Šajā dienā pirms 80 gadiem pirmo reizi iedarbināja Ķeguma HES
15. oktobris, 2019
1939.gada 15.oktobrī, iedarbinot Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu, Daugavas ūdeņi iegrieza pirmo turbīnu. Tieši pirms 80 gadiem Ķeguma HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu, kļūstot par vienu no modernākajām elektrostacijām visā Eiropā un neaizstājamu elektroenerģijas avotu Latvijas valstij.
1939.gada 15.oktobrī tika iedarbināts Ķeguma HES pirmo hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – Rīga, apakšstaciju "Jāņciems" Rīgā un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Laikraksti iedvesmojošos virsrakstos toreiz vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: "Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!", "šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!"
Ķeguma HES iedarbināšana pavēra iespēju paātrināt elektroapgādes gaitu un nodrošināt elektroenerģiju visai Latvijai – arī mājsaimniecībām mazpilsētās un Latvijas laukos.
Vienlaikus Ķeguma HES kļuva par Latvijas enerģētikas šūpuli – sākumu mērķtiecīgi iecerētai valsts vienotai elektroapgādei un 1939. gada 22. decembrī, nodibinot Valsts elektrības uzņēmumu "Ķegums", Latvenergo koncerna sākotnei.
Ķeguma HES celtniecību uzsāka 1936. gadā, pieņemot zviedru hidrobūvju projektēšanas biroja Vattenbyggnadsbyran izstrādāto Ķeguma HES būvprojektu. Projektā bija paredzēti četri hidroagregāti ar Kaplana tipa turbīnām un kopējo jaudu 70 MW.
1936. gada 1. augustā Latvijas valdība noslēdza līgumu ar Zviedrijas firmu Svenska Entreprenad A.B. (Sentab) par Ķeguma HES celtniecību un 4. augustā Valsts un Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis izsludināja likumu "Likums par Ķeguma spēkstacijas būvi". Būvdarbu vadībai un sadarbībai ar Sentab inženieriem un projektētājiem izveidoja Ķeguma spēkstacijas būvinspekciju. Par tās vadītāju jeb būvinspektoru iecēla būvinženieri, Latvijas Universitātes docentu Mārtiņu Robu (1874–1947), bet par viņa palīgu – autoritāti Eiropas valstu hidrologu aprindās inženieri Pēteri Stakli (1881–1944).
Ķeguma hidroelektrostacijas celtniecība bija nepārprotams apliecinājums tam, ka latvieši ir apņēmības pilni izveidot savu saimniecisko patstāvību. Trijos gados vairāku tūkstošu strādnieku rosīgā darbā tapa nozīmīgākais industriālais objekts Baltijā – moderna elektroenerģijas ražotne.
Mūsdienās Ķeguma HES joprojām ir neaizstājama elektroenerģijas ražotne. 40 gadus pēc tās uzcelšanas stacija tika paplašināta un 1979. gadā darbu sāka Ķeguma HES-2. šobrīd, kad visā Daugavas HES kaskādē notiek rekonstrukcija, pēc tās pabeigšanas Ķeguma HES ražos vēl vairāk elektrības vismaz tuvākos 40 gadus.
