Palu komisijā apspriež sadarbību pavasara palu laikā
23. marts, 2018
23. martā notikušās palu komisijas tikšanās laikā atbildīgās iestādes pārrunāja rīcību, plānotos pasākumus un nodrošinājumu iespējamo pavasara palu laikā Daugavā.
Palu situācijas pārvaldību nodrošina un saziņu par gatavību paliem starp iesaistītajām pusēm īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Sanāksmē 23. martā piedalījās un palu komisijā darbojas VUGD, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas, Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku, Valsts vides dienesta, pašvaldību, AS “Sadales tīkls” un AS “Latvenergo” pārstāvji.
Tikšanās dalībnieki vienojās par komunikācijas principiem un iesaistīto pušu atbildību – LVĢMC veic novērojumus un operatīvi sniedz meteoroloģisko informāciju un brīdinājumus visām pusēm, pašvaldību vadība un civilās aizsardzības komisija izvērtē situāciju pārvaldībā esošajā teritorijā, VUGD pārziņā ir operatīva rīcība un palīdzības nodrošināšana iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā, iespēja iesaistīties ir arī Valsts policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, AS “Latvenergo” ir gatava nepieciešamības gadījumā operatīvi mainīt ūdenskrātuves līmeni.
Katrā pašvaldībā ir sava civilās aizsardzības komisija, kura, ja ir apdraudējumi, atbild par turpmāko rīcību. Daugavas upes ietekmes zonā Pļaviņu, Aizkraukles, Salaspils, Jaunjelgavas, Ogres un Ķeguma Civilās aizsardzības komisiju darbā ir iekļauti arī Daugavas HES ražotņu vadītāji.
AS “Latvenergo” kā viena no iesaistītajām pusēm piedalās un sadarbojas preventīvo pasākumu izstrādē vēl pirms palu perioda sākuma, kā arī veic regulāro visu iekārtu pārbaudi drošai darbībai. Atbilstoši palu komisijas darbībai, AS „Latvenergo” centralizēti saņem informāciju no VARAM, LVĢMC un pašvaldībām un atbilstoši VARAM lēmumiem par rīcību, piemēram, paaugstina vai pazemina ūdens līmeni Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, lai tajā varētu uzņemt lielas palu ūdens masas, tādējādi mazinot dabisko applūšanu teritorijās līdz HES. Gadījumos, ja ūdens pietece pārsniedz stacijas hidroagregātu kapacitāti, liekās ūdens masas tiek novadītas, atverot ūdens pārgāznes aizvarus.
No upes gultnes krituma viedokļa, Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdens līmenis nevar veicināt augštecē esošo pilsētu applūšanu un tā nevar ietekmēt norises upē tālāk par ūdenskrātuves ietekmes zonu, kas atsevišķos hidroloģiskajos apstākļos upē var sasniegt Zeļķu tiltu.
Ilggadējie novērojumi liecina, ka Daugavā nav divu vienādu palu situāciju un katru gadu tie atšķiras, līdz ar to nav iespējams viens noteikts rīcības scenārijs un atbildība ir visām iesaistītajām institūcijām.
Pali Daugavā ir parādība, kas bijusi vienmēr, un jau pirms HES izbūves nepieredzētā apjomā tie ir novēroti vēl 1931., 1951., 1956. gadā. Tādēļ jāuzsver pretējais efekts, ka tieši pirms Pļaviņu HES izbūves palu ūdeņi regulāri applūdināja lielas teritorijas lejpus Pļaviņu HES. Hidroelektrostaciju izraisītas ūdens līmeņa svārstības ūdenskrātuvēs var palīdzēt salauzt ledu – piem., 2013. gadā, kad bija pēdējie lielākie pavasara pali, tieši tādā veidā tika veicināta ledus sastrēguma pārraušana, pēc kuras 20 minūšu laikā iepriekš pazeminātais HES ūdenskrātuves līmenis cēlās pat par vienu metru. Jānorāda: ja nebūtu Pļaviņu HES, tad palu ūdeņi varētu applūdināt lielas teritorijas aiz Pļaviņām, bet šādi plūdi, piem., Jaunjelgavā, kopš Pļaviņu HES uzbūvēšanas vairs nav novēroti.