Fakti

Latvenergo koncerns ir Latvijas vadošais elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājs.

Koncernam ir sabalansēts un videi draudzīgs enerģijas ražošanas portfelis, ko galvenokārt veido hidroelektrostacijas un augsti efektīvas termoelektrostacijas.

Lielāko daļu elektroenerģijas un siltumenerģijas saražo trijās Daugavas hidroelektrostacijās (HES) un divās AS "Latvenergo" termoelektrostacijās (TEC). Enerģiju ražo arī SIA "Liepājas enerģija", Aiviekstes HES un Ainažu vēja elektrostacija (VES). 

AS "Latvenergo" ir viens no videi draudzīgākajiem elektroenerģijas ražotājiem Eiropas Savienībā.

Koncerna ražotņu jauda

Enerģijas izstrāde koncernā

Ražošanā izmantotie energoresursi

Integrētās vadības sistēma

AS "Latvenergo" ražošanas virzienā ir ieviesta un sertificēta integrētās vadības sistēma, kas ietver vides pārvaldības, kvalitātes vadības, darba aizsardzības un  energopārvaldības sistēmas. Ražošanas virzienā kvalitātes vadības sistēmas ietvaros papildus ieviesta un sertificēta arī projektu vadība. Šo sistēmu atbilstību starptautisko standartu ISO 14001, ISO 9001, OHSAS 18001, ISO 50001 prasībām auditē un apliecina akreditēts sertifikācijas uzņēmums.

Integrētās vadības sistēmas pamatprincipi ir definēti:





Daugavas hidroelektrostacijas

Daugavas HES ir valstī lielākās hidroelektrostacijas, kas nodrošina augstu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru ne tikai koncernā, bet arī Latvijā kopumā.

2019.gadā Daugavas HES saražotas  2 TWh elektroenerģijas, kas veido 42% no kopējā koncernā saražotā elektroenerģijas apjoma.

2019.gadā saražots par 14% mazāk elektroenerģijas nekā pērn, jo ūdens pietece Daugavā jau otro gadu pēc kārtas bija ievērojami mazāka par vidējo ilggadējo pieteci.

Daugavas HES ģenerējošo iekārtu jauda

1 558 MW

Daugavas HES saražotā elektroenerģija

2 047 GWh

2019.gadā Daugavas HES aktīvos investēti 21,4 miljoni EUR, no tiem gandrīz 17 miljoni EUR ieguldīts hidroagregātu atjaunošanas programmā, kas nodrošinās to darbību vismaz nākamos 40 gadus. Programmas ietvaros paredzēts rekonstruēt 11 hidroagregātus; no tiem līdz 2019.gada beigām ekspluatācijā ir nodoti pieci. Rekonstrukciju plānots pabeigt 2023.gadā, un kopējās programmas izmaksas varētu pārsniegt 200 miljonus EUR. Līdz 2019.gada beigām jau veiktas investīcijas 166 miljonu EUR apmērā.

Nomainot novecojušās hidroturbīnas, tiek paaugstināta to jauda, lietderības koeficients un elektroenerģijas izstrāde. Tas veicina drošu, efektīvu un konkurētspējīgu Daugavas HES darbību kopējā energosistēmā un elektroenerģijas tirgū. Efektīvāka ūdens resursu izmantošana mazina arī koncerna ietekmi uz klimata pārmaiņām. Katra Daugavas HES izstrādātā elektroenerģijas megavatstunda samazina CO2 emisiju par 0,345 t/MWh, pieņemot, ka šī enerģija būtu jāsaražo termoelektrostacijās kondensācijas režīmā, kā kurināmo izmantojot dabasgāzi.

Investīcijas Daugavas HES 


Daugavas HES spēja saražot elektroenerģiju ir atkarīga no ūdens pieteces Daugavā. Normālas pieteces gados stacijas ar pilnu jaudu var darboties pavasara palu periodā, kas ilgst aptuveni vienu līdz divus mēnešus gadā. Šajā laikā ūdens daudzums vairāk nekā desmit reizes pārsniedz pieteci mazūdens periodos – pamatā vasaras mēnešos. Palu periodā ir iespējams nodrošināt visu Latvenergo koncerna klientu elektroenerģijas pieprasījumu un pārpalikumu pārdot Nord Pool biržā. Ārpus palu perioda Daugavas HES var ūdeni uzkrāt un izstrādāt elektroenerģiju laikā, kad tās pieprasījums un cena biržā ir augstāka.

Tūre ir virtuāls, vizuāli oriģināls un izzinošs ceļojums pa Daugavu, iepazīstot Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES, kā arī uzzinot daudz interesanta par elektrības ražošanu hidroelektrostacijās un citām šai jomai saistītām lietām (zaļo enerģiju, zivju resursu atjaunošanu, palu specifiku, remontdarbiem ūdenskrātuvēs  u.c.).

Projekta galvenā ideja ir atraktīvi parādīt ražošanas procesu HES vienkāršotā veidā.

Tūrē apkopoti interesanti fakti un vizuālie materiāli foto un video formātā par Daugavas HES un par elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās kopumā.

Iespējams pašiem virtuāli apmeklēt AS „Latvenergo” Daugavas HES ar 3600 panorāmas fotogrāfiju palīdzību, apskatot ražošanas objektus gan no ārpuses, gan, ielūkojoties interjerā.

Tāpat var aplūkot visus Daugavas HES šķērsgriezumā ar interaktīviem elementiem, lai saprastu pamatlietas, no kurām sastāv un kā funkcionē HES, kā arī animācijā uzzināt par Daugavas HES un to nozīmi Latvijā un reģionā.

Pļaviņu HES

Sākusi darbu - 1965.gadā
Jauda - 908 MW
Hidroagregāti - 10
Enerģijas avots - ūdens

Pēc uzstādītās jaudas Pļaviņu HES ir lielākā hidroelektrostacija Baltijas valstīs un viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Tai ir nozīmīga loma Baltijas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā bāzes staciju neplānotu atslēgšanos vai avāriju gadījumos. Pļaviņu HES kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma regulēšanai augstsprieguma elektrotīklos.

Rīgas HES

Sākusi darbu - 1974.gadā
Jauda - 402 MW
Hidroagregāti - 6
Enerģijas avots - ūdens

Rīgas HES ir jaunākā no Daugavas hidroelektrostacijām, un tā kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma regulēšanai augstsprieguma elektrotīklos.

Ķeguma HES

Sākusi darbu - 1939.gadā
Jauda - 248 MW
Hidroagregāti - 7
Enerģijas avots - ūdens

Ķeguma HES ir vecākā Daugavas hidroelektrostacija. Tā sastāv no divām atsevišķām dažādos laikos celtām spēkstacijām Daugavas labajā un kreisajā krastā.

AS "Latvenergo" termoelektrostacijas


2019.gadā TEC saražojušas vēsturiski lielāko elektroenerģijas daudzumu – 2,8 TWh. Tas ir par 5% vairāk nekā iepriekšējā gadā un veido 57% no kopējā koncernā saražotā elektroenerģijas daudzuma.

TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas apjoms 2019.gadā ir 1,6 TWh, kas ir par 20% mazāk nekā gadu iepriekš.

TEC elektroenerģijas izstrāde

2 780 GWh

TEC siltumenerģijas izstrāde

1 603 GWh


Modernizētās AS “Latvenergo” TEC koncerns pamatā darbina augsti efektīvā koģenerācijas režīmā atbilstoši siltumenerģijas pieprasījumam, kas savukārt atkarīgs no laikapstākļiem un apkures sezonas ilguma. Kā TEC kurināmais tiek izmantota dabasgāze, kas ir dabai draudzīgākais no fosilajiem energoresursiem.

TEC darbība ir elastīgi pielāgojama elektroenerģijas tirgus apstākļiem un garantē Latvijai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas. Abas termoelektrostacijas var gandrīz pilnībā nodrošināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu situācijās, kad kādu apstākļu dēļ ir ierobežots elektroenerģijas imports no ārvalstīm. 2019.gadā abām ražotnēm bija ļoti būtiska loma elektroenerģijas pieprasījuma nodrošināšanā, jo jau otro gadu pēc kārtas laikapstākļu dēļ ūdens enerģijas izstrāde gan Latvijā, gan visā Nord Pool reģionā bija salīdzinoši maza un reģionālajos starpsavienojumos bija vērojams jaudu iztrūkums. 2019. gadā TEC saražojušas vēsturiski lielāko elektroenerģijas daudzumu – 2,8 TWh. Tas ir par 5% vairāk nekā iepriekšējā gadā un veido 57% no kopējā koncernā saražotā elektroenerģijas daudzuma.

Augsto izstrādi veicināja TEC konkurētspēja, elektroenerģijas pieprasījums un tā  nodrošinājuma iespējas reģionā, jo 2019.gadā augustā kaitīgo izmešu līmeņa dēļ tika samazināta Igaunijas degslānekļa staciju izstrāde. Savukārt AS “Latvenergo” TEC pēc rekonstrukcijas ir ievērojami samazināts CO2 izmešu apjoms un energoresursi tiek izmantoti maksimāli efektīvi. Paredzams, ka nākotnē, pēc Baltijā lielākās siltuma akumulācijas tvertnes izbūves, TEC kļūs vēl konkurētspējīgāka, vienlaikus arī samazinot CO2 emisiju apjomu.

TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas apjoms 2019.gadā ir 1,6 TWh, kas ir par 20% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājumu ietekmēja siltāki laikapstākļi apkures sezonā un konkurence siltumenerģijas tirgū – kopš 2018.gada AS “Latvenergo” TEC siltuma zonās darbojas pieci jauni siltuma ražotāji. Saražotā siltumenerģija tiek pārdota par regulētiem tarifiem AS “Rīgas siltums”.



Siltuma akumulācijas sistēmas izveidošana ražotnē TEC-2

AS “Latvenergo” TEC-2 teritorijā norit siltuma akumulācijas iekārtas būvniecība, kas būs lielākā un vienīgā siltuma akumulācijas tvertne Baltijas valstīs ar siltumnesēja tilpumu līdz 18 tūkst. m³. Apjomīgais un mūsdienīgais risinājums nodrošinās efektīvāku kurināmā izmantošanu valstī, samazinās energoresursu patēriņu un palielinās TEC konkurētspēju.


Rudenī 2019. gadā ielikti pamati un 2020. gada janvārī uzsākta siltuma akumulācijas tvertnes jumta būvniecība.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Projekta kopējie izdevumi ir 9 045 041,85 EUR.

TEC-1

Sākusi darbu - 1955.gadā
Elektriskā jauda - 144 MW
Siltuma jauda - 493 MW
Enerģijas avots - dabasgāze

TEC-1 pilnībā rekonstruēta 2005.gadā. Stacijā tiek ekspluatētas divas gāzes turbīnas, viena tvaika turbīna un trīs ūdenssildāmie katli.

TEC-2

Sākusi darbu - 1973.gadā
Elektriskā jauda - 832 MW (koģenerācijas režīmā), 881 MW (kondensācijas režīmā)
Siltuma jauda - 1 124 MW
Enerģijas avots - dabasgāze

2006.–2013. gadā veikta divu energobloku rekonstrukcija. Šobrīd TEC-2 ir modernākā un efektīvākā kombinētā cikla termoelektrostacija Baltijā. Stacijā tiek ekspluatēti divi kombinētā cikla gāzes turbīnas bloki un pieci ūdenssildāmie katli.

Liepājas enerģija un mazās ražotnes

SIA "Liepājas enerģija"

Dibināta - 2005.gadā
Elektriskā jauda - 6 MW
Siltuma jauda - 221 MW
Enerģijas avots - dabasgāze, šķelda

AS "Latvenergo" pieder 51% SIA "Liepājas enerģija" kapitāldaļu. Uzņēmums nodrošina siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un pārdošanu Liepājā, kā arī elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas režīmā. 2019.gadā Liepājas ražotnēs izstrādātas 240 GWh siltumenerģijas un 47 GWh elektroenerģijas. Gada laikā centralizētajiem siltumtīkliem pieslēgti 63 jauni klienti ar kopējo plānoto slodzi 4,2 MW.

Ainažu VES

Sākusi darbību - 1995.gadā
Elektriskā jauda - 1 MW
Enerģijas avots - vējš

2013.gadā pabeigta pilnīga abu ģeneratoru renovācija. 2019.gadā Ainažu VES izstrādātas 1,7 GWh elektroenerģijas.

Aiviekstes HES

Atjaunota - 1994.gadā
Elektriskā jauda - 0,8 MW
Enerģijas avots - ūdens

Aiviekstes HES elektrību sāka ražot jau 1925.gadā un līdz Ķeguma HES iedarbināšanai bija lielākā hidroelektrostacija Latvijā. 2019.gadā Aiviekstes HES izstrādātas 3,4 GWh elektroenerģijas.