Jaunumi

Pirms 90 gadiem, 1936.gada 4.augustā, Ministru kabinets pieņēma un Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis izsludināja likumu par Ķeguma spēkstacijas celtniecību. Tas apstiprināja starp Latvijas valdību un Zviedrijas uzņēmumiem 1. augustā noslēgto līgumu par hidroelektrostacijas izbūvi Daugavā pie Ķeguma. Šis lēmums iededza zaļo gaismu pirmās lielās hidroelektrostacijas izbūvei un 4. augusts kļuva par nozīmīgu datumu Latvijai, atverot pilnīgi jaunu lappusi valsts attīstībā. Tika ielikti pamati atjaunojamās enerģijas ražošanai – jaunas iespējas Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības labklājības attīstībai.

Taču šim notikumam ir gara priekšvēsture. Pirmās nopietnās diskusijas par hidroenerģētikas attīstīšanu un Daugavas ūdens resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai izskanēja no Saeimas tribīnes jau 1921.gadā, vispirms virzot ideju par Doles HES celtniecību. Tomēr elektroenerģijas patēriņa pieaugums, īpaši Rīgā, izvirzīja citas prioritātes – tika paplašināta Rīgas elektrocentrāle Andrejsalā, piešķirti līdzekļi esošo elektrostaciju un elektrotīklu modernizācijai.

1925.gadā Pasaules spēku konferences Latvijas nacionālā komiteja uzsāka Latvijas elektrifikācijas plānošanu, īpašu vērību veltot Daugavas ūdens spēkam. Arī Latvijas valdības politika Daugavas ūdens resursu apgūšanā elektroenerģijas ražošanai kļuva aizvien mērķtiecīgāka.

Vēlmi sadarboties izteica vairākas ārvalstu firmas. Ar veiksmīgāko no tām – amerikāņu "The Foundation Company," 1932.gada oktobrī tika noslēgts līgums par Daugavas izpēti, būvvietas izvēli un HES projekta izstrādi. Vieta tika izvēlēta tieši Ķegumā. Noteicošais šai izvēlei bija drošie ģeoloģiskie apstākļi – 20 metru bieza apakšējo dolomītu kārta, virs tās 12 metru biezumā merģeļi un māli un visbeidzot, 6 – 10 metru biezi augšējie dolomīti, kam raksturīga izteikta cietība. Tie veidoja arī Ķeguma krāces un tika atzīti par pietiekamiem smagā aizsprosta, spēkstacijas būvju un uzstādinātā ūdens (ūdenskrātuvē) spiediena uzņemšanai. Taču pasaules ekonomiskās krīzes sekas ietekmēja finansējuma piesaisti, un projekts netika īstenots. 1934. gadā Latvijas valdība sāka sarunas ar zviedru firmām un tālākā virzība norisa raiti. 1935. gada 1.oktobrī ūdensbūvju projektēšanas birojs "Vattenbyggnadsbyran" iesniedza būvprojektu, ko izvērtēja tā laika izcilākie latviešu inženieri – Edmunds Ziemelis, Aleksandrs Delvigs, Voldemārs Jungs, Artūrs Tramdahs, Alfrēds Vītols, Kārlis Rezevskis, Mārtiņš Robs, Alfrēds Razums, Pēteris Stakle, Francis Efferts, Otto Leimanis, Andrejs Jagars. Atzīstot atbilstību iecerei, tika noslēgts līgums ar būvfirmu "Svenska Entreprenad AB" (Stokholmā) un ar likuma spēku nostiprināta apņemšanās sākt Daugavas pirmās hidroelektrostacijas celtniecību. Tas bija spilgts notikums Latvijas tautsaimniecībā, ko ar entuziasmu uzņēma visa sabiedrība, apzinoties tās veicinošo lomu modernas valsts izaugsmē.

Šodien mēs ikdienā neiedziļināmies skaitļos un nemērām Ķeguma HES atsevišķo devumu: cik elektroenerģijas Latvijai te saražo? Jo stacija ir daļa no Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes. Tomēr Latvijas enerģētikā Ķeguma hidroelektrostacijai vienmēr būs visnozīmīgākā vieta, kā sava laika zīmei, enerģētikas šūpulim un tautas pašapziņas simbolam.