Interaktīvā HES tūre

Fakti par Aiviekstes HES

Virtuālā 360° tūre

Atrodas uz lielākās Daugavas pietekas Aiviekstes upes Madonas rajonā Kalsnavas pagastā, 14 km attālumā no ietekas Daugavā.
Aiviekstes HES ir pirmā hidroelektrostacija Latvijā, kas sāka ražot elektroenerģiju un no 1925. līdz 1938. gadam bija lielākā Latvijā. Tajā uzstādīto hidroturbīnu kopējā jauda bija 1070 Zs.
Pēc Aiviekstes HES uzbūvēšanas upes labajā krastā sāka veidoties apdzīvota vieta Aiviekste.
Aiviekstes HES darbu pārtrauc 1969. gadā, bet 1994. gadā tās darbību atjauno.
Aiviekstes HES kopējā jauda ir 0,8 MW, vidēji tā saražo līdz 3 GWh elektroenerģijas gadā, kas līdzinās aptuveni 0,1 % no Latvenergo koncerna kopējās elektroenerģijas izstrādes.

Krasti un ūdenskrātuves

Upes krastu erozija ir dabisks process, jo šādā veidā upe veido savu gultni, taču arī hidroelektrostaciju radītās ūdens līmeņa svārstības, kā arī dabīgie procesi - ledus iešana, ūdens straumes, vējš, nokrišņi u.c., izraisa Daugavas krastu eroziju. Ik gadu AS „Latvenergo” atvēl vairāk kā 1,2 milj. eiro Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijai
Kopējais Daugavas HES kaskādes aizsprostu, dambju un krastu būvju garums ir ap 22 km.
Vasaras periodā AS ”Latvenergo” Daugavas hidroelektrostacijās veic atjaunošanas remontdarbus ūdenslīmeņa mainīgajā zonā, lai nodrošinātu hidrotehnisko būvju drošu ekspluatāciju. Minētie darbi notiek ciešā sadarbībā ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldes izsniegtajām atļaujām ūdens līmeņa pazemināšanai.
Daugavas kritums Latvijas teritorijā ir ap 100 m, un 72 m no tiem izmanto elektrības ražošanai. Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES kopā veido Daugavas HES kaskādi, kas daļēji ir mākslīgu uzpludinājumu sistēma. Regulējot ūdens līmeņus starp visām trim hidroelektrostacijām, ir iespēja uzkrāt ūdeni un izstrādāt elektroenerģiju pīķa stundām, kad ir palielināts pieprasījums un cena.
Hidroelektrostacijās pirms paliem nepieciešamības gadījumā nostrādā ūdens līmeni, jo palu laikā, piemēram, pēkšņi pārraujot ledus sastrēgumu, līmenis ūdenskrātuvē palielinās ļoti strauji – tas var uzkāpt par metru dažās minūtēs. Meteoroloģiskās un hidroloģiskās prognozes tiek saņemtas katru dienu, galvenais rādītājs, kas tiek analizēts, ir Daugavas ūdens līmeņa izmaiņas centimetros. Ja vajadzīgs, hidroelektrostaciju aizvarus var pacelt operatīvi, nodrošinot nepieciešamā ūdens daudzuma novadīšanu pa ūdens pārgāzni.

Zivju aizsardzība

Videi draudzīga elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās nozīmē ne vien atjaunīgo energoresursu izmantošanu un drošu elektrostaciju ekspluatāciju, bet arī rūpes par apkārtējo vidi un bioloģisko daudzveidību, veicinot zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu. Lai mazinātu HES darbības ietekmes uz dabisku zivju resursu atjaunošanos Daugavā, AS „Latvenergo” jau daudzus gadus nodrošina mākslīgo zivju resursu atjaunošanas programmu - ikgadējās kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā 800 tūkst. eiro.
Katru gadu Daugavas baseinā ielaiž vismaz 600 tūkst. Baltijas laša, taimiņa smoltu un mazuļu; 400 tūkst. plauža, vimbas, zandarta un līdakas mazuļu; 5 milj. nēģa un līdakas kāpuru.
Lai veicinātu zivju resursu aizsardzību un pavairošanu, AS ”Latvenergo” kopā ar biedrību ”Mēs zivīm”, iesaistoties koncerna darbiniekiem, katru pavasari organizē mākslīgo zivju nārsta ligzdu ievietošanu Daugavā.

HES - zaļā enerģija

Daugavas HES nodrošina videi draudzīgu elektroenerģijas ražošanu, jo tai izmanto atjaunīgu energoresursu – ūdeni.
Latvenergo koncerna Daugavas hidroelektrostacijas izstrādā līdz pat 90% elektroenerģijas, kas Latvijā saražots, izmantojot atjaunīgos resursus un atmosfērā neizdalot emisijas.
Latvenergo koncerns ir viena no videi draudzīgākajām energokompānijām Eiropā, jo vairāk par pusi no savās ražotnēs saražotās elektroenerģijas ģenerē no atjaunīgajiem energoresursiem, tādējādi nākamajām paaudzēm atstājot mantojumā tīru vidi.
Par AS ”Latvenergo” kā zaļās enerģijas ražotāja nozīmi liecina arī citi neatkarīgi pētījumi, kas veikti dažādās Eiropas institūcijās.
EUROSTAT 2012. gada pētījumā konstatēts, ka no atjaunīgajiem resursiem ražotās enerģijas apjoms Latvijai ļauj ierindoties pirmajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm un otrajā starp Eiropas valstīm, šajā ziņā piekāpjoties vienīgi Norvēģijai. Galapatēriņā Latvijā 67% ir enerģija, kas ražota no atjaunīgajiem resursiem.

Pali

Ar Daugavas HES uzcelšanu ir novērsta plūdu iespēja lejpus HES, tai skaitā Rīgas applūšanas iespējas. Doma baznīcā vēl tagad var redzēt vēsturisku atzīmi, kur bijis ūdens līmenis – palu ūdeņi šeit skalojušies vairakkārt. 1709. un 1744. gadā ūdens līmenis baznīcā bijis pat cilvēka auguma augstumā.
Šādi gadījumi Rīgā tagad ir mazticami, intensīvi ledus sastrēgumu procesi veidojas augšpus Pļaviņu HES.
Pretēji nereti sastopamajam pieņēmumam, ka hidroelektrostaciju celtniecība ir palielinājusi applūšanas iespēju apdzīvotajām teritorijām pie Daugavas, mērījumi apliecina, ka tieši HES izbūve palielinājusi pie Daugavas dzīvojošo cilvēku drošībulejpus Pļaviņu HES. Salīdzinot ar iepriekšējos gados piedzīvotajiem ūdens līmeņa kāpumiem, 20. gadsimta pirmajā pusē tikušas applūdinātas daudz lielākas teritorijas nekā pašlaik, turklāt ūdens līmeni nav bijis iespējams regulēt, savukārt tagad tas noteiktās iespēju robežās ir izdarāms.
Ūdens līmeni pavasara palu laikā Daugavā ietekmē nokrišņu un sniega daudzums Baltkrievijā un Krievijā, jo 2/3 no upes kopējā baseina atrodas šo valstu teritorijā.
Pavasaros būtiski, lai siltais laiks vispirms iestātos Latvijā un tikai pēc tam Baltkrievijā, jo tad iespējams pakāpeniski izstrādāt visu Daugavas baseinā sakrājušos ūdeni. Strauja sniega un ledus kušana vispirms Baltkrievijā, var radīt ledus sablīvējumus Daugavā, strauji ceļot ūdens līmeni.
Hidroelektrostacijām izdevīgi, ja neveidojas pārmēru lieli pietece, kas veido t. s. pīķus jeb ūdens pārpalikumu, ko hidroelektrostacijas, izstrādājot elektroenerģiju, nespēj izlaist caur hidroagregātu, tāpēc ūdens jālej caur aizvariem. Gados, kad ir lielāka ūdens pietece, raksturīgi, ka arī ātrāk beidzas periods, kurā ir daudz ūdens. Ražošanai izdevīgāka ir vienmērīga ūdens pietece palu periodā, jo tad maksimāli daudz ūdens var izmantot ražošanai.
Palu laiks Daugavā, kad visās trīs hidroelektrostacijās ar maksimālu jaudu var ražot elektroenerģiju, ik gadu atšķiras atkarībā no laika apstākļiem, taču vidēji tas ilgst 1-2 mēnešus gadā. Pārējā periodā, kad ūdens pietece Daugavā ir pat 10 reizes mazāka nekā palu laikā, HES nākas strādāt uz nepilnu slodzi, darbinot vien dažus hidroagregātus, jo elektrības ražošanai patērētais ūdens ūdenskrātuvē tik ātri neatjaunojas.