Jaunumi

Gan starptautiski pētījumi, gan Latvijas Bankas informācija liecina, ka ar zināmu piesardzību, tomēr ekonomiskais noskaņojums un aktivitāte pēc sešiem pandēmijas mēnešiem gan pasaulē, gan Latvijā ir uzlabojies. Tomēr šobrīd, augot ar Covid-19 saslimušo skaitam, atkal pastāv zināmas bažas par ekonomiskās aktivitātes veselīgumu, ko izjūt arī enerģētika – nozare, kas nodrošina visu citu veiktspēju un tātad arī perfekti izjūt ekonomikas svārstības, mainoties elektroenerģijas patēriņam.

Globāli elektroenerģijas pieprasījums gada pirmajā pusē ekonomikas sabremzēšanās vai pat daļējas apstāšanās dēļ samazinājās visā pasaulē. To nevarēja kompensēt pat mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņa pieaugums. Pandēmijas vissmagāk skartajās Eiropas valstīs, kā Itālijā un Spānijā, elektroenerģijas pieprasījuma kritums ir daudz lielāks nekā Ziemeļvalstīs un Baltijā. Redzams, ka pandēmija ir atstājusi dažādu ietekmi uz elektroenerģijas patēriņu atkarībā no reģiona, slimības izplatības un valstu rīcības tās ierobežošanai.

Eiropas dienvidu valstīs Spānijā un Itālijā Covid-19 pandēmijas ierobežojošo pasākumu rezultātā elektroenerģijas pieprasījums samazinājās pat līdz - 25%, salīdzinot ar 2019.gadu. Pēc ierobežojumu mīkstināšanas saglabājās elektroenerģijas pieprasījuma samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu robežās no - 15% maijā līdz - 5% jūlijā. Augusta sākumā bija novērojama elektroenerģijas pieprasījuma apjoma tuvošanās iepriekšējā gada līmenim.

Francijā un Vācijā bija vērojams elektroenerģijas pieprasījuma samazinājums Covid-19 ietekmē no - 16% martā un aprīlī līdz - 2% augustā ar svārstīgu tendenci uz atgriešanos iepriekšējā gada līmenī.

Zviedrijā ar samērā mēreniem, pat tikai rekomendējošiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem elektroenerģijas pieprasījums martā bija par 1% lielāks nekā 2019.gada martā. Turpmākajos mēnešos līdz septembrim bija novērojams elektroenerģijas pieprasījuma samazinājums ar krītošu tendenci no 0% jūnijā līdz – 4% septembrī.

Somijā elektroenerģijas pieprasījuma samazinājums no marta līdz septembrim bija robežās no - 2% aprīlī līdz - 7% septembrī.

Atšķirībā no pārējām Ziemeļvalstīm Norvēģijā un Dānijā novērots svārstīgs, bet mērens elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums no + 1% līdz pat + 5%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Ja salīdzina ar pārējo Eiropu, Baltijas valstīs izmaiņas ir mērenas. Vislielākais elektroenerģijas samazinājums laika posmā no marta līdz septembrim bija Lietuvā, lielāko kritumu sasniedzot aprīlī – mīnus 10% pret iepriekšējo gadu. Igaunijā visā Covid-19 pandēmijas periodā elektroenerģijas pieprasījums samazinājies par 4% ar pieaugošu tendenci pēdējos divos mēnešos. Latvijā Covid-19 pandēmijas ietekmē elektroenerģijas pieprasījums samazinājies no – 5% aprīlī līdz – 2% pēdējos mēnešos.

Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieauga mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš, taču tas neatsver komerciālo un industriālo patēriņa kritumu. Šī samazinājuma ietekmē pieauga atjaunīgo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas apgādē, jo samazinājās pieprasījums no citiem elektroenerģijas avotiem, kas elektroenerģijas izstrādē izmanto ogles un dabasgāzi. Siltās ziemas un Covid-19 pandēmijas rezultātā dabasgāzes un ogļu pieprasījums piedzīvoja strauju kritumu, kas noveda pie šo energoresursu cenu lejupslīdes līdz pēdējo gadu zemākajiem līmeņiem.

Mazāks elektroenerģijas pieprasījums un energoresursu cenu kritums no janvāra līdz augustam veicināja elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu samazinājumu visā Eiropā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.