Fakti

Latvenergo koncerns ir Latvijas vadošais elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājs.

Koncernam ir sabalansēts un videi draudzīgs enerģijas ražošanas portfelis, ko galvenokārt veido hidroelektrostacijas un augsti efektīvas termoelektrostacijas.

Lielāko daļu elektroenerģijas un siltumenerģijas saražo trijās Daugavas hidroelektrostacijās (HES) un divās AS "Latvenergo" termoelektrostacijās (TEC). Enerģiju ražo arī SIA "Liepājas enerģija", Aiviekstes HES un Ainažu vēja elektrostacija (VES). 

AS "Latvenergo" ir viens no videi draudzīgākajiem elektroenerģijas ražotājiem Eiropas Savienībā.

Koncerna ražotņu jauda

Enerģijas izstrāde koncernā

Ražošanā izmantotie energoresursi

Integrētās vadības sistēma



AS "Latvenergo" ražošanas virzienā ir ieviesta un sertificēta integrētās vadības sistēma, kas ietver vides pārvaldības, kvalitātes vadības, darba aizsardzības un  energopārvaldības sistēmas. Ražošanas virzienā kvalitātes vadības sistēmas ietvaros papildus ieviesta un sertificēta arī projektu vadība. Šo sistēmu atbilstību starptautisko standartu ISO 14001, ISO 9001, OHSAS 18001, ISO 50001 prasībām auditē un apliecina akreditēts sertifikācijas uzņēmums.

Integrētās vadības sistēmas pamatprincipi ir definēti:





Daugavas hidroelektrostacijas

Daugavas HES ir valstī lielākās hidroelektrostacijas, kas nodrošina augstu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru ne tikai koncernā, bet arī Latvijā kopumā.

2020.gadā Daugavas HES saražotas 2,5 TWh elektroenerģijas, kas veido 59% no kopējā koncernā saražotā elektroenerģijas apjoma.

2020.gadā saražots par 23% vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš. Lielāku Daugavas HES izstrādi noteica Daugavas pieteces normalizēšanās, salīdzinot ar netipiski zemo pieteci 2019.gadā.

Daugavas HES ģenerējošo iekārtu jauda

1 558 MW

Daugavas HES saražotā elektroenerģija

2 528 GWh

2020.gadā Daugavas HES aktīvos investēts 21 miljons EUR, no tiem 18,5 miljoni EUR ieguldīti hidroagregātu rekonstrukcijas programmā, kas nodrošinās to darbību vairāk nekā 40 gadus. Programmas ietvaros paredzēts rekonstruēt 11 līdz šim vēl nerekonstruētos hidroagregātus; no tiem līdz 2020.gada beigām ekspluatācijā ir nodoti seši. Kopējās programmas izmaksas pārsniegs 200 miljonus EUR. Līdz 2020.gada beigām jau investēti 184,6 miljoni EUR.

Nomainot novecojušās hidroturbīnas, tiek paaugstināta to jauda, lietderības koeficients un elektroenerģijas izstrāde. Tas veicina drošu, efektīvu un konkurētspējīgu Daugavas HES darbību kopējā energosistēmā un elektroenerģijas tirgū. Efektīvāka ūdens resursa izmantošana mazina arī koncerna ietekmi uz klimata pārmaiņām. Katra Daugavas HES izstrādātā elektroenerģijas megavatstunda samazina CO2  emisiju par 0,345 t/MWh, pieņemot, ka šī enerģija būtu jāsaražo termoelektrostacijās kondensācijas režīmā, kā kurināmo izmantojot dabasgāzi.

Investīcijas Daugavas HES 


Daugavas HES spēja saražot elektroenerģiju ir atkarīga no ūdens pieteces Daugavā. Normālas pieteces gados stacijas ar pilnu jaudu var darboties pavasara palu periodā, kas ilgst aptuveni vienu līdz divus mēnešus gadā. Šajā laikā ūdens daudzums vairāk nekā desmit reizes pārsniedz pieteci mazūdens periodos – pamatā vasaras mēnešos. Palu periodā ir iespējams nodrošināt visu Latvenergo koncerna klientu elektroenerģijas pieprasījumu un pārpalikumu pārdot Nord Pool biržā. Ārpus palu perioda Daugavas HES var ūdeni uzkrāt un izstrādāt elektroenerģiju laikā, kad tās pieprasījums un cena biržā ir augstāka.

Pļaviņu HES

Sākusi darbu - 1965.gadā
Jauda - 908 MW
Hidroagregāti - 10
Enerģijas avots - ūdens

Pēc uzstādītās jaudas Pļaviņu HES ir lielākā hidroelektrostacija Baltijas valstīs un viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Tai ir nozīmīga loma Baltijas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā bāzes staciju neplānotu atslēgšanos vai avāriju gadījumos. Pļaviņu HES kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma regulēšanai augstsprieguma elektrotīklos.

Rīgas HES

Sākusi darbu - 1974.gadā
Jauda - 402 MW
Hidroagregāti - 6
Enerģijas avots - ūdens

Rīgas HES ir jaunākā no Daugavas hidroelektrostacijām, un tā kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma regulēšanai augstsprieguma elektrotīklos.

Ķeguma HES

Sākusi darbu - 1939.gadā
Jauda - 248 MW
Hidroagregāti - 7
Enerģijas avots - ūdens

Ķeguma HES ir vecākā Daugavas hidroelektrostacija. Tā sastāv no divām atsevišķām dažādos laikos celtām spēkstacijām Daugavas labajā un kreisajā krastā.

AS "Latvenergo" termoelektrostacijas


2020.gadā TEC saražojušas 1,7 TWh elektroenerģijas, kas veido 40% no kopējā koncernā saražotā elektroenerģijas daudzuma. Izstrādes samazinājumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ietekmēja elektroenerģijas tirgus apstākļi un zemāks siltumenerģijas pieprasījums.

TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas apjoms 2020.gadā ir 1,5 TWh, kas ir par 8% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājumu ietekmēja siltāki laika apstākļi. Saražotā siltumenerģija tiek pārdota par regulētiem tarifiem AS “Rīgas siltums”.

TEC elektroenerģijas izstrāde

1 685 GWh

TEC siltumenerģijas izstrāde

1 475 GWh


Modernizētās AS “Latvenergo” TEC koncerns pamatā darbina augsti efektīvā koģenerācijas režīmā atbilstoši siltumenerģijas pieprasījumam, kas savukārt atkarīgs no laikapstākļiem, apkures sezonas ilguma un konkurences siltumenerģijas tirgū. Kā TEC kurināmais tiek izmantota dabasgāze, kas ir dabai draudzīgākais no fosilajiem energoresursiem. Šo staciju darbība ir elastīgi pielāgojama elektroenerģijas tirgus apstākļiem un garantē Latvijai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas. Abas termoelektrostacijas var gandrīz pilnībā nodrošināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu situācijās, kad kādu apstākļu dēļ ir ierobežots elektroenerģijas imports no ārvalstīm.

2020.gadā TEC-2 turpinājās Baltijā lielākās siltuma akumulācijas sistēmas izbūve, kuru plānots nodot ekspluatācijā 2021.gadā. 17 800 m3 lielā akumulācijas tvertne ļaus uzkrāt koģenerācijas režīmā saražoto siltumenerģiju un optimālāk pielāgot TEC darbības režīmus mainīgajiem tirgus apstākļiem un pīķa slodžu segšanai. Plānots, ka siltuma akumulācijas sistēma nodrošinās siltumenerģijas akumulāciju (vismaz 65 GWh/gadā), primāro energoresursu ietaupījumu (vismaz 2,4 GWh/gadā), CO2 emisijas samazinājumu (vismaz 9 000 t/gadā). Papildus tam TEC-2 siltuma akumulācijas sistēma palielinās siltumapgādes drošumu Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas labajā krastā.

2020.gadā veikta arī TEC-1 gāzes turbīnu modernizācija, kuras rezultātā par 10% (14 MW) palielināta ražotnes uzstādītā elektriskā jauda un atkarībā no izvēlētā darba režīma par 15–25% samazināta NOx koncentrācija dūmgāzēs.



Siltuma akumulācijas sistēmas izveidošana ražotnē TEC-2

AS “Latvenergo” TEC-2 teritorijā pabeigta siltuma akumulācijas iekārtas būvniecība, kas būs lielākā un vienīgā siltuma akumulācijas tvertne Baltijas valstīs ar siltumnesēja tilpumu līdz 18 tūkst. m³. 


Apjomīgais un mūsdienīgais risinājums nodrošinās efektīvāku kurināmā izmantošanu valstī, samazinās energoresursu patēriņu un palielinās TEC konkurētspēju.

TEC-1

Sākusi darbu - 1955.gadā
Elektriskā jauda - 158 MW
Siltuma jauda - 493 MW
Enerģijas avots - dabasgāze

2005. gadā TEC-1 teritorijā tika pabeigta pilnīgi jaunas ražotnes celtniecība, savukārt vecās TEC-1 ražotnes darbība tika pārtraukta. Stacijā tiek ekspluatētas divas gāzes turbīnas, viena tvaika turbīna un trīs ūdenssildāmie katli. 2020.gadā ražotnē veikta gāzes turbīnu modernizācija.

TEC-2

Sākusi darbu - 1973.gadā
Elektriskā jauda - 832 MW (koģenerācijas režīmā), 881 MW (kondensācijas režīmā)
Siltuma jauda - 1 124 MW
Enerģijas avots - dabasgāze

2006.–2013. gadā veikta divu energobloku rekonstrukcija. Šobrīd TEC-2 ir modernākā un efektīvākā kombinētā cikla termoelektrostacija Baltijā. Stacijā tiek ekspluatēti divi kombinētā cikla gāzes turbīnas bloki un pieci ūdenssildāmie katli. 2019.gadā sākta Baltijā lielākās siltuma akumulācijas sistēmas izbūve, ko plānots pabeigt 2021.gadā.

Liepājas enerģija un mazās ražotnes

SIA "Liepājas enerģija"

Dibināta - 2005.gadā
Elektriskā jauda - 6 MW
Siltuma jauda - 221 MW
Enerģijas avots - dabasgāze, šķelda

AS “Latvenergo” pieder 51% SIA “Liepājas enerģija” kapitāldaļu. Uzņēmums nodrošina siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību Liepājā, kā arī elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas režīmā. 2020.gadā uzņēmums atzīmēja 15 gadu jubileju. Šajā laikā siltumtīklu rekonstrukcijā un jaunu pieslēgumu izbūvē ieguldīti 22,5 miljoni EUR un rekonstruēti aptuveni 100 kilometri jeb 99,9% Liepājas siltumapgādes sistēmas. Pārskata gadā Liepājas ražotnēs izstrādātas 227 GWh siltumenerģijas un 34 GWh elektroenerģijas. Noslēgti līgumi par 45 jaunu objektu pieslēgšanu centralizētajiem siltumtīkliem ar kopējo plānoto slodzi 5,3 MW.

Ainažu VES

Sākusi darbību - 1995.gadā
Elektriskā jauda - 1 MW
Enerģijas avots - vējš

2013.gadā pabeigta pilnīga abu ģeneratoru renovācija. 2020.gadā Ainažu VES izstrādātas 1,7 GWh elektroenerģijas.

Aiviekstes HES

Atjaunota - 1994.gadā
Elektriskā jauda - 0,8 MW
Enerģijas avots - ūdens

Aiviekstes HES bija pirmā hidroelektrostacija Latvijā, kas elektrību sāka ražot jau 1925.gadā. Pārskata gadā uzsākta hidroelektrostacijas pārbūve. Tās jaudu plānots palielināt no 0,8 MW līdz 1,5 MW – darbu gaitā tiks atjaunoti divi esošie un uzstādīti arī divi jauni hidroagregāti. Papildus tam tiek pārbūvēts arī Aiviekstes HES pieslēgums elektrotīkliem. Staciju plānots nodot ekspluatācijā 2021.gada pirmajā pusē. 2020.gadā Aiviekstes HES izstrādātas 0,7 GWh elektroenerģijas.