VIDE
Vides un energopārvaldības politikas pamatprincipi
Latvenergo koncerna aktivitātes vides aizsardzības jomā ir noteiktas Ilgtspējas politikā un Vides un energopārvaldības politikā. To mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu saimniecisko darbību atbilstoši nacionālajiem un starptautiskajiem vides aizsardzības standartiem. Koncerna vides aizsardzības aktivitāšu mērķis ir:
- nepārtraukti uzlabot vides sniegumu visos darbības segmentos un aktivitātēs;
- novērst vai mazināt koncerna darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un klimata pārmaiņām un virzīties uz klimatneitralitāti;
- saudzēt un saglabāt bioloģisko daudzveidību, dabu un energoresursusus, iedzīvotāju veselību un labklājību;
- veidot darbinieku vides apziņu par saudzīgu un atbildīgu attieksmi pret vidi un energoresursiem.
Savā darbībā un attīstībā koncerns ņem vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Eiropas zaļā kursa tendences, pilda ārējos un iekšējos tiesību aktus energopārvaldības, vides un dabas aizsardzības jomās, apzina un ievēro klientu, skarto kopienu un citu ieinteresēto pušu vajadzības.
Latvenergo koncerna spēju pastāvīgi pilnveidot savu vides sniegumu apliecina sertificēta ISO 14001 standarta prasībām atbilstoša vides pārvaldības sistēma un ISO 50001 prasībām atbilstoša energopārvaldības sistēma.
Klimats
Koncerns ir apņēmies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, atbalstot Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālo sasilšanu. Koncerna pārkārtošanās stratēģija fokusējas uz trīs galvenajiem virzieniem: dekarbonizāciju, atjaunīgo energoresursu (AER) attīstību, energoefektivitātes paaugstināšanu. Latvenergo koncerns ir noteicis divus būtiskus klimata mērķus:
- vidējā termiņā līdz 2030.gadam samazināt tiešās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 47% (salīdzinot ar 2021.gadu) un vienlaikus palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā līdz 80%;
- ilgtermiņā līdz 2040.gadam sasniegt klimatneitralitāti elektroenerģijas ražošanā. Lai to īstenotu, tiek aktīvi pētīti TEC dekarbonizācijas risinājumi un vērtētas citas tehnoloģiskās iespējas emisiju samazināšanai.
SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji izstrādāti, ņemot vērā ES zaļā kursa mērķus un Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030.gadam. Mērķrādītāju noteikšanā izmantota Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) Net Zero Emissions by 2050 scenārijs un enerģētikas sektora dekarbonizācijas ceļa karte.
Latvenergo koncerna SEG emisiju novērtējums veikts atbilstoši ISO 14064-1 prasībām un Pasaules resursu institūta izstrādātajam SEG ziņošanas standartam jeb SEG protokolam (GHG Protocol Corporate Accounting and Reporting Standard).
Latvenergo koncerna SEG emisijas
|
|
Mērv. | Mērķis 2030.gadam | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 |
| 1.tvēruma emisijas | tūkst. t | - 47%* | 860
|
928
|
673
|
717
|
780 |
| No sadedzināšanas iekārtām | tūkst. t |
|
852
|
920
|
665
|
708
|
772 |
| No transportam un mehānismiem izmantotās degvielas | tūkst. t |
|
8 | 8 | 8 | 8 | 8 |
| Fluorēto SEG noplūdes | tūkst. t |
|
0 | 0 | 0 | 0,4
|
0,4 |
| 2.tvēruma emisijas (pēc tirgus metodes) | tūkst. t |
|
|
76
|
117
|
107
|
114 |
| No iepirktās elektroenerģijas ražošanas | tūkst. t |
|
- | 7
|
6
|
9
|
8 |
| No iepirktās siltumenerģijas ražošanas | tūkst. t |
|
- | 1
|
1 | 0,7 | 0,5 |
| No elektroenerģijas sadales zudumiem | tūkst. t |
|
- | 69
|
110
|
98
|
106 |
| 2.tvēruma emisijas (pēc ģeogrāfiskās metodes) | tūkst. t |
|
|
62
|
32
|
39 | 36 |
| No iepirktās elektroenerģijas ražošanas | tūkst. t |
|
- | 5
|
0
|
10
|
9 |
| No iepirktās siltumenerģijas ražošanas | tūkst. t |
|
- | 1
|
1 | 0,7 | 0,5 |
| No elektroenerģijas sadales zudumiem | tūkst. t |
|
- | 56
|
31
|
27
|
27 |
| 3.tvēruma emisijas | tūkst. t |
|
|
|
2731
|
3002 | 3413 |
| SEG protokola 1.kategorija | tūkst. t |
|
- | - | 52
|
73 | 123 |
| SEG protokola 2.kategorija | tūkst. t |
|
- | - | 6
|
14 | 16 |
| SEG protokola 3.kategorija | tūkst. t |
|
- | - | 2487
|
2628 | 3034 |
| SEG protokola 11.kategorija | tūkst. t |
|
- | - | 185
|
179
|
236 |
*Salīdzinot ar 1.tvēruma emisiju apjomu 2021.gadā
Apņemoties sasniegt klimatneitralitāti, Latvenergo dos savu ieguldījumu globālajos centienos samazināt emisijas un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Virzība uz klimatneitralitāti ir nozīmīgs faktors uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības ceļā, kas veicina ne tikai vides aizsardzību un risku samazināšanu, bet arī reputāciju un nodrošina attīstību ilgtermiņā.
Samazināt tiešās CO2 emisijas līdz 2030.gadam*
Izpildes rādītājs: <500 000 t gadā
*salīdzinot ar 2021.gadu
Palielināt atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 2030.gadam
Izpildes rādītājs: 80% elektroenerģijas saražoti no AER
Samazināt netiešās (3.tvēruma) CO2 emisijas no elektroenerģijas tirdzniecības**
Izpildes rādītājs: -20% CO2 2030.gadā
**salīdzinot ar 2022.gadu
Sasniegt klimatneitralitāti elektroenerģijas ražošanā līdz 2040.gadam
Izpildes rādītājs: 0,06 tco2/MWh saražotās elektroenerģijas 2030.gadā
2024. gada sniegums:
- 1.tvēruma SEG emisijas: -16% salīdzinot ar 2021.gadu
- SEG emisijas no elektroenerģijas mazumtirdzniecības: 2 744 tūkst. tCO2 jeb +23% salīdzinot ar 2022.gadu
- Mazumtirdzniecībā pārdotās zaļās enerģijas īpatsvars: 9%
- No AER saražotās elektroenerģijas īpatsvars: 66%
Vides informācija
Latvenergo koncerna gaisu piesārņojošo vielu emisijas tieši ietekmē izmantotais kurināmā veids, enerģijas ražošanas apjoms un tehnoloģiju efektivitāte. Koncerna ražotnēs tiek izmantoti trīs galvenie kurināmā veidi, katrs ar savu raksturīgo emisiju profilu. Koncerna emisijas gaisā galvenokārt rodas no lielajām sadedzināšanas iekārtām. AS "Latvenergo" TEC un Liepājas ražotnēs izmantotā dabasgāze rada NOx un CO emisijas. Dīzeļdegviela, ko TEC izmanto kā avārijas kurināmo, papildus NOx un CO rada arī SO2, cieto daļiņu emisijas un ogļūdeņražu emisijas tās uzglabāšanas laikā. Savukārt Liepājas ražotnēs izmantotā koksne rada NOx, CO un cieto daļiņu emisijas.
NOx, CO, SO2 un citas emisijas
|
|
Mērvienība
|
Mērķis 2030.gadam
|
2020
|
2021
|
2022
|
2023
|
2024
|
|
NOx
|
t
|
|
648 | 686 | 374 | 534 |
512
|
|
NOx sadedzināšanas iekārtās
|
kg/MWh
|
|
0,19 | 0,15 | 0,13 | 0,17 |
0,15
|
|
NOx koncernā kopā
|
kg/MWh
|
0,03
|
0,11 | 0,10 | 0,07 | 0,08 |
0,08
|
|
CO
|
t
|
|
319 | 363 | 231 | 358 |
333
|
|
CO sadedzināšanās iekārtās
|
kg/MWh
|
|
0,09 | 0,08 | 0,08 | 0,12 |
0,10
|
|
CO koncernā kopā
|
kg/MWh
|
0,02
|
0,05 | 0,05 | 0,04 | 0,05 |
0,05
|
|
SO2
|
t
|
|
5 |
5
|
25 | 14 |
6
|
|
Citas*
|
t
|
|
15 | 19 | 23 | 23 |
25
|
*ietverts cieto daļinu un ogļūdeņražu emisijas apjoms
Emisiju daudzums uz saražotās enerģijas vienību jeb īpatnējās emisijas raksturo koncerna esošo procesu efektivitāti un ieviestos tehniskos risinājumus piesārņojošo vielu emisiju mazināšanai. Latvenergo turpina veicināt uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītu ražošanas jaudu attīstību (vēja un saules enerģija), enerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un maksimālu atjaunīgo energoresursu izmantošanu.
|
Samazināt emisijas gaisā līdz 2030.gadam
|
Tiekties uz nulles vides piesārņojumu
|
 |
 |
| Izpildes rādītājs: -50% NOx un CO uz saražotās enerģijas vienību
*salīdzinot ar 2022.gadu |
Izpildes rādītājs: 0 nozīmīgu gadījumu ikgadēji |
Ūdens resursus koncerns izmanto galvenokārt ražošanas procesu nodrošināšanai, kā arī nelielā daudzumā – citām saimnieciskām vajadzībām un ārējo patērētāju ūdensapgādei. Saskaņā ar Pasaules Resursu institūta ūdens risku atlasa datiem Latvija atrodas zema līdz zema–vidēja ūdens stresa zonā, līdz ar to specifisku ūdens patēriņa ierobežojumu nav. Virszemes un/vai pazemes ūdens patēriņa apjoms noteikts katra objekta atļaujās. Koncerna ūdens patēriņa bilance ietver virszemes, pazemes un ūdensvadu ūdeni.
Attīstot AER ģenerāciju, kā arī tehnisko iespēju robežās ieviešot ūdens resursu taupīšanas pasākumus, Latvenergo būtiski samazinās ūdens patēriņu uz saražotās enerģijas vienību.
AS "Latvenergo" Daugavas HES ūdenskrātuves ir klasificētas kā stipri pārveidoti ūdens objekti ar ierobežotām iespējām uzlabot to kvalitāti, tomēr AS "Latvenergo" īsteno uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vērstās aktivitātes, kuras ietekmē ūdensobjektu kvalitāti un ir ietvertas Daugavas baseina apsaimniekošanas plānā.
Ūdens resursu patēriņš 2024.gadā (tūkst m3)
Īpatnējais ūdens patēriņš uz vienu saražoto
elektroenerģijas vienību 2024.gadā (m3 /MWhel)
Samazināt ūdens patēriņu
Izpildes rādītājs: - 65% uz saražotās enerģijas vienību 2030.gadā
*salīdzinot ar 2022.gadu
Latvenergo koncerns veicina energoresursu efektīvu izmantošanu, uzskaitot un analizējot enerģijas patēriņa plūsmas, identificējot būtisko enerģijas patēriņu ražošanas un saimniecisko procesu nodrošināšanai un īstenojot pasākumus enerģijas patēriņa samazināšanai.
Koncernam ir sabalansēts un videi draudzīgs ražošanas portfelis, kas ietver galvenokārt hidroelektrostacijas un augsti efektīvas termoelektrostacijas. 2024.gadā 53% no enerģijas saražota no AER.
Latvenergo koncerna tiešais enerģijas patēriņš aptver visus enerģijas lietošanas veidus, tostarp tos, kas veicina 1. tvēruma SEG emisijas. Tas ietver visu kurināmo, kas tiek izmantots koncerna TEC un katlumājās, kā arī citus enerģijas avotus – benzīnu un dīzeļdegvielu. Netiešo enerģijas patēriņu veido koncerna siltuma un elektroenerģijas patēriņš.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu apjoma samazināšanu un atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, izvērtējot atkārtotas izmantošanas, reģenerācijas un pārstrādes iespējas. Koncernā tiek ieviesti pasākumi un izmantotas tehnoloģijas, kas palīdz samazināt atkritumu apjomu jau to rašanās posmā. Tiek pilnveidoti procesi un optimizēta resursu izmantošana, lai mazinātu gan materiālu, gan energoresursu patēriņu, tādējādi samazinot atkritumu rašanos, kā arī veicinot to atkārtotu izmantošanu.
Latvenergo koncerns ir apņēmies AER projektos veicināt iekārtu un materiālu ilgizturību, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi dzīves cikla beigās.
Saražotā enerģija
|
|
Mērv. | 2023 | 2024 | Izmaiņas |
| Saražotā enerģija no atjaunīgiem resursiem | % | 58 | 53 | -5% |
| Ūdens | % | 55 | 48 |
|
| Vējš | % | <0,1 | <0,1 |
|
| Saule | % | <0,1 | 0,7 |
|
| Koksne | % | 3 | 4 |
|
| Saražotā enerģija no fosiliem resursiem | % | 42 | 48 | 5% |
| Dabasgāze | % | 41 | 48 |
|
| Dīzeļdegviela (t.sk. nelielā apjomā ogles un SNG) | % | 0,9 | <0,1 |
|
| Saražotā elektroenerģija | GWh | 5 134 | 4 842 | -6% |
| No atjaunīgiem resursiem | % | 73 | 66 | -7% |
| No neatjaunīgiem resursiem | % | 13 | 34 | 21% |
| Saražotā siltumenerģija | GWh | 1 706 | 1 671 | -2% |
| No atjaunīgiem resursiem | % | 12 | 13 | 0,3% |
| No neaatjaunīgiem resursiem | % | 88 | 87 | -0,3% |
Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra
|
|
Mērv. | 2023 | 2024 | Izmaiņas |
| Kopējais patēriņš no fosiliem energoresursiem
|
MWh | 3 714 990 | 4 077 570 | 10% |
| Kurināmā patēriņš no dabasgāzes
|
MWh
|
3 459 468
|
3 859 343
|
|
| Kurināmā patēriņš no naftas produktiem
|
MWh
|
62 178
|
143 |
|
| Kurināmā patēriņš no oglēm un ogļu produktiem
|
MWh
|
51 | 0 |
|
| Degvielas no naftas produktiem patēriņš transportam un mehānismiem
|
MWh
|
31 489
|
28 424
|
|
| t.sk. dīzeļdegvielas patēriņš
|
MWh
|
27 294
|
24 963
|
|
| t.sk. benzīna patēriņš
|
MWh
|
4 195
|
3 462
|
|
| Iepirktās fosilo energoresursu elektroenerģijas patēriņš
|
MWh
|
158 513
|
186 062
|
|
| Iepirktās fosilo energoresursu siltumenerģijas patēriņš
|
MWh
|
3 291
|
3 598
|
|
| Patēriņš no kodolresursiem*
|
MWh
|
37 076
|
23 314
|
-37% |
| Kopējais patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem
|
MWh
|
364 272
|
364 160
|
0% |
| Kurināmā patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem
|
MWh
|
264 802
|
270 720
|
|
| Iepirktās atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas patēriņš
|
MWh
|
95 910
|
89 579
|
|
| Iepirktās atjaunīgo energoresursu siltumenerģijas patēriņš
|
MWh
|
3 561
|
3 860
|
|
| Kopējais enerģijas patēriņš
|
MWh
|
4 116 339
|
4 465 044
|
8% |
| Fosilo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā
|
% | 90
|
91
|
|
| Kodolenerģijas īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā
|
% | 0,9 | 0,5
|
|
| Atjaunīgo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā
|
% | 8,9 | 8,2
|
|
| Energointensitāte**
|
MWh/EUR
|
0,0020 | 0,0026
|
30% |
*Patēriņu veido kodolenerģijas īpatsvars neapliecinātajā elektroenerģijas apjomā.
**Kopējais enerģijas patēriņš uz neto ieņēmumiem.
Attīstīt AER tehnoloģijas, veicinot aprites ekonomiku
Izpildes rādītājs: ≥ 90% pārstrādājamo materiālu vēja turbīnās 2026.gadā
Latvenergo koncerns rūpējas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, izvērtējot esošo un plānoto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un īstenojot tiesību aktos noteiktus un brīvprātīgus pasākumus, kas samazina ietekmi uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, sugām un biotopiem.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos atrodas gaisvadu un kabeļu elektrolīnijas 6 500 km garumā un 4,7 tūkstošu ha platībā, kas ir 0,05% no visas elektrolīniju platības. Elektrolīniju izbūvi un uzturēšanu AS "Sadales tīkls" veic, ievērojot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus, nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu un nepieļaujot būtisku negatīvu ietekmi uz šīm teritorijām.
Citi Latvenergo koncerna objekti, kā arī plānoto darbību (VES, SES, elektrouzlādes staciju) teritorijas, kas ir koncerna īpašumā, tiek nomātas vai uz kurām iegūtas apbūves tiesības, atrodas ārpus teritorijām ar augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību.
Lai mazinātu savas darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, koncerns atbilstoši normatīvo aktu prasībām ik gadu veic maksājumus zivju resursu atjaunošanai Daugavas upes baseinā. 2024. gadā upēs ielaists aptuveni 1,3 miljoni laša, taimiņa, zandarta un vimbu mazuļu un 5,6 miljoni nēģa kāpuru. Papildus tam koncerns īsteno arī citus projektus zivju dzīvotņu un migrācijas uzlabošanai – zivju nārsta mākslīgo ligzdu izvietošanu Daugavā un mazo Daugavas baseina upju tīrīšanu. 2024. gadā Daugavā ievietotas 450 zivju mākslīgās nārsta ligzdas un veikta to novērošana ar zemūdens kamerām.
Būtiskākā koncerna investīciju projektu potenciālā ietekme uz bioloģisko daudzveidību saistīta ar VES attīstību. Lai nodrošinātu plānoto VES projektu īstenošanas negatīvo ietekmju līdzsvarošanu, darbības tiek plānotas ciešā sadarbībā ar dabas ekspertiem un dabas un vides institūcijām.
|
Mazināt HES ietekmi uz bioloģisko daudzveidību
|
Mazināt investīciju projektu ietekmi uz dabu
|
 |
 |
| Izpildes rādītājs: 25 km Daugavas baseina upju uzlabota ekoloģiskā kvalitāte 2026.gadā | Izpildes rādītājs: atmežošana VES projektos = iestādīti koki |
Pamatojoties uz Ūdens apsaimniekošanas likumu (2002) un 2003.gada 23.decembra MK noteikumu Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" prasībām, visām Daugavas hidroelektrostacijām ir izsniegtas Ūdens resursu lietošanas atļaujas, kurās noteikti ūdens resursu lietošanas nosacījumi, kas jāievēro, darbinot hidroelektrostacijas.
Darbībai AS "Latvenergo" termoelektrostacijās Valsts vides dienests ir izsniedzis atļaujas A kategorijas piesārņojošai darbībai.
AS “Latvenergo” izsniegtās atļaujas pieejamas Valsts vides dienesta publisko datu reģistrā.
Ar Atveseļošanās fonda atbalstu AS "Latvenergo" un SIA Latvijas Mobilais Telefons īsteno pētniecības projektu Nr. EP.01 "Putnu automātiska detekcija un identifikācija vēja turbīnu parkos ar datorredzes un mašīnmācīšanās metodēm".
Pētniecības projekts Nr. EP.01 “Putnu automātiska detekcija un identifikācija vēja turbīnu parkos ar datorredzes un mašīnmācīšanās metodēm” tiek īstenots SIA "LEO Pētījumu centrs" projekta Nr. 1.2.1.2.i.2/1/24/A/CFLA/007 “Latvijas Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs energoefektivitātes paaugstināšanai” ietvaros.
Projekta mērķis ir pētīt un izstrādāt metodi putnu automātiskai detekcijai un identifikācijai vēja turbīnu parkos, uzmanību pievēršot lielajiem planētājputniem, kuri ir īpaši pakļauti sadursmes riskam ar vēja turbīnu rotoru lāpstiņām.
Projekta ietvaros ir plānots izmantot kombinētu tehnoloģiju pieeju, integrējot radara tehnoloģiju ar augstas izšķirtspējas kameru sistēmām, lai nodrošinātu putnu novērošanu arī diennakts tumšajā laikā. Šāds izstrādātais risinājums būs autonomi izmantojams ornitofaunas monitoringam.
Projekta ietvaros paredzēts izveidot divus tehnoloģiskos risinājumus. Pirmais risinājums, izmantojot mašīnmācīšanās algoritmus, reāllaikā varēs veikt putnu detekciju pietiekamā attālumā un sugu identifikāciju. Otrs risinājums, izmantojot ESA radara sistēmu, varēs veikt putnu detekciju, trajektoriju analīzi un attāluma novērtēšanu, lai efektīvi novērstu sadursmju riskus atbilstoši turbīnu izmēriem.
Projekta laikā abas izstrādātās tehnoloģijas plānots apvienot vienā produkta prototipā, nodrošinot plašāku un pilnvērtīgāku funkcionalitāti.
Projekta īstenošanas termiņš: 2027. gada 30. septembris
Projekta kopējais finansējums: 400 780,91 EUR
Īstenošanas pamats: Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 33 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t.sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.2. pasākuma "Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde" īstenošanas noteikumi".
