Jaunumi

Šodien, 28.februārī, tiek publicēti Latvenergo koncerna 2021.gada nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati. 

Pagājušajā gadā pasaules ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 ierobežojumiem un laika apstākļu radītā ietekme uz energoresursu patēriņu un elektroenerģijas ražošanu radīja t.s. perfekto vētru – līdz šim nepieredzētu elektroenerģijas un energoresursu sadārdzinājumu. 2021.gadā elektroenerģijas tirgus cenas Baltijā palielinājās vairāk nekā divarpus reizes, salīdzinot ar 2020.gadu. Mazinoties Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, pasaulē būtiski pieauga pieprasījums pēc elektroenerģijas; arī Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš ir audzis par 4%. Resursu pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, daudz aktuālāka kļuvusi nepieciešamība pēc atjaunīgo resursu jaudu palielināšanas, kas vienlaicīgi risinātu klimatneitralitātes īstenošanu. 

Latvenergo koncerns pērn ir bijis lielākais zaļās enerģijas ražotājs Baltijas valstīs, un kopumā tajā saražotas 4 517 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 6% vairāk nekā 2020.gadā. Koncerna ieņēmumi 2021.gadā pieauga par 38% un sasniedza 1 065,2 milj. eiro. EBITDA[1] ir 198,8 milj. eiro, kas ir par 28% mazāk nekā pirms gada. Savukārt koncerna peļņa ir 71,6 milj. eiro. Koncerns ir vērienīgi turpinājis attīstību saules enerģijas un elektromobilitātes virzienā. Jaunie atjaunīgās enerģijas izmantošanas virzieni ir prioritāri 2021.gadā izstrādātajā koncerna izaugsmes stratēģijā periodam no 2022. līdz 2026.gadam.

Latvenergo koncerna darbību 2021.gadā ir ietekmējis līdz šim pasaules tirgos nepieredzēts energoresursu sadārdzinājums. 2021.gada vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā sasniegusi 88,8 EUR/MWh, kas ir 2,6 reizes augstāka nekā 2020.gadā. Cenu pieaugumu Nord Pool reģionā veicināja vairāki apstākļi – dabasgāzes cenu un CO­₂ emisiju kvotu vairākkārtīga sadārdzināšanās, par 5% lielāks elektroenerģijas pieprasījums reģionā, kā arī mazāka vēja elektroenerģijas izstrāde Eiropā. Dabasgāzes cena 2021.gada decembrī sasniedza 115,8 EUR/MWh, kamēr 2020.gada decembrī tās cena bija 16,2 EUR/MWh. Savukārt emisiju kvotu cena 2021.gada decembrī sasniedza 80 eiro par tonnu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Pārskata gadā Latvenergo koncerns ir zaļās enerģijas ražošanas līderis Baltijā, saražojot 29% no kopējā Baltijas valstīs izstrādātā elektroenerģijas apjoma. 59% no tās ir saražoti no atjaunīgajiem energoresursiem – pērn izstrādes apjoms Daugavas HES ir pieaudzis par 4%, un tas ir 2 636 GWh.

Elektroenerģijas izstrāde AS "Latvenergo" TEC ir bijusi par 10% lielāka, sasniedzot 1 854 GWh. Salīdzinoši lielāku izstrādi ietekmēja mazāka izstrāde 2020.gadā, kad apkures sezonā bija silti laika apstākļi un zemas elektroenerģijas cenas. Par 22% pieaugusi arī siltumenerģijas izstrāde, ko ietekmēja aukstāki laikapstākļi apkures sezonā. Kopumā Latvenergo ražotnēs ir saražotas 4 517 GWh elektroenerģijas un 2 072 GWh siltumenerģijas.

2021.gadā Latvenergo koncerns ir bijis pārstāvēts visos enerģijas tirdzniecības segmentos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Saviem klientiem koncerns pārdevis par 5% vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš jeb 6 706 GWh. Latvenergo koncernam ir 750 tūkstoši klientu, t. sk. ārpus Latvijas – vairāk nekā 90 tūkstoši. Ārpus Latvijas pārdotās elektroenerģijas apjoms veido aptuveni 40% no kopējā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma.

Gads bijis īpaši sekmīgs saules paneļu tirdzniecībā – salīdzinot ar 2020.gadu, noslēgto saules paneļu un saules parku daļu pārdošanas līgumu skaits Baltijā ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, pārsniedzot 1 300. Kopējā Latvenergo koncerna mazumtirdzniecības klientiem uzstādītā saules paneļu jauda Baltijā sasniedz gandrīz 11 MW, līdz ar to Latvenergo ir viens no vadošajiem šī pakalpojuma sniedzējiem Baltijā.

2021.gadā ir sasniegts gada sākumā izvirzītais mērķis elektroauto uzlādes pieslēgvietu daudzumam – Elektrum uzlādes tīklu veido 90 pieslēgvietas, ar mobilo lietotni veikto uzlāžu skaits, salīdzinot ar 2020.gadu, ir uz pusi lielāks, veicot 8 500 uzlādes 160 MWh apmērā.

Pārskata gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 1 065,2 miljonus EUR, kas ir par 291,8 miljoniem EUR jeb 38% vairāk nekā pērn. Savukārt EBITDA ir par 79,1 miljoniem EUR jeb 28% mazāka – 198,8 milj. EUR. Attiecīgi koncerna peļņa pārskata gadā ir 71,6 milj. EUR jeb par 38% mazāka nekā 2020.gadā.

Kopējais Latvenergo koncerna investīciju apjoms 2021.gadā ir 126,7 milj. EUR, kas ir par 42,1 milj. EUR jeb 25% mazāk nekā 2020.gadā, ko nosaka mazākas investīcijas pārvades aktīvos līdz ar to nodalīšanu no Latvenergo koncerna 2020.gada jūnijā. Pārskata gadā Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijā ir ieguldīti 11,7 milj. eiro. Rekonstrukcija nodrošinās hidroagregātu darbību turpmākos 40 gadus. Tīklu modernizācijā ieguldīti 67% no kopējām investīcijām. Pagājušajā gadā veiktas investīcijas darbības paplašināšanā Igaunijā, ieguldot kopumā gandrīz 10 milj. EUR.

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2022.gadam" AS "Latvenergo" maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2022.gadā (par 2021. pārskata gadu) ir ne mazāk kā 70,2 miljoni EUR. Faktisko AS "Latvenergo" dividenžu apmēru nosaka AS "Latvenergo" akcionāru sapulce pēc auditētā gada pārskata apstiprināšanas, izvērtējot iepriekšējā gada pārskata rezultātus.

Pārskata gadā AS "Latvenergo" padome ievēlēja jaunu koncerna valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus ar pilnvarojumu piecu gadu termiņam. Par AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju iecelts Mārtiņš Čakste, par valdes locekļiem – Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris. Darbu valdē turpina Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs.

2021.gadā ir izstrādāta un gada nogalē AS "Latvenergo" padomē konceptuāli apstiprināta Latvenergo koncerna vidēja termiņa darbības stratēģija 2022.– 2026.gadam, kurā izvirzīti jauni stratēģiskie mērķi. Izaugsmes stratēģija ir vērsta uz koncerna darbības izvēršanu un līderību atjaunīgās enerģijas izmantošanas attīstīšanā. Atbilstoši tai 2030.gadā 75% Latvenergo koncerna ražotās enerģijas tiks iegūti no atjaunīgajiem resursiem, kā prioritāru izvirzot vēja enerģētikas attīstīšanu, un līdz ar jaunām ražotnēm nodrošinot tik lielu saražotās elektroenerģijas apjomu, kas ļaus to arī eksportēt. Ministru kabinets š.g. 22.februāra sēdē konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, kas neatliekami risina Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam mērķu izpildi un valsts enerģētiskas neatkarības stiprināšanu. Valsts ir iecerējusi veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" dibinātajam kopuzņēmumam.

Ņemot vērā ārkārtējo energoresursu cenu kāpumu 2021.gadā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu 2021.gada decembrī visiem elektroenerģijas gala lietotājiem piešķirt valsts atbalstu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumam 50% apmērā, kas tika kompensēts no valsts budžeta. Savukārt 2022.gada janvārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu", kas paredz būtiski paplašināt sniegto atbalstu juridiskām un fiziskām personām no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas.

Pārskati pieejami sadaļā Investoriem/Pārskati. Revidētie Latvenergo koncerna 2021.gada rezultāti tiks publicēti 2022.gada 13.aprīlī.

[1] ieņēmumi pirms procentiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa, asociēto sabiedrību peļņas vai zaudējumu daļas, nolietojuma un amortizācijas, un nemateriālo ieguldījumu, un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma

Paziņojums (pdf)