Enerģētikas muzeja eksponāti skatāmi izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā


Līdz 2018.gada 4.februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) ir skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze”. 

Izstādē skatāmi poētiskos vēstījumos pārtapuši mākslas darbi, dažādas sadzīviska rakstura laikmeta liecības – telefoni, televizori, rakstāmmašīnas un mikrovēstures liecības par komunikācijas veidiem nesenā pagātnē − pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, laikā pirms interneta, mobilām īsziņām un sociālajiem tīkliem, kad tika sūtītas vēstules, telegrammas, atklātnes, rakstītas atmiņu klades un saglabātas fotogrāfijas, diapozitīvi un magnetofona ieraksti. Tas ir daudzveidīgs un apjomos nepārspēts artefaktu kopums, kas vienai sabiedrības daļai raisa atmiņas par nesenā pagātnē ierastām lietām, bet jaunākajai paaudzei atklāj intriģējošus stāstus par vēstures atstātā mantojuma savdabību.

Daudzveidīgo sadzīviska rakstura laikmeta liecību vidū aplūkojami arī Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja krājuma priekšmeti – 20. gadsimta 70. – 80.gados lietotie melnbalta attēla televizori, kuru vidū ļoti populāri bija nelielā izmēra pārnēsājamie televizori ,"Šilelis" un "Elektronika", ko varēja ņemt līdzi tūrisma braucienos. No Enerģētikas muzeja krājuma izstādē eksponēts arī radiotranslācijas aparāts – tas ir pirmais izstādes eksponāts, kurš uzrunā apmeklētājus. Radiotranslācijas aparāts bija neatņemama katra padomju laikmeta iestāžu un dzīvokļu sastāvdaļa Rīgā, jo darbojās no īpaši ierīkotas rozetes, radiotranslācijas tīklā raidot vienīgo radio programmu – Latvijas radio 1, bet iestādēs un rūpnīcās to izmantoja arī apziņošanai par ārkārtas situācijām.  Televizori un radiotranslācijas aparāts ir kļuvuši par "dzīvām” vēstures liecībām, jo RTU speciālisti ir tos atkal iedarbinājuši... 

Viss šis jāaplūko klātienē, lai sev vēlreiz atklātu daudz jauna par mākslas un kultūras vērtībām, padarot pagātnes liecības aktuālas arī digitālās realitātes laikmetā.

Izstādes kuratori ir Kaspars Vanags, Zane Zajančauska (Latvija) un Diana Franssena (Nīderlande).