Jaunumi

Šodien aprit 55 gadi, kopš darbu sāka Latvijas energosistēmas lepnums un joprojām viena no lielākajām hidroelektrostacijām Eiropas Savienībā – Pļaviņu HES. Tā ir lielākā Daugavas HES kaskādes stacija, kas augstas ūdenes pieteces apstākļos var nodrošināt gandrīz pusi no Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Savukārt Daugavas HES kaskāde nodrošina Latvijai vienus no augstākajiem atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas rādītājiem ES.

Aprit 55 gadi, kopš 1965.gada 19.decembrī tika iedarbināts pirmais no desmit Pļaviņu HES hidroagregātiem - sākot griezties tā aptuveni 620 tonnu smagajai rotējošai daļai, hidroelektrostacija tika pieslēgta energosistēmai tās pašas dienas vēlā vakarā. Stacijas ar 10 hidroagregātiem būvniecības darbi tika uzsākti 1961.gadā, un ilgu laiku tā bija lielākā betona būve Latvijā.

Laika gaitā PHES ir saglabājusi savu nozīmi Latvijas energosistēmā, un, lai saglabātu vienu no būtiskākajām valsts ražošanas jaudām, tās uzturēšanai, atjaunošanai un modernizācijai ir atvēlēta ļoti būtiska loma. Rekonstrukcijas gaitā tās jauda no sākotnējiem 825 MW pieaugs līdz 922 MW. Tas ir būtiski, jo Latvijas patēriņš dienā ir aptuveni 1500 MW. Šovasar šī bija valstij izšķiroša jauda, jo pēc notikušās avārijas augstsprieguma tīklā tieši Daugavas HES kaskāde nekavējoties uzsāka ražošanu un nodrošināja stabilu energosistēmas darbu ne tikai Latvijā.

“Mēs, Latvenergo, lepojamies ar savām hidroelektrostacijām – tās ir mūsu uzņēmuma sākums un pamats. Tās ražo zaļo enerģiju, kura ir neaizstājama mūsdienu dzīvesveidā – piemēram, mūsu elektroauto uzlādes stacijās tiek izmantota tieši šī elektroenerģija. Pļaviņu HES saražo aptuveni 38% no visas Latvijā saražotās atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas. Tātad esmu drošs, ka tā nonāk katrā mājā. Jā, PHES ir vēsturiskais mantojums, kas nesis izmaiņas ainavā, tomēr mēs to mūsdienās izmantojam iespējami labākajā veidā un domājam par tās uzturēšanu, lai tā vēl ilgstoši būtu lieliskā formā Latvijas sabiedrības un ekonomikas labā,” saka Guntars Baļčūns, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs.

Pļaviņu HES ik gadu saražo ap 20% no Latvijas kopējā patēriņa. 2019.gadā Daugavas hidroelektrostacijas saražoja 2047 GWh elektroenerģijas, no kuras lauvas tiesa jeb 56% tika saražota Pļaviņu HES.

Pļaviņu HES strādā ļoti zinoša ekspluatācijas personāla komanda, kas atkarībā no specializācijas uzrauga elektrisko vai mehānisko iekārtu, vai hidrotehnisko būvi. Šobrīd operatīvais personāls ir sagatavots dažādiem attīstības scenārijiem, tajā skaitā darbam pilnīgā izolācijā, lai nodrošinātu visai valstij tik nepieciešamo enerģiju.

Fakti par Pļaviņu HES:

• Tās būvniecības laikā, 60. gados, Padomju Latvijā pieauga elektroenerģijas patēriņš, turklāt ne tikai uz intensīvas rūpniecības rēķina. Patēriņu sāka ietekmēt tas, ka padomju pilsoņu “hruščovku” dzīvokļos parādījās ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna, putekļsūcējs, pat televizors. Aizvien vairāk elektrību sāka tērēt arī laukos, bet energoefektivitāte ne tuvu nebija prioritāšu sarakstā.
• Pļaviņu HES vēl mūsdienās ir viena no pašām smagākajām betona būvēm Latvijā. HES sver ap pusotru miljonu tonnu.
• Lai uzbūvētu Pļaviņu HES, no 1961. līdz 1965. gadam tika izrakta un uzbērta zeme 14 miljonu tonnu apjomā. Šāds daudzums atbilst vairāk nekā divu Heopsa piramīdu svaram Ēģiptē.
• Lielākā mašīnzāles tilta celtņa celtspēja ir 250 t. Tas ir viens no lielākajiem celtņiem Latvijā.
• Stacijai ir ļoti augsts kritums – 40 m. Tas aptuveni atbilst deviņu stāvu mājai.
• Tās autotransportam paredzētais tunelis vēl mūsdienās ir vienīgais Latvijā.
• Par Pļaviņu HES celtniecību vēsta dokumentālā filma "Sākums" (1961). Režisors un operators Uldis Brauns, scenārija autors Armīns Lejiņš. Šī ir filma, kas lika pamatus Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai. Nepilnas 11 minūtes garā filma ir redzama vietnē https://www.filmas.lv/movie/3683/