Jaunumi

Šogad 19.decembrī aprit 60 gadi, kopš darbu sāka Latvijas energosistēmas lepnums - Pļaviņu hidroelektrostacija (HES). Unikālā inženierbūve ar stratēģisko nozīmi ir lielākā HES Baltijas valstīs un joprojām viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Sešas desmitgades nodrošinot stabilu, drošu un atjaunīgu elektroenerģijas ražošanu Latvijā, tajā ir saražota teju trešdaļa no Latvijā patērētās elektroenerģijas.

Pļaviņu HES ir lielākā Daugavas HES kaskādes stacija, un palu laikā tā spēj nodrošināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu. 60 gadu laikā, izmantojot Daugavas ūdeņu spēku, Pļaviņu HES saražojusi vairāk nekā 92,5 tūkstošus GWh jeb gandrīz trešdaļu no šajā laikā Latvijā patērētās elektroenerģijas, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem elektroenerģijas avotiem valsts vēsturē. Ik gadu stacija nodrošina ap 30% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa. Tādējādi arī kopumā Daugavas HES kaskāde nodrošina Latvijai vienus no augstākajiem atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas rādītājiem Eiropas Savienībā, būtiski stiprinot valsts enerģētisko neatkarību un klimata mērķu sasniegšanu.

Pirmais no desmit PHES hidroagregātiem tika iedarbināts 1965.gada 19.decembrī. Aptuveni 620 tonnu smagajai rotējošajai daļai sākot griezties, hidroelektrostacija jau tās pašas dienas vakarā tika pieslēgta energosistēmai. Stacijas būvniecība bija uzsākta 1961.gadā, un ilgu laiku tā bija lielākā betona būve Latvijā. Jau 1947. gadā izstrādātajā Daugavas izmantošanas kompleksajā programmā bija paredzēta vairāku hidroelektrostaciju celtniecība. Ņemot vērā ekonomiskās aplēses un koriģējot Daugavas izmantošanas programmu, 1956.gadā tiek pieņemts lēmums pirmo būvēt Pļaviņu HES, sākotnējā projektā paredzot uzbūvēt staciju ar astoņiem hidroagregātiem, ko 1961.gadā mainīja uz desmit hidroagregātiem ar stacijas jaudu 825 MW.

"Pļaviņu HES gadu desmitiem ir viens no elektroenerģijas ražošanas balstiem Latvijā un apliecinājums nepārtrauktai attīstībai – Pļaviņu HES tiek regulāri modernizēta, lai paaugstinātu efektivitāti, drošumu un ilgmūžību, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi. Strādājot Latvijas labā, tā nodrošina elastīgu, atjaunīgu un klimatneitrālu elektroenerģijas ražošanu, kas ir būtiska drošas un konkurētspējīgas valsts attīstībai," Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Laika gaitā Pļaviņu HES ir saglabājusi savu stratēģisko nozīmi Latvijas energosistēmā. Lai nodrošinātu tās ilgtspēju, stacija tiek mērķtiecīgi uzturēta, atjaunota un modernizēta. Rekonstrukcijas gaitā tās jauda no sākotnējiem 825 MW pieaugs līdz 922 MW. Šobrīd modernizācijas rezultātā Pļaviņu HES jauda jau sasniegusi 908 MW, kas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā, ka Latvijas elektroenerģijas patēriņš diennakts maksimumos sasniedz aptuveni 1500 MW. Uzsākti sagatavošanās darbi Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvei, palielinot aizsprosta drošumu un nodrošinot papildu ūdens caurlaides spēju, - projektu plānots īstenot līdz 2034.gadam.

Pļaviņu HES ir ne tikai enerģētikas objekts, bet arī unikāla industriāla būve. Tās kompaktais būvnieciskais risinājums – ražošanas telpu apvienošana ar ūdenspārgāzni – ir retums pasaules hidroenerģētikā. Stacija uzbūvēta uz mīkstas grunts ar aptuveni 40 metru ūdens līmeņa starpību abās aizsprosta pusēs, kas šāda mēroga celtnei ir izcils inženiertehnisks sasniegums. Šodien jaunās tehnoloģijas ļauj vēl efektīvāk izmantot ūdens resursus, vienlaikus mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām. Pļaviņu HES ir un paliek neaizstājams Latvijas energosistēmas balsts – drošs, atjaunīgs un stratēģiski nozīmīgs elektroenerģijas avots gan šodien, gan nākotnē.

Fakti par PHES:

• Laika posmā no 1961. līdz 1965. gadam Pļaviņu HES būvdarbos izraktās un uzbērtās zemes daudzums ir ap 14 miljoniem tonnu. Tas ir vairāk nekā divu Ēģiptes Heopsa piramīdu svars. Viena piramīda sver 6 400 000 tonnas.
• Pļaviņu HES ir viena no smagākajām betona būvēm Latvijā. Tās svars ir ap pusotru miljonu tonnu.
• Pļaviņu HES būvē izmantotais betona daudzums ir 600 000 m³.
• Viens ūdenspārgāznes aizvars sver 85 tonnas.
• Pļaviņu HES ūdens līmeņa starpība abās aizsprosta pusēs ir 40 metri, tas pārsniedz deviņstāvu mājas augstumu.
• 2018. gada 9. janvārī reģistrēta novērojumu vēsturē lielākā ūdens pietece Daugavā ziemas mēnešos – 2050 m³/sekundē.
• 1963. gadā Pļaviņu HES būvlaukumā bijis nepieciešams spridzināt milzīgos laukakmeņus, lai tos varētu izvest. Pēc pirmā sprādziena strādnieku ciemata māju logiem izbiruši stikli. Pārgalvīgais spridzinātājs atzinis, ka kļūdījies aprēķinos par vienu nulli un izmantojis desmit reizes spēcīgāku sprāgstvielu daudzumu. Turpmāk spridzinātājs kļuvis par ciemata apzaļumošanas inženieri.
• Pļaviņu HES būvniecības pirmie mirkļi fiksēti 1961. gadā uzņemtajā dokumentālajā īsfilmā "Sākums" (operators un režisors Uldis Brauns (1932–2017), https://www.filmas.lv/movie/3683). Filma ir ne tikai spilgta dokumentāla liecība enerģētikas attīstībai, bet arī unikālas parādības sākums Latvijas kino vēsturē – industriālā poētika un pamats Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai, leģendārai parādībai, kas nozīmīga arī pasaules kinovēstures mērogā.
• Pļaviņu HES jaunbūve iedvesmojusi arī māksliniekus. To savos darbos iemūžinājuši gleznotāji Gunārs Krollis, Herberts Siliņš, Aleksandrs Zviedris, u.c. Savukārt Enerģētikas muzeja krājumā glabājas mākslinieka Leona Kalniņa iemūžināti Pļaviņu HES celtniecības mirkļi 30 gleznās. Tās digitāli apskatāmas virtuālajā enerģētikas muzejā (https://energetikasmuzejs.lv).

Pļaviņu HES brošūra