Jaunumi

2019.gadā kopējās Eiropas Savienības elektroenerģijas sektora siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisijas samazinājušās aptuveni par 12% jeb 120 miljoniem tonnu CO₂. Var teikt, ka puse samazinājuma panākta ar vēja un saules elektrostaciju jaudu pieaugumu un līdz ar to lielāku izstrādi (+ 64 TWh),  bet otru pusi – dabasgāzes elektrostacijas (+ 74 TWh), kas aizvietoja ogļu staciju ģenerācijas samazinājumu (- 150 TWh). Savukārt Latvijā pagājušajā gadā AS "Latvenergo" termoelektrostacijās, strādājot augsti efektīvajā koģenerācijas režīmā, ir ietaupīti primārie energoresursi, attiecīgi par 188 tūkstošiem tonnu mazāk CO₂ emisiju, kā tas būtu, saražojot ekvivalentu elektroenerģijas apjomu kondensācijas režīmā. AS "Latvenergo" saražotajai elektrībai ir divreiz zemāka CO₂ emisijas intensitāte (0,16 t/MWh) nekā nozarē vidēji.   

AS “Latvenergo” termoelektrocentrāles pēc to rekonstrukcijas ir vienas no modernākajām reģionā un ar zemākajiem CO₂ izmešiem. Līdz ar to tās dod ieguldījumu arī kopējo Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanā. Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā kopējās elektroenerģijas sektora SEG emisijas samazinājušās aptuveni par 12%, galvenokārt samazinoties ogļu izmantošanai un pieaugot elektroenerģijas ražošanai no AER un arī kā kurināmo izmantojot dabasgāzi.

Eiropā dabasgāzes koģenerācijas stacijās 2019.gadā ir ģenerētas 699 TWh, kas ir aptuveni par 12% vairāk nekā 2018.gadā (625 TWh). Lai koģenerācijas stacijas izstrādātu pēc iespējas vairāk elektroenerģijas, ietaupot primāros energoresursus un panākot CO₂ izmešu samazinājumu, valstīs ir jāveido energoefektīvs elektrības pieprasījums. Eiropā kopumā 2019.gadā novērots  elektroenerģijas patēriņa kritums par 56 TWh (1,7%). Lai ietaupītu primāros energoresursus, samazinātu CO₂ emisijas un uzlabotu energoefektivitāti, elektrifikācijas ietvaros sagaida elektroenerģijas pieprasījuma apjoma palielinājumu 2030.gadā par 18%, galvenokārt tas tiek prognozēts elektromobilitātē, rūpniecībā, kā arī siltumsūkņu izmantošanā. Latvijā elektroenerģijas galapatēriņa apjoma pieauguma potenciāls ir viens no augstākajiem Eiropā. 

Latvijā 2019.gadā, izmantojot koģenerācijas potenciālu, AS “Latvenergo” TEC-1, kas strādā tikai koģenerācijas režīmā, ietaupīja 27% primāro energoresursu, bet TEC -2, kas strādā gan koģenerācijas, gan kondensācijas režīmā, – 11%. Elektroenerģiju un siltumenerģiju saražojot pēc iespējas vairāk koģenerācijas režīmā, ir ietaupīts 97 570 tūkst.m³ dabasgāzes jeb primārā energoresursa, un atbilstoši tam gaisā nav nonākušas apmēram 188 389 t CO₂ izmešu. Primārie resursi ir resursu veidi, no kuriem iegūst enerģiju - fosilais kurināmais, šajā gadījumā dabasgāze, atjaunīgie resursi (ūdens, saule, vējš u.c.), atkritumi u.c. Ir svarīgi, ka TEC darbināšana koģenerācijas režīmā ļauj maksimāli efektīvi izmantot kurināmo un ievērojami samazināt izmešu daudzumu uz vienu saražotās enerģijas vienību.

Latvijas efektīvās koģenerācijas stacijas ir visai būtiski samazinājušas CO₂ izmešus arī Baltijas reģionālajā elektroenerģijas tirgū kopumā, izkonkurējot mazefektīvās ražotnes, piemēram, Igaunijas degakmens stacijas ar 2,5-3 reizes augstāku īpatnējo CO₂ emisiju apjomu. 

AS "Latvenergo" vēsturiski ir augstas prasības atbildībai pret vidi, tādējādi iesaistoties gan Eiropas zaļā kursa īstenošanā, gan arī rīkojoties atbilstoši Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam.  AS "Latvenergo" mērķtiecīgi investē ražotņu efektivitātes palielināšanā, vienlaikus palielinot AER izmantošanu tajās un samazinot CO₂ emisijas. Būtisks ieguldījums tajā ir TEC-1 un TEC-2 īstenotie rekonstrukcijas projekti, modernizētajās ražotnēs uzstādot augsti efektīvas koģeneŗācijas iekārtas. Koģenerācijas izmantošana ļauj ievērojami samazināt izmantoto resursu un izmešu daudzumu, vienlaikus efektīvi saražojot vairāk enerģijas nekā strādājot kondensācijas režīmā.

Kā liecina Moody's Investors Service apkopotie dati par 2018.gadu, Latvenergo koncerna CO₂ emisiju intensitāte uz vienu saražoto elektroenerģijas megavatstundu (MWh) bija divreiz zemāka nekā vidēji nozarē. Ja Eiropas elektroenerģijas ražotāju CO₂ emisijas intensitātes vidējais rādītājs nozarē bija 0,31 t/MWh, tad Latvenergo tas bija tikai 0,16 t/MWh.

Latvenergo koncerna stratēģija iet kopsolī ar Latvijas un ES aktivitātēm klimata mērķu sasniegšanā. Viena no aktuālākajām globālajām vides problēmām, ko ietekmē arī enerģētikas nozare, ir SEG izraisītās klimata pārmaiņas. ES kā vienu no mērķiem ir izvirzījusi klimata neitralitātes sasniegšanu 2050.gadā. Būtisks ES klimata politikas instruments ir Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), kuras mērķis ir sekmēt SEG emisijas mazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos. Kurināmā sadedzināšanas iekārtām ar kopējo nominālo ievadīto siltumspēju virs 20 MW dalība šajā sistēmā ir obligāta, un šim kritērijam atbilst arī AS "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2. Efektīvai resursu izmantošanai ir arvien lielāka nozīme gan Latvijas, gan arī Eiropas un pasaules līmenī.

Latvenergo koncerns jau šobrīd ir viens no zaļākajiem elektroenerģijas ražotājiem Eiropā. Koncerns mērķtiecīgi veic investīcijas, lai attīstītu bezemisiju un zemu emisijas ražotņu portfeli un dotu būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā.