Jaunumi

šodien, 8. martā, notika ikgadējā plānošanas sanāksme par palu periodu, kurā piedalījās visas atbildīgās institūcijas  - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, AS "Latvenergo", Daugavas baseina pašvaldību vadītāji,  Civilās aizsardzības speciālisti, Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, AS "Sadales tīkls".

Ķeguma hidroelektrostacijā šodien norisinājās VARAM organizētā darba grupas sanāksme, kur piedalījās visi atbildīgo dienestu, institūciju un pašvaldību pārstāvji. Vienota rīcība un visu iesaistīto institūciju koordinēta darbība palu periodā ir ļoti būtiska, tādēļ ik gadu notiek operatīvās informācijas apmaiņa, lai koordinētu savstarpējo rīcību palu laikā, garantējot efektīvu sadarbību, iedzīvotāju informēšanu un drošību Daugavas krastos un palu apdraudētajās zonās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce:"Klimata pārmaiņu process liecina, ka Latvijā nākotnē jārēķinās ar biežākām plūdu riska situācijām. Tādēļ uzskatu šo sanāksmi, kurā satiekas atbildīgie dienesti un institūcijas, par ļoti vajadzīgu tradīciju, kas jāturpina. Redzu, ka sadarbība starp valsts institūcijām, dienestiem un pašvaldībām  uzlabojas, un tas sniedz iespēju operatīvi un savlaicīgi izvērtēt risku un plānot nepieciešamo rīcību."

Andris Vīksna, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs: "šis gads kardināli atšķiras no iepriekšējiem, ūdens  notece šopavasar ir zem normas, no  -20 līdz -40% visos Latvijas upju baseinos. Bīstami augsts līmenis nav sasniegts nevienā teritorijā. Tomēr Daugavas baseinā ir diezgan daudz sniega – Baltkrievijā un Krievijā sniega sega ir pat līdz 20-30 cm, kas radīs ūdens papildu pieplūdumu. Daugavā ledus jau ir sācis kustēties, vietumis vērojama vaļumjosla. Sagaidāms mierīgs pavasaris, jo ūdens daudzums ir krietni zem vidējiem līmeņiem, kas novēroti Latvijā. Grūti prognozējami ir ledus sastrēgumi, kas rodas pēkšņi un var radīt spēju teritorijas applūšanu. Vērtējot vidējā un ilgtermiņā, nav iespējams izdarīt secinājumu, ka arī turpmākajos gados atkārtosies līdzīga situācija, tādēļ gatavība paliem ir ļoti svarīga. Paldies institūcijām par sadarbību, īpaši – AS " Latvenergo"  par ūdens pieteces datiem, kas svarīgi mūsu centra darbībā."

Pali prasa lielu atbildību, tādēļ AS "Latvenergo" aktīvi piedalās un sadarbojas preventīvo pasākumu izstrādē, vēl pirms palu perioda sākuma, lai nodrošinātu maksimālu elektroapgādes drošību, kvalitāti un nepieciešamības gadījumā pasargātu apkārtējās teritorijas no applūšanas.

AS "Latvenergo" HES Tehniskais direktors Andris Zēģele: "Laikapstākļi un ledus kustība Daugavā katru gadu atšķiras, tādēļ viena unificēta plāna realizācija nav iespējama, un ir regulāri jāveic komunikācija, lai kopīgi pieņemtu operatīvas rīcības. AS "Latvenergo"  ir atvērts sadarbībai ar atbildīgajām institūcijām un pašvaldību dienestiem. Latvenergo koncerns pastāvīgi veic uzlabojumus savās hidrotehniskajās būvēs, un jaunākais veikums ir Ķeguma HES divu veco ūdens pārgāznes aizvaru nomaiņa ar astoņiem ekspluatācijas prasībām atbilstošākiem aizvariem, kas ļaus daudz racionālāk un drošāk pārlaist ūdeni plūdu un ekspluatācijas laikā, kā arī nodrošinās mazākus ekspluatācijas un remonta izdevumus."

Hidroelektrostacijas ir devušas iespēju normalizēt ūdens līmeni gan hidroelektrostaciju apkārtnē, gan citās teritorijās, kā arī palielinājusi pie Daugavas dzīvojošo cilvēku drošību, ļaujot prognozēt ūdenslīmeņa izmaiņas.

Aktuālā informācija palu periodu laikā tiek nodrošināta mājaslapas sadaļā www.latvenergo.lv/pali.