Vides informācija

Latvenergo koncernā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai tiek izmantots gan fosilais kurināmais, gan atjaunīgie energoresursi. 2022.gadā atjaunīgie energoresursi veidoja 48% no kopējā primāro energoresursu patēriņa, savukārt fosilais kurināmais – 52%. Lielāko elektroenerģijas daļu uzņēmums saražo hidroelektrostacijās, bet pārējo elektroenerģiju termoelektrostacijās, tām strādājot koģenerācijas un arī kondensācijas režīmos. Pēc primāro energoresursu patēriņa atjaunīgo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā bija 63%, bet siltumenerģijas ražošanā – 14%.

Latvenergo koncerns savā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības, kas noteiktas gan ES un Latvijas tiesību aktos, gan iekārtu darbības atļaujās. Darbības atbilstību nodrošina iekārtu modernizācija un labāko pieejamo tehnoloģiju ieviešana, kā arī profesionāla darbinieku rīcība. Koncerns aktīvi sadarbojas ar valsts vides aizsardzības institūcijām, sniedzot ar vides aizsardzību saistīto informāciju, pildot piesārņojošās darbības un ūdens resursu lietošanas atļauju nosacījumus, kā arī konsultējoties par vides aizsardzības prasību piemērošanu. 2022.gadā no vides aizsardzības institūcijām nav saņemts neviens aizrādījums.

Viena no globālajām vides problēmām, ko būtiski ietekmē enerģētikas nozare, ir situmnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) izraisītās klimata pārmaiņas. Latvenergo koncerna darbs iet kopsolī ar Latvijas un ES aktivitātēm klimata mērķu sasniegšanā. ES kā vienu no mērķiem ir izvirzījusi klimata neitralitātes sasniegšanu 2050.gadā, un pakotnes Fit for 55 ietvaros izvirzīts vēl ambiciozāks mērķis – līdz 2030.gadam samazināt SEG emisijas par 55 %, salīdzinot ar 1990. gadu. Šo mērķu sasniegšanai būs vajadzīgas jaunas, efektīvas tehnoloģijas un risinājumi.

2021.gada 1.janvārī sācies ETS ceturtais periods, kas turpināsies līdz 2030.gadam. 2022.gada nogalē Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome provizoriski vienojās par mērķi periodā līdz 2030.gadam samazināt SEG emisiju apjomu ETS nozarēs par 62% salīdzinājumā ar 2005.gadu.

CO2 emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību (2018-2022)


Šajā periodā paredzēts būtiski un straujāk samazināt emisijas kvotu kopapjomu, pēc 2026. gada pakāpeniski atcelt bezmaksas kvotas, piešķirt kvotas atbilstoši ražošanas apjomam un izveidot vairākus finansēšanas mehānismus, t. sk. Modernizācijas fondu, lai atbalstītu rūpniecības un elektroenerģijas nozari inovācijas un investīciju jomā.

Lai gan Latvenergo koncerns jau šobrīd ir viens no zaļākajiem elektroenerģijas ražotājiem Eiropā, koncerns mērķtiecīgi veic investīcijas, lai attīstītu bezemisiju un zemu emisiju ražotņu portfeli un dotu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Galvenie investīciju virzieni ir:

  • ražošana – jaunu uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītu ražošanas jaudu attīstība (vēja un saules enerģija), enerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana un maksimāla atjaunīgo energoresursu izmantošana, arī ūdeņraža tehnoloģiju izpēte;
  • tirdzniecība – tādu produktu un pakalpojumu izveide, kas sekmē mikroģenerāciju, energoefektivitāti un elektroenerģijas izmantošanu citu energoresursu vietā;
  • elektromobilitāte – publiskā elektroauto uzlādes tīkla attīstība;
  • sadale – ilgtspējīga un ekonomiski pamatota, mikroģenerācijas un elektrifikācijas attīstības tendencēm atbilstoša pakalpojuma attīstība.


Tiešās (1.tvēruma) siltumnīcefekta gāzu emisijas un to intensitāte

Tiešo siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu Latvenergo koncernā nosaka kurināmā patēriņš, izstrādātās enerģijas apjoms un ražotņu darbības režīmi. Savukārt CO2 emisijas intensitāte tiek aprēķināta uz vienu koncernā saražoto elektroenerģijas vienību (MWh), un to ietekmē atjaunīgo energoresursu īpatsvars primāro energoresursu patēriņā, kā arī TEC ražošanas efektivitāte. Jo zemāks šis rādītājs, jo vairāk elektroenerģijas saražots no atjaunīgajiem energoresursiem un jo efektīvāk darbojušās TEC iekārtas.

 2022.gadā CO2 emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību koncernā kopumā ir 0.083 tonnas CO2/MWh, savukārt Rīgas termoelektrostacijās – 0.279 tonnas CO2/MWh.

Informācija par patērētājiem piegādātās elektroenerģijas izcelsmi un ietekmi uz vidi (īpatnējā COemisija uz enerģijas vienību) atrodama sadaļā Tirdzniecība.

Koncerna kopējo tiešo emisiju apjomu veido:

  • emisija no iekārtām, kas piedalās ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 20 MW);
  • emisija no iekārtām, kas šajā sistēmā nepiedalās un kas 2022. gadā emitējušas aptuveni 7,5 tūkstoši tonnu CO2 , kas atbilst 1,1% no kopējā emisiju apjoma.

Papildus norādītajam apjomam Latvenergo koncernā CO2 emisija rodas arī no transportam un mehānismiem izmantotās degvielas. Radītais CO2 emisiju apjoms 2022.gadā bija 7,9 tūkstoši tonnu.


Netiešās (2.tvēruma) siltumnīcefekta gāzu emisijas

Netiešās 2.tvēruma SEG emisijas ir emisijas, kas radušās, lai saražotu uzņēmuma patērēto elektroenerģiju un siltumenerģiju, kas iepirkta no citiem enerģijas ražotājiem. Latvenergo koncerns ne vien nodrošina enerģijas ražošanu, bet arī patērē siltumenerģiju un elektroenerģiju tehnoloģiskajām un administratīvo ēku uzturēšanas vajadzībām. Siltumenerģija un elektroenerģija tiek iepirkta no dažādiem piegādātājiem, un tās radīto emisiju apkopošanai izmantots koncerna uzskaitītais siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš, kā arī piegādātāju sniegtie dati un publiski pieejamie pārskati. 2022. gadā koncerna patēriņam iepirktās elektroenerģijas ražošana radījusi 5,7 tūkstošus tonnu CO2 emisiju un siltumenerģijas ražošana – 0,8 tūkstošus tonnu CO2, kas kopumā ir par aptuveni 13 % mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales zudumi pārskata gadā radīja 64 tūkstošus tonnu CO2 emisiju.


Netiešās (3.tvēruma) siltumnīcefekta gāzu emisijas

3.tvēruma SEG emisijas ir citas netiešās emisijas, kas veidojas uzņēmuma darbības rezultātā – no piegādes ķēdēm un no uzņēmuma produktu un pakalpojumu izmantošanas.

Pārskata gadā novērtētas būtiskākās 3. tvēruma emisijas, kas ir tieši saistītas ar koncerna pamatdarbību – elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecību Baltijas valstīs, kā arī ar elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu Latvijas teritorijā. 

Latvenergo koncerna SEG emisijas (tūkst. t.)


2018 2019 2020 2021 2022
1.tvēruma emisijas 1251 1252 860 928 673
2.tvēruma emisijas - -
-
-
70
3.tvēruma emisijas
-
-
-
-
1684


Aprēķinā iekļauta:

  • patērēto energoresursu ieguve, ražošana, transportēšana un pārvade (SEG protokola 3.kategorija), kas radījusi 154,4 tūkstošus tonnu CO2 emisiju;
  • pārdoto energoresursu un pārdotās elektroenerģijas izmantošana (SEG protokola 11.kategorija), kas radījusi 1529,9 tūkstošus tonnu CO2 emisiju.

Gaisu piesārņojošo vielu emisija atmosfērā ir tieši atkarīga no izmantotā kurināmā veida un tā izmantošanas tehnoloģijas un efektivitātes. Dabasgāze ir viens no videi draudzīgākajiem kurināmā veidiem, kuru pamatā izmanto TEC-1 un TEC-2. Sadedzinot dabas gāzi atmosfērā bez CO emisijas nonāk slāpekļa oksīdi (NOx) un oglekļa monoksīds (CO). Abās termoelektrostacijās kā avārijas kurināmo ūdens sildāmajos katlos izmanto tikai dīzeļdegvielu. Dedzinot dīzeļdegvielu atmosfērā papildus NOx un CO emisijām rodas nenozīmīgs daudzums sēra dioksīda (SO2), jo tiek izmantota dīzeļdegviela ar sēra saturu ne lielāku par 0.1%, kā arī nebūtiska cieto daļiņu emisija. Dīzeļdegvielas uzglabāšanas laikā rodas ogļūdeņražu emisija.

AS "Latvenergo" emisijas atmosfērā 2022.gadā:

  NOx t CO t Cietās. t SOt
Koncerns kopā, t.sk.: 374 231 17 25
            AS "Latvenergo" 282 100 3,8 19,2

Ūdens resursus koncerns izmanto galvenokārt ražošanas procesu nodrošināšanai, kā arī nelielā daudzumā – citām saimnieciskām vajadzībām un ārējo patērētāju ūdensapgādei. Saskaņā ar Pasaules Resursu institūta ūdens risku atlasa datiem Latvija atrodas zema līdz zema–vidēja ūdens stresa zonā, līdz ar to specifisku ūdens patēriņa ierobežojumu nav un ūdens patēriņa datos nav izdalīti apgabali ar paaugstinātu ūdens stresu. Virszemes un/vai pazemes ūdens patēriņa apjoms noteikts katra objekta atļaujās. Koncerna ūdens patēriņa bilance ietver virszemes, pazemes un ūdensvadu ūdeni.

2022.gadā kopā patērēts 1,9 miljoni mūdens, no kuriem 98% ir virszemes un pazemes ūdens, kas iegūts zema līdz zema-vidēja ūdens stresa zonā. No ūdens, kas 2022.gadā patērēts darbības nodrošināšanai: 92,5% bija virszemes ūdens, 5,2% – pazemes ūdens un 2,3% – ūdensvadu ūdens. Lielākais virszemes ūdens patērētājs ir TEC-2, kas pārskata gadā patērējis 1,7 miljonus m3 ūdens, 87% no šī apjoma ir dzesēšanas ūdens. TEC-2 patēriņu galvenokārt ietekmē ražošanas iekārtu darbības režīmi un izstrādātās enerģijas daudzums. Savukārt lielākie pazemes ūdens patērētāji ir TEC-1 un TEC-2, kas siltumtīklu piebarošanas ūdens sagatavošanai izlietojuši attiecīgi 31,6 un 30,3 tūkstošus m3 pazemes ūdens.

Ūdens resursu patēriņš* 2022.gadā (tūkst m3):

  Virszemes ūdens Pazemes ūdens Ūdensvada ūdens Kopā
Koncerns kopā, t.sk.: 1745 99 43 1877
            AS "Latvenergo" 1740 65 27 1832


*-nav iekļauta ūdens izmantošana elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās.

Ūdens resursu izmantošana ir cieši saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas procesu. Latvenergo darbībā rodas ražošanas, lietus un sadzīves notekūdeņi.

TEC-1 ražošanas notekūdeņi tiek attīrīti lokālās attīrīšanas iekārtās un  novadīti Rīgas pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

Ražošanas procesā radušies notekūdeņi tiek attīrīti TEC-2 lokālajās attīrīšanas iekārtās un novadīti Rīgas pilsētas lietus ūdeņu kolektorā.

Latvenergo koncerna rūpes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un darbības ietekmes mazināšanu ir viens no koncerna Vides politikas pamatprincipiem. Savā darbībā koncerns plāno un realizē pasākumus, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Galvenie virzieni šajā jomā ir zivju resursu atjaunošana un Daugavas krastu stiprināšana.

Lai mazinātu savas darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, koncerns atbilstoši normatīvo aktu prasībām ik gadu veic maksājumus zivju resursu atjaunošanai Daugavas baseinā. 2022. gadā upēs ielaisti aptuveni 1,1 miljons laša, taimiņa, zandarta, sīgas, vimbas un līdakas mazuļu un 6,2 miljoni nēģa kāpuru.

Papildus tam koncerns īsteno arī citus projektus zivju dzīvotņu un migrācijas uzlabošanai – zivju nārsta ligzdu izvietošanu Daugavā un mazo Daugavas baseina upju tīrīšanu.

Latvenergo koncerns arī 2022.gadā jau divpadsmito gadu turpina sadarbību ar biedrību "Mēs zivīm". 2022.gada aprīlī veikta 440 mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana Ķeguma HES un Rīgas HES ūdenskrātuvē, lai veicinātu Daugavas baseinam raksturīgo zivju sugu atjaunošanu.

Sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" un Koknese novada pašvaldību 2020. gadā tika noslēgts projekts "Pērses upes tīrīšana". Tā ietvaros trīs gadu laikā upe tiks attīrīta no koku sagāzumiem un bebru aizsprostiem 41 km garumā uzlabojot ūdens caurvades spēju, ekoloģisko kvalitāti un nodrošinot labvēlīgākus apstākļus dažādām zivju sugām.

Papildus minētajiem zivju resursu atražošanas pasākumiem Latvenergo koncerns novērš zivju bojāeju ūdenslīmeņu pazemināšanas laikā, lai vasaras periodā veiktu nepieciešamos remontdarbus hidroelektrostacijās. Kad remontdarbu veikšanai hidroelektrostacijās tiek pazemināts ūdenslīmenis, koncerns pielāgo HES darbības režīmus un sadarbībā ar biedrību organizē atsegto platību apsekošanu.

Izpētes
Lai minētie pasākumi būtu sekmīgi un dotu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tiek veiktas atbilstošas izpētes. Kopā ar sadarbības partneriem veicam izpētes par ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanās atjaunošanas iespēju Daugavas baseinā. Veicam ihtiofaunas un zivju resursu izpētes un izvērtējam veikto upju tīrīšanas darbu nozīmīgumu un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

Vides atļaujas

Pamatojoties uz Ūdens apsaimniekošanas likumu (2002) un 2003.gada 23.decembra MK noteikumu Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" prasībām, visām Daugavas hidroelektrostacijām ir izsniegtas Ūdens resursu lietošanas atļaujas, kurās noteikti ūdens resursu lietošanas nosacījumi, kas jāievēro, darbinot hidroelektrostacijas.  

Vides un energopārvaldības politikas pamatprincipi

Latvenergo koncerns izprot vides aizsardzības nozīmi koncerna ilgtspējīgā attīstībā un ievieš vides aizsardzības pamatprincipus visās koncerna darbības jomās un procesos. Galvenais veids, kā to īstenot, ir nepārtraukta un precīza vides likumdošanas aktu prasību izpilde, kas ir Latvenergo atbildība un tam tiek veltīta pienācīgu uzmanība. Nepārtraukti cenšamies uzlabot Latvenergo koncerna vides sniegumu ne tikai veicot pasākumus, ko mums nosaka normatīvo aktu prasības, bet arī brīvprātīgi uzņemoties vides aktivitātes, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.

Vides aizsardzības jomā koncerns plāno savu darbību un attīstību atbilstoši ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem, vides tiesību aktu un ISO 14001 standarta prasībām. Kā viena no darbības prioritātēm izvirzīta videi draudzīgu enerģijas ražošanas un piegādes procesu nodrošināšana.

Vides un energopārvaldības politikas mērķis un raksturojums

Latvenergo koncerna Vides un energopārvaldības politikas mērķis ir nepārtraukti uzlabot Koncerna vides sniegumu visos darbības segmentos un aktivitātēs, novērst vai mazināt Koncerna darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un klimata pārmaiņām, saudzēt un saglabāt bioloģisko daudzveidību, dabas un energoresursusus, iedzīvotāju veselību un labklājību, veidot darbinieku vides apziņu par saudzīgu un atbildīgu attieksmi pret vidi un energoresursiem. Vides un energopārvaldības politika raksturo Koncerna vides filozofiju un attieksmi pret apkārtējo vidi, izvirza koncerna prioritātes vides un energopārvaldības jomā. Tā ietver vides un energopārvaldības sistēmu pamatprincipus, veicinot Koncerna kapitālsabiedrību ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās politikas īstenošanu nozarē.

Politikas pamatprincipi

Koncerns organizē savu darbību un plāno attīstību:

  • balstoties uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķiem, t.sk. ilgtspējīgas attīstības mērķi "veikt neatliekamus pasākumus klimata pārmaiņu un to ietekmes mazināšanai" un Eiropas zaļā kursa tendencēm;
  • ievērojot vides, energoefektivitātes, kā arī ekonomiskos un sociālos aspektus vienlaicīgi pildot ārējos un iekšējos tiesību aktus energopārvaldības, vides un dabas aizsardzības jomās, apzinot un ievērojot klientu un citu ieinteresēto pušu vajadzības;
  • uzturot vides pārvaldības un energopārvaldības sistēmas atbilstoši ISO 14001 un ISO 50001 standartu principiem, nepārtraukti pilnveidojot sniegumu vides un energoefektivitātes jomā un nodrošinot nepieciešamos resursus.

Koncernā noteiktie vides un energopārvaldības pamatprincipi:

Ietekmes uz vidi novērtējumi

Ūdens sildāmā katla uzstādīšana Rīgas termoelektrostacijā TEC-2

Paredzētās darbības nosaukums un vieta: ūdens sildāmā katla uzstādīšana Rīgas termoelektrostacijā TEC-2 Rīgas rajona Salaspils novada Aconē.

Atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pieņēma lēmumu par IVN procedūras piemērošanu  2010. gada 25. martā. Ietekmes uz vidi novērtējuma ( IVN ) ziņojumu „Ietekmes uz vidi novērtējums ūdens sildāmā katla uzstādīšanai Rīgas termoelektrostacijā TEC-2” sagatavoja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.  2011. gada 8. jūnijā saņemts VPVB Atzinums par IVN Ziņojumu. 


Rīgas TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcija - kombinētā cikla gāzes turbīnas otrā energobloka uzstādīšana.

Populārzinātniskais kopsavilkums un vides monitoringa plāns.


Rūpniecisko avāriju riski

Rūpniecisko avāriju riski attiecas uz objektiem, kuros uzglabātie un lietotie bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo maisījumu maksimālie daudzumi pārsniedz kvalificējošos daudzumus, kas noteikti 2016.gada 1.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" 1.pielikuma 1. un 2.tabulā. 

Šādu paaugstinātas bīstamības objektu atbildīgajām personām jānovērtē rūpniecisko avāriju risks, jāizstrādā un jāveic nepieciešamie rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu darbinieku, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no rūpnieciskās avārijas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi.   

Atbilstoši augstāk minēto noteikumu prasībām AS "Latvenergo" ražotnes Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 klasificējas kā zemākā riska līmeņa objekti, kuriem jāizstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programma un jāveic citi noteikumos noteiktie rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi,  kā arī  jāsagatavo publiski pieejams informatīvais materiāls apkārtnes iedzīvotājiem, komersantiem un organizācijām par rīcību rūpniecisko avāriju  un to draudu gadījumos un paredzētajiem aizsardzības pasākumiem.