Jaunumi

šī gada starptautiskās akcijas Muzeju nakts moto Latvijā bija “šūpulis” un “Dzimšana”. Abi šie motīvi iemieso sevī Ķeguma hidroelektrostacijas nozīmi Latvijā, jo tā ir mūsu valsts enerģētikas šūpulis. Par to pārliecinājās 4800 apmeklētāji koncerna Muzeju nakts pasākumā “Enerģijas šūpulis”.

“Ķeguma HES bija vērienīgākā hidroelektrostacija Baltijas reģionā starpkaru periodā (1918–1940), kura tapšanā iesaistījās vairāki tūkstoši cilvēku no visas Latvijas.  Hidroelektrostacija kļuva par tautas lepnumu un simbolu jaunam ceļam uz modernu, attīstītu valsti. Ķeguma HES iedarbināšana 1939. gadā bija šūpulis valsts vienotas energoapgādes sākotnei un arī Latvenergo koncerna dzimšanas gads, kura 80 gadu jubileju atzīmēsim 2019.gadā. Laika gaitā Ķegums top bagātāks ar savu pagātni,” atklājot Muzeju nakti Enerģētikas muzejā, teica AS “Latvenergo” ražošanas virziena HES tehniskais direktors Andris Zēģele.  

Divpadsmitais Muzeju nakts pasākums Enerģētikas muzejā bija sapulcinājis lielu interesentu skaitu – ap 4 800. Lai novērtētu, kādu iespaidu atstājis pasākums, apmeklētāji varēja izteikt savu viedokli aptaujas terminālī – kopumā to izdarīja 602 apmeklētāji jeb 12,5% no visu apmeklētāju skaita. Uz jautājumu “Vai Jums patika pasākums?” apstiprinoši atbildēja 91% aptaujāto. Visvairāk patikušas radošās darbnīcas un  aktivitātes - 51% aptaujāto, savukārt  Fizmix eksperimenti  27% un mobilais gids un ekspozīcija 22% respondentu.  

Vakara ievadā klātesošos priecēja muzikāla izglītojoša dziesmu izrāde bērniem un vecākiem “Izklausies dzirdēts mežā”, kurā piedalās jau labi zināmi Latvijas Nacionālā teātra aktieri un 13 jaunie estrādes solisti no visas Latvijas vecumā no 7 līdz 25 gadiem, kuri caur meža dzīvnieku tēliem atveidoja spilgtākās pasaules superzvaigznes.   

Simtiem bērnu un skolēnu iedvesmoti pulcējās radošajās aktivitātēs, darinot krājkasītes, dažādus dekorus, sapņu ķērājus un miega spilventiņus. No papardes, liepu un bērzu lapām, brūklenājiem, piparmētrām, liepziediem un dažādām ēteriskajām augu eļļām gan lieli, gan mazi  piedalījās dabas smaržu maisiņu veidošanā spēkam un mundrumam.   

Citi aktīvi darināja senās baltu un latviešu spēka zīmes – Dieva zīmi, Jumi, Ugunskrustu, Austras koku,  Dzīvības un Akas zīmi, kas spēj aizsargāt, dot spēku un veicināt garīgo izaugsmi. šajā radošajā darbnīcā saviem bērniem palīdzēja arī tēti, rūpīgi ar smilšpapīru pulējot latviešu spēka zīmes.  

Mazākie bērni bija sajūsmā par ziepju burbuļmeistardarbnīcu. Gari, apaļi, gareni, koši un ņirboši tie lielā skaitā priecēja mazākos Muzeju nakts dalībniekus, sagādājot īstu burbuļu salūtu.

Vislielāko interesi piesaistīja lielās koka galda spēles. Ģimenes kopā ar saviem bērniem sacentās veiklībā un atjautībā, spēlējot 22 dažādas galda spēles.    

Citus savukārt pulcēja sajūtu vieta – mirklis pirms elektrifikācijas. Telts, kurā sadegtas sveces sveču lukturos un traukos, kā arī noskaņas radīšanai – petrolejas lampas, un līdz ar to – ikvienam iespēja uz mirkli iedomāties, kā būtu, ja nebūtu elektrības, un novērtēt tās dotās iespējas!   

Ienākot muzeja teritorijā, katrs apmeklētājs Latvijas kartē varēja ielikt mazu krāsainu aplīti, atzīmējot savu dzīves vietu, no kuras viņš bija ieradies uz Muzeju nakts pasākumu. Ar vislielāko atzīmju skaitu apmeklētāji iezīmēja teritoriju ap Daugavu posmā no Rīgas līdz Aizkrauklei (Rīga, Salaspils, Ikšķile, Ogre, Daugmale, Lielvārde, Skrīveri, Jaunjelgava, Aizkraukle. Klātesošo vidū jau tradicionāli bija arī ķegumnieki, savukārt daudzi Muzeju nakts viesi bija mērojuši ceļu no Jelgavas, Olaines, Jūrmalas, Inčukalna, Siguldas u.c.  

Vēl līdz pusnaktij daudzi interesenti skatīja muzeja ekspozīciju un izstādes. Kavējās paši atmiņās un stāstīja saviem bērniem par vēl nesenā pagātnē lietotajiem datoriem, nu jau aizvēsturiskajām veļas mašīnām, radioaparātiem, melnbaltā attēla televizoriem un matu lokotājiem, ko veikli amatnieki darināja no lodāmura, elektrības vada un metāla ķemmītes. Muzeju nakts dalībnieki varēja sasildīties ar siltu tēju un baudīt pelēkos zirņus ar tradicionālo šī ēdiena piedevu – krējuma un žāvētas gaļas mērci.   Muzeju nakts pasākuma noslēgumā vecās labās un jaunas dziesmas dziedāja Latvijas Nacionālā teātra aktieru ansamblis Greizais ratiņš − Valdis Zilveris, Dace Bonāte, Normunds Laizāns, Juris Hiršs, Ivars Puga un Uldis Anže. Vidējās paaudzes ļaudis aktīvi dziedāja līdzi un arī dejoja.