Vides un energopārvaldības politikas pamatprincipi

Latvenergo koncerna aktivitātes vides aizsardzības jomā ir noteiktas Ilgtspējas politikā un Vides un energopārvaldības politikā. To mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu saimniecisko darbību atbilstoši nacionālajiem un starptautiskajiem vides aizsardzības standartiem. Koncerna vides aizsardzības aktivitāšu mērķis ir:

  • nepārtraukti uzlabot vides sniegumu visos darbības segmentos un aktivitātēs;
  • novērst vai mazināt koncerna darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un klimata pārmaiņām un virzīties uz klimatneitralitāti;
  • saudzēt un saglabāt bioloģisko daudzveidību, dabu un energoresursusus, iedzīvotāju veselību un labklājību;
  • veidot darbinieku vides apziņu par saudzīgu un atbildīgu attieksmi pret vidi un energoresursiem.


Savā darbībā un attīstībā koncerns ņem vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Eiropas zaļā kursa tendences, pilda ārējos un iekšējos tiesību aktus energopārvaldības, vides un dabas aizsardzības jomās, apzina un ievēro klientu, skarto kopienu un citu ieinteresēto pušu vajadzības.

Latvenergo koncerna spēju pastāvīgi pilnveidot savu vides sniegumu apliecina sertificēta ISO 14001 standarta prasībām atbilstoša vides pārvaldības sistēma un ISO 50001 prasībām atbilstoša energopārvaldības sistēma.

Klimats

Koncerns ir apņēmies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, atbalstot Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālo sasilšanu. Koncerna pārkārtošanās stratēģija fokusējas uz trīs galvenajiem virzieniem: dekarbonizāciju, atjaunīgo energoresursu (AER) attīstību, energoefektivitātes paaugstināšanu. Latvenergo koncerns ir noteicis divus būtiskus klimata mērķus:

  • vidējā termiņā līdz 2030.gadam samazināt tiešās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 47% (salīdzinot ar 2021.gadu) un vienlaikus palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā līdz 80%;
  • ilgtermiņā līdz 2040.gadam sasniegt klimatneitralitāti elektroenerģijas ražošanā. Lai to īstenotu, tiek aktīvi pētīti TEC dekarbonizācijas risinājumi un vērtētas citas tehnoloģiskās iespējas emisiju samazināšanai.

SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji izstrādāti, ņemot vērā ES zaļā kursa mērķus un Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030.gadam. Mērķrādītāju noteikšanā izmantota Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) Net Zero Emissions by 2050 scenārijs un enerģētikas sektora dekarbonizācijas ceļa karte.

Latvenergo koncerna SEG emisiju novērtējums veikts atbilstoši ISO 14064-1 prasībām un Pasaules resursu institūta izstrādātajam SEG ziņošanas standartam jeb SEG protokolam (GHG Protocol Corporate Accounting and Reporting Standard).

Tiešās jeb 1. tvēruma SEG emisijas ir emisijas, kas rodas no avotiem, kuri ir uzņēmuma īpašumā vai kontrolē. Šo emisiju apjomu un intensitāti Latvenergo koncernā ietekmē vairāki faktori – AER īpatsvars primāro energoresursu patēriņā, izstrādātās enerģijas apjoms un ražotņu darbības režīmi.

Koncerna kopējo tiešās emisijas lielāko apjomu veido emisijas no sadedzināšanas iekārtām, kas piedalās ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Kopējā apjomā ietverta arī emisija, kas saistīta ar enerģijas ražošanas procesa nodrošināšanu. Papildu norādītajam apjomam CO2 emitē transportam un mehānismiem izmantotā degviela. Koncerns ekspluatē arī iekārtas, kurās ir fluorētās SEG gāzes.

Netiešās 2. tvēruma SEG emisijas ir emisijas, kas radušās, lai saražotu uzņēmumā patērēto elektroenerģiju un siltumenerģiju (tehnoloģiskajām un administratīvo ēku uzturēšanas vajadzībām), kas iepirkta no citiem ražotājiem.

3. tvēruma SEG emisijas ir citas netiešās emisijas, kas veidojas uzņēmuma darbības rezultātā – no piegādes ķēdēm un no uzņēmuma produktu un pakalpojumu izmantošanas. 2023. gadā 3. tvēruma emisiju aprēķinā tika iekļautas četras emisiju kategorijas, savukārt 2024. gada pārskatā jau novērtētas visas ar koncerna darbību saistītās būtiskās 3. tvēruma emisijas (1.-9., 11.-13. kategorijas).


Latvenergo koncerna SEG emisijas 


Mērv. Mērķis 2030.gadam 2020 2021 2022 2023 2024
1.tvēruma emisijas tūkst. t - 47%* 860
928
673
717
780
No sadedzināšanas iekārtām tūkst. t
852
920
665
708
772
No transportam un mehānismiem izmantotās degvielas tūkst. t
8 8 8 8 8
Fluorēto SEG noplūdes tūkst. t
0 0 0 0,4
0,4
2.tvēruma emisijas (pēc tirgus metodes) tūkst. t

76
117
107
114
No iepirktās elektroenerģijas ražošanas tūkst. t
- 7
6
9
8
No iepirktās siltumenerģijas ražošanas tūkst. t
- 1
1 0,7 0,5
No elektroenerģijas sadales zudumiem tūkst. t
- 69
110
98
106
2.tvēruma emisijas (pēc ģeogrāfiskās metodes) tūkst. t

62
32
39 36
No iepirktās elektroenerģijas ražošanas tūkst. t
- 5
0
10
9
No iepirktās siltumenerģijas ražošanas tūkst. t
- 1
1 0,7 0,5
No elektroenerģijas sadales zudumiem tūkst. t
- 56
31
27
27
3.tvēruma emisijas tūkst. t


2731
3002 3413
SEG protokola 1.kategorija tūkst. t
- - 52
73 123
SEG protokola 2.kategorija tūkst. t
- - 6
14 16
SEG protokola 3.kategorija tūkst. t
- - 2487
2628 3034
SEG protokola 11.kategorija tūkst. t
- - 185
179
236

*Salīdzinot ar 1.tvēruma emisiju apjomu 2021.gadā

Skatīt infografikā

Apņemoties sasniegt klimatneitralitāti, Latvenergo dos savu ieguldījumu globālajos centienos samazināt emisijas un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Virzība uz klimatneitralitāti ir nozīmīgs faktors uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības ceļā, kas veicina ne tikai vides aizsardzību un risku samazināšanu, bet arī reputāciju un nodrošina attīstību ilgtermiņā. 

Samazināt tiešās CO2 emisijas līdz 2030.gadam* 

Izpildes rādītājs: <500 000 t gadā

*salīdzinot ar 2021.gadu

Palielināt atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 2030.gadam

Izpildes rādītājs: 80% elektroenerģijas saražoti no AER


Samazināt netiešās (3.tvēruma) CO2 emisijas no elektroenerģijas tirdzniecības**

Izpildes rādītājs: -20% CO2 2030.gadā

**salīdzinot ar 2022.gadu


Sasniegt klimatneitralitāti elektroenerģijas ražošanā līdz 2040.gadam

Izpildes rādītājs: 0,06 tco2/MWh saražotās elektroenerģijas 2030.gadā

2024. gada sniegums:

  • 1.tvēruma SEG emisijas: -16% salīdzinot ar 2021.gadu
  • SEG emisijas no elektroenerģijas mazumtirdzniecības: 2 744 tūkst. tCOjeb +23% salīdzinot ar 2022.gadu
  • Mazumtirdzniecībā pārdotās zaļās enerģijas īpatsvars: 9%
  • No AER saražotās elektroenerģijas īpatsvars: 66%

Vides informācija




Latvenergo koncerna gaisu piesārņojošo vielu emisijas tieši ietekmē izmantotais kurināmā veids, enerģijas ražošanas apjoms un tehnoloģiju efektivitāte. Koncerna ražotnēs tiek izmantoti trīs galvenie kurināmā veidi, katrs ar savu raksturīgo emisiju profilu. Koncerna emisijas gaisā galvenokārt rodas no lielajām sadedzināšanas iekārtām. AS "Latvenergo" TEC un Liepājas ražotnēs izmantotā dabasgāze rada NOx un CO emisijas. Dīzeļdegviela, ko TEC izmanto kā avārijas kurināmo, papildus NOx un CO rada arī SO2, cieto daļiņu emisijas un ogļūdeņražu emisijas tās uzglabāšanas laikā. Savukārt Liepājas ražotnēs izmantotā koksne rada NOx, CO un cieto daļiņu emisijas.

NOx, CO, SO2 un citas emisijas


Mērvienība
Mērķis 2030.gadam
2020
2021
2022
2023
2024
NOx
t

648 686 374 534
512
NOx sadedzināšanas iekārtās
kg/MWh

0,19 0,15 0,13 0,17
0,15
NOx koncernā kopā
kg/MWh
0,03
0,11 0,10 0,07 0,08
0,08
CO
t

319 363 231 358
333
CO sadedzināšanās iekārtās
kg/MWh

0,09 0,08 0,08 0,12
0,10
CO koncernā kopā
kg/MWh
0,02
0,05 0,05 0,04 0,05
0,05
SO2
t

5
5
25 14
6
Citas*
t

15 19 23 23
25

*ietverts cieto daļinu un ogļūdeņražu emisijas apjoms

Emisiju daudzums uz saražotās enerģijas vienību jeb īpatnējās emisijas raksturo koncerna esošo procesu efektivitāti un ieviestos tehniskos risinājumus piesārņojošo vielu emisiju mazināšanai. Latvenergo turpina veicināt uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītu ražošanas jaudu attīstību (vēja un saules enerģija), enerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un maksimālu atjaunīgo energoresursu izmantošanu.

Samazināt emisijas gaisā līdz 2030.gadam
Tiekties uz nulles vides piesārņojumu 
Izpildes rādītājs: -50% NOx un CO uz saražotās enerģijas vienību

*salīdzinot ar 2022.gadu

Izpildes rādītājs: 0 nozīmīgu gadījumu ikgadēji



Ūdens resursus koncerns izmanto galvenokārt ražošanas procesu nodrošināšanai, kā arī nelielā daudzumā – citām saimnieciskām vajadzībām un ārējo patērētāju ūdensapgādei. Saskaņā ar Pasaules Resursu institūta ūdens risku atlasa datiem Latvija atrodas zema līdz zema–vidēja ūdens stresa zonā, līdz ar to specifisku ūdens patēriņa ierobežojumu nav. Virszemes un/vai pazemes ūdens patēriņa apjoms noteikts katra objekta atļaujās. Koncerna ūdens patēriņa bilance ietver virszemes, pazemes un ūdensvadu ūdeni.

Attīstot AER ģenerāciju, kā arī tehnisko iespēju robežās ieviešot ūdens resursu taupīšanas pasākumus, Latvenergo būtiski samazinās ūdens patēriņu uz saražotās enerģijas vienību.

AS "Latvenergo" Daugavas HES ūdenskrātuves ir klasificētas kā stipri pārveidoti ūdens objekti ar ierobežotām iespējām uzlabot to kvalitāti, tomēr AS "Latvenergo" īsteno uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vērstās aktivitātes, kuras ietekmē ūdensobjektu kvalitāti un ir ietvertas Daugavas baseina apsaimniekošanas plānā.

Ūdens resursu patēriņš 2024.gadā (tūkst m3)


Īpatnējais ūdens patēriņš uz vienu saražoto 
elektroenerģijas vienību 2024.gadā (m/MWhel)


Samazināt ūdens patēriņu 

Izpildes rādītājs: - 65% uz saražotās enerģijas vienību 2030.gadā

*salīdzinot ar 2022.gadu

Latvenergo koncerns veicina energoresursu efektīvu izmantošanu, uzskaitot un analizējot enerģijas patēriņa plūsmas, identificējot būtisko enerģijas patēriņu ražošanas un saimniecisko procesu nodrošināšanai un īstenojot pasākumus enerģijas patēriņa samazināšanai.

Koncernam ir sabalansēts un videi draudzīgs ražošanas portfelis, kas ietver galvenokārt hidroelektrostacijas un augsti efektīvas termoelektrostacijas. 2024.gadā 53% no enerģijas saražota no AER.

Latvenergo koncerna tiešais enerģijas patēriņš aptver visus enerģijas lietošanas veidus, tostarp tos, kas veicina 1. tvēruma SEG emisijas. Tas ietver visu kurināmo, kas tiek izmantots koncerna TEC un katlumājās, kā arī citus enerģijas avotus – benzīnu un dīzeļdegvielu. Netiešo enerģijas patēriņu veido koncerna siltuma un elektroenerģijas patēriņš. 

Īpaša uzmanība tiek pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu apjoma samazināšanu un atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, izvērtējot atkārtotas izmantošanas, reģenerācijas un pārstrādes iespējas. Koncernā tiek ieviesti pasākumi un izmantotas tehnoloģijas, kas palīdz samazināt atkritumu apjomu jau to rašanās posmā. Tiek pilnveidoti procesi un optimizēta resursu izmantošana, lai mazinātu gan materiālu, gan energoresursu patēriņu, tādējādi samazinot atkritumu rašanos, kā arī veicinot to atkārtotu izmantošanu.

Latvenergo koncerns ir apņēmies AER projektos veicināt iekārtu un materiālu ilgizturību, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi dzīves cikla beigās.


Saražotā enerģija


Mērv. 2023 2024 Izmaiņas
Saražotā enerģija no atjaunīgiem resursiem % 58 53 -5%
Ūdens % 55 48
Vējš % <0,1 <0,1
Saule % <0,1 0,7
Koksne % 3 4
Saražotā enerģija no fosiliem resursiem % 42 48 5%
Dabasgāze % 41 48
Dīzeļdegviela (t.sk. nelielā apjomā ogles un SNG) % 0,9 <0,1
Saražotā elektroenerģija GWh 5 134 4 842 -6%
No atjaunīgiem resursiem % 73 66 -7%
No neatjaunīgiem resursiem % 13 34 21%
Saražotā siltumenerģija GWh 1 706 1 671 -2%
No atjaunīgiem resursiem % 12 13 0,3%
No neaatjaunīgiem resursiem % 88 87 -0,3%


Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra


Mērv. 2023 2024 Izmaiņas
Kopējais patēriņš no fosiliem energoresursiem
MWh 3 714 990 4 077 570 10%
Kurināmā patēriņš no dabasgāzes
MWh
3 459 468
3 859 343

Kurināmā patēriņš no naftas produktiem
MWh
62 178
143
Kurināmā patēriņš no oglēm un ogļu produktiem
MWh
51 0
Degvielas no naftas produktiem patēriņš transportam un mehānismiem
MWh
31 489
28 424

t.sk. dīzeļdegvielas patēriņš
MWh
27 294
24 963  

t.sk. benzīna patēriņš
MWh
4 195
3 462

Iepirktās fosilo energoresursu elektroenerģijas patēriņš
MWh
158 513
186 062

Iepirktās fosilo energoresursu siltumenerģijas patēriņš
MWh
3 291
3 598

Patēriņš no kodolresursiem*
MWh
37 076
23 314
-37%
Kopējais patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem
MWh
364 272
364 160
0%
Kurināmā patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem
MWh
264 802
270 720

Iepirktās atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas patēriņš
MWh
95 910
89 579

Iepirktās atjaunīgo energoresursu siltumenerģijas patēriņš
MWh
3 561
3 860

Kopējais enerģijas patēriņš
MWh
4 116 339
4 465 044
8%
Fosilo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā
% 90
91

Kodolenerģijas īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā
% 0,9 0,5

Atjaunīgo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā
% 8,9 8,2

Energointensitāte**
MWh/EUR
0,0020 0,0026
30%


*Patēriņu veido kodolenerģijas īpatsvars neapliecinātajā elektroenerģijas apjomā.
**Kopējais enerģijas patēriņš uz neto ieņēmumiem.

Attīstīt AER tehnoloģijas, veicinot aprites ekonomiku

Izpildes rādītājs: ≥ 90% pārstrādājamo materiālu vēja turbīnās 2026.gadā

Latvenergo koncerns rūpējas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, izvērtējot esošo un plānoto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un īstenojot tiesību aktos noteiktus un brīvprātīgus pasākumus, kas samazina ietekmi uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, sugām un biotopiem.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos atrodas gaisvadu un kabeļu elektrolīnijas 6 500 km garumā un 4,7 tūkstošu ha platībā, kas ir 0,05% no visas elektrolīniju platības. Elektrolīniju izbūvi un uzturēšanu AS "Sadales tīkls" veic, ievērojot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus, nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu un nepieļaujot būtisku negatīvu ietekmi uz šīm teritorijām.

Citi Latvenergo koncerna objekti, kā arī plānoto darbību (VES, SES, elektrouzlādes staciju) teritorijas, kas ir koncerna īpašumā, tiek nomātas vai uz kurām iegūtas apbūves tiesības, atrodas ārpus teritorijām ar augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību.

Lai mazinātu savas darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, koncerns atbilstoši normatīvo aktu prasībām ik gadu veic maksājumus zivju resursu atjaunošanai Daugavas upes baseinā. 2024. gadā upēs ielaists aptuveni 1,3 miljoni laša, taimiņa, zandarta un vimbu mazuļu un 5,6 miljoni nēģa kāpuru. Papildus tam koncerns īsteno arī citus projektus zivju dzīvotņu un migrācijas uzlabošanai – zivju nārsta mākslīgo ligzdu izvietošanu Daugavā un mazo Daugavas baseina upju tīrīšanu. 2024. gadā Daugavā ievietotas 450 zivju mākslīgās nārsta ligzdas un veikta to novērošana ar zemūdens kamerām.

Būtiskākā koncerna investīciju projektu potenciālā ietekme uz bioloģisko daudzveidību saistīta ar VES attīstību. Lai nodrošinātu plānoto VES projektu īstenošanas negatīvo ietekmju līdzsvarošanu, darbības tiek plānotas ciešā sadarbībā ar dabas ekspertiem un dabas un vides institūcijām.

Mazināt HES ietekmi uz bioloģisko daudzveidību
Mazināt investīciju projektu ietekmi uz dabu
Izpildes rādītājs: 25 km Daugavas baseina upju uzlabota ekoloģiskā kvalitāte 2026.gadā Izpildes rādītājs: atmežošana VES projektos = iestādīti koki

Pamatojoties uz Ūdens apsaimniekošanas likumu (2002) un 2003.gada 23.decembra MK noteikumu Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" prasībām, visām Daugavas hidroelektrostacijām ir izsniegtas Ūdens resursu lietošanas atļaujas, kurās noteikti ūdens resursu lietošanas nosacījumi, kas jāievēro, darbinot hidroelektrostacijas.


Darbībai AS "Latvenergo" termoelektrostacijās Valsts vides dienests ir izsniedzis atļaujas A kategorijas piesārņojošai darbībai.


AS “Latvenergo”  izsniegtās atļaujas pieejamas Valsts vides dienesta publisko datu reģistrā.

Ietekmes novērtējumi

Aktīvās IVN procedūras

Turpinās nogabalu izpēte un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu izstrāde SIA "Latvijas vēja parki" teritorijās, kur veikta tādu aspektu izpēte, kā vēja resursi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un ierobežojumu analīze, esošā ceļu infrastruktūra, pieslēguma pieejamība un esošais tīklu stāvoklis, kā arī ornitofaunas, biotopu un sikspārņu lauku darbu izpētes. Pašlaik tiek uzsāktas bioloģiskās daudzveidības izpētes AS "Latvenergo" VES teritorijās Vāne, Aloja un Piltene. IVN procedūras laikā norit dialogs ar vides un dabas institūcijām un citām organizācijām, aizvadītas tikšanās ar pašvaldībām, kurās plānota VES parku izbūve, lai iespēju robežās ņemtu vērā visu iesaistīto pušu viedokli. Tāpat norit darbs, lai izvēlētos piemērotākos tehnoloģiskos risinājumus.

Enerģētikas un vides aģentūrā ir iesniegti iesniegumi un pieņemti lēmumi par IVN procedūras piemērošanu un uzsākšanu septiņos SIA "Latvijas vēja parki" potenciālajos VES nogabalos, kas atrodas Aizkraukles, Limbažu, Valmieras , un Ķekavas, Ogres, Bauskas, Jēkabpils, Līvānu, Augšdaugavas, Ventspils un Kuldīgas novados. Minētajos novados ir notikušas paredzētās darbības sākotnējās sabiedriskās apspriešanas un organizēti brīvprātīgie informatīvie semināri-darba grupas, kurās piedalījušies dažādu jomu eksperti, lai informētu un skaidrotu būtiskākās VES parku ietekmes (fizikālās, ainavas, bioloģiskās daudzveidības) un sniegtu atbildes uz vietējo kopienu un citu interesentu pārstāvjiem. Šobrīd visos projektos norit darbs pie IVN ziņojuma sagatavošanas. Ar detalizētāku informāciju par IVN procedūru aicinām iepazīties Enerģētikas un vides aģentūras un SIA "Latvijas vēja parki" mājaslapās.

Risku vadība

Rūpniecisko avāriju riski attiecas uz objektiem, kuros uzglabātie un lietotie bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo maisījumu maksimālie daudzumi pārsniedz kvalificējošos daudzumus, kas noteikti 2016.gada 1.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi".

Šādu paaugstinātas bīstamības objektu atbildīgajām personām jānovērtē rūpniecisko avāriju risks, jāizstrādā un jāveic nepieciešamie rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu darbinieku, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no rūpnieciskās avārijas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi.

AS "Latvenergo" ražotnes TEC-1 un TEC-2 klasificējas kā zemākā riska līmeņa objekti, kuriem jāizstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programma un jāveic citi noteikumos noteiktie rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi, kā arī jāsagatavo publiski pieejams informatīvais materiāls apkārtnes iedzīvotājiem, komersantiem un organizācijām par rīcību rūpniecisko avāriju un to draudu gadījumos un paredzētajiem aizsardzības pasākumiem.

Vides risku novērtējums nodrošina Latvenergo koncerna pārziņā esošo objektu darbības vides risku identifikāciju, riska novērtējumu, riska līmeņa klasifikāciju un riska pakāpei atbilstošu riska vadības pasākumu ierosināšanu, kā arī atbilstību visām vides pārvaldības standarta ISO 14001:2015 prasībām attiecībā uz vides aspektu noteikšanu, to ietekmes uz vidi novērtēšanu un būtisko vides aspektu identificēšanu.

Viens no vides pārvaldības sistēmas galvenajiem mērķiem ir vides risku izvērtēšana un to efektīva vadība. Veicot risku un iespēju novērtējumu, tiek veikts uzņēmuma darbības un darbības vides analīze un novērtējums, lai identificētu piemītošos riskus un iespējas, to iestāšanās varbūtību un būtiskumu uzņēmumam. Faktiskā un iespējamā nelabvēlīgā ietekme tiek identificēta, novērtēta un, kur nepieciešams, prioritizēta.

Vides riski tiek identificēti visos Latvenergo koncerna objektos, nosakot riska avotu vides riskus normālas darbības apstākļos, pie novirzēm no normas un ārkārtas situācijās. Identificējot riskus tiek ņemts vērā, ka iespējamos vides riskus var izsaukt iekārtu tehniskie defekti, ekspluatācijas režīma pārkāpumi, kā arī personāla pieļautās kļūdas (cilvēka faktors) vai ārējie faktori. Tiek fiksēti objektā ieviestie riska samazināšanas preventīvie pasākumi un novērtēta to efektivitāte.

Uzņēmumiem ir jāievieš pasākumi, lai uzlabotu savas spējas pielāgoties klimata pārmaiņām, to radītajām sekām un sekmētu klimatnoturību, kā arī izmantotu klimata pārmaiņu radītās iespējas. Lai mazinātu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un to iespējamās sekas, ir būtiski jau savlaicīgi novērtēt to ietekmi, un, ja nepieciešams, izstrādāt un ieviest uz novērtējuma rezultātiem balstītus riska samazināšanas/ adaptācijas pasākumus klimata pārmaiņu ietekmētās jomās.

Ņemot vērā, ka klimata riskiem var būt tieša ietekme uz uzņēmuma dzīvotspēju, konkurētspēju un darbības rezultātiem – ar mērķi izvērtēt klimata risku potenciālo ietekmi uz Latvenergo darbību un lai pieņemtu lēmumus attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem, Latvenergo visiem koncerna pārziņā esošajiem objektiem nodrošina klimata pārmaiņu risku novērtējumu, padziļināti vērtējot ekstremālos notikumus jeb akūtos riskus, identificējot riskus un iespējas, kas laika gaitā potenciāli var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu. Vadoties no noteiktās klimata pārmaiņu risku pakāpes, tiek pieņemti lēmumi par klimata pielāgošanās pasākumu nepieciešamību, klimata pielāgošanās pasākumu izstrādi, paredzot tam nepieciešamos finansiālos resursus, nosakot atbildības un pasākumu izpildes termiņus.

Hronisko klimata pārmaiņu risku ietekme novērtējuma ietvaros pagaidām nav detalizēti novērtēta, pieņemot, ka Baltijas valstīs klimata pārmaiņas aprobežosies ar atsevišķiem laikapstākļu riskiem, kuru biežums un smagums mazliet pieaugs, bet ilgtermiņā nav gaidāmas drastiskas pārmaiņas jomās, kas spēj ietekmēt uzņēmuma darbībai kritisko infrastruktūru.