Jaunumi

Šodien, 28.februārī, tiek publicēti Latvenergo koncerna 2022.gada nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati. 

Krievijas iebrukums Ukrainā pagājušajā gadā izraisīja rekordaugstu elektroenerģijas un energoresursu cenu līmeni. 2022.gadā Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes. Līdz ar to rekordaugsto elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē Latvenergo ieņēmumi 2022.gadā ir 1 842,0 miljoni EUR, koncerna EBITDA 359 miljoni EUR, un koncerna peļņa 183,4 miljoni EUR, kas nodrošinās vismaz 129,5 miljonus EUR dividendēs[1] valsts budžetā. Latvenergo dividendes mērķēti nonāks sabiedrības rīcībā, tai skaitā, sociālajā budžetā, atbalstā aizsargātajiem lietotājiem elektroenerģijas rēķinu apmaksai, obligātā iepirkuma izmaksu segšanai, kā arī dotāciju izmaksai elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas operatoriem, lai mazinātu sagaidāmo pārvades un sadales tarifu pieaugumu 2023.gadā. 

2022.gadā koncerna elektroenerģijas ražošanas bilancē ir sasniegts viens no vēsturiski augstākajiem atjaunīgās elektroenerģijas rādītājiem – 70% no kopumā saražotajām 3 822 GWh. Saražotā siltumenerģija sasniedza 1 777 GWh. Koncerns ir par 8% palielinājis elektroenerģijas klientu skaitu.

Pērn Latvenergo koncerna pārdotais elektroenerģijas apjoms Baltijā ir 5 452 GWh, no kurām 35% jeb 1 912 GWh – Igaunijā un Lietuvā.

Pagājušajā gadā Latvenergo ir aktīvi rīkojies valsts enerģētiskā drošuma labā, uzsākot lieljaudas vēja enerģētikas projektus un valsts vajadzībām iegādājoties dabasgāzes drošības rezerves, kā arī iegūstot tiesības izmantot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu. 2022.gadā Nord Pool sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 EUR/MWh. Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz 3 reizes augstāka, pārsniedzot 132 EUR/MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 EUR/MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 EUR/t, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā. AS "Latvenergo" kopš 2022.gada 24.februāra ir pārtraucis dabasgāzes iegādes no Krievijas, pārorientējoties uz sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no citām valstīm.

Šie faktori ietekmēja ne tikai Latvenergo koncerna finanšu rezultātus, bet arī saražotās elektroenerģijas daudzumu, kā arī apliecināja koncerna izraudzīto stratēģisko attīstības mērķu nozīmi valsts energoapgādes drošumam.

Minēto augsto elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē, kā arī palielinoties elektroenerģijas klientu skaitam un aktīvi strādājot jaunos biznesa virzienos, ir pieauguši Latvenergo koncerna finanšu rādītāji, vienlaikus augot arī koncerna dividenžu ieguldījumam sabiedrības interesēs valsts budžetā. 2022.gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 1 842,0 miljonus EUR, kas ir par 776,8 miljoniem EUR jeb 73% vairāk nekā gadu iepriekš. Latvenergo koncerna EBITDA ir par 160,1 miljonu EUR jeb 81% lielāka nekā 2021.gadā, un tā sasniedza 359,0 miljonus EUR. Koncerna peļņa sasniedza 183,4 miljonus EUR, un tādējādi AS "Latvenergo" maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2023.gadā ir vismaz 129,5 miljoni EUR, kas, tai skaitā, nonāk sociālajā budžetā, atbalstā aizsargātajiem lietotājiem elektroenerģijas rēķinu apmaksai, obligātā iepirkuma izmaksu kompensēšanai, turpmāk šīs izmaksas sedzot no valsts budžeta līdzekļiem, nevis elektroenerģijas lietotāju OIK maksājumiem, kā arī nodrošinot finansējumu dotāciju izmaksai elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem, tādējādi mazinot sagaidāmo pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifu pieaugumu 2023.gadā. Tāpat koncerna peļņa tiek ieguldīta atjaunīgās enerģijas projektu attīstībā, paplašinot ražošanas portfeli ar saules un vēja enerģijas jaudām, kas nodrošinās pieejamu un lētu vietējo elektroenerģiju nākotnē.

Pagājušajā gadā koncerns ir veicis būtisku ieguldījumu stratēģisko mērķu īstenošanā, kas vienlaikus atbalsta valsts enerģētisko drošumu. 2022.gada 22.jūlijā reģistrēts AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmums SIA "Latvijas vēja parki", savukārt 16.septembrī sadarbības memorandu parakstīja Latvenergo un RWE. Abu projektu realizācija paredz ievērojamu ieguldījumu lieljaudas vēja parku attīstībai atjaunīgas, drošas un lētākas elektroenerģijas ieguvei. Papildus Latvenergo koncerns ir aktīvi rīkojies, klientu un arī valsts nodrošinājumam iegādājoties dabasgāzes drošības rezerves un iegūstot tiesības izmantot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli. 

2022.gadā Latvenergo koncerns ir lielākais zaļās elektroenerģijas ražotājs Baltijā. No kopumā saražotajām 3 822 GWh elektrības 70% jeb 2 671 GWh ir izstrādāta Daugavas HES. Šādu zaļās enerģijas vēsturiski nozīmīgu īpatsvaru ietekmēja augstās dabasgāzes un CO₂ kvotu cenas. Tādēļ AS "Latvenergo" TEC saražotas par 39% mazāk elektroenerģijas nekā pērn jeb 1 123 GWh un siltāku laikapstākļu dēļ par 14% mazāk siltumenerģijas jeb 1 777 GWh.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, par 8% palielināts Latvenergo koncerna elektroenerģijas klientu skaits, sasniedzot vairāk nekā 818 tūkstošus Baltijas valstīs, no kuriem vairāk nekā 175 tūkstoši ir ārpus Latvijas. 2022.gadā Latvenergo koncerna pārdotais elektroenerģijas apjoms Baltijā ir 5 452 GWh, no kurām 35% jeb 1 912 GWh – Igaunijā un Lietuvā. Savukārt dabasgāzes klientu skaits ir pieaudzis par 15%, decembra beigās pārsniedzot jau 21 tūkstoti klientu. Pat ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu tirgū un pieprasījuma samazināšanos, pārdotās dabasgāzes apjoms ir pieaudzis par 1,3%, sasniedzot 1 040 GWh.

Mērķtiecīga izaugsme turpinās jaunajos biznesa virzienos, kas atbalsta koncerna stratēģijā definētos ilgtspējas un klimatneitralitātes mērķus.

Pieaugot tirgus pieprasījumam pēc atjaunīgās enerģijas, būtiski palielinājies pieprasījums pēc saules paneļiem, un Latvenergo ir viens no vadošajiem šī pakalpojuma sniedzējiem Baltijā. Koncerna noslēgto saules paneļu un saules parku daļu pārdošanas līgumu skaits Baltijā ir pieaudzis gandrīz 5 reizes, pārsniedzot 6 200. Kopējā Latvenergo koncerna mazumtirdzniecības klientiem uzstādītā saules paneļu jauda Baltijā pārsniedz jau 38 MW. Paplašinot un diversificējot ražošanas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, notiek jaunu saules parku projektu attīstība – šobrīd darbībā atrodas jau četri Elektrum saules parki ar kopējo jaudu 11 MW. Projekta vai celtniecības stadijā ir saules parku izveides projekti Baltijā ar kopējo jaudu vairāk nekā 190 MW.

Ambiciozi aug Elektrum Drive elektroauto uzlādes tīkls, pārskata gada beigās sasniedzot 195 pieslēgvietas. Tajās veiktas vairāk nekā 24 000 uzlādes 480 MWh apmērā. Tīkls aug ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi – jūlijā Elektrum Drive Rīgā atklāja Baltijas valstīs jaudīgāko elektroauto uzlādes staciju ar 11 pieslēgvietām, no kurām 4 ir īpaši ātrās ar uzlādes jaudu līdz 150 kW. Novembrī ievērojami paplašināta lietotnes Elektrum Drive izmantošana, sadarbojoties ar CSDD uzlādes tīklu e-mobi. Tādējādi ērta un ātra pieeja ar vienu lietotni nodrošināta papildu vairāk nekā 300 pieslēgvietām visā valstī.

Latvenergo koncerns 2022.gadā īstenojis investīcijas 121,7 miljonu EUR apmērā, kas nav būtiski mainījušās salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lielākā daļa jeb 70% ieguldīti sadales tīklu aktīvos. Turpināta arī Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcija.

AS "Latvenergo" darbība notiek saskaņā ar 2022.gada martā apstiprināto Latvenergo koncerna vidēja termiņa darbības stratēģiju 2022.–2026.gadam – Izaugsmes stratēģiju, kurā izvirzīti jauni darbības un finanšu mērķi. Tā uzsver strauju atjaunīgās elektroenerģijas ražotņu attīstību un elektrifikāciju gan koncerna mērķu sasniegšanai, gan energoneatkarības veicināšanai.

Latvenergo koncerna 2022.gada nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati pieejami sadaļā Investoriem/Pārskati. Revidētie Latvenergo koncerna 2022.gada rezultāti tiks publicēti 2023.gada 19.aprīlī.

[1] Atbilstoši likumprojektam "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" AS "Latvenergo" maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2023.gadā (par 2022.pārskata gadu) ir 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 129,5 miljoni EUR, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un to nomaksājot atbilstoši normatīvajiem aktiem