Jaunumi

Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs

Augstās elektrības cenas rada viedokli, ka elektrības tirgotāji tikuši pie vieglas un, galvenais, lielas peļņas, kas noteikti paliek uzņēmuma rīcībā. Mazliet par to, kur tā tiek gūta un kur tā paliek. Sākšu ar pēdējo jautājumu.

127 miljoni eiro, 98 miljoni eiro, 70 miljoni eiro - tā ir Latvenergo peļņa, kas pēdējo trīs gadu laikā ar uzņēmuma maksājumiem valsts budžetam jeb dividendēm nonākusi pie Latvijas iedzīvotājiem. Kopā pēdējos piecos gados tie ir 585 miljoni eiro, turklāt no šiem līdzekļiem ievērojama daļa ir nopelnīta kaimiņvalstīs, un tie nonāk valsts budžetā, pastarpināti – Latvijas iedzīvotāju rīcībā. To var nodrošināt tikai uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas tirgū, konkurences apstākļos, nevis regulēts bezpeļņas uzņēmums.

Elektrības cenu kāpums ir iespaidīgs, tomēr tas nenozīmē treknos gadus tās ražotājiem un tirgotājiem. Šodien AS "Latvenergo" publicē pusgada rezultātus, un kādam tas raisīs vēlmi izteikties par peļņu – vai tādai vispār jābūt, kur un kā to izlietot. Taču ir divas svarīgas lietas, par kurām vērts atcerēties. Pirmkārt, nākamgad mēs atkal maksāsim dividendes, kas nonāks pie sabiedrības – skolotājiem, ārstiem, drošības un sociālo dienestu darbiniekiem, finansiāli atbalstot arī tos, kam pietrūkst visvairāk – aizsargātos lietotājus. Otrkārt – ierasti pirmajā pusgadā peļņa ir ievērojami augstāka par otro pusgadu.

Latvenergo strādā ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, konkurējot ar citiem enerģētikas komersantiem. Ir arī vietā atcerēties, ka tā nauda, ko Latvijā nopelnījuši ārvalstu uzņēmumi, aizplūst no mūsu valsts. Jā, tā rīkojamies arī mēs. Šogad esam gan ievērojami - par 80 000 audzējuši klientu skaitu kaimiņvalstīs, gan arī ārpus Latvijas esam realizējuši pat 35 % no kopējā pārdotās elektroenerģijas apjoma Baltijas valstīs. Šī peļņa gan tiešā veidā kā dividendes, gan netiešā veidā kā ieguldījums uzņēmuma attīstībā nonāk Latvijas sabiedrības rīcībā.

Dažkārt izskan viedokļi, ka visi iegūtu, ja Latvenergo strādātu bez peļņas. Taču – bez biznesa principiem nav iespējama attīstība. Tad uzņēmumam nebūtu līdzekļu HES un TEC uzturēšanai un attīstībai, šie līdzekļi būtu jāņem no valsts budžeta. Tas nozīmē stagnējošas ražošanas tehnoloģijas bez iespējām izbūvēt jaunas atjaunīgo resursu jaudas, kas ar peļņu nestu ienākumus visai Latvijas sabiedrībai. Enerģētika ir kapitālintensīva nozare, kas prasa ieguldījumus ik dienu, un, ja to nebūs, arī attīstības nebūs, sekas izjutīs visi lietotāji. Redzam, ka aktīva ražošanas jaudu attīstība notiek arī kaimiņos – mērķis ir investēt, attīstīties, mazināt jaudu iztrūkumu reģionā, lai būtu iespējams mazināt energoresursu cenas, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi. Tāds ir arī mūsu mērķis. Taču, ja uzņēmuma rīcībā nebūs peļņas, nebūs iespēju piekļūt ārējam finansējumam, attīstības iespējas būtiski samazinās, aizņemšanās kļūst dārgāka.

Mūsu īpašnieks – valsts – saredz un reaģē uz tām sociālajām vajadzībām, kam šajā brīdī līdzekļi ir visvairāk nepieciešami, lemj, kam šo peļņu novirzīt – vai tas būtu jauna skolotāja algošanai, vai sniegt palīdzību, lai ģimene ar bērnu invalīdu apmaksātu elektrības rēķinu. Īpašnieks atrod labāko veidu un atbilstoši situācijai – arī nepieciešamākās vajadzības, kā dividendes jēgpilni izmantot Latvijas sabiedrības attīstībai. Un tas ir visu mūsu interesēs.