Jaunumi

13. decembrī Latvijas zinātniekiem divdesmito reizi pasniedz Gada balvas enerģētikā. Latvenergo un Latvijas Zinātņu Akadēmijas rīkotajā ikgadējā konkursā apbalvo gan ilggadējus zinātniekus, gan īpaši izceļ jauno zinātnieku panākumus un arī apbalvo studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus. 2018.gada A.Vītola balvu par izcilu devumu enerģētikā saņem Pēteris Apse-Apsītis.

Ar enerģētikas nozari tiešā veidā ik dienu saskaras katrs Latvijas iedzīvotājs. Tādēļ, lai veicinātu nozares un zinātnes attīstību, izceltu izcilu jauno zinātnieku veikumu vai mūža devumu enerģētikā, 1999. gadā iedibināta AS „Latvenergo” un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Gada balvas pasniegšana zinātniekiem. šis ir viens no galvenajiem nozares notikumiem, kas ik gadu pulcē Latvijas vadošos inženiertehnisko zinātņu mācībspēkus, pētniekus, nozares ekspertus un līderus, AS „Latvenergo” speciālistus un LZA pārstāvjus.

Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Dr. sc ing. Āris Žīgurs, AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs un galvenais izpilddirektors, un Dr. habil. art. Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.

Galveno – profesora A. Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā 2018. gadā saņēma Dr.sc.ing. Pēteris Apse – Apsītis. Liels enerģētikas jomas entuziasts, kurš ir veicis būtisku ieguldījumu Latvijas enerģētikas attīstībā, jo īpaši veicinot dabaszinātņu popularitāti un tēlu jauniešu vidē. šobrīd RTU EEF asociētais profesors, vadošais pētnieks, Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedras vadītājs. Strādājis izpētes un izstrādes nodaļās dažādu industriju uzņēmumos Latvijā, ASV, Zviedrijā un Lielbritānijā, piedalījies vairāk nekā 300 dažādu industriālo elektrotehnoloģisko, automatizācijas iekārtu un IKT projektus izstrādē, tostarp  Aizsardzības ministrijai, AS "Sadales tīkls" un Rīgas Stradiņa universitātei.

Āris Žīgurs, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: “šogad Latvenergo Gada balvai ir jubilejas gads – sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju mēs enerģētikas nozares zinātniekiem to pasniedzam jau divdesmito reizi. šī  iniciatīva ir izturējusi nozīmīgu  laika pārbaudi un mūsdienās tas ir viens no tradīcijām bagātākajiem pasākumiem valstī, kas atbalsta Latvijas zinātniekus un nodrošina enerģētikas nozares veiksmīgu attīstību.

šo gadu laikā enerģētikas nozare pasaulē ir ļoti strauji un būtiski mainījusies. Inovatīvas idejas ļoti bieži rodas augstskolās,  un jaunajiem zinātniekiem jāspēj savas idejas  transformēt taustāmos rezultātos. Tādēļ svarīga ir zinātnieku un lielu, veiksmīgu uzņēmumu sadarbība, un  tad rezultāts var veiksmīgi transformēties lielos panākumos.”

Gada balvu par nozīmīgu devumu enerģētikā  saņem Dr.sc.ing. Andris šutka par darbiem, kas saistīti ar funkcionālajiem materiāliem alternatīvas zaļās enerģijas iegūšanai, un Dr.sc.ing. Jānis Zaķis par grāmatu “Power Electronics”.

Gada balvas par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem saņem Dr.sc.ing. Līga Grase par darbu “Fāžu pārejas SnxSy plānajās kārtiņās un to īpašības” un Dr.sc.ing. Poļina Ivanova par “Termoelektrocentrāļu elastības un efektivitātes palielināšana mainīgos darba apstākļos”.

AS „Latvenergo” studiju noslēguma darbu konkursa četrās kategorijās - kvalifikācijas darbs, bakalaura darbs, inženierprojekts, maģistra darbs – laureāti:

Māris Hīners, “Alternatīvo enerģijas avotu izmantošana privātmājas elektroapgādē”,
Aldis Nazarovs, “RP SIA “Rīgas satiksme’’ vilces apakšstacijas Nr.14 transformatoru T Nr.1, T Nr.2 un T Nr.3 nomaiņa”,
Roberts Ruks, “Augstsprieguma kabeļu silšanas aprēķini”,
Roberts Lazdiņš, “Energosistēmu elementu modelēšana”,
Dainis Vaļeika, “Asinhrono elektrodzinēju tehniskā stāvokļa izpēte AS “Balticovo””
Eižens Poišs, “Elektriskā motorollera bateriju pakas pārvaldības sistēmas izpēte un izstrāde”,
Ainārs Noviks, “"Apnoja" paškontrolera izstrāde”,
Henrijs Jaudzems, “Biroju ēkas elektroapgāde, Rušona iela 20, Rīga”,
Jānis Stodoļniks, “110/20 KV apakšstacijas Nr.162 rekonstrukcija”,
Dmitrijs Bovts, “Programmatūras izstrāde un izpēte komunikācijas pa spēka kabeli īstenošanai”,
Edgars Grīnfogels, “Elektriskās jaudas mērīšanas veidu izpēte un jaunas mērīšanas metodes izstrāde izmantojot Furjē transformācijas”,
Māris Sardiko, “Liesmas atpazīšanas algoritma izpēte un izstrāde ugunsdrošības sistēmām”,
Jānis Ārents, “Industriālo robotu vadība, izmantojot robotu operētājsistēmu – ROS”,
Aleksandrs Korņejevs, “Optimizācijas algoritma realizācija un izpēte elektriska bezpilota lidaparāta enerģijas patēriņa minimizēšanai”,
Jānis Bērziņš, “Temperatūras grafika aprēķina metodikas izstrāde centralizēto siltumapgādes sistēmu efektivitātes uzlabošanai.”