Jaunumi

Šobrīd Daugavā turpinās pali, un zemās temperatūras kombinācijā ar lielo atkušņa radīto ūdens pieteci upē intensīvi veidojas vižņi un to sablīvējumi garā upes posmā. Palu situācijā hidroelektrostaciju darbība, iespēju robežās, tiek saskaņota ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar AS "Latvenergo" ceturtdien Ķeguma HES rīkoja sanāksmi plūdu preventīvo pasākumu koordinēšanai, un tajā piedalījās applūstošo teritoriju pašvaldību pārstāvji, kā arī VUGD, LVĢMC, Aizsardzības ministrijas un citu institūciju speciālisti. Sanāksmes dalībnieki atzina, ka bīstamākā situācija izveidojusies Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Pļaviņām, kur faktiski ir vienlaidus vižņu masa. Vietās, kur vižņi sablīvējas līdz upes dibenam, palielinās ūdens līmenis, savukārt vietās, kur ūdens vēl atrod ceļu starp vižņiem, ūdens līmenis krītas.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna informēja, ka situācija Daugavā pie Pļaviņām un pie Jēkabpils vēl var pasliktināties, un maksimālais ūdens līmenis var tikt sasniegts aprīlī. A.Vīksna konstatēja, ka "upes palieņu un pilsētas zemāko vietu applūšana ir regulāra parādība, kas vērojama ilggadīgi ar pirms Pļaviņu HES būvniecības, un ar HES darbības režīma maiņu situāciju ietekmēt nevar, taču pēdējo gadu tendence liecina par 20 -30% ūdens noteces pieaugumu ziemas mēnešos. LVĢMC daļas vadītājs novērtēja, ka labvēlīgākie apstākļi situācijas normalizācijai būtu ilgstošs atkusnis bez būtiskiem nokrišņiem, taču prognozes par tādu situācijas iestāšanos neliecina."

AS "Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele sanāksmes dalībniekiem aprakstīja spēkstaciju darba režīmu un norādīja, ka ''Daugavā gadu no gada palu apstākļi atšķiras, un lai arī ir līdzības, tomēr vienādu scenāriju nav. Lai arī silts laiks šogad strauji sākās agrāk, mēs pilnā mērā esam gatavi ūdens straujas kāpšanas apstākļiem. Šī janvāra specifika ir ārkārtīgi liela vižņu masa garā upes posmā, tādēļ ļoti svarīga būtu daudz brīvāka ūdens plūsma, jo ar HES režīmu sistemātiski var ietekmēt vienīgi ideāli brīvi plūstošu upi, kā tas šoreiz nav. Tāpēc būtiski – šajā situācijā ar Pļaviņu HES darbību nav iespējams ne mazākajā veidā ietekmēt situāciju kritiskajā posmā, kas ir līdz Jēkabpilij, jo stacijas ietekmes zona beidzas pirms tās - ap Pļaviņām. Pat ja tiek pazemināts ūdenslīmenis krātuvē, tas neatstās iespaidu uz situāciju pilsētā. Tādēļ strādājam ar vidēji augstu līmeni, un turam to optimālās un ūdens resursu lietošanas atļaujās paredzētās atzīmēs, - lai pēc iespējas nebūtu krasu svārstību. Mūsu prioritāte ir sabiedrības un mūsu hidrobūvju drošums."

Pļaviņu HES vienlīdz iespējami labākajā veidā izmanto palus elektroenerģijas ražošanai, gan arī, rīkojas atbilstoši situācijai, Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centra rekomendācijām un drošai hidrotehnisko būvju ekspluatācijai, gan ir gatavas ar ūdens resursu lietošanas atļaujā definētā intervāla līmeņa svārstībām ūdenskrātuvē palīdzēt mazināt dabas stihijas izraisīto ietekmi.

Latvenergo ik dienas saņem informāciju no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra par situāciju Daugavā – esošo un prognozējamo ūdens līmeni, aktuālos datus par tā izmaiņām. Daugavas HES ražotņu vadītāji ir iekļauti Pļaviņu, Aizkraukles, Salaspils, Jaunjelgavas, Ogres un Ķeguma Civilās aizsardzības komisiju darbā.

Daugavas hidroelektrostacijas šobrīd strādā normālā ekspluatācijas režīmā, izmantojot visu pieplūstošā ūdens apjomu to neuzkrājot. Ūdenskrātuvēs tiek uzturēti HES hidrotehnisko būvju drošumam nepieciešamie ūdens līmeņi.

Pali Daugavā ir parādība, kas bijusi vienmēr, un jau pirms HES izbūves nepieredzētā apjomā tie ir novēroti vēl 1931., 1951., 1956. gadā. Tādēļ jāuzsver pretējais efekts, ka tieši pirms Pļaviņu HES izbūves palu ūdeņi regulāri applūdināja lielas teritorijas lejpus Pļaviņu HES. Hidroelektrostaciju izraisītas ūdens līmeņa svārstības ūdenskrātuvēs var palīdzēt salauzt ledu – piem., 2013. gadā, kad bija pēdējie lielākie pavasara pali, tieši tādā veidā tika veicināta ledus sastrēguma pārraušana, pēc kuras 20 minūšu laikā iepriekš pazeminātais HES ūdenskrātuves līmenis cēlās pat par vienu metru. Jānorāda: ja nebūtu Pļaviņu HES, tad palu ūdeņi varētu applūdināt lielas teritorijas aiz Pļaviņām, bet šādi plūdi, piem., Jaunjelgavā, kopš Pļaviņu HES uzbūvēšanas vairs nav novēroti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar AS "Latvenergo" 12.janvārī Ķeguma HES rīkoja sanāksmi plūdu preventīvo pasākumu koordinēšanai, un tajā piedalījās applūstošo teritoriju pašvaldību pārstāvji, kā arī VUGD, LVĢMC, Aizsardzības ministrijas un citu institūciju speciālisti. 

Preses konferencē uz žurnālistu jautājumiem atbild: Andris Zēģele, AS "Latvenergo" HES tehniskais direktors (no kreisās puses); LVĢMC Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna; Māris Sprindžuks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs; Mārtiņš Baltmanis, VUGD Priekšnieka vietnieks.