Vides informācija

Elektroenerģijas ražošanai Latvenergo koncernā tiek izmantots gan fosilais kurināmais – dabas gāze, gan atjaunīgie energoresursi (AER) – ūdens un vējš. Lielāko elektroenerģijas daļu uzņēmums saražo hidroelektrostacijās, bet pārējo elektroenerģiju termoelektrostacijās, tām strādājot koģenerācijas un arī kondensācijas režīmos.

Vides normatīvo aktu prasību izpildes nodrošināšanai AS "Latvenergo" aktīvi sadarbojas ar valsts vides institūcijām, sniedzot ar vides aizsardzību saistīto informāciju, organizējot ietekmes uz vidi novērtējumu, pildot piesārņojošās darbības atļauju nosacījumus, kā arī konsultējoties par vides aizsardzības jautājumiem.

2020.gadā koncernā veiktas sešas Valsts vides dienesta plānveida tematiskās pārbaudes. Būtiski aizrādījumi vai sankcijas no kontrolējošām institūcijām nav saņemtas.

Viena no globālajām vides problēmām, ko būtiski ietekmē enerģētikas nozare, ir situmnīcefekta izraisošo gāzu (SEG) izraisītās klimata pārmaiņas. Latvenergo koncerna darbs iet kopsolī ar Latvijas un Eiropas Savienības (ES )aktivitātēm klimata mērķu sasniegšanā. ES kā vienu no mērķiem ir izvirzījusi klimata neitralitātes sasniegšanu 2050.gadā, un šī mērķa sasniegšanai būs vajadzīgas jaunas, efektīvas tehnoloģijas un risinājumi. 

Latvijas enerģētikas un klimata politikas mērķi un mērķrādītāji ir noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.– 2030.gadam. Būtisks ES klimata politikas instruments ir Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), kuras mērķis ir sekmēt SEG emisijas mazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos.

CO2 emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību (2016-2020)


2021.gada 1.janvārī sācies ETS ceturtais periods, kas turpināsies līdz 2030.gadam. Ceturtajā periodā paredzēts būtiski un straujāk samazināt emisijas kvotu kopapjomu, pakāpeniski atcelt bezmaksas kvotas (pēc 2026.gada), piešķirt kvotas atbilstoši ražošanas apjomam un izveidot vairākus finansēšanas mehānismus, t. sk. Modernizācijas fondu, lai atbalstītu rūpniecības un elektroenerģijas nozari inovācijas un investīciju jomā. Elektroenerģijas ražošanai bezmaksas CO2 kvotas netiks piešķirtas, bet siltumenerģijas ražošanai bez maksas tiks piešķirti apmēram 20–30% no nepieciešamā kvotu daudzuma.

Lai gan Latvenergo koncerns jau šobrīd ir viens no zaļākajiem elektroenerģijas ražotājiem Eiropā, koncerns mērķtiecīgi veic investīcijas, lai attīstītu bezemisiju un zemu emisiju ražotņu portfeli un dotu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Galvenie investīciju virzieni ir:

1) enerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana un maksimāla atjaunīgo energoresursu izmantošana (tostarp Daugavas HES rekonstrukcija);
2) zudumu samazināšana elektroenerģijas sadales sistēmā;
3) tādu produktu un pakalpojumu izveide, kas vērsti uz energoefektivitāti un ļauj klientam pašam ražot zemas emisijas elektroenerģiju, piemēram, Elektrum Solārais.

Tiešo siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu Latvenergo koncernā nosaka kurināmā patēriņš, izstrādātās enerģijas apjoms un ražotņu darbības režīmi. Savukārt CO2 emisijas intensitāte tiek aprēķināta uz vienu koncernā saražoto elektroenerģijas vienību (MWh), un to ietekmē atjaunīgo energoresursu īpatsvars primāro energoresursu patēriņā, kā arī TEC ražošanas efektivitāte. Jo zemāks šis rādītājs, jo vairāk elektroenerģijas saražots no atjaunīgajiem energoresursiem un jo efektīvāk darbojušās TEC iekārtas.

2020.gadā CO2 emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību koncernā kopumā ir 0.123 tonnas CO2/MWh, savukārt Rīgas termoelektrostacijās – 0.304 tonnas CO2/MWh.

Informācija par patērētājiem piegādātās elektroenerģijas izcelsmi un ietekmi uz vidi (īpatnējā COemisija uz enerģijas vienību) atrodama sadaļā Tirdzniecība.

CO2 emisija (tūkst. t.)


2016 2017 2018 2019 2020
Koncerns kopā , t.sk.: 1149 882 1243 1244 852
AS "Latvenergo"
1113 855 1213 1219 831


2020.gadā kopējais CO2 emisijas apjoms samazinājies par 31% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un ir viens no zemākajiem pēdējo piecu gadu laikā. Būtiski samazinājusies arī CO2 intensitāte uz vienu saražotās elektroenerģijas vienību, ko noteica vairāki faktori, piemēram, ievērojami vairāk elektroenerģijas izstrādāts Daugavas HES, atbilstoši tirgus apstākļiem mazāk elektroenerģijas izstrādāts TEC (turklāt gandrīz divreiz mazāk elektroenerģijas izstrādāts kondensācijas režīmā), un silto laikapstākļu dēļ samazinājusies arī siltumenerģijas izstrāde TEC.

Koncerna kopējo emisijas apjomu veido:

  • emisija no iekārtām, kas piedalās ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 20 MW);
  • emisija no iekārtām, kas šajā sistēmā nepiedalās un kas pārskata gadā emitējušas aptuveni 12,6 t tonnas CO2 , kas atbilst 1,5% no kopējā emisiju apjoma.


Papildus norādītajam apjomam Latvenergo koncernā CO2 emisija rodas arī no transportam izmantotās degvielas. Autotransporta radīto CO2 emisiju apjoms 2020.gadā 7.79 tūkstotis tonnu, t.sk AS “Latvenergo” izmantotā transporta CO2 emisija –  0,894 tūkst. t.  

Kaitīgo vielu emisija atmosfērā ir tieši atkarīga no izmantotā kurināmā veida un tā izmantošanas tehnoloģijas un efektivitātes. Dabasgāze ir viens no videi draudzīgākajiem kurināmā veidiem, kuru pamatā izmanto TEC-1 un TEC-2. Sadedzinot dabas gāzi atmosfērā bez CO emisijas nonāk slāpekļa oksīdi (NOx) un oglekļa monoksīds (CO). Abās termoelektrostacijās kā avārijas kurināmo ūdens sildāmajos katlos izmanto tikai dīzeļdegvielu. Dedzinot dīzeļdegvielu atmosfērā papildus NOx un CO emisijām rodas nenozīmīgs daudzums sēra dioksīda (SO2), jo tiek izmantota dīzeļdegviela ar sēra saturu ne lielāku par 0.1%, kā arī nebūtiska cieto daļiņu emisija. Dīzeļdegvielas uzglabāšanas laikā rodas ogļūdeņražu emisija.

AS "Latvenergo" emisijas atmosfērā 2020.gadā:

  NOx t CO t Cietās. t SOt
Koncerns kopā, t.sk.: 648 319 15 5
            AS "Latvenergo" 564 222 0,002 0,01

Ūdens resursus koncerns izmanto galvenokārt ražošanas procesu nodrošināšanai, kā arī nelielā daudzumā – citām saimnieciskām vajadzībām un ārējo patērētāju ūdensapgādei. Saskaņā ar Pasaules Resursu institūta ūdens risku atlasa datiem Latvija atrodas zema līdz zema–vidēja ūdens stresa zonā, līdz ar to specifisku ūdens patēriņa ierobežojumu nav un ūdens patēriņa datos nav izdalīti apgabali ar paaugstinātu ūdens stresu. Virszemes un/vai pazemes ūdens patēriņa apjoms noteikts katra objekta atļaujās. Koncerna ūdens patēriņa bilance ietver virszemes, pazemes un ūdensvadu ūdeni. 

2020.gadā kopā patērēts 2,1 miljons m3 ūdens, no kuriem 98% ir virszemes un pazemes ūdens, kas iegūts zemalīdz zema-vidēja ūdens stresa zonā. No ūdens, kas 2020.gadā patērēts darbības nodrošināšanai: 94% bija virszemes ūdens, 4% – pazemes ūdens un 2% – ūdensvadu ūdens. Lielākais virszemes ūdens patērētājs ir TEC-2, kas pārskata gadā patērējis 2 miljonus m3 ūdens, 87% no šī apjoma ir dzesēšanas ūdens. TEC-2 patēriņu galvenokārt ietekmē ražošanas iekārtu darbības režīmi un izstrādātās enerģijas daudzums. Savukārt lielākie pazemes ūdens patērētāji ir TEC-1 un TEC-2, kas siltumtīklu piebarošanas ūdens sagatavošanai izlietojuši attiecīgi 25,4 un 24,3 tūkstošus m3 pazemes ūdens

Ūdens resursu patēriņš* 2020.gadā (tūkst m3):

  Virszemes ūdens Pazemes ūdens Ūdensvada ūdens Kopā
Koncerns kopā, t.sk.: 1996 76 56 2128
            AS "Latvenergo" 1990 53 34 2076


*-nav iekļauta ūdens izmantošana elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās.

Ūdens resursu izmantošana ir cieši saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas procesu. Latvenergo darbībā rodas ražošanas, lietus un sadzīves notekūdeņi.

TEC-1 ražošanas notekūdeņi tiek attīrīti lokālās attīrīšanas iekārtās un  novadīti Rīgas pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

Ražošanas procesā radušies notekūdeņi tiek attīrīti TEC-2 lokālajās attīrīšanas iekārtās un novadīti Rīgas pilsētas lietus ūdeņu kolektorā.

Latvenergo koncerna rūpes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un darbības ietekmes mazināšanu ir viens no koncerna Vides politikas pamatprincipiem. Savā darbībā koncerns plāno un realizē pasākumus, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Galvenie virzieni šajā jomā ir zivju resursu atjaunošana un Daugavas krastu stiprināšana.

Lai mazinātu savas darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, koncerns atbilstoši normatīvo aktu prasībām ik gadu veic maksājumus zivju resursu atjaunošanai Daugavas baseinā. 2020.gadā upēs ielaisti 1,3 miljoni laša, taimiņa, zandarta, sīgas, vimbas un līdakas mazuļu un 5,8 miljoni nēģa kāpuru.

Papildus tam koncerns īsteno arī citus projektus zivju dzīvotņu un migrācijas uzlabošanai – zivju nārsta ligzdu izvietošanu Daugavā un mazo Daugavas baseina upju tīrīšanu.

Latvenergo koncerns arī 2020.gadā jau desmito gadu turpina sadarbību ar biedrību "Mēs zivīm". 2020.gada aprīlī veikta 400 mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana Ķeguma HES un Rīgas HES ūdenskrātuvē, lai veicinātu Daugavas baseinam raksturīgo zivju sugu atjaunošanu.

Sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" un Koknese novada pašvaldību 2020.gadā tika noslēgts projekts "Pērses upes tīrīšana". Tā ietvaros trīs gadu laikā upe tiks attīrīta no koku sagāzumiem un bebru aizsprostiem 41 km garumā uzlabojot ūdens caurvades spēju, ekoloģisko kvalitāti un nodrošinot labvēlīgākus apstākļus dažādām zivju sugām.

Papildus minētajiem zivju resursu atražošanas pasākumiem Latvenergo koncerns novērš zivju bojāeju ūdenslīmeņu pazemināšanas laikā, lai vasaras periodā veiktu nepieciešamos remontdarbus hidroelektrostacijās. Kad remontdarbu veikšanai hidroelektrostacijās tiek pazemināts ūdenslīmenis, koncerns pielāgo HES darbības režīmus un sadarbībā ar biedrību organizē atsegto platību apsekošanu.

Izpētes
Lai minētie pasākumi būtu sekmīgi un dotu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tiek veiktas atbilstošas izpētes. Kopā ar sadarbības partneriem veicam izpētes par ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanās atjaunošanas iespēju Daugavas baseinā. Veicam ihtiofaunas un zivju resursu izpētes un izvērtējam veikto upju tīrīšanas darbu nozīmīgumu un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

Vides atļaujas

Pamatojoties uz Ūdens apsaimniekošanas likumu (2002) un 2003.gada 23.decembra MK noteikumu Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" prasībām, visām Daugavas hidroelektrostacijām ir izsniegtas Ūdens resursu lietošanas atļaujas, kurās noteikti ūdens resursu lietošanas nosacījumi, kas jāievēro, darbinot hidroelektrostacijas.  

Vides un energopārvaldības politikas pamatprincipi

Latvenergo koncerns izprot vides aizsardzības nozīmi koncerna ilgtspējīgā attīstībā un ievieš vides aizsardzības pamatprincipus visās koncerna darbības jomās un procesos. Galvenais veids, kā to īstenot, ir nepārtraukta un precīza vides likumdošanas aktu prasību izpilde, kas ir Latvenergo atbildība un tam tiek veltīta pienācīgu uzmanība. Nepārtraukti cenšamies uzlabot Latvenergo koncerna vides sniegumu ne tikai veicot pasākumus, ko mums nosaka normatīvo aktu prasības, bet arī brīvprātīgi uzņemoties vides aktivitātes, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.

Vides aizsardzības jomā koncerns plāno savu darbību un attīstību atbilstoši ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem, vides tiesību aktu un ISO 14001 standarta prasībām. Kā viena no darbības prioritātēm izvirzīta videi draudzīgu enerģijas ražošanas un piegādes procesu nodrošināšana.

Koncerna vides filozofija, attieksme pret vidi un vides pārvaldības principi noteikti koncerna Vides politikā. Galvenie šīs politikas principi ir:

  • nodrošināt efektīvu vides risku un rūpniecisko avāriju risku pārvaldību;
  • veicināt nepārtrauktu vides snieguma uzlabošanu un efektīvu dabas resursu izmantošanu;
  • mazināt piesārņojošo vielu emisiju vidē, koncerna ietekmi uz klimata pārmaiņām un tā radīto atkritumu daudzumu;
  • veicināt sabalansētu un ekonomiski pamatotu tehnoloģiju ieviešanu un tādu pasākumu īstenošanu, kas samazina vai novērš ietekmi uz klimata pārmaiņām vai nodrošina pielāgošanos tām;
  • izvērtēt investīciju projektu ietekmi uz vidi un sabiedrību un nodrošināt iespējamā kaitējuma maksimālu samazināšanu;
  • rūpēties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
  • attīstīt darbinieku kompetenci vides jomā un izpratni par koncerna darbībai būtiskajiem vides aspektiem;
  • veicināt zaļā iepirkuma pamatprincipu iekļaušanu iepirkuma procedūrās;
  • regulāri un atklāti informēt ieinteresētās puses par koncerna aktivitātēm vides jomā.
  • Nodrošināt energopārvaldības sistēmas atbilstību ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas ir attiecināmi uz enerģijas lietošanu kapitālsabiedrībā, tās patēriņu un energoefektivitāti.
  • Identificēt enerģijas patēriņu.
  • Veikt nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, lai analizētu un efektīvi izmantotu  enerģijas resursus.
  • Veicināt zaļā iepirkuma pamatprincipu ieviešanu un iekļaušanu iepirkuma procedūrās, izvērtējot lietderību.
  • Uzlabot ēku un būvju  energoefektivitātes rādītājus, ņemot vērā ilgtermiņa ietaupījumu un atmaksāšanās periodu.
  • Veicināt autoparka modernizāciju ievērojot energoefektivitātes principus.
  • Īstenot ražošanas iekārtu un objektu rekonstrukcijas, modernizācijas un ekspluatācijas projektus, iekļaujot  energoefektivitātes rādītāju izvērtēšanu.
  • Nodrošināt atbildīgo darbinieku kompetenci un nepieciešamos resursus mērķu sasniegšanai energopārvaldības jomā, veicinot darbinieku izpratni par energoefektivitāti (pilnveides iespējām).
  • Lēmumu pieņemšanas procesā ņemt vērā to iespējamo ietekmi uz energoresursu patēriņu un energoefektivitāti.

Ietekmes uz vidi novērtējumi

Ūdens sildāmā katla uzstādīšana Rīgas termoelektrostacijā TEC-2

Paredzētās darbības nosaukums un vieta: ūdens sildāmā katla uzstādīšana Rīgas termoelektrostacijā TEC-2 Rīgas rajona Salaspils novada Aconē.

Atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pieņēma lēmumu par IVN procedūras piemērošanu  2010. gada 25. martā. Ietekmes uz vidi novērtējuma ( IVN ) ziņojumu „Ietekmes uz vidi novērtējums ūdens sildāmā katla uzstādīšanai Rīgas termoelektrostacijā TEC-2” sagatavoja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.  2011. gada 8. jūnijā saņemts VPVB Atzinums par IVN Ziņojumu. 


Rīgas TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcija - kombinētā cikla gāzes turbīnas otrā energobloka uzstādīšana.

Populārzinātniskais kopsavilkums un vides monitoringa plāns.


Rūpniecisko avāriju riski

Rūpniecisko avāriju riski attiecas uz objektiem, kuros uzglabātie un lietotie bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo maisījumu maksimālie daudzumi pārsniedz kvalificējošos daudzumus, kas noteikti 2016.gada 1.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" 1.pielikuma 1. un 2.tabulā. 

Šādu paaugstinātas bīstamības objektu atbildīgajām personām jānovērtē rūpniecisko avāriju risks, jāizstrādā un jāveic nepieciešamie rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu darbinieku, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no rūpnieciskās avārijas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi.   

Atbilstoši augstāk minēto noteikumu prasībām AS "Latvenergo" ražotnes Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 klasificējas kā zemākā riska līmeņa objekti, kuriem jāizstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programma un jāveic citi noteikumos noteiktie rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi,  kā arī  jāsagatavo publiski pieejams informatīvais materiāls apkārtnes iedzīvotājiem, komersantiem un organizācijām par rīcību rūpniecisko avāriju  un to draudu gadījumos un paredzētajiem aizsardzības pasākumiem.