69 599
* debitori, kuriem izsludināts maksātnespējas process un izveidots maksājumu grafiks
Sagaidāmo kredītzaudējumu likmes, kas pielietotas portfeļa modelim, ir balstītas uz klientu maksājumu
profiliem 3 gadu laikposmā un attiecīgajiem vēsturiskajiem kredītzaudējumiem, kas radušies šajā periodā.
Uz nākotnes notikumiem vērstās informācijas pielāgošana atklāta 4. b pielikumā.
Parādu no līgumiem ar klientiem mūža sagaidāmo kredītzaudējumu (SKZ)
izvērtējums pēc darījuma partnera modeļa
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Elektroenerģijas un ar to saistīto pakalpojumu klientu debitoru parādi 22 493 – – –
Sagaidāmie kredītzaudējumi elektroenerģijas un ar to
saistīto pakalpojumu klientu debitoru parādiem (28) – – –
Citi parādi no līgumiem ar klientiem 15 557 2 780 12 792 1 480
Citu parādu no līgumiem ar klientiem sagaidāmie kredītzaudējumi (27) (5) (22) (2)
Meitassabiedrību parādi 29 b – – 3 787 4 170
Uzkrātie ieņēmumi no meitassabiedrībām 29 c – – 283 612
Sagaidāmie kredītzaudējumi meitassabiedrību parādiem 29 b – – (3) (3)
KOPĀ 37 995 2 775 16 837 6 257
Uzkrājumi vērtības samazinājumam ir aprēķināti, pamatojoties uz Moody’s kredītreitingu aģentūras
noteikto saistību neizpildes un parādu atgūšanas likmi Baa2 (stabils) kredītreitinga līmenim (saistīto pušu
parādiem) un enerģijas pakalpojumu industrijai noteikto saistību neizpildes un parādu atgūšanas likmi.
Koncerns un mātessabiedrība nav pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei attiecībā uz
parādiem no līgumiem ar klientiem, jo koncernam un mātessabiedrībai ir liels klientu skaits, izņemot
lielāko siltumenerģijas debitoru, kura neto parāds 2021. gada 31. decembrī bija 18 455 tūkstošiEUR
(31/12/2020: 7 077 tūkstoši EUR).
Vadības aplēses un metodoloģija koncerna debitoru parādu atgūstamās vērtības noteikšanai un vērtības
samazinājuma riska izvērtēšanai ir aprakstītas 4. pielikumā.
Uzkrājumu kustība parādu no līgumiem ar klientiem vērtības samazinājumam
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārskata gada sākumā 44 269 46 737 41 005 43 521
Pārskata gadā norakstītie neatgūstamie debitoru parādi (30 094) (3 681) (29 679) (3 252)
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem 2 853 1 213 2 683 736
Pārskata gada beigās 17 028 44 269 14 009 41 005
b) Citi finanšu debitori (izvērtēti atbilstoši darījuma partnera modelim)
EUR’000
Kredītriska
pieauguma
līmenis
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Īstermiņa finanšu debitori:
Aktīvos atzītie nesaņemtie obligātā iepirkuma
komponentes ieņēmumi* 1. līmenis 36 588 77 273 – –
Nomas maksas parādi
1. līmenis 16 32 14 26
3. līmenis 2 16 1 7
Citi īstermiņa finanšu debitori
1. līmenis 20 448 6 641 20 124 5 054
3. līmenis 2 027 1 728 1 583 1 331
Citi uzkrātie ieņēmumi 1. līmenis – 874 – 874
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem
1. līmenis (140) (164) (114) (116)
3. līmenis (1 443) (1 536) (1 133) (1 215)
Meitassabiedrību nomas maksas parādi
(29.bpielikums) 1. līmenis – – 21 73
Citi meitassabiedrību finanšu debitori (29. b pielikums) 1. līmenis – – 21 196 21 460
Uzkrātie ieņēmumi no meitassabiedrībām
(29.cpielikums) 1. līmenis – – 1 534 1 850
Uzkrājumi meitassabiedrību debitoru parādu
sagaidāmajiem kredītzaudējumiem (29. b pielikums) 1. līmenis – – (14) (16)
KOPĀ īstermiņa finanšu debitori 57 498 84 864 43 212 29 328
KOPĀ citi finanšu debitori 57 498 84 864 43 212 29 328
* piemērojot aģenta uzskaites principu, aktīvos atzītie nesaņemtie obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumi tiek atzīti neto vērtībā kā starpība starp
ienākumiem uz izmaksām, kas atzītas obligātā iepirkuma ietvaros
47
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
2021. gada 31. decembrī koncerns un mātessabiedrība nav pakļauta ievērojamai kredītriska
koncentrācijas pakāpei attiecībā uz citiem finanšu debitoru parādiem, izņemot Nasdaq Commodities
biržu, kuras neto parāds koncernam 2021. gada 31. decembrī bija 20 047 tūkstoši EUR (31/12/2020:
2 348 tūkstoši EUR) un koncerna saņemamo garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijās
uzstādīto elektrisko jaudu, un aktīvos atzītajiem nesaņemtajiem obligātā iepirkuma komponentes
ieņēmumiem – 36 588 tūkstoši EUR (31/12/2020: 77 273 tūkstoši EUR). Citiem finanšu debitoriem
uzkrājumi vērtības samazinājumam ir novērtēti individuāli un pamatojoties uz darījuma partnera modeli
(4. pielikums).
c) Citi nefinanšu debitori
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Ilgtermiņa nefinanšu debitori 2 544 429 441 417
Īstermiņa nefinanšu debitori: 2 242 226 2 190 212
KOPĀ nefinanšu debitori 4 786 881 2 631 699
Neviens no debitoru parādiem nav nodrošināts ar ķīlu vai kā citādi. Pārējo debitoru bilances vērtība
aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.
19. Nauda un naudas ekvivalenti
Uzskaites politika
Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas atlikuma banku kontos, pieprasījuma depozītiem bankās un citiem
īstermiņa depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem.
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Nauda bankā 97 079 100 703 92 418 98 261
KOPĀ nauda un naudas ekvivalenti 97 079 100 703 92 418 98 261
Pašreizējā procentu likmju vidē norēķinu kontu atlikumi faktiski negūst procentu ienākumus. Ja naudas
atlikumi bankās pārsniedz noteiktus limitus, bankas piemēro Eiropas Centrālās bankas depozītu likmi par
kontu atlikumiem virs noteiktā limita.
Naudas bilances vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.
20. Akciju kapitāls
2021. gada 31. decembrī reģistrētais AS “Latvenergo” akciju kapitāls ir 790 348 tūkstoši EUR (31/12/2020:
790 348 tūkstoši EUR), un to veido 790 348 tūkstoši parasto akciju (31/12/2020: 790 348 tūkstoši) ar
nominālvērtību 1 EUR katra (31/12/2020: 1 EUR). Visas akcijas ir pilnībā apmaksātas.
2021. gada 14. jūnijā, pamatojoties uz 2021. gada 26. februāra Latvijas Republikas Ministru kabineta
rīkojumu Nr. 119 “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu akciju sabiedrības “Latvenergo”
pamatkapitālā”, tika veikts mantisks ieguldījums akciju kapitālā ar nekustamo īpašumu 20 tūkstošu EUR
apmērā (14. a pielikums).
2020. gada 10. jūnijā pārvades aktīvi tika nodalīti no Latvenergo koncerna, nododot visas AS “Latvijas
elektriskie tīkli” akcijas Ekonomikas ministrijai un samazinot AS “Latvenergo” pamatkapitālu par
222 678 tūkstošiem EUR. 2020. gada 9. jūnijā, atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra
lēmumam, akciju kapitāla izmaiņas reģistrētas Latvijas Republikas komercreģistrā.
2020. gada 9. jūlijā, ņemot vērā Latvijas Republikas Ministru kabineta 2019. gada 8. oktobra
lēmumu par pārvades aktīvu nodalīšanu, AS “Latvenergo” akcionāru sapulcē tika nolemts palielināt
AS “Latvenergo” pamatkapitālu, ieguldot pamatkapitālā AS “Latvenergo” iepriekšējo gadu nesadalīto
peļņu 178143tūkstošuEUR apmērā. 2020. gada 16. jūlijā, atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistra lēmumam, akciju kapitāla izmaiņas reģistrētas Latvijas Republikas komercreģistrā.
48
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
21. Rezerves, dividendes un peļņa uz akciju
a) Rezerves
EUR'000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
Ilgtermiņa
aktīvu
pārvērtē-
šanas rezerve
Risku
ierobežo-
šanas
rezerve
Pēcnodar-
binātības
pabalstu
novērtēšanas
rezerve
Citas
rezerves
KOPĀ
turpināmās
darbības
rezerves
Rezerves,
kas
klasificētas
kā turētas
nodalīšanai
KOPĀ Ilgtermiņa
aktīvu
pārvērtēšanas
rezerve
Risku
ierobežo-
šanas
rezerve
Pēcnodar-
binātības
pabalstu
novērtēšanas
rezerve
KOPĀ
Atlikums 2019. gada 31. decembrī 1 083 772 (6 227) (2 420) 110 1 075 235 28 936 1 104 171 785 870 (6 227) (1 481) 778 162
Uz pārtraucamo darbību attiecinātā ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas
rezerve 30 – – – – – (28 683) (28 683) – – – –
Uz pārtraucamo darbību attiecinātā pēcnodarbinātības pabalstu
novērtēšanas rezerve 30 – – – – – (21) (21) – – – –
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves pieaugums pārvērtēšanas
rezultātā 14 a 96 264 – – – 96 264 – 96 264 – – – –
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana 14 a (8 882) – – – (8 882) (232) (9 114) (4 097) – – (4 097)
Zaudējumi no pēcnodarbinātības pabalstu novērtēšanas 27 a, 30 – – (476) – (476) – (476) – – (176) (176)
Zaudējumi no atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām 24 – (7 774) – – (7 774) – (7 774) – (7 774) – (7 774)
Atlikums 2020. gada 31. decembrī 1 171 154 (14 001) (2 896) 110 1 154 367 – 1 154 367 781 773 (14 001) (1 657) 766 115
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana 14 a (13 329) – – – (13 329) – (13 329) (3 724) – – (3 724)
Ieņēmumi no pēcnodarbinātības pabalstu novērtēšanas 27 a, 30 – – 1 098 – 1 098 – 1 098 – – 121 121
Ieņēmumi no atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām 24 – 33 219 – – 33 219 – 33 219 – 33 219 – 33 219
Atlikums 2021. gada 31. decembrī 1 157 825 19 218 (1 798) 110 1 175 355 – 1 175 355 778 049 19 218 (1 536) 795 731
Dividendēs nevar tikt sadalītas rezerves no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, pēcnodarbinātības pabalstu
novērtēšanas un risku ierobežošanas rezerves. Citas rezerves tiek uzkrātas, lai uzturētu drošu koncerna
sabiedrību darbību.
b) Dividendes
Uzskaites politika
Mātessabiedrības akcionāram izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības finanšu pārskatos periodā,
kurā mātessabiedrības akcionārs dividendes ir apstiprinājis.
2021. gadā mātessabiedrības īpašniekiem pasludināto un izmaksājamo dividenžu apjoms par
2020.gadu bija 98 246 tūkstoši EUR jeb 0,12431 EUR par vienu akciju (2020. gadā par 2019. gadu:
127071tūkstotisEUR jeb 0,16003 EUR par vienu akciju).
Atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam”, AS “Latvenergo”
maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) par valsts kapitāla
izmantošanu ir noteikts ne mazāk kā 98,2 miljoni EUR apmērā (t.sk. uzņēmumu ienākuma nodoklis).
Lēmumu par peļņas izlietošanu un dividenžu apmēru pieņem AS “Latvenergo” akcionāru sapulce.
c) Peļņa uz akciju
Uzskaites politika
Koncerna un mātessabiedrības akciju kapitālu veido mātessabiedrības parastās vārda akcijas. Visas akcijas ir
pilnībā apmaksātas.
Pamatpeļņa uz akciju ir aprēķināta, sadalot peļņu, kas attiecināma uz mātessabiedrības akcionāru, ar
vidējo svērto esošo parasto akciju skaitu (20. pielikums). Tā kā nepastāv potenciālās parastās akcijas,
samazinātā peļņa uz vienu akciju visos salīdzināmos periodos ir vienāda ar pamatpeļņu uz akciju.
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Uz mātessabiedrības akcionāru attiecināmā pārskata gada peļņa
(tūkstošos EUR) 70 675 114 513 79 520 154 848
Vidējais svērtais akciju skaits (tūkstošos) 790 360 794 059 790 360 794 059
Pamatpeļņa uz vienu akciju (eiro) 0,089 0,144 0,101 0,195
Samazinātā peļņa uz vienu akciju (eiro) 0,089 0,144 0,101 0,195
49
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
22. Pārējie finanšu ieguldījumi
Pārējo finanšu ieguldījumu atlikusī (amortizētā) uzskaites vērtība
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Finanšu ieguldījumi Latvijas Valsts kases vērtspapīros:
- ilgtermiņa daļa – 2 693 – 2 693
- īstermiņa daļa – 14 143 – 14 143
KOPĀ pārējie finanšu ieguldījumi – 16 836 – 16 836
Pārskata perioda beigās ne koncernam, ne mātessabiedrībai nav pārējo finanšu ieguldījumu.
2020. gada 31. decembrī visi koncerna un mātessabiedrības pārējie finanšu ieguldījumi bija Latvijas
valsts ilgtermiņa obligācijas ar 10 gadu termiņu, kas tika iegādāti, lai izvietotu daļu no likviditātes rezervēm
zema riska un augstāka ienesīguma finanšu instrumentos. 2021. gada laikā saistībā ar pārējo finanšu
ieguldījumu amortizāciju ir atzīti neto zaudējumi no iegādāto obligāciju vērtības izmaiņām 0tūkstošuEUR
apmērā (2020. gadā: 50 tūkstoši EUR) (skatīt 11. pielikumu).
23. Aizņēmumi
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Ilgtermiņa aizņēmumu no finanšu institūcijām ilgtermiņa daļa 564 209 533 898 553 862 526 229
Emitēto parāda vērtspapīru (obligācijas) ilgtermiņa daļa 49 866 100 179 49 866 100 179
KOPĀ ilgtermiņa aizņēmumi 614 075 634 077 603 728 626 408
Ilgtermiņa aizņēmumu no finanšu institūcijām īstermiņa daļa 79 186 107 428 76 866 105 330
Emitēto parāda vērtspapīru (obligācijas) īstermiņa daļa 100 055 – 100 055 –
Uzkrātās procentu saistības ilgtermiņa aizņēmumiem no finanšu
institūcijām 495 617 455 577
Uzkrātās saistības emitēto parāda vērtspapīru (obligāciju)
kupona procentu izmaksām 1 218 1 077 1 218 1 077
KOPĀ īstermiņa aizņēmumi 180 954 109 122 178 594 106 984
KOPĀ aizņēmumi 795 029 743 199 782 322 733 392
Izmaiņas aizņēmumos
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārskata gada sākumā 743 199 882 671 733 392 872 899
Saņemtie aizņēmumi no finanšu institūcijām 79 997 39 500 75 000 35 000
Atmaksātie aizņēmumi finanšu institūcijām (77 928) (143 176) (75 830) (138 692)
Ieņēmumi no parāda vērtspapīru (obligāciju) emisijas 50 000 – 50 000 –
Atmaksāti emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas) – (35 000) – (35 000)
Izmaiņas uzkrātajās procentu saistībās aizņēmumiņiem no finanšu
institūcijām 19 (703) 20 (722)
Emitēto parāda vērtspapīru (obligāciju) vērtības izmaiņas (258) (93) (258) (93)
Pārskata gada beigās 795 029 743 199 782 322 733 392
Aizņēmumu sadalījums pēc aizdevēju kategorijām
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Starptautiskās finanšu institūcijas 286 304 334 506 286 304 334 506
Komercbankas 357 586 307 437 344 879 297 630
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas) 151 139 101 256 151 139 101 256
KOPĀ aizņēmumi 795 029 743 199 782 322 733 392
Aizņēmumu sadalījums pēc atmaksas termiņiem bez atvasināto finanšu
instrumentu ietekmes uz procentu likmi
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi ar fiksētu procentu likmi:
- 1 gads vai mazāk (ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa) 101 273 1 077 101 273 1 077
- 1–5 gadi – 100 179 – 100 179
- virs 5 gadiem 49 866 – 49 866 –
KOPĀ aizņēmumi ar fiksētu procentu likmi 151 139 101 256 151 139 101 256
Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi ar mainīgu procentu likmi:
- 1 gads vai mazāk (īstermiņa aizņēmumi) – – – –
- 1 gads vai mazāk (ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa) 79 660 108 169 77 300 106 031
- 1–5 gadi 413 279 367 474 405 750 362 162
- virs 5 gadiem 150 951 166 300 148 133 163 943
KOPĀ aizņēmumi ar mainīgo procentu likmi 643 891 641 943 631 183 632 136
KOPĀ aizņēmumi 795 029 743 199 782 322 733 392
Aizņēmumu sadalījums pēc pārcenošanas termiņa, ieskaitot atvasināto finanšu
instrumentu ietekmi
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
- 1 gads vai mazāk 600 401 461 003 587 695 451 196
- 1–5 gadi 69 762 182 196 69 762 182 196
- virs 5 gadiem 124 866 100 000 124 865 100 000
KOPĀ aizņēmumi 795 029 743 199 782 322 733 392
2021. gada 31. decembrī un 2020. gada 31. decembrī koncernam un mātessabiedrībai visi aizņēmumi
bija eiro.
Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu ar mainīgajām likmēm patiesā vērtība līdzinās to atlikušajai bilances
vērtībai, jo to faktiskās mainīgās procentu likmes aptuveni atbilst koncernam un mātessabiedrībai
pieejamo līdzīgu finanšu instrumentu tirgus cenai, t.i., procentu likmes mainīgā daļa atbilst naudas cenai
tirgū, savukārt procentu likmes pievienotā daļa atbilst riska ienesīguma uzcenojumam, ko aizdevēji finanšu
un kapitāla tirgos prasa līdzīga kredītreitinga pakāpes uzņēmumiem, tāpēc šādu aizņēmumu pārvērtēšana
patiesajā vērtībā nerada būtiskas izmaiņas.
Koncerna un mātessabiedrības nomas saistības atspoguļotas 15. pielikumā.
50
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
I) Ķīlas
2021. gada 31. decembrī koncerns un mātessabiedrība savus aktīvus aizņēmumu nodrošināšanai nav
ieķīlājuši, izņemot SIA “Liepājas enerģija” maksimāli nodrošināto aktīvu ķīlu 29 miljonu EUR apmērā
(31/12/2020: ķīlu 29 miljoni EUR) kā to īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumu nodrošinājumu. Pārskata gada
beigās ir ieķīlāti pamatlīdzekļi to atlikušajā vērtībā 26 miljonu EUR apmērā un debitoru prasījumu tiesības
3miljonu EUR apmērā (31/12/2020: attiecīgi – 26 miljonu EUR un 3 miljonu EUR apmērā).
II) Neizmantotās aizņēmumu summas
2021. gada 31. decembrī noslēgto, bet neizmantoto aizņēmumu summa ir 35 miljoni EUR (31/12/2020:
35miljoni EUR).
2021. gada 31. decembrī koncerns bija noslēdzis divus overdrafta līgumus par kopējo nosacīto summu
63miljoni EUR (31/12/2020: pieci overdrafta līgumi par 128 miljoniem EUR), no kuriem mātessabiedrība
bija noslēgusi vienu overdrafta līgumu par kopējo nosacīto summu 60 miljoni EUR (31/12/2020:
četri overdrafta līgumi par 125 miljoniem EUR). Attiecībā uz visiem overdrafta līgumiem ir izpildīti visi
noteiktie to saņemšanas nosacījumi. Pārskata gada beigās koncerns no kredītlīnijām bija izmantojis
2997tūkstošusEUR. Mātessabiedrība piešķirto kredītlīniju nebija izmantojusi.
III) Vidējā svērtā efektīvā procentu likme
Pārskata gadā ilgtermiņa aizņēmumu vidējā svērtā efektīvā procentu likme (ņemot vērā procentu
mijmaiņas darījumus) bija 1,18 % (2020. gadā: 1,38 %), īstermiņa aizņēmumu vidējā svērtā efektīvā
procentu likme bija 0,67 % (2020. gadā: 0,77 %). 2021. gada 31. decembrī Koncernā procentu likmes
koncerna ilgtermiņa aizņēmumiem eiro bija 6 mēnešu EURIBOR+ 0,72 % (31/12/2020: +0,94 %) un
AS“Latvenergo” – 6 mēnešu EURIBOR+ 0,72 % (31/12/2020: +0,93 %). 2021. gada 31. decembrī
koncerns bija noslēdzis procentu likmju mijmaiņas darījumus par kopējo nosacīto pamatsummu
169,0miljonuEUR apmērā (31/12/2020: 193,8 miljoni EUR), un šajos darījumos tika fiksētas procentu
likmes ar sākotnējo fiksēšanas ilgumu uz 7 līdz 10 gadiem.
IV) Emitētie un neatmaksātie parāda vērtspapīri (obligācijas)
Mātessabiedrība (AS “Latvenergo”). 2015. un 2016. gadā emitēja zaļās obligācijas 100 miljonu EUR
apmērā ar dzēšanas termiņu 2022. gada 10. jūnijā (ISIN kods – LV0000801777) ar noteikto fiksēto
gada procentu likmi (kuponu) – 1,9 % gadā. 2021. gadā AS “Latvenergo” emitēja zaļās obligācijas
50 miljonu EUR apmērā ar dzēšanas termiņu 2028. gada 17. maijā (ISIN kods – LV0000802460) ar
noteikto fiksēto gada procentu likmi (kuponu) – 0,5 % gadā. 2021. gada 31. decembrī kopējais atlikušo
emitēto obligāciju apmērs pēc nominālvērtības ir 150 miljoni EUR (31/12/2020: 100 miljoni EUR). Visas
emitētās obligācijas tiek kotētas NASDAQ Baltic vērtspapīru biržā. Pārskata gada beigās emitētie parāda
vērtspapīri (obligācijas) ir uzrādīti to amortizētajās izmaksās.
2021. gada 31. decembrī obligāciju patiesā vērtība pārsniedz to atlikušo amortizēto bilances vērtību par
545 tūkstošiem EUR (31/12/2020: par 2,5 miljoniem EUR). Obligāciju patiesā vērtība tiek aprēķināta,
diskontējot to nākotnes naudas plūsmas, kā diskonta faktoru izmantojot attiecīgo vērtspapīru tirgū kotēto
ienesīguma likmi uz finanšu pārskata beigu datumu (2. līmenis).
24. Atvasinātie finanšu instrumenti
Uzskaites politika
Koncerns un mātessabiedrība izmanto tādus atvasinātos finanšu instrumentus kā procentu likmju mijmaiņas līgumi,
elektroenerģijas nākotnes līgumi un mijmaiņas darījumi, dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi un nākotnes valūtas
mijmaiņas darījumi, lai attiecīgi ierobežotu riskus, kas saistīti ar procentu likmju un iepirkuma cenu svārstībām.
Koncerns un mātessabiedrība ir nolēmuši turpināt piemērot 39. SGS noteiktās riska ierobežošanas uzskaites
prasības atvasinātajiem finanšu instrumentiem.
Atvasinātie finanšu instrumenti sākotnēji tiek atzīti to patiesajā vērtībā atvasinātā instrumenta līguma noslēgšanas
brīdī, un turpmāk tie tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība tiek noteikta pēc finanšu tirgos kotētajām
instrumentu cenām vai diskontētās naudas plūsmas modeļiem.
Ienākumu vai izmaksu atzīšana ir atkarīga no tā, vai atvasinātais finanšu instruments ir atzīts kā atbilstošs riska
ierobežošanas uzskaites prasībām ,un ja tā, tad izvērtējot pret risku ierobežotā posteņa veidu / būtību. Citi finanšu
instrumenti to patiesajā vērtībā tiek uzskaitīti peļņā vai zaudējumos.
Koncerns un mātessabiedrība lieto ar droši paredzamiem nākotnes darījumiem un atsevišķiem aizņēmumiem
ar mainīgajām likmēm saistītus noteikta riska ierobežošanas atvasinātos finanšu instrumentus. Koncerns un
mātessabiedrība pirms riska ierobežošanas darījuma noslēgšanas dokumentē saistību starp riska ierobežošanas
instrumentu un pret risku ierobežoto pozīciju, kā arī riska vadības mērķus un stratēģiju. Gan, uzsākot riska
ierobežošanas darījumu, gan vēlāk regulāri tiek dokumentēta riska ierobežošanas darījuma efektivitāte (spēja
kompensēt izmaiņas riska ierobežošanai pakļautajai pozīcijai naudas plūsmā).
Atvasināto finanšu instrumentu patiesā vērtība tiek uzrādīta kā īstermiņa vai ilgtermiņa atkarībā no līgumsaistību
izpildes dienas. Atvasināto finanšu instrumentu līgumi, kuru izpildes termiņš ir garāks par divpadsmit mēnešiem un
ir sagaidāms, ka tie būs spēkā vēl divpadsmit mēnešus pēc pārskata gada beigām, tiek atzīti kā ilgtermiņa aktīvi
vai saistības. Šie atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, kad to patiesā vērtība ir pozitīva, un kā
saistības, kad to patiesā vērtība ir negatīva.
Naudas plūsmas riska ierobežošana
Atvasināto finanšu instrumentu, kuri atbilst riska ierobežošanas uzskaites prasībām, patieso vērtību izmaiņu
efektīvā daļa tiek atzīta visaptverošajos ienākumos un uzkrāta pašu kapitāla postenī “Risku ierobežošanas
rezerve”. Ieņēmumi vai izmaksas, kas attiecas uz neefektīvo daļu, ja tādas rodas, tiek nekavējoties atzītas peļņas
vai zaudējumu aprēķina posteņos.
Summas, kuras uzkrātas pašu kapitālā, tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodos, kad riska
ierobežošanai pakļautā pozīcija ietekmē peļņu vai zaudējumus.
Ja riska ierobežošanas finanšu instrumentam beidzas termiņš, tas tiek pārdots vai arī vairs neatbilst riska
ierobežošanas uzskaites kritērijiem, tad jebkādus pašu kapitālā uzkrātos zaudējumus vai peļņu turpina uzskaitīt
pašu kapitālā līdz brīdim, kad darījums kuram veikta riska ierobežošana tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
51
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
I) Atvasināto finanšu instrumentu klasifikācija un to patiesās vērtības
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības
Procentu likmju mijmaiņas
darījumi 24 II – (4 312) – (9 504) – (4 312) – (9 504)
Enerģijas nākotnes un
cenas mijmaiņas darījumi 24 III 25 735 (14 208) 1 557 (4 993) 25 466 (14 208) 1 557 (4 993)
Nākotnes valūtas
mijmaiņas darījumi 24 IV – – – (7) – – – (7)
KOPĀ atvasināto
finanšu instrumentu
patiesā vērtība 25 735 (18 520) 1 557 (14 504) 25 466 (18 520) 1 557 (14 504)
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Assets Liabilities Assets Liabilities Assets Liabilities Assets Liabilities
Ilgtermiņa – (2 332) 291 (9 672) – (2 332) 291 (9 672)
Īstermiņa 25 735 (16 188) 1 266 (4 832) 25 466 (16 188) 1 266 (4 832)
KOPĀ atvasināto finanšu
instrumentu patiesā vērtība 25 735 (18 520) 1 557 (14 504) 25 466 (18 520) 1 557 (14 504)
Riska ierobežošanas darījumu izpildes rezultātā atzītie ieņēmumi / (zaudējumi) no
patiesās vērtības izmaiņām
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā 8
Procentu likmju mijmaiņas darījumi 9 316 – 316 –
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi 8 (13 373) 1 242 (13 642) 1 242
(13 057) 1 242 (13 326) 1 242
Iekļauts visaptverošajos ienākumos 21 a
Procentu likmju mijmaiņas darījumi 24 II 4 876 (288) 4 876 (288)
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi 24 III 28 336 (7 479) 28 336 (7 479)
Nākotnes valūtas mijmaiņas darījumi 24 IV 7 (7) 7 (7)
33 219 (7 774) 33 219 (7 774)
KOPĀ zaudējumi no patiesās vērtības izmaiņām 20 162 (6 532) 19 893 (6 532)
II) Procentu likmju mijmaiņas darījumi
2021. gada 31. decembrī koncernā un mātessabiedrībā noslēgto procentu likmju mijmaiņas darījumu
apjoms pēc nosacītajām pamatsummām ir 169 miljoni EUR (31/12/2020: EUR 193,8 miljoni EUR).
Procentu likmju mijmaiņas darījumi ir noslēgti ar sākotnējo fiksēšanas ilgumu uz 7 līdz 10 gadu termiņiem,
ierobežojot mainīgo 6 mēnešu EURIBOR procentu likmju kāpuma risku. 2021. gada 31.decembrī noslēgto
procentu likmju mijmaiņas darījumu fiksētās likmes ir robežās no 0,087 % līdz 1,979% (31/12/2020: no
0,087% līdz 2,41%).
Pārskata gada beigās visi procentu likmju mijmaiņas darījumi ar nosacīto pamatsummu 169miljonu EUR
apmērā ir atbilstoši risku ierobežošanas uzskaites prasībām un tiem veikta prospektīvā un retrospektīvā
testēšana, lai noteiktu, vai tie ir efektīvi visā riska ierobežošanas periodā (31/12/2020: 100% no visiem
darījumiem ar nosacīto pamatsummu 193,8 miljoni EUR apmērā). Visi darījumi noslēgti kā naudas
plūsmas riska ierobežošanas instrumenti. Veicot prospektīvo un retrospektīvo testēšanu, daļai darījumu
ir konstatēta neefektīvā daļa, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos.
Procentu likmju mijmaiņas darījumu patiesās vērtības izmaiņas
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības
Patiesā vērtība pārskata gada
sākumā – (9 504) – (9 216) – (9 504) – (9 216)
Iekļauts peļņas vai zaudējumu
aprēķinā – 316 – – – 316 – –
Iekļauts visaptverošajos ienākumos – 4 876 – (288) – 4 876 – (288)
Patiesā vērtība pārskata gada
beigās – (4 312) – (9 504) – (4 312) – (9 504)
Viens no Finanšu risku vadības politikas mērķiem, ierobežojot procentu likmju risku, ir nodrošināt
aizņēmumu portfeļa vidējo fiksēto procentu likmju periodu robežās no 1 līdz 4 gadiem un fiksētas
procentu likmes vairāk nekā 35 % no aizņēmumu portfeļa. 2021. gada 31. decembrī 37 % (31/12/2020:
38 %) no koncerna aizņēmumiem un 38 % (31/12/2020: 39 %) no mātessabiedrības aizņēmumiem bija
ar fiksētu procentu likmi (ņemot vērā procentu likmju mijmaiņas darījumu iespaidu), un vidējais svērtais
fiksētās procentu likmes periods koncernam un mātessabiedrībai bija 1,5 gadi (2020. gadā: 1,6 gadi).
III) Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi
2021. gada 31. decembrī koncernam un mātessabiedrībai ir noslēgti 44 elektroenerģijas nākotnes
līgumi (31/12/2020: 101 līgumi) par kopējo elektrības iepirkuma apjomu 899 324 MWh (31/12/2020:
358873MWh) un nosacīto vērtību 63 miljonu EUR apmērā (31/12/2020: 8 miljoni EUR). Elektroenerģijas
nākotnes līgumi ir noslēgti uz termiņiem no viena mēneša līdz vienam gadam ar termiņa beigšanās datumu
periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. 2021. gada 31. decembrī koncerns
un mātessabiedrība ir noslēgusi 37 dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumus (31/12/2020: 30darījumus)
par kopējo dabasgāzes iepirkuma apjomu 3 067 000 MWh (31/12/2020: 3 390 000MWh) un nosacīto
vērtību 121 miljona EUR apmērā (31/12/2020: 57 miljoni EUR). Dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi
ir noslēgti uz termiņu no viena mēneša līdz vienai sezonai ar termiņa beigšanās datumu laika periodā no
2022.gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.
Koncerns un mātessabiedrība slēdz elektroenerģijas nākotnes līgumus Nasdaq Commodities biržā,
kā arī slēdz darījumus arī ar citiem darījumu partneriem. Elektroenerģijas nākotnes līgumi tiek slēgti
elektroenerģijas cenas riska ierobežošanas nolūkos, lai fiksētu cenu Nord Pool elektroenerģijas biržā
iegādājamajai elektroenerģijai. Koncerns un mātessabiedrība ir noslēgusi darījumus ar citiem darījumu
partneriem. Dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi tiek slēgti dabasgāzes cenas riska ierobežošanas
nolūkos, lai fiksētu cenu dabasgāzes iepirkumiem vairumtirdzniecībā ar fizisku piegādi.
52
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
2021. gada 31. decembrī elektroenerģijas nākotnes līgumi par kopējo apjomu 288 212 MWh
(31/12/2020: 283 578 MWh) ir noslēgti kā naudas plūsmas riska ierobežošanas instrumenti atbilstoši
risku ierobežošanas uzskaites prasībām, un tiem veikta atbilstoša novērtēšana un retrospektīva
testēšana, lai noteiktu to efektivitāti riska ierobežošanas periodā. Visi darījumi noslēgti kā naudas
plūsmas riska ierobežošanas instrumenti. Darījumiem, kuri ir efektīvi, patiesās vērtības izmaiņu ieņēmumi
iekļauti visaptverošajos ienākumos. 2021. gada 31. decembrī 23 dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi
par kopējo apjomu 1 387 000 MWh ir noslēgti atbilstoši risku ierobežošanas uzskaites prasībām
(31/12/2020: 16 darījumi par 2 370 000 MWh), un tiem veikta atbilstoša novērtēšana un retrospektīva
testēšana, lai noteiktu to efektivitāti riska ierobežošanas periodā.
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumu patiesās vērtības izmaiņas
EUR'000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības
Patiesā vērtība
pārskata gada sākumā 1 557 (4 993) 6 717 (3 916) 1 557 (4 993) 6 717 (3 916)
Iekļauts peļņas vai
zaudējumu aprēķinā 8 (785) (12 588) (978) 2 220 (1 054) (12 588) (978) 2 220
Iekļauts visaptverošajos
ienākumos 24 963 3 373 (4 182) (3 297) 24 963 3 373 (4 182) (3 297)
Patiesā vērtība
pārskata gada beigās 25 735 (14 208) 1 557 (4 993) 25 466 (14 208) 1 557 (4 993)
IV) Nākotnes valūtas mijmaiņas darījumi
2021. gada beigās koncernam un mātes sabiedrībai nebija spēkā esošu nākotnes valūtas mijmaiņas
darījumu (2020. gada 31. decembrī koncerns un mātessabiedrība ir noslēgusi divus EUR/USDnākotnes
valūtas mijmaiņas darījumus ar darījumu nosacītā pamatsumma 2020. gada 31. decembrī bija
USD0,932miljoni).
Nākotnes valūtas mijmaiņas līgumu patiesās vērtības izmaiņas
EUR'000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības
Patiesā vērtība pārskata gada
sākumā – (7) – – – (7) – –
Iekļauts visaptverošajos ienākumos – 7 – (7) – 7 – (7)
Patiesā vērtība pārskata gada
beigās – – – (7) – – – (7)
25. Patiesās vērtības un to novērtēšana
Uzskaites politika
Koncerns un mātessabiedrība novērtē finanšu instrumentus to patiesajā vērtībā katra finanšu perioda bilances
datumā, piemēram, atvasinātos finanšu instrumentus. Tādi nefinanšu aktīvi kā ieguldījuma īpašumi tiek novērtēti
amortizētajā iegādes vērtībā, savukārt atsevišķas pamatlīdzekļu pozīcijas – pārvērtētajās vērtībās.
Patiesā vērtība ir cena, par kādu ir iespējams pārdot aktīvu vai kura ir jāmaksā par saistību nodošanu, pamatojoties
uz darījumu starp tirgus dalībniekiem to novērtēšanas datumā. Patiesā vērtība tiek aplēsta, pamatojoties uz tirgus
cenām vai diskontēto naudas plūsmu modeļiem.
Tādu finanšu instrumentu, kuri tiek kotēti likvīdos regulētos finanšu tirgos, patiesās vērtības tiek aprēķinātas,
pamatojoties uz to kotētajām tirgus cenām finanšu pārskatu beigu datumos. Kotētās tirgus cenas, kas izmantotas
attiecībā uz koncerna un mātessabiedrības finanšu aktīviem, ir to faktiskās cenas dienas beigās.
Finanšu instrumentu, kas nav kotēti aktīvos regulētos finanšu tirgos, patiesā vērtība tiek noteikta, izmantojot
novērtēšanas metodes. Koncerns un mātessabiedrība lieto dažādas metodes un modeļus, kā arī izdara pieņēmumus,
kas izriet no tirgus apstākļiem un nosacījumiem, kādi ir spēkā pārskata perioda beigu datumā. Diskontētās naudas
plūsmas tiek izmantotas, lai noteiktu pārējo finanšu instrumentu patieso vērtību.
Šajā pielikumā ir atklāta koncerna un mātessabiedrības finanšu aktīvu un saistību un pārvērtēto
pamatlīdzekļu patieso vērtību novērtēšanas hierarhija.
Patiesās vērtības noteikšanai izmantotās metodes un pieņēmumi ir atklāti 4. j) pielikumā.
53
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Aktīvu patiesās vērtības novērtēšanas hierarhijas kvantitatīvie rādītāji pārskata gada beigās
EUR'000
Aktīvu veids Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
Patiesās vērtības novērtējums Patiesās vērtības novērtējums
Kotētās tirgus
cenas
(1. līmenis)
Uz
novērojamiem
tirgus datiem
balstīti
pieņēmumi
(2. līmenis)
Pieņēmumi,
kas nav
balstīti uz
novērojamiem
tirgus datiem
(3. līmenis)
KOPĀ Kotētās tirgus
cenas
(1. līmenis)
Uz
novērojamiem
tirgus datiem
balstīti
pieņēmumi
(2. līmenis)
Pieņēmumi,
kas nav
balstīti uz
novērojamiem
tirgus datiem
(3. līmenis)
KOPĀ
2021. gada 31. decembrī
Patiesajā vērtībā novērtētie aktīvi
Pārvērtētie pamatlīdzekļi 14 c – – 2 407 773 2 407 773 – – 776 350 776 350
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi 16 – – 40 40 – – 39 39
Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk.:
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi 24 – 25 735 – 25 735 – 25 466 – 25 466
Aktīvi, kuri atklāti patiesajā vērtībā
Ieguldījumu īpašumi 14 b – – 3 316 3 316 – – 3 602 3 602
Aizdevumi meitassabiedrībā
- ar mainīgām procentu likmēm 29 e – – – – – 172 313 – 172 313
- ar fiksētām procentu likmēm 29 e – – – – – 534 065 – 534 065
Īstermiņa finanšu debitori 18 a, b – – 238 634 238 634 – – 153 850 153 850
Nauda un tās ekvivalenti 19 – 97 079 – 97 079 – 92 418 – 92 418
2020. gada 31. decembrī
Patiesajā vērtībā novērtētie aktīvi
Pārvērtētie pamatlīdzekļi 14 c – – 2 402 069 2 402 069 – – 778 480 778 480
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi 16 – – 40 40 – – 39 39
Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk.:
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi 24 – 1 557 – 1 557 – 1 557 – 1 557
Aktīvi, kuri atklāti patiesajā vērtībā
Ieguldījumu īpašumi 14 b – – 512 512 – – 3 334 3 334
Pārējie finanšu ieguldījumi 22 – 16 836 – 16 836 – 16 836 – 16 836
Aizdevumi meitassabiedrībām
- ar mainīgām procentu likmēm 29 e – – – – – 131 133 – 131 133
- ar fiksētām procentu likmēm 29 e – 86 620 – 86 620 – 611 096 – 611 096
Īstermiņa finanšu debitori 18 a, b – – 193 042 193 042 – – 105 184 105 184
Nauda un tās ekvivalenti 19 – 100 703 – 100 703 – 98 261 – 98 261
Pārskatā periodā aktīvi nav pārgrupēti starp 1. līmeni, 2. līmeni un 3. līmeni.
54
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Saistību patiesās vērtības novērtēšanas hierarhijas kvantitatīvie rādītāji pārskata gada beigās:
EUR'000
Saistību veids Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
Patiesās vērtības novērtējums Patiesās vērtības novērtējums
Kotētās tirgus
cenas
(1. līmenis)
Uz
novērojamiem
tirgus datiem
balstīti
pieņēmumi
(2. līmenis)
Pieņēmumi,
kas nav
balstīti uz
novērojamiem
tirgus datiem
(3. līmenis)
KOPĀ Kotētās tirgus
cenas
(1. līmenis)
Uz
novērojamiem
tirgus datiem
balstīti
pieņēmumi
(2. līmenis)
Pieņēmumi,
kas nav
balstīti uz
novērojamiem
tirgus datiem
(3. līmenis)
KOPĀ
2021. gada 31. decembrī
Patiesajā vērtībā novērtētās saistības
Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk.:
Procentu likmju mijmaiņas darījumi 24 – 4 312 – 4 312 – 4 312 – 4 ,312
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi 24 – 14 208 – 14 208 – 14 208 – 14 208
Saistības, kuras atklātas patiesajā vērtībā
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas) 23 – 151 139 – 151 139 – 151 139 – 151 139
Aizņēmumi no finanšu institūcijām 23 – 643 890 – 643 890 – 631 183 – 631 183
Parādi piegādātājiem un citas finanšu saistības 26 – – 163 946 163 946 – – 166 516 166 516
2020. gada 31. decembrī
Patiesajā vērtībā novērtētās saistības
Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk.:
Procentu likmju mijmaiņas darījumi 24 – 9 504 – 9 504 – 9 504 – 9 504
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi 24 – 4 993 – 4 993 – 4 993 – 4 993
Nākotnes valūtas mijmaiņas darījumi 24 – 7 – 7 – 7 – 7
Saistības, kuras atklātas patiesajā vērtībā
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas) 23 – 101 256 – 101 256 – 101 256 – 101 256
Aizņēmumi no finanšu institūcijām 23 – 641 943 – 641 943 – 632 136 – 632 136
Parādi piegādātājiem un citas finanšu saistības 26 – – 76 429 76 429 – – 51 664 51 664
Pārskatā periodā saistības nav pārgrupētas starp 1. līmeni, 2. līmeni un 3. līmeni.
Koncerna un mātessabiedrības finanšu instrumentu, kas novērtēti to patiesajā vērtībā, izmantojot noteiktas
vērtēšanas metodes, patieso vērtību hierarhija ir atklāta augstāk.
Turpmāk ir atklāts koncerna un mātessabiedrības finanšu instrumentu veidu salīdzinājums pēc to
novērtēšanas uzskaites vērtībās un patiesajās vērtībās, izņemot tos instrumentus, kuru uzskaites vērtības
aptuveni atbilst to patiesajām vērtībām:
EUR'000
Koncerns Mātessabiedrība
Uzskaites vērtība Patiesā vērtība Uzskaites vērtība Patiesā vērtība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Finanšu aktīvi
Aizdevumi saistītajām pusēm ar fiksētām likmēm – 86 620 – 89 409 534 065 611 096 545 297 641 936
Pārējie finanšu ieguldījumi – 16 836 – 18 031 – 16 836 – 18 031
Finanšu saistības
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas) 151 139 101 256 151 683 103 762 151 139 101 256 151 683 103 762
Vadība ir novērtējusi, ka naudas un īstermiņa noguldījumu, debitoru, kreditoru, banku overdraftu un citu
īstermiņa saistību patiesās vērtības ir tuvas to uzskaites vērtībai, ņemot vērā šo finanšu instrumentu īso
termiņu.
55
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
26. Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Finanšu saistības:
Parādi par materiāliem un pakalpojumiem 60 945 38 101 29 672 14 783
Parādi par elektroenerģiju un dabasgāzi 78 053 16 178 57 297 385
Parādi saistītajām pusēm 29 b 10 969 8 324 30 541 26 761
Uzkrātās saistības 10 889 12 085 5 832 6 132
Uzkrātās saistības saistītajām pusēm 29 d 327 – 41 359 2 646
Pārējās īstermiņa finanšu saistības 2 767 1 741 1 816 957
KOPĀ FINANŠU SAISTĪBAS 163 950 76 429 166 517 51 664
Nefinanšu saistības:
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un pārējie nodokļi 12 405 13 258 4 095 7 244
Līgumsaistības 9 822 8 515 4 289 3 771
Pārējās īstermiņa saistības 2 841 2 710 1 160 1 025
KOPĀ NEFINANŠU SAISTĪBAS 25 068 24 483 9 544 12 040
KOPĀ parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem 189 018 100 912 176 061 63 704
Parādu piegādātājiem un pārējiem kreditoriem bilances vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.
27. Uzkrājumi
Uzskaites politika
Uzkrājumi tiek atzīti, kad koncernam vai mātessabiedrībai ir juridiskas vai cita veida pamatotas saistības kāda
pagātnes notikuma dēļ un pastāv varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus
ietverošu resursu aizplūšana, un kad saistību apjomu iespējams pietiekami ticami novērtēt. Nākotnes saimnieciskās
darbības zaudējumiem uzkrājumi netiek veidoti.
Pārskatā par finanšu stāvokli uzkrājumi tiek uzrādīti, iespējami precīzi nosakot to izdevumu summu, kas būtu
nepieciešama, lai dzēstu saistības pārskata par finanšu stāvokli beigu datumā. Uzkrājumi tiek izmantoti tikai tiem
izdevumiem, attiecībā uz kuriem uzkrājumi tika sākotnēji atzīti, un uzkrājumi tiek samazināti gadījumā, ja iespējamā
resursu aizplūde vairs nav paredzama.
Uzkrājumi tiek novērtēti, ņemot vērā to izdevumu pašreizējo vērtību, kas ir sagaidāma, lai nokārtotu pastāvošās
saistības, diskontēšanai izmantojot pirmsnodokļu procentu likmi, kas ietver sevī pašreizējo naudas vērtības tirgus
novērtējumu un konkrētām saistībām piemītošos riskus. Uzkrājumu pašreizējās vērtības pieaugums noteiktā laika
periodā tiek atzīts kā procentu izmaksas.
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Ilgtermiņa:
- pēcnodarbinātības pabalsti (atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā) 13 623 12 802 6 040 5 745
- pēcnodarbinātības pabalsti (atzīti pašu kapitālā) 1 798 2 896 1 367 1 488
- darba attiecību izbeigšanas pabalsti – 957 – 507
- uzkrājumi apkārtējās vides aizsardzībai – 662 – 662
15 421 17 317 7 407 8 402
Īstermiņa:
- darba attiecību izbeigšanas pabalsti 311 1 846 133 250
15 732 19 163 7 540 8 652
a) Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstiem
Uzskaites politika
Koncerns un mātessabiedrība nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā tiem
darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas,
ņemot vērā esošo algas līmeni un to darbinieku, kuriem ir jāsaņem maksājumi, skaitu, vēsturisko darba attiecību
izbeigšanas gadījumu skaitu, kā arī aktuāra pieņēmumus.
Neatkarīgi aktuāri katru gadu pārrēķina noteiktās pabalstu saistības, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi.
Pārskatā par finanšu stāvokli atzītās saistības attiecībā uz pēcnodarbinātības pabalstiem tiek atspoguļotas to
pašreizējā vērtībā konkrētā pārskata par finanšu stāvokli datumā. Pabalstu saistību pašreizējā vērtība tiek noteikta
pietiekami regulāri, diskontējot paredzamos nākotnes naudas plūsmas izejošos maksājumus, izmantojot vidējo
svērto diskonta likmi no EIOPA noteiktās diskontēšanas likmes, Latvijas valsts vērtspapīru (ar termiņu 5 gadi) tirgus
likmi un EURBMK BBB elektroenerģijas industrijas likmes. Lietotā diskontēšanas likme tiek noteikta, izmantojot
valsts obligāciju tirgus ienesīgumu, jo augstas kvalitātes uzņēmumu obligāciju tirgus nav attīstīts. Koncerns un
mātessabiedrība izmanto plānoto vienību kredītmetodi, lai novērtētu fiksēto pabalstu saistību pašreizējo vērtību un ar
tiem saistītās pašreizējās un iepriekšējās darba izmaksas. Atbilstoši šai metodei tiek uzskatīts, ka katrs nostrādātais
periods rada pabalsta saņemšanas tiesību papildvienību, un visu šādu vienību summa veido kopējās koncerna
un mātessabiedrības pēcnodarbinātības pabalstu saistības. Koncerns un mātessabiedrība izmanto objektīvus un
savstarpēji savietojamus aktuāra pieņēmumus par mainīgajiem demogrāfiskajiem faktoriem un finanšu faktoriem
(tajā skaitā par paredzamo darba atlīdzības pieaugumu un noteiktām izmaiņām pabalstu apmēros).
Aktuāra ieguvumi vai zaudējumi, kas radušies no pieredzē balstītiem aprēķiniem un izmaiņām aktuāra pieņēmumos,
tiek iekļauti visaptverošo ienākumu pārskatā tajā pārskata periodā, kad tie radušies. Iepriekšējās darba izmaksas
nekavējoties tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārskata gada sākumā 15 698 15 086 7 233 7 088
Kārtējās darba izmaksas 1 485 1 337 672 617
Procentu izmaksas 145 87 67 41
Izmaksātie pēcnodarbinātības pabalsti (809) (1 288) (444) (521)
(Ienākumi) / zaudējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu
rezultātā 21 a (1 098) 476 (121) 176
AS "Latvenergo" darbinieku pāreja uz AS "Sadales tīkls" – – – (168)
Pārskata gada beigās 15 421 15 698 7 407 7 233
Kopējie izveidotie un norakstītie uzkrājumi ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā “Personāla
izmaksas” kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citi Darba koplīgumā noteiktie pabalsti
(9. pielikums).
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārskata gada sākumā 15 698 15 086 7 233 7 088
Izmaiņas iekļautas visaptverošo ienākumu pārskatā 21 a (1 098) 476 (121) 176
Izmaiņas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā 821 136 295 137
AS "Latvenergo" darbinieku pāreja uz AS "Sadales tīkls" – – – (168)
Pārskata gada beigās 15 421 15 698 7 407 7 233
56
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Diskonta likme, ar kuru diskontēti pēcnodarbinātības pabalstu pienākumi, 2021. gadā noteikta 0,92%
apmērā (2020. gadā: 0,58 %), ņemot vērā vidējo svērto bezriska diskonta likmi no EIOPA, Latvijas
valsts vērtspapīru tirgus likmi un EURBMK BBB elektroenerģijas industrijas likmi pārskata gada
beigās. Koncerna Darba koplīgums paredz darbinieku darba samaksas indeksāciju vismaz inflācijas
apmērā, kas, aprēķinot ilgtermiņa pēcnodarbinātības pabalstu uzkrājumus, noteikta 3,0 % apmērā
EUR’000
Pieņēmumi Novērtē-
šanas
datums
Koncerns Mātessabiedrība
Diskonta likme Darba samaksas nākotnes
izmaiņas
Darba attiecību izbeigšanas
varbūtība
Diskonta likme Darba samaksas nākotnes
izmaiņas
Darba attiecību izbeigšanas
varbūtība
pieaugums
par 1 %
samazinājums
par 1 %
pieaugums
par 1 %
samazinājums
par 1 %
pieaugums
par 1 %
samazinājums
par 1 %
pieaugums
par 1 %
samazinājums
par 1 %
pieaugums
par 1 %
samazinājums
par 1 %
pieaugums
par 1 %
samazinājums
par 1 %
Uzkrājumu izmaiņas
pēcnodarbinātības pabalstiem
31/12/2021 1 866 (1 677) 1 966 (1 650) 2 184 (1 807) 830 (744) 874 (732) 972 (801)
31/12/2020 1 173 (1 728) 2 031 (1 701) 2 250 (1 855) 499 (732) 864 (720) 956 (785)
(2020. gadā: 3,0%). Aprēķinot šos uzkrājumus, ņemta vērā arī darba attiecību izbeigšanas varbūtība
dažādās darbinieku vecuma grupās, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieredzi.
Zemāk ir atspoguļoti nozīmīgāko uzkrājuma apjomu ietekmējošo pieņēmumu jutīguma analīzes rādītāji
pārskata gada beigās:
Augstāk atklāto jutīguma analīzes rādītāju aprēķins tiek pamatots ar metodi, kura ekstrapolē pārskata perioda
beigās notikušo pamatpieņēmumu samērojamo izmaiņu ietekmi uz pēcnodarbinātības pabalstu saistībām.
Iemaksas tiek uzraudzītas katru gadu, un pašreizējā iemaksu likme ir 5 %. Nākamā izvērtēšana tiks
pabeigta 2022. gada 31. decembrī.
Sagaidāmās iemaksas pēcnodarbinātības pabalstu plānā par gadu, kas beidzas 2022. gada 31. decembrī,
ir 5,1 miljons EUR.
Vidējais svērtais ilgums noteiktajām pabalstu saistībām ir 19,80 gadi (2020. gadā: 19,91 gadi).
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
Mazāk par 1 gadu No 1 līdz 5 gadiem Virs 5 gadiem KOPĀ Mazāk par 1 gadu No 1 līdz 5 gadiem Virs 5 gadiem KOPĀ
Noteiktās pabalstu saistības
31/12/2021 1 947 2 405 11 069 15 421 1 532 1 064 4 811 7 407
31/12/2020 2 059 2 281 11 358 15 698 1 508 1 054 4 671 7 233
b) Uzkrājumi darba attiecību izbeigšanas pabalstiem
Uzskaites politika
Darba attiecību izbeigšanas pabalsti tiek novērtēti saskaņā ar SGS Nr. 19 un ir izmaksājami darbiniekiem, ar
kuriem koncerna sabiedrība pārtrauc darba attiecības pirms noteiktā pensionēšanās datuma, vai ja darbinieks
pieņem brīvprātīgu atlaišanu apmaiņā pret šiem pabalstiem. Koncerns un mātessabiedrība atzīst darba
attiecību izbeigšanas pabalstus pirms šādiem datumiem: (a) kad koncerna sabiedrība vairs nevar atsaukt šo
pabalstu piedāvājumu; un (b) kad koncerna sabiedrība atzīst pārstrukturēšanas izmaksas atbilstoši SGSNr.37
nosacījumiem un ietver tajās darba attiecību izbeigšanas pabalstu izmaksu. Attiecībā uz piedāvājumu
darbiniekiem, kas paredzēts, lai veicinātu brīvprātīgu darba attiecību izbeigšanu, darba attiecību izbeigšanas
pabalstus nosaka, paredzot to darbinieku skaitu, kuri akceptēs piedāvājumu. Pabalstus, kuru izmaksas termiņš
pārsniedz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām, diskontē līdz to pašreizējai vērtībai. Vadības aplēses, kas ir
saistītas ar darba attiecību izbeigšanas pabalstu novērtēšanu, ir izklāstītas 4. d pielikumā.
Izmaksātie darba attiecību izbeigšanas pabalsti ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā “Personāla
izmaksas” darba attiecību izbeigšanas izmaksās (9. pielikums), kamēr darba attiecību izbeigšanas pabalsti
un paredzamās nākotnes saistības 2021. līdz 2022. gadam ir atzītas kā saistības Pārskatā par finanšu
stāvokli un kā uzkrātās izmaksas darba attiecību izbeigšanas izmaksās (9. pielikums):
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārskata gada sākumā 2 803 4 375 757 1 257
Samaksātie darba attiecību izbeigšanas pabalsti (4 281) (2 387) (148) (289)
Uzkrājumu izmaiņa 1 789 815 (476) (211)
Pārskata gada beigās 311 2 803 133 757
Atbilstoši apstiprinātajā Latvenergo koncerna stratēģijā 2017.-2022. gadam noteiktajiem attīstības
virzieniem, mātessabiedrības vadība apstiprināja Stratēģiskās attīstības un efektivitātes programmu.
Uzkrājumi darba attiecību izbeigšanas pabalstiem tiek atzīti atbilstoši Latvenergo koncerna Stratēģiskās
attīstības un efektivitātes programmai, kurā paredzēts īstenot efektivitātes programmu (ietverot
AS“Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” efektivitātes pasākumus), kuras ietvaros paredzēts pakāpeniski
samazināt darbinieku skaitu līdz 2022. gadam.
Darba attiecību izbeigšanas pabalstu aprēķināšanā izmantotie pieņēmumi: darbinieka vidējā izpeļņa
atlaišanas brīdī, kas atbilst vidējai izpeļņai gadā, ar plānoto pieaugumu (amatalgas indeksāciju)
2022.gadam 7,9 % (2021. gadā: 0 %) apmērā, vidējais darbinieka darba stāžs atlaišanas brīdī; valsts
sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme 2021. un 2022. gadam ir 23,59 %.
57
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
c) Uzkrājumi apkārtējās vides aizsardzībai
Uzskaites politika
Uzkrājumi apkārtējās vides aizsardzībai tiek atzīti, lai segtu nodarīto kaitējumu apkārtējai videi, kas radies pirms
pārskata perioda beigām, gadījumā, ja to nosaka likumdošana vai arī koncernā vai mātessabiedrībā lietotā vides
aizsardzības politika, kas nosaka to, ka koncernam vai mātessabiedrībai ir noteikts pienākums novērst apkārtējai
videi radīto kaitējumu. Uzkrājumi tiek atzīti, ņemot vērā vides aizsardzības ekspertu atzinumus un iepriekšējo
pieredzi, veicot ar apkārtējās vides aizsardzību saistītu darbu.
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārskata gada sākumā 662 661 662 661
Iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā (662) 1 (662) 1
Pārskata gada beigās – 662 – 662
Uzkrājumi apkārtējās vides aizsardzībai atspoguļo aplēstās izmaksas saistībā ar TEC-1 pelnu lauku
sakopšanu atbilstoši Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes pieprasījumam un šī projekta tehniski
ekonomiskās izpētes rezultātiem.
28. Nākamo periodu ieņēmumi
Uzskaites politika
Valsts dotācijas atzīst, ja ir pamatota pārliecība, ka dotācija tiks saņemta un tiks ievēroti ar to saņemšanu saistītie
nosacījumi. Valsts dotācijas sistemātiski atzīst par ienākumiem tajos periodos, kuros tās nepieciešams saskaņot
ar attiecīgajām izmaksām, kuras paredzēts kompensēt. Dotācijām, kas saņemtas finansiālas vai fiskālas
palīdzības ietvaros, kas ir saistīta ar daudziem nosacījumiem, tiek identificēti tie elementi, kam ir atšķirīgas
izmaksas un nosacījumi. Dažādu elementu uzskaite nosaka periodus, kuru laikā dotācija tiks nopelnīta.
No 2021. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim, atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta
noteikumiem Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, visiem elektroenerģijas gala
lietotājiem ir piešķirts valsts atbalsts elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu maksai 50 % apmērā,
kas tiek kompensēts no valsts budžeta. Kompensācijas mehānisms elektroenerģijas gala lietotājiem paredz
elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu par 50 % no sistēmas pakalpojumu izmaksām
galalietotājam, vienlaicīgi nemainot sistēmas pakalpojumu tarifus.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nav mainījusi sadales sistēmas pakalpojumu tarifu, un Latvijas
Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” nosaka,
ka valsts atbalsts tiek piešķirts galalietotājiem, attiecīgi nosakot atbalsta saņēmējus (klientus), atbalsta
samazinājuma apmēru un periodu. Koncerns un mātessabiedrība netiek uzskatīta par valsts atbalsta saņēmēju,
jo pakalpojums tiek sniegts pilnā apmērā, un ieņēmumi ir atzīti kā sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumi
saskaņā ar 15. SFPS (6. pielikums).
Dotācijas saistībā ar izdevumu posteņiem
Ja dotācija ir saistīta ar izdevumu posteni un tam noteikti vairāki nosacījumi, sākotnēji tā tiek atzīta patiesajā
vērtībā kā nākamo periodu ieņēmumi. Dotācija sistemātiski tiek atzīta ieņēmumos periodos, kuru laikā saistītās
izmaksas, kuras paredzēts kompensēt, tiek atzītas izdevumos. Vadības spriedumi, kas saistīti ar valsts dotāciju
novērtēšanu, ir atklāti 4. pielikumā.
Valsts dotācija, kuru var saņemt kā kompensāciju par jau esošiem izdevumiem vai zaudējumiem, vai lai sniegtu
finansiālu atbalstu sabiedrībai, neradot uz nākamajiem periodiem attiecināmas izmaksas, tiek atzītas peļņas
vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā dotāciju var saņemt. Attiecīgie ieņēmumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu
aprēķina pozīcijā “Pārējie ieņēmumi” (7. pielikums).
Ar aktīviem saistītas dotācijas
Pamatlīdzekļi, kas saņemti no citām sabiedrībām bez atlīdzības, tiek atspoguļoti kā dotācijas. Šīs dotācijas tiek
novērtētas patiesajā vērtībā kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc
lineārās metodes atbilstošo aktīvu lietderīgās izmantošanas laikā.
Uzskaites politika par nākamo periodu ieņēmumu atzīšanu no pārvades un sadales sistēmas pieslēgumu maksām
ir atklāta 6. pielikumā.
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
I) Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi
a) līgumi ar klientiem
Pieslēgumu maksas 6 136 217 138 750 – –
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi 802 863 802 863
137 019 139 613 802 863
b) operatīvā noma
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi 342 366 342 366
342 366 342 366
c) pārējie
Dotācijas par TEC uzstādīto elektrisko jaudu 137 450 161 440 137 450 161 440
Eiropas Savienības fondu finansējums 8 220 8 459 2 114 1 601
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi 103 148 52 73
145 773 170 047 139 616 163 114
KOPĀ ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi 283 134 310 026 140 760 164 343
II) Īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi
a) līgumi ar klientiem
Pieslēgumu maksas 6 14 794 14 167 – –
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi 237 924 67 813
15 031 15 091 67 813
b) operatīvā noma
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi 20 20 20 20
20 20 20 20
c) pārējie
Dotācijas par TEC uzstādīto elektrisko jaudu 23 990 23 990 23 990 23 990
Eiropas Savienības fondu finansējums 896 782 144 7
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi – 7 – 4
24 886 24 779 24 134 24 001
KOPĀ īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi 39 937 39 890 24 221 24 834
KOPĀ nākamo periodu ieņēmumi 323 071 349 916 164 981 189 177
Koncerns un mātessabiedrība, saņemot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, nodrošina attiecīgā
projekta vadību, efektīvu iekšējo kontroli un grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām
un Latvijas Republikas normatīvajiem dokumentiem.
Ar ES finansējumu saistīto darījumu uzskaite tiek veikta, izmantojot identificējamus un atšķiramus kontus.
Koncerna un mātessabiedrības grāmatvedība nodrošina finansējuma atsevišķu uzskaiti, iekļaujot ar
projektu realizāciju saistītos ieņēmumus un izdevumus, ilgtermiņa ieguldījumus un pievienotās vērtības
nodokli attiecīgajās peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārskata par finanšu stāvokli pozīcijās.
58
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Nākamo periodu ieņēmumu kustība (ilgtermiņa un īstermiņa daļa)
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārskata gada sākumā 349 916 375 984 189 177 211 268
Saņemtie ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi
(finansējums) 848 1 441 848 1 441
Saņemtās priekšapmaksas par līgumiem ar klientiem 6 – 808 – 808
Saņemtās pieslēgumu maksas par pieslēgumiem
sadales tīklam 6 12 556 10 749 – –
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai
zaudējumu aprēķinā (24 907) (24 960) (24 106) (24 159)
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauti nākamo periodu
ieņēmumi no līgumiem ar klientiem un operatīvās nomas (15 342) (14 106) (938) (181)
Pārskata gada beigās 323 071 349 916 164 981 189 177
29. Darījumi ar saistītajām pusēm
Uzskaites politika
Puses tiek uzskatītas par saistītām tādā gadījumā, kad vienai no tām ir iespēja kontrolēt otru pusi vai arī tai ir būtiska
ietekme pār otru pusi, pieņemot lēmumus par finanšu un saimniecisko darbību. Mātessabiedrība un netieši arī citas
koncerna sabiedrības ir Latvijas valsts kontrolē. Koncerna un mātessabiedrības saistītās puses ir mātessabiedrības
akcionārs, kas kontrolē sabiedrību, pieņemot ar pamatdarbību saistītus lēmumus, Latvenergo koncerna sabiedrību
valdes locekļi mātessabiedrības padomes locekļi, kā arī mātessabiedrības uzraudzības institūcijas – Revīzijas
komitejas amatpersonas, kā arī jebkurai no iepriekš minētajām privātpersonām tuvs ģimenes loceklis, kā arī
sabiedrības, kuras šīs personas kontrolē vai kurām ir būtiska ietekme uz tām.
Parastie tirdzniecības darījumi ar Latvijas valdību, ieskaitot ministrijas un valsts aģentūras, kā arī darījumi
ar valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem nav uzskatāmi par
darījumiem ar saistītajām pusēm un netiek atklāti informācijā par saistīto pušu darījumiem. Koncerns
un mātessabiedrība veic darījumus ar daudzām no šīm iestādēm atbilstīgi godīgas konkurences
principam. Darījumi ar valsts kontrolētām saistītajām pusēm ietver enerģijas pārdošanu un ar to saistītos
pakalpojumus, bet neietver individuāli būtiskus darījumus, un kvantitatīva darījumu atspoguļošana ar šīm
saistītajām pusēm nav iespējama plašā Latvenergo koncerna un mātessabiedrības klientu skaita dēļ,
izņemot darījumus ar pārvades sistēmas operatoru AS “Augstsprieguma tīkls” un no 2020. gada 10. jūnija
arī ar AS “Latvijas elektriskie tīkli”.
a) Preču, pamatlīdzekļu un pakalpojumu pārdošana / iegāde no saistītajām pusēm
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārējās
saistītas
puses*
Pārējās
saistītas
puses*
Meitas-
sabiedrības
Pārējās
saistītas
puses*
Meitas-
sabiedrības
Pārējās
saistītas
puses*
Preču, pamatlīdzekļu un
pakalpojumu pārdošana, finanšu
ieņēmumi:
- Preču un pakalpojumu pārdošana 23 359 9 046 43 646 23 206 54 090 8 484
- Pamatlīdzekļu pārdošana 2 – 171 – 1 621 –
- Aktīvu noma 1 039 16 293 1 483 1 039 2 376 662
- Procentu ieņēmumi 1 341 1 169 9 282 1 341 10 651 1 169
KOPĀ 25 741 26 508 54 582 25 586 68 738 10 315
Preču, pamatlīdzekļu un
pakalpojumu iegāde:
- Preču unv pakalpojumu iegāde 79 188 79 833 346 314 8 362 268 058 6 600
- tai skaitā bruto izmaksas no
darījumiem ar AS "Sadales tīkls", kas
atzītas neto vērtībā – – 226 712 – 265 853 –
- Pamatlīdzekļu iegāde un būvniecības
pakalpojumi 2 540 29 517 76 563 13 392
- Aktīvu noma 676 689 145 296 182 200
KOPĀ 82 404 110 039 346 535 9 221 268 253 7 192
* Pārējās saistītās puses ietver pārvades sistēmas operatoru – AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Latvijas elektriskie tīkli” (no 2020. gada 10. jūnija līdz 2020. gada
25.novembrim), AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” un citus Latvenergo koncerna vadības locekļu kontrolētus uzņēmumus.
59
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
EUR’000
Pielikums
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
b) debitoru un saistību atlikumi, kas radušies no
pārdotām / iepirktām precēm un sniegtajiem /
saņemtajiem pakalpojumiem:
Debitoru parādi:
- meitassabiedrības 18 a, b – – 25 004 25 704
- pārējās saistītās puses* 12 404 2 387 11 866 1 653
- uzkrājumi sagaidāmiem kredītzaudējumiem no
meitassabiedrību debitoru parādiem 18 a, b – – (16) (19)
- uzkrājumi sagaidāmiem kredītzaudējumiem no pārējo
saistīto pušu debitoru parādiem* (22) (5) (21) (3)
12 382 2 382 36 833 27 335
Kreditoru saistības: 26
- meitassabiedrības – – 28 415 24 956
- pārējās saistītās puses* 10 969 8 324 2 126 1 805
10 969 8 324 30 541 26 761
c) uzkrātie ieņēmumi, kas radušies no darījumiem
ar saistītajām pusēm:
- par meitassabiedrībām pārdotajām precēm un
sniegtajiem pakalpojumiem 18 a, b – – 435 1 115
- par aizdevuma procentu ieņēmumiem no
meitassabiedrībām 18 a, b – – 1 381 1 346
– – 1 816 2 461
d) uzkrātās saistības, kas radušās no darījumiem ar
saistītajām pusēm: 26
- par iepirktajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem no
meitassabiedrībām – – 41 032 2 646
- par iepirktajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem
no pārējām saistītām pusēm* 327 – 327 –
327 – 41 359 2 646
* Pārējās saistītās puses ietver pārvades sistēmas operatoru – AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Latvijas elektriskie tīkli” (no 2020. gada 10. jūnija līdz 2020. gada
25.novembrim), AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” un citus Latvenergo koncerna vadības locekļu kontrolētus uzņēmumus.
Koncernā un mātessabiedrībā pārskata gadā nav veikta to saistību vai parādu norakstīšana, kas radušies
no darījumiem starp saistītajām pusēm, pamatojoties uz to, ka visi parādi ir atgūstami.
Debitoru un kreditoru parādi pret saistītajām pusēm ietver atlikumus par sniegtajiem vai saņemtajiem
pakalpojumiem un precēm. Gada beigās par šiem atlikumiem nav saņemts vai sniegts nodrošinājums.
Latvenergo koncerna vadības atlīdzība iekļauj koncerna sabiedrību valdes locekļu, mātessabiedrības
padomes un uzraudzības institūcijas (Revīzijas komitejas) atlīdzību. Mātessabiedrības vadības atlīdzība
iekļauj mātessabiedrības valdes un padomes locekļu un uzraudzības institūcijas (Revīzijas komitejas)
atlīdzību. Informācija atklāta 9. pielikumā.
Mātessabiedrības akcionāram izmaksāto dividenžu apjoms un ieguldījumi pamatkapitālā ir atspoguļoti
attiecīgi 20. un 21. b pielikumā.
Saņemtās dividendes no meitassabiedrībām skatīt 16. pielikumā.
e) aizdevumi saistītajām pusēm
Ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumi saistītajām pusēm
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Ilgtermiņa aizdevumi meitassabiedrībām
AS "Sadales tīkls" – – 467 786 477 507
Elektrum Eesti OÜ – – 7 560 –
Elektrum Lietuva, UAB – – 1 970 –
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem – – (306) (344)
Ilgtermiņa aizdevumi pārējām saistītajām pusēm
AS „Augstsprieguma tīkls” – 86 672 – 86 672
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem – (52) – (52)
KOPĀ ILGTERMIŅA AIZDEVUMI – 86 620 477 010 563 783
Ilgtermiņa aizdevumu īstermiņa daļa
AS "Sadales tīkls" – – 97 000 76 648
Elektrum Eesti OÜ – – 300 –
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem – – (62) (55)
Īstermiņa aizdevumi meitassabiedrībām
AS "Sadales tīkls" – – 10 000 10 000
Elektrum Eesti OÜ – – 34 880 7 937
Elektrum Lietuva, UAB – – 56 198 10 209
SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" – – 31 137 73 781
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem – – (85) (74)
KOPĀ īstermiņa aizdevumi – – 229 368 178 446
KOPĀ aizdevumi saistītajām pusēm – 86 620 706 378 742 229
Izvērtējot sagaidāmo kredītrisku atsevišķi noslēgtajiem līgumiem par ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumiem
meitassabiedrībām, tiek izmantots darījuma partnera modelis. Sagaidāmie kredītzaudējumi un uzkrājumi
vērtības samazinājumam saskaņā ar šo modeli ir balstīti uz atsevišķa darījuma partnera saistību
neizpildes riska novērtējumu un Moody’s kredītreitingu aģentūras tam noteiktajām 12 mēnešu sagaidāmo
kredītzaudējumu atgūšanas likmēm (4 b. pielikums). Tā kā meitassabiedrības ir 100 % AS “Latvenergo”
kontrolē, to kredītrisks tiek novērtēts tādā pašā līmenī kā AS “Latvenergo” kredītrisks – atbilstoši Baa2
pakāpei piešķirtajam kredītreitinga līmenim. Kopš aizdevumu sākotnējās atzīšanas to kredītrisks nav
būtiski pieaudzis un atbilst 1. kredītriska līmenim.
Visi 2020. gada 31. decembrī izsniegtie īstermiņa aizdevumi saistītajām pusēm tiks atmaksāti 2022. gadā.
60
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Izmaiņas saistītajām pusēm izsniegtajos aizdevumos
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Pārskata gada sākumā 86 620 – 742 229 794 256
Īstermiņa aizdevumu izmaiņas ar naudas norēķinu, neto – – 319 304 286 688
Īstermiņa aizdevumu izmaiņas ar savstarpējo ieskaitu debitoru un
kreditoru kustībā, neto – – (199 767) (364 096)
Nodotas ilgtermiņa aizdevumu saistības – 225 232 – 225 232
Izsniegti ilgtermiņa kredīti ar naudas norēķinu – – 7 860 –
Saņemta aizdevumu atmaksa ar naudas norēķinu (86 672) (138 560) (86 672) (138 560)
Izsniegti ilgtermiņa aizdevumi ar savstarpējo ieskaitu – – – 20 000
Atmaksāti ilgtermiņa aizdevumi ar savstarpējo ieskaitu – – (76 648) (81 275)
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem 52 (52) 72 (16)
Pārskata gada beigās – 86 620 706 378 742 229
t.sk.aizdevumu kustība bankas kontā
Izsniegti aizdevumi meitassabiedrībām – – 716 106 573 957
Atmaksāti izsniegtie aizdevumi meitassabiedrībām – – (388 942) (287 269)
Atmaksāti izsniegtie aizdevumi pārējām saistītajām pusēm (86 672) (138 560) (86 672) (138 560)
(Atmaksāti) / izsniegti aizdevumi, neto (86 672) (138 560) 240 492 148 128
Saņemtie procenti no saistītajām pusēm
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Saņemtie procenti 1 341 926 10 623 11 578
1 341 926 10 623 11 578
I) ilgtermiņa aizdevumi, ieskaitot īstermiņa daļu
Ar AS “Sadales tīkls” noslēgtie ilgtermiņa aizdevuma līgumi:
EUR’000
Līguma
noslēgšanas
datums
Aizdevumu
līgumu
pamatsumma
Neatmaksātā aizdevuma
summa
Procentu likme Atmaksas termiņš
31/12/2021 31/12/2020
29/09/2011 316 271 20 919 29 300
6 mēnešu EURIBOR
+ fiksētā likme 01/09/2025
06/02/2013 42 686 2 134 6 403 Fiksēta likme 10/09/2022
18/09/2013 42 686 8 537 12 806 Fiksēta likme 10/08/2023
29/10/2014 90 000 30 000 40 000 Fiksēta likme 10/09/2024
20/10/2015 90 000 40 000 50 000 Fiksēta likme 21/10/2025
22/08/2016 60 000 33 333 40 000 Fiksēta likme 22/08/2026
22/08/2016 50 000 30 000 35 000 Fiksēta likme 14/06/2027
14/12/2018 260 000 203 875 231 938 Fiksēta likme 31/01/2030
03/03/2020 200 000 195 988 108 708
Fiksēta likme +
mainīgā likme 25/03/2030
TOTAL 1 151 643 564 786 554 155
Kopējā neatmaksātā ilgtermiņa aizdevuma summa AS “Sadales tīkls” 2021. gada 31. decembrī
bija 564 786 tūkstoši EUR (31/12/2020: 554 155 tūkstoši EUR), t. sk. īstermiņa daļa aizdevumam,
kas jāatmaksā 2021. gadā – 97 000 tūkstoši EUR (31/12/2020: 76 648 tūkstoši EUR). 2021. gada
31.decembrī 5,38 % (31/12/2020: 5 %) no izsniegtajiem aizdevumiem AS “Sadales tīkls” bija noteikta
mainīga procentu likme, kuru ietekmē starpbanku 6 mēnešu EURIBOR likmes izmaiņas. 2021. gada
laikā vidējā efektīvā aizdevumu procentu likme ilgtermiņa aizdevumiem bija 1,42 % (2020. gadā:
1,53 %). 2021. gada 31. decembrī ir atzīti uzkrājumi sagaidāmiem kredītzaudējumiem AS “Sadales
tīkls” izsniegtajiem ilgtermiņa aizdevumiem 361 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2020: 399 tūkstoši EUR).
Aizdevumi nav nodrošināti ar ķīlu vai kādā citādā veidā.
Ilgtermiņa aizdevuma AS “Sadales tīkls” sadalījums pēc atmaksas termiņiem
EUR’000
Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020
Ilgtermiņa aizdevums:
- 1 gads vai mazāk (īstermiņa daļa) 97 000 76 648
- 1 – 5 gadi 315 672 311 665
- virs 5 gadiem 152 114 165 842
564 786 554 155
AS “Augstsprieguma tīkls” noslēgtie ilgtermiņa aizdevuma līgumi:
EUR’000
Līguma
noslēgšanas
datums
Aizdevumu
līgumu
pamatsumma
Neatmaksātā aizdevuma
summa
Procentu likme Atmaksas termiņš
31/12/2021 31/12/2020
08/05/2020 225 232 – 86 672 Fiksēta likme 15/03/2023
Līdz ar pārvades sistēmas aktīvu nodalīšanu 2020. gada 10. jūnijā AS “Augstsprieguma tīkls” tika
nodotas arī visas AS “Latvijas elektriskais tīkls” saistības, t.sk. AS “Latvenergo” aizdevumi AS “Latvijas
elektriskais tīkls” 225 232 tūkstoši EUR apmērā, no kuriem 46 672 tūkstoši EUR atmaksāti 2021. gada
18. jūnijā un 40 000 tūkstoši EUR 2021. gada 20. jūlijā pirms termiņa beigām (2020. gada 19. jūnijā:
138560 tūkstoši EUR).
Ilgtermiņa aizdevuma AS “Augstsprieguma tīkls” sadalījums pēc atmaksas
termiņiem
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020 31/12/2021 31/12/2020
Ilgtermiņa aizdevums:
- 1 – 5 gadi – 86 672 – 86 672
– 86 672 – 86 672
Ar Elektrum Eesti OÜ noslēgtie ilgtermiņa aizdevuma līgumi:
EUR’000
Līguma
noslēgšanas
datums
Aizdevumu
līgumu
pamatsumma
Neatmaksātā aizdevuma
summa
Procentu likme Atmaksas termiņš
31/12/2021 31/12/2020
25/08/2021 7 560 7 560 –
6 mēnešu EURIBOR
+ fiksētā likme 24/08/2031
2021. gada 25. augustā mātessabiedrība meitassabiedrībai Elektrum Eesti OÜ izsniedza ilgtermiņa
aizdevumu 7 860 tūkstošu EUR apmērā. Gada procentu likme saskaņā ar aizdevuma līgumu ir 6 (sešu)
mēnešu EURIBOR (Euro Interbank Offer Rate) plus marža 0,74 %. Ja bāzes likme ir negatīva, tā tiek
pielīdzināta nullei. Aizdevuma galīgais atmaksas datums ir 2031. gada 24. augusts.
61
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Ilgtermiņa aizdevuma Elektrum Eesti OÜ sadalījums pēc atmaksas termiņiem
EUR’000
Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020
Ilgtermiņa aizdevums:
- 1 gads vai mazāk (īstermiņa daļa) 300 –
- 1 – 5 gadi 900 –
- virs 5 gadiem 6 360 –
7 560 –
Ar Elektrum Lietuva, UAB noslēgtie ilgtermiņa aizdevuma līgumi:
EUR’000
Līguma
noslēgšanas
datums
Aizdevumu
līgumu
pamatsumma
Neatmaksātā aizdevuma
summa
Procentu likme Atmaksas termiņš
31/12/2021 31/12/2020
31/10/ 2021 1 970 1 970 –
6 mēnešu EURIBOR
+ fiksētā likme 29/09/2031
2021. gada 31. oktobrī mātessabiedrība meitassabiedrībai Elektrum Lietuva, UAB izsniedza ilgtermiņa
aizdevumu 1 970 tūkstošu EUR apmērā. Gada procentu likme saskaņā ar aizdevuma līgumu ir 6 (sešu)
mēnešu EURIBOR (Euro Interbank Offer Rate) plus marža 0,68 %. Ja bāzes likme ir negatīva, tā tiek
pielīdzināta nullei. Aizdevuma galīgais atmaksas datums ir 2031. gada 29. septembris.
Ilgtermiņa aizdevuma Elektrum Lietuva, UAB sadalījums pēc atmaksas termiņiem
EUR’000
Mātessabiedrība
31/12/2021 31/12/2020
Ilgtermiņa aizdevums:
- 1 gads vai mazāk (īstermiņa daļa) – –
- 1 – 5 gadi 875 –
- virs 5 gadiem 1 095 –
1 970 –
II) īstermiņa aizdevumi
Lai efektīvi un centralizēti pārvaldītu Latvenergo grupas uzņēmumu finanšu līdzekļus, izmantojot Grupas
kontu funkcionalitāti un iespēju savstarpējos rēķinus apmaksāt ieskaita veidā, tiek izmantoti īstermiņa
aizdevumi. Pārskata gadā AS “Latvenergo” izsniedza aizdevumus meitassabiedrībām saskaņā ar
savstarpēji noslēgto līgumu “Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu”, ļaujot meitassabiedrībām
aizņemties un atmaksāt aizdevumu atbilstoši to ikdienas saimnieciskās darbības vajadzībām un
ietverot norēķinus ar savstarpējo ieskaitu par saimnieciskās darbības debitoru un kreditoru parādiem.
2020.gada laikā vidējā efektīvā aizdevumu procentu likme bija 0,77 % (2019. gadā: 0,53 %).
2021. gada 29. martā starp AS “Latvenergo” un AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” ir noslēgta vienošanās
par īstermiņa aizdevuma izsniegšanu 120 000 tūkstošu EUR apmērā, lai nodrošinātu SIA“Enerģijas
publiskais tirgotājs” nepieciešamos kredītlīdzekļus publiskā tirgotāja pienākumu veikšanai un obligātā
iepirkuma funkciju administrēšanai. Aizdevuma atmaksas termiņš ir 2022. gada 31. marts ar iespēju
pagarināt termiņu par gadu ar nosacījumu, ja mēnesi līdz līguma termiņa beigām neviena no pusēm
neierosina līguma izbeigšanu. Aizdevuma gada procentu likme ir fiksēta 1,098 % apmērā (2020.gadā:
1,115 %). 2020. gada 31. decembrī neto vērtībā neatmaksātā īstermiņa aizdevuma summa ir
31137tūkstošiEUR (31/12/2020: 73 709 tūkstoši EUR).
2021. gada 31. decembrī ir atzīti uzkrājumi sagaidāmiem kredītzaudējumiem saistītajām personām
izsniegtajiem aizdevumiem 85 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2020: 73 tūkstoši EUR).
f) Samaksātie procenti saistītajām pusēm
Finanšu darījumi starp saistītajām pusēm tiek veikti, izmantojot īstermiņa aizņēmumus, lai efektīvi un
centralizēti pārvaldītu Latvenergo grupas uzņēmumu finanšu līdzekļus, izmantojot Grupas kontus. Pārskata
gadā AS “Latvenergo” saņēma aizņēmumus no meitassabiedrībām saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu
“Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu”. 2021. gada laikā vidējā efektīvā aizdevumu procentu
likme bija 0,77 % (2020. gadā: 0,53 %). Pārskata gada beigās AS “Latvenergo” nebija aizņēmumu no
saistītajām pusēm (31/12/2020: nebija).
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Samaksātie procenti – – 26 11
– – 26 11
30. Pārtraucamā darbība
Uzskaites politika
Pārtraucamā darbība ir uzņēmuma sastāvdaļa, kas tiek atsavināta vai ir klasificēta kā turēta pārdošanai vai
nodalīšanai, un kas pārstāv atsevišķu nozīmīgu uzņēmējdarbības veidu vai darbības ģeogrāfisku apgabalu, ir
vienota, koordinēta plāna atsavināt atsevišķu nozīmīgu uzņēmējdarbības veidu vai darbības ģeogrāfisku apgabalu
sastāvdaļa, vai ir meitasuzņēmums, kas iegādāts ar nolūku to tālāk pārdot.
Koncerns klasificē aktīvus un saistības kā turētas nodalīšanai, ja pārtraucamā darbība ir pieejama tūlītējai sadalei
tās pašreizējā stāvoklī un sadale ir ar augstu varbūtības pakāpi, kā arī novērtē pēc zemākās no tās uzskaites
vērtības vai tās patiesās vērtības, no kuras atņemtas sadales izmaksas.
Pārtraucamās darbības aktīvi un saistības tiek atzītas kā turētas nodalīšanai un atspoguļotas atsevišķi no citiem
aktīviem un citām saistībām pārskatā par finanšu stāvokli. Pārtraucamā darbība tiek izslēgta no turpināmās
darbības (pamatdarbības) rezultātiem un tiek atspoguļotas kā vienota summa peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā
pārskata gada pelņa no pārtraucamās darbības.
Latvijas republikas Ministru kabinets 2019. gada 8. oktobrī ar protokollēmumu Nr. 46, 38 § atbalstīja
elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību modeļa “Pilnīga īpašumtiesību nodalīšana”
ieviešanu.
2020. gada 10. jūnijā mātessabiedrība nodeva savu līdzdalību meitassabiedrībā AS “Latvijas elektriskie tīkli”
Ekonomikas ministrijai. Šis darījums bija ne-naudas nodalīšana Sabiedrības īpašniekiem (SFPIKNr.17),
nododot visas AS “Latvijas elektriskie tīkli” kapitāldaļas patiesajā vērtībā 222 678 tūkstoši EUR (uzrādītas
atsevišķajos finanšu pārskatos 186 432 tūkstošu EUR vērtībā), Ekonomikas ministrijai. Šī darījuma
rezultātā pārvades sistēmas aktīvi 694 290 tūkstošu EUR vērtībā tika izslēgti no Latvenergo koncerna, un
peļņa no ilgtermiņa finanšu ieguldījumu nodalīšanas 36 246 tūkstošu EUR apmērā tika atzīta kā “Pārējie
ienākumi” (7. pielikums).
62
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
Atbilstoši SFPS Nr. 5 “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības” meitassabiedrība
AS “Latvijas elektriskie tīkli” Latvenergo koncerna 2020. gada finanšu pārskatos klasificēta kā
pārtraucamā darbība. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā tika uzrādīta peļņa no pārtrauktās darbības par
periodu no 2020.gada 1. janvāra līdz 2020. gada 10. jūnijam 9 844 tūkstošu eiro apmērā. Pārtrauktās
darbības naudas un tās ekvivalentu neto izmaiņas laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020.gada
10. jūnijam ir negatīvas un sasniedza 139 tūkstošus eiro. Koncerna segmentu darbības rezultātos
AS“Latvijas elektriskie tīkli” finanšu rezultāti ietverti pārvades sistēmas aktīvu nomas segmentā, jo līdz
līdzdalības izbeigšanas brīdim 2020. gada 10. jūnijā koncerna mātessabiedrības valde turpināja pārskatīt
šī darbības segmenta finanšu rezultātus.
31. Saistību izmaiņas, kas izriet no finansēšanas darbības
Izmaiņas nomas saistībās (15. pielikums):
EUR’000
Koncerns Mātessabiedrība
2021 2020 2021 2020
Atlikusī vērtība gada sākumā 8 344 5 565 4 540 3 502
Atzītas izmaiņas nomas līgumos, neto 1 906 4 178 1 725 1 746
Samaksātie maksājumi par nomu ar naudas norēķinu (1 275) (1 111) (294) (169)
Samaksātie maksājumi par nomu ar savstarpējo ieskaitu (400) (400) (524) (632)
Uzkrāto saistību izmaiņas (285) (19) (304) 24
Atzītās procentu saistības 138 131 83 69
Atlikusī vērtība gada beigās 8 428 8 344 5 226 4 540
2021. gadā aizņēmumu kustība (23. pielikums) attiecas uz naudas plūsmām, izņemot uzkrāto, bet vēl
nesamaksāto procentu izmaiņas. 2021. gadā koncernā ir samazinājums 239 tūkstošu EUR apmērā,
mātessabiedrībā – samazinājums 238 tūkstošu EUR apmērā (2020. gadā: koncernā – samazinājums
796tūkstošu EUR apmērā, mātessabiedrībā – samazinājums 815 tūkstošu EUR apmērā).
2021. gadā nākamo periodu ieņēmumus no Eiropas Savienības fondu finansējuma (28. pielikums) veido
naudas kustība, izņemot peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauto summu – koncernā 873 tūkstošuEUR
apmērā un mātessabiedrībā 97 tūkstošu EUR apmērā (2020. gadā: koncernā – 787 tūkstoši EUR,
mātessabiedrībā – 12 tūkstoši EUR).
32. Nākotnes saistības un iespējamās saistības
2021. gada 31. decembrī koncernam ir nākotnes saistības 136,8 miljonu EUR apmērā (31/12/2020:
66,6miljoniEUR), un mātessabiedrībai ir nākotnes saistības 105,0 miljonu EUR apmērā (31/12/2020:
28,9miljoni EUR) attiecībā uz kapitālieguldījumiem, par kuriem bilances datumā ir noslēgti līgumi, bet
saistības vēl nav iestājušās.
AS “Latvenergo” ir izsniegusi atbalsta vēstules savām meitassabiedrībām – 2022. gada 9. februārī
SIA“Enerģijas publiskais tirgotājs”, 2022. gada 17. februārī AS “Sadales tīkls” un 2021. gada 22. februārī
Elektrum Lietuva, UAB, un ar to apliecina, ka AS “Latvenergo” kā meitassabiedrību kapitāla daļu īpašnieka
nostāja ir nodrošināt, lai meitassabiedrības tiktu vadītas tā, lai tām būtu pietiekami finanšu līdzekļi un lai tās
spētu veikt komercdarbību un izpildīt savas saistības.
63
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
33. Notikumi pēc pārskata gada beigām
Uzskaites politika
Notikumi pēc bilances datuma, kas sniedz būtisku papildu informāciju par koncerna un mātessabiedrības finanšu
stāvokli bilances sagatavošanas datumā (koriģējošie notikumi), ir atklāti finanšu pārskatos. Notikumi pēc bilances
datuma, kas nav koriģējoši, tiek atspoguļoti finanšu pārskatu pielikumos tikai tad, ja tie ir būtiski.
2022. gada 24. janvārī starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s ir atjaunojusi AS “Latvenergo”
kredītreitinga analīzi, un AS “Latvenergo” kredītreitings paliek nemainīts Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes
perspektīvu.
2022. gada janvārī AS “Latvenergo” ir noslēgusi divus īstermiņa aizņēmumu līgumus (overdrafta līgumus)
ar termiņu uz 2 gadiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un likviditātes vadībai ar “OP Corporate
Bankplc” filiāli Latvijā par summu 60 miljoni EUR un ar AS “SEB banka” par summu 30 miljoni EUR.
2022. gada janvārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma
samazinājuma pasākumu likumu”, lai mazinātu energoresursu straujā cenu kāpuma negatīvo ietekmi
uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi. Likums nosaka no 2022. gada 1.janvāra līdz
30. aprīlim nodrošināt atbalsta pasākumus juridiskām un fiziskām personām, lai daļēji kompensētu
pieaugošās energoresursu izmaksas. Dažādi valsts atbalsta mehānismi energoresursu cenu mazināšanai
izveidoti arī Igaunijā un Lietuvā. Finansējums atbalsta pasākumiem tiek nodrošināts no valstu budžetiem.
2022. gada 22. februārī Latvijas Republikas Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja nodomu valsts
kapitālsabiedrībām AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” izveidot kopuzņēmumu vēja parku
attīstībai Latvijā.
2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka karadarbību Ukrainā. Neilgi pēc šī iebrukuma ES
un pārējās pasaules valstis, tostarp starptautiskās institūcijas, ieviesa plaša mēroga ierobežojošus
pasākumus, kas vērsti pret Krieviju, un kas regulāri tiek atjaunoti un papildināti.
Šo pārskatu parakstīšanas brīdī noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem nav bijusi būtiska ietekme
uz koncerna darbību, nav apturēta neviena darbība un nav radušies būtiski tiešie zaudējumi saistībā
ar ierobežojošajiem pasākumiem. Latvenergo koncernam nav noslēgtu nozīmīgu tiešo līgumu ar
uzņēmumiem Krievijā, Baltkrievijā vai Ukrainā, kas šī brīža situācijā varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi
uz Latvenergo koncerna darbību. Papildu ietekmi uz Latvenergo koncerna finanšu rezultātiem varētu
atstāt vispārēja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās..
Izvērtējot iespējamos riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un atbilstoši 2022. gada
24. februāra valdības dotajam uzdevumam valsts drošības nolūkos papildināt gāzes rezerves,
AS “Latvenergo” ir operatīvi veikusi iepirkumu aptuveni 2 teravatstundu (TWh) gāzes iegādei
AS “Latvenergo” TEC ražošanas apgādes drošumam. Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās
dabasgāzes piegādi uz Klaipēdas termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī
un maijā. Dabasgāze tiks piegādāta no Norvēģijas, ASV un Kataras. Iegādātais gāzes apjoms nodrošinās
elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu AS “Latvenergo” TEC plānotajam ražošanas režīmam
2022.gadā, vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.
2022. gada 8. martā AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls “ noslēdza līgumu par ilgtermiņa aizdevumu
175miljonu eiro apmērā.
Laika posmā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši citi būtiski notikumi, kas būtiski ietekmētu
Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” finanšu pārskatus par 2021. gadu, kas beidzās 2021. gada
31.decembrī.
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
AS “Latvenergo” valde:
Mārtiņš Čakste Dmitrijs Juskovecs Guntars Baļčūns Kaspars Cikmačs Harijs Teteris
valdes priekšsēdētājs valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis
Liāna Ķeldere
AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore
2022. gada 12. aprīlī
64