Jaunumi

Pirmdien, 23. janvārī, AS "Latvenergo" ražotni Pļaviņu HES apmeklēja Valsts prezidents Egils Levits, un kopā ar Latvenergo valdes un padomes locekļiem – Mārtiņu Čaksti, Hariju Teteri, kā arī Ivaru Golstu, Kasparu Rokenu, Aigaru Laizānu un Gundaru Ružu devās ekskursijā pa hidroelektrostaciju, diskutēja par Latvenergo stratēģijas mērķiem un Latvijas enerģētikas attīstības iespējām. Stacijas apskati vadīja Latvenergo HES tehniskais direktors Andris Zēģele.

Sarunas lielākā uzmanība tika veltīta Latvijas perspektīvām dažādu atjaunīgo enerģijas resursu un enerģētikas drošības laukā Eiropas un reģionālajā kontekstā. Latvenergo padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts diskusiju iesāka ar koncerna stratēģisko mērķu koncentrētu izklāstu, ieskicējot, ka jau 2026. g. beigās Latvenergo varētu iedarbināt Latvenergo un Latvijas valsts mežu kopprojekta – "Latvijas vēja parki" (LVP) turbīnas, kuru kopējā jauda turpmākajos gados sasniegtu ievērojamo 800 MW jaudu. I.Golsts izteica pārliecību, ka Latvenergo 10 – 15 gadu laikā var nodrošināt to, ka Latvija kļūst par enerģijas eksportētāju.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste valsts pirmo personu informēja par uzņēmuma nākotnes attīstības risinājumiem, kuros vēja enerģētikas izrāvienam ir būtiska loma: "Mēs ar vēja parkiem gribam un varam sasniegt Latvijas nacionālos klimata mērķus, mēs varam tikt ar to galā, un esam gatavi gan skrupulozi ievērot vides prasības, gan sabiedrības vajadzības, tajā skaitā – godīgu samaksu par industrijas klātbūtni vietējiem iedzīvotājiem. Vai gribam atdot savas iespējas un ilgtspējīgas nozares attīstības priekšrocības citiem? Es uzskatu, ka arī ar mūsu vēja parku attīstību arī visiem citiem VES attīstītājiem pietiks vietas."

Ivars Golsts prezidentam un viņa padomniekiem akcentēja Latvenergo projektam nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas: ''Gribam un esam gatavi būvēt. Mums nepieciešams likumdošanas kārtā nonākt līdz atļaujai būvēt modernas vēja turbīnas, ievērojot godīgas konkurences nosacījumus. Mums ir vajadzīgi precīzi Ministru kabineta noteikumi, kas nediskriminē nevienu tirgus spēlētāju, bet īsteno valsts mērķu sasniegšanu, izmantojot valstij piederošu kapitālu".

Vēja enerģētikai sanāksmes gaitā sarunu biedri pievērsās vairākkārt, un Latvenergo vadība skaidroja arī atkrastes vēja parku izveides nodomus, aprakstot, ka salīdzinājumā ar iekšzemes stacijām jūras būves pašlaik ir divreiz dārgāki projekti, un to attīstība var tikt realizēta ap 2028. – 2030. gadu.

Valsts prezidents E.Levits diskusijā, aplūkojot atjaunīgo resursu izmantošanas perspektīvu Latvijā, interesējās arī par citiem avotiem, un M.Čakste skaidroja, ka šobrīd visātrāk izbūvējamās ir saules elektrostacijas, un saules paneļu uzstādīšana privātos un biznesa objektos: "Arī Latvenergo turpmākajos divos gados plāno izveidot ap 300 MW jaudas saules vēja parkus, vēlāk sasniedzot pat līdz 600 megavatu jaudai."

Būtisku uzmanību sanāksmes dalībnieki veltīja dabasgāzes izmantošanas perspektīvai enerģētikā, jo īpaši – pēc starptautiski pieņemtā lieguma iegādāties resursus no agresorvalsts Krievijas. Raksturojot Latvenergo pozīciju, M.Čakste aicināja neveikt gāzes kā resursa demonizāciju, jo šo resursu Eiropa kopumā ļoti strauji iemācījusies piegādēs organizēt no citiem avotiem: "Mums ir līgums ar Klaipēdas SDG termināli par 6 TW gadā vēl 10 gadus. Mūsuprāt, nodoklis Krievijas gāzei būtu pareizs risinājums nākotnē, lai izslēgtu manipulācijas ar cenu, ja un kad būs mainījusies drošības un ģeopolitiskā situācija."

Latvenergo padomes priekšsēdētājs diskusijā skaidroja, ka šobrīd Klaipēdas un Inko (Somijā) terminālis nosedz Baltijas, Somijas un daļēji arī Polijas vajadzības gada griezumā. Bet gāzes apgādei ir ne tikai drošības loma, – pastāv arī komerciālā šķautne, jo gāze ir un arī pie mums var būt arī ķīmiskās rūpniecības avots. Tādēļ būtu lieliski, ja Latvijas SDG termināļa jaudu izmantotājs būtu liels ķīmijas produktu ražotājs. Tad termināļa jaudai būtu arī rūpnieciskās ražošanas apgādes loma, un termināļa atmaksāšanās netiktu saistīta vienīgi ar gāzes klientiem enerģētikas sektorā.

Noslēgumā Valsts prezidents interesējās par Latvenergo un nozares nostāju kodolenerģētikas jautājumā, jo īpaši mazo modulāro reaktoru (MMR jeb SMR angļu val.) nākotnē, un ar jaunāko pieredzi dalījās koncerna vadība, apliecinot pozitīvu nostāju šī enerģētikas veida nākotnes pielietojumā. Ivars Golsts dalījās ar nesenās vizītes Polijā secinājumiem, un tur valdības nostāja paredz attīstīt pašiem lielas jaudas 6 reaktoru uzstādīšanu, savukārt privāto investoru rokās atstājot tā MMR attīstību. MMR attīstību komentēja Latvenergo valdes priekšsēdētājs: "Vēl neviena šāda spēkstacija nav uzbūvēta. Un pats galvenais ir sabiedrības viedoklis, – šādiem lēmumiem nepieciešams pozitīvs sabiedrības balsojums referendumā."

E.Levita jautājumu, vai pie mums MMR ir tehniski iespējams uzbūvēt, analizēja padomes loceklis Kaspars Rokens: "Jā, taču, ja Igaunijas iedzīvotāji kā mūsu kaimiņi nobalso pozitīvi, tad mūsu uzdevums būtu lemt, vai gribam piedalīties kopprojektā. Svarīgi, kur varam šādu AES novietot. Tas ir valstisks jautājums – postulēt, kur un kādā veidā. Tas būtu racionāls risinājums."

Diskusija ar Valsts prezidentu, viņa padomniekiem un Latvenergo koncerna vadības pārstāvjiem ritēja ilgāk par programmā paredzēto, tādējādi apliecinot savstarpējo ieinteresētību un enerģētikas nozīmes izpratni.

Egils Levits Latvenergo viesu grāmatā atstāja sirsnīgu ierakstu: "Paldies Latvenergo par mūsu nodrošinājumu ar enerģiju un it sevišķi par ilgtermiņa domāšanu un plānošanu, lai šis pamats mums būtu stiprs".