Jaunumi

13.aprīlī Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS "Latvenergo" darbinieki un biedrība "Mēs zivīm" no egļu zariem izgatavoja 474 zivju  mākslīgās nārsta ligzdas. Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles katrā vietā pa aptuveni 200. šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad  būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam "BIOR" izpētes veikšanai. 

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības "Mēs zivīm" pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos. šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas.

Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS "Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu "BIOR" analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta  ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Kopš projekta sākuma deviņu gadu laikā sagatavotas un Daugavā ievietotas gandrīz 3000 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Pavasarī, kad tuvojas zivju nārsta laiks, mākslīgo nārsta ligzdu izgatavošana ir pirmais posms. Pēc tam seko nākamais solis, kad atbilstoši laika apstākļiem, gaisa un ūdens temperatūrai tiek plānots nārsta ligzdu izvietošanas brīdis. Pirms visu ligzdu ievietošanas upē tiek ievietotas dažas kontrolligzdas, lai novērotu zivju nārstošanas aktivitāti. Arī šogad brīdī, kad iestāsies siltāks laiks un palielināsies zivju aktivitāte, ligzdas ieliks Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles.

Uz zivju mākslīgajam nārsta ligzdām nārsto brekši un raudas. Projekta īstenošanas gaitā novērots, ka no egļu zariem izveidotajās ligzdās nārsto arī citu sugu zivis, piemēram, asari un līņi.

Zivju mākslīgo nārsta ligzdu veidošana un ievietošana ir vienkārša un efektīva metode, kas ūdenskrātuvē ar svārstīgu ūdenslīmeni palielina zivju nārsta efektivitāti.   Zivis dabā spēj ļoti veiksmīgi pielāgoties. Tās upē dabiski nārsto uz krastos esošajiem augiem, taču arī egļu zaru saišķi var labi kalpot nārstošanai. Mākslīgās zivju nārsta ligzdas, ieliekot tās dziļākās vietās un attālāk no krasta, spēj nodrošināt pilnīgāku ikru attīstīšanos, jo ligzdas ir noenkurotas, turas ūdenslīmenī un pielāgojas tā svārstībām, līdz ar to – nekad nav sausumā.

Latvenergokā videi draudzīgs elektroenerģijas ražotājs nepārtraukti pilnveido savas darbības, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, un zivju resursu atjaunošanas programmā šim pasākumam ir nozīmīga loma. Vides saudzēšana un aizsardzība jeb zaļais dzīvesveids mūsu katra ikdienā kļuvuši svarīgi un pašsaprotami, un līdzdarbošanās zivju ligzdu izgatavošanā no egļu zariem palīdz izprast un saglabāt bioloģisko daudzveidību dabā.

Uzziņai par zivju mākslīgajām nārsta ligzdām:
Mākslīgās zivju nārsta ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Pēc ikru attīstības zivju kāpuri vēl dažas nedēļas uzturas ligzdu tuvumā un tikai vēlāk iepeld dziļāk upē. Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus līdz 70 cm garus egļu zarus, kurus liek citu virs cita pretējos virzienos un pēc tam pa vidu ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, tai cilpā zem ligzdas auklā  pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukša plastmasas pudele, kanna u. tml.). Uz pludiņa uzraksta nosaukumu "Zivju ligzda", lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietotajiem priekšmetiem.