Jaunumi

Elektrum Energoefektivitātes centrs šā gada skolēnu brīvlaikā, 25. oktobrī, pedagogus un citus interesentus aicināja uz izglītojošu vebināru "Kā jauniešus aizraut ar STEM? Uzziniet iespējas!"

Sen nav noslēpums, ka jaunieši bieži vien neizvēlas studēt Dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM – Science, Technology, Engineering and Mathematics) mācību priekšmetus, dati liecina, ka studenti Latvijā pēc vidusskolas beigšanas arvien mazāk izvēlas turpināt apgūt šīs jomas, tādēļ pēc dažiem gadiem šo speciālistu trūkums darba tirgū būs ļoti jūtams, un ir skaidrs, ka jārīkojas jau šodien, lai situācija mainītos.

Tieši tādēļ Energoefektivitātes centra piedāvātais vebināra temats ir aktuāls un pulcēja ap 300 skolotāju un citu interesentu. Pasākumu vadīja Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis un uzstājās pārstāvji no Jauno fiziķu skolas, Zinātkāres centra Futurimo Rīga, Pusaudžu resursu centra, Daugavpils Inovāciju centra, Elektrum Energoefektivitātes centra un fizikas portāla FIZMIX.lv. Elektrum Energoefektivitātes centrs gan uzņēmās šī pasākuma organizāciju, gan arī pastāstīja par savu ieguldījumu un STEM priekšmetu popularizēšanā.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs, Latvijas Universitātes pētnieks, pasniedzējs Ģirts Zāģeris uzsvēra, ka viens no tipiskajiem pusaudža jautājumiem, uz kuru pasniedzējam jāprot atbildēt, runājot par STEM priekšmetiem, ir – skolotāj, bet kāda jēga man to visu mācīties? Atbildes ir iespējamas visai dažādas, taču pasniedzējs uzsvēra, ka dabaszinātnes, kas pēta likumsakarību veidošanos, ir cilvēka kritiskās domāšanas pamatā. Runājot pusaudžu valodā – Cilvēku ar eksakto domāšanu ir grūtāk apčakarēt. Un tas jau ir arguments, īpaši ja runājam par pusaudžu auditoriju. Eksaktā domāšana iemāca analizēt datus, analizēt faktus un akli neuzticēties.

Par to, kāda nozīme STEM izglītības veicināšanā ir Zinātnes centriem, stāstīja Rīgas Tehniskās Universitātes Zinātkāres centra Futurimo Rīga projektu vadītāja Keitija Litte. Šobrīd Latvijā zinātnes centri piedzīvo uzplaukumu, ne velti tādi atvērti Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Cēsis un Daugavpilī un ir ļoti populāri. Rīgas Tehniskā universitāte vēlējās atvērt savu Zinātnisko centru, lai izveidotajā ekspozīcijā parādītu STEM jaunā radošā un vienlaikus arī praktiskā veidā 1.-7. klašu skolēniem. Tas tādēļ, ka ir ļoti svarīgi bērniem radīt interesi par eksaktajām zinātnēm pēc iespējas agrāk, vēl pirms vidusskolas. Nodarbības vada un dažādus eksperimentus skolēnu klašu grupām rāda arī RTU studenti, turklāt svarīgi, ka šīs nodarbības notiek vieglā, bērniem labi saprotamā valodā.

Par to, kā bērniem palīdzēt veicināt interesi par STEM priekšmetiem, stāstīja Pusaudžu resursu centra klīniskā un veselības psiholoģe Diāna Gema. Speciāliste uzsvēra, ka ikviens bērns, augot, attīstoties un izzinot pasauli, faktiski uzvedas kā pētnieks, tādēļ ģimenes, skolas un sabiedrības uzdevums ir nenokaut šo dabisko interesi. Šeit svarīgi apzināties, ka bieži vien, piemēram, ģimenē, par STEM priekšmetiem valda dažādi mīti un aizspriedumi, kā Man jau arī fizika skolā nepadevās, Skaidrs, ka matemātiku neviens nevar saprast, un tamlīdzīgi, tādējādi veidojot bērniem nepareizus priekšstatus. Tieši tādēļ ir svarīgi aicināt bērnus apmeklēt interešu pulciņus, visai ģimenei kopā doties uz zinātnes un inovāciju centriem, jāspēlē dažādas spēles, tāpat būtiski nebaidīties bērniem ļaut arī kļūdīties. Arī pašiem vecākiem nevajadzētu baudīties kaut ko iemācīties pašiem. Tādēļ viena no svarīgākajām lietām ir veicināt bērnu interesi par eksaktajiem priekšmetiem jau agrīnā vecumā.

Daugavpils Inovāciju Centra izglītības metodiķe Viktorija Kozlovska, runājot par STEM priekšmetu popularizēšanu, stāstīja, ka ir ļoti svarīgi cīnīties ar dažādiem greiziem priekšstatiem, jo dažkārt jauniešiem šķiet, ka dabaszinātnes pēta noputējušās laboratorijās sirmi profesori baltos halātos. Zinātņu un inovāciju centri ir veidoti tieši tādēļ, lai bērni un jaunieši saprastu, cik šis izpētes process var būt aizraujošs, šie centri ir vietas, kur mācīties citādi, kur iespējams izprast sevi un pasauli. Turklāt ļoti svarīgi, ja bērni to var darīt kopā ar vecākiem. Līdzīgi kā citi runātāj, arī V.Kozlovska aicināja nebaidīties un ļaut bērniem šajā izzināšanas procesā arī kļūdīties – Ja tur plīst kāda kolba, lai plīst. Svarīgāk ir nebaidīties eksperimentēt, izzināt pasauli un pašiem sevi. Par to, ka dabaszinātnēs zināšanu līmenis varētu būt labāks un problēma ir strauji jārisina, liecina arī fakts, ka kādā no nodarbībām bērni visā nopietnībā kastaņus dēvējuši par čiekuriem.

Elektrum Energoefektivitātes centra speciāliste Marta Zvejniece iepazīstināja vebināra dalībniekus ar centra darbu, uzsverot, kādēļ ir svarīga jauniešu izglītošana energoefektivitātē un jau bērnībā jāapgūst iemaņas saprātīgā enerģijas izmantošanā, aicinot domāt, kā un cik lietderīgi savā ikdienā izmantojam resursus. Tādēļ Elektrum Energoefektivitātes centrs dažādām skolēnu grupām piedāvā saistošus pasākumus ar eksperimentiem un spēļu elementiem klātienē, kā arī attālinātas nodarbības. Elektrum mājaslapā izveidota sadaļa skolēniem un pedagogiem, kura piedāvājums ir ļoti plašs.

Kolēģes stāstīto domu turpināja portāla FIZMIX.LV vadītājs Raitis Streičs, stāstot par to, kā portāls atbalsta gan fizikas skolotājus, gan arī skolēnus saistošā mācību apguvē, piedāvājot bagātīgu saturu. Turklāt ir svarīgi, ja šajās mācībās skolēni apgūst tās lietas, kuras redz ikdienā, un šīs zināšanas iegūst ļoti praktisku pielietojumu. Tādēļ R. Streičs pastāstīja, cik plaši skolotāji savās nodarbībās var izmantot digitālo rozeti/jaudas mērītāju un viedo rozeti. Netieši atsaucoties uz pasniedzēja Ģ.Zāģera sacīto par to, ka cilvēku ar eksakto domāšanu ir daudz grūtāk apšmaukt, R.Streičs skaidroja vēl nesen interneta vietnēs populāru krāpšanu, kur cilvēkiem piedāvāja iegādāties ierīci, kuru pieslēdzot rozetei, brīnumainā veidā samazināsies mājsaimniecības rēķini par elektroenerģiju. Šāda praktiska darbošanās, izmantojot pat detektīva elementus, palīdz skolēnos radīt lielāku interesi un plašākas zināšanas par fiziku.

Izglītības eksperte Mārīte Seile (Valsts izglītības satura centrs) uzsvēra, ka jau 2027. gadā valstī būs ap 14 000 liels fizikālo un inženierzinātņu speciālistu trūkums. Pašreizējie dati rāda, ka no 20 273 skolēniem, kas 2011. gadā sāka mācības pirmajā klasē, tikai 265 spēja nokārtot centrālo eksāmenu fizikā ar vērtējumu virs 60%. Tādēļ nav jautājumu par to, vai šī problēma valstī ir steidzami jārisina. Viens no aspektiem ir kvalitatīvu metodisko materiālu esamība skolotājiem, kas tiek kopīgi veidoti darba grupā, kurā ietilpst gan skolotāji, gan zinātnieki, gan VISC pārstāvji.

Ja nepaguvāt 2023.gada 25.oktobra semināru "Kā jauniešus aizraut ar STEM? Uzziniet iespējas!" noskatīties tiešsaistē, aicinām to izdarīt ērtā laikā šeit, kur pieejamas arī runātāju prezentācijas.