Jaunumi

I.
Fakts: Tikai Rīgas TEC nodrošina nepārtrauktu valsts elektroapgādi
 

Pamatojoties uz inženiertehniskiem un ekonomiskiem apsvērumiem, Rīgas termoelektrostacijas (TEC) ir viena no pragmatiskākajām iespējām, kā pēc iespējas lētāk, ar mazāku investīciju apjomu, augstāku efektivitāti ražot siltumu un elektroenerģiju, turklāt tās vēsturiski nodrošina  ar siltumu Rīgu (ap 50% no Rīgas pilsētas centralizētās siltumenerģijas pieprasījuma).

Atjaunīgo energoresursu (AER) tehnoloģijas raksturo būtisks trūkums – ražošanas jaudu nepastāvīgums, izstrādes mainīgums unneprognozējamība, tādēļ tās jābalansē ar citām jaudām, jo bez balansēšanas,  nav iespējama nepārtraukta elektroapgādes sistēmas darbība.

Piemēram, Daugavas hidroeltrostacijas (HES) ir atkarīgas no ūdens pieteces un pilnvērtīgi tās var izmantot tikai pavasara palu laikā, bet maksimālo slodžu laikā, lielākoties ziemā (izņemot 2018. gadu), HES nevar nodrošināt nepieciešamo apjomu. Savukārt šoziem problēmas radās šķeldas koģenerācijas stacijām, jo klimatisko apstākļu dēļ tām nebija iespējama vai bija ierobežota kurināmā piegāde.

Tādējādi Latvijā reāli nav citu bāzes jaudu (izņemot Rīgas termoelektrostacijas TEC-1, TEC-2 ar kopējo jaudu gandrīz 1000 MW), kas spētu nodrošināt valsts elektroapgādi.

Arī no investīciju viedokļa koģenerācijas TEC ir izdevīgākais risinājums lielas jaudas iegūšanai: AER projekti, kas varētu nodrošināt līdzvērtīgas bāzes jaudas, ir dārgāki un līdz ar to radītu vēl lielāku OIK pieaugumu, ko izjustu visi patērētāji, jo brīvajā elektroenerģijas tirgū no šiem avotiem saražotā elektroenerģija nespēj konkurēt.

II.
Fakts: Viens Rīgas TEC megavats ir 6 reizes lētāks nekā biogāzes un biomasas stacijām
 

Ja salīdzina obligātā iepirkuma (OI) ietvaros saņemto atbalstu – Rīgas termoelektrostaciju (TEC) jaudas maksājumu un atjaunīgo energoresursu (AER) maksājumu, tad, lai gūtu priekšstatu par Rīgas TEC ietekmi uz visu OI, dažādu staciju ietekmi var mērīt ar tās vienojošu raksturlielumu – uzstādītajiem megavatiem jeb stacijas jaudas.

Tādējādi OI ietvaros atbalsts uz vienu megavatu (MW) Rīgas TEC 2017. gadā bija sešas reizes mazāks nekā piemēram, vidēji biomasas un biogāzes stacijām.

Lai arī Rīgas TEC kopējā jauda sešas reizes pārsniedz visu Latvijas biogāzes un biomasas staciju kopējo jaudu, pēdējo saņemtais atbalsts ir lielāks nekā Rīgas TEC.

Ja TEC par vienu uzstādīto megavatu (MW) tas ir 101,06 tūkst. EUR (2017.g.), tad biomasas un biogāzes stacijām attiecīgi vidēji 632,5 tūkst. EUR par MW (2017.g.)

III.
Fakts: Rīgas TEC ietekme obligātajā iepirkumā ir samazināta no 37% uz 13%

Viedoklis, ka Rīgas termoelektrostacijas (TEC) saņem lielāko daļu no obligātā iepirkuma (OI) izmaksām, ir nepatiess. Rīgas TEC saņemtais atbalsts tajās ik gadu sarūk, veidojot proporcionāli mazāku daļu no kopējām OI izmaksām nekā atjaunīgo energoresursu (AER) izmaksas.

2017. gadā no kopējām obligātā iepirkuma izmaksām maksājums AS "Latvenergo" veidoja 37% jeb 98,7 milj. EUR. Papildus no saņemtā atbalsta AS „Latvenergo” veica subsidētās elektroenerģijas nodokļa maksājumus 15%. Savukārt šogad AS „Latvenergo” īpatsvars prognozētajās OI izmaksās ir samazinājies līdz 13%.

Tādējādi AS “Latvenergo” lēmums atteikties no jaudas maksājumiem  ir ļāvis pazemināt  OIK   komponenti  no 2,679 centiem/kWh uz 2,579 centiem/kWh. Līdz ar šī OIK samazināšanas risinājuma ieviešanu iezīmējas tendence, ka turpmākajā periodā OIK sāks samazināties. Summāri OIK mazinās no 2,7 EUR centiem/ kWh  2017. gadā uz 2,5 EUR centiem/ kWh  2020. gadā, kā arī ļaus samazināt valsts mērķdotācijas OIK no aptuveni 89 milj. EUR 2018. gadā, līdz ap 18 milj. EUR – 2019. un 2020. gadā.