Viena no globālajām vides problēmām, ko būtiski ietekmē enerģētikas nozare, ir situmnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) izraisītās klimata pārmaiņas. Latvenergo koncerna darbs iet kopsolī ar Latvijas un ES aktivitātēm klimata mērķu sasniegšanā. ES kā vienu no mērķiem ir izvirzījusi klimata neitralitātes sasniegšanu 2050.gadā, un pakotnes Fit for 55 ietvaros izvirzīts vēl ambiciozāks mērķis – līdz 2030.gadam samazināt SEG emisijas par 55 %, salīdzinot ar 1990. gadu. Šo mērķu sasniegšanai būs vajadzīgas jaunas, efektīvas tehnoloģijas un risinājumi.

2021.gada 1.janvārī sācies ETS ceturtais periods, kas turpināsies līdz 2030.gadam. 2022.gada nogalē Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome provizoriski vienojās par mērķi periodā līdz 2030.gadam samazināt SEG emisiju apjomu ETS nozarēs par 62% salīdzinājumā ar 2005.gadu.

CO₂ emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību (2018-2022)

Latvenergo koncerns ir izvirzījis mērķi sasniegt klimatneitrālu elektroenerģijas ražošanu 2040.gadā un mērķtiecīgi veic investīcijas, lai attīstītu bezemisijas un zemas emisijas ražotņu portfeli un dotu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Koncernā tiek īstenotas tehnoloģijas un pasākumi, kas samazina vai novērš ietekmi uz klimata pārmaiņām, vai nodrošina pielāgošanos tām. Galvenie investīciju virzieni ir:

• ražošana – jaunu uz AER balstītu ražošanas jaudu attīstība (vēja un saules enerģija), enerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana un maksimāla AER izmantošana, kā arī enerģijas uzkrāšanas un TEC dekarbonizācijas risinājumu izpēte;
• tirdzniecība – tādu produktu un pakalpojumu izveide, kas sekmē mikroģenerāciju, energoefektivitāti un elektroenerģijas izmantošanu citu energoresursu vietā;
• elektromobilitāte – publiskā elektroauto uzlādes tīkla attīstība;
• sadale – ilgtspējīga un ekonomiski pamatota, mikroģenerācijas un elektrifikācijas attīstības tendencēm atbilstoša pakalpojuma attīstība.

Tiešās (1.tvēruma) siltumnīcefekta gāzu emisijas un to intensitāte

Tiešās jeb 1.tvēruma SEG emisijas ir emisijas, kas rodas no avotiem, kuri ir uzņēmuma īpašumā vai kontrolē. Šo emisiju apjomu un intensitāti Latvenergo koncernā ietekmē vairāki faktori – AER īpatsvars primāro energoresursu patēriņā, izstrādātās enerģijas apjoms un ražotņu darbības režīmi. SEG emisiju intensitāte tiek izteikta oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās (turpmāk – CO₂ emisijas), un tā tiek mērīta uz vienu koncernā saražoto elektroenerģijas vienību (MWh). Jo zemāks šis rādītājs, jo vairāk elektroenerģijas saražots no AER un jo efektīvāk darbojušās TEC iekārtas.

Koncerna kopējo tiešās emisijas lielāko apjomu veido emisijas no sadedzināšanas iekārtām, kas piedalās ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Kopējā apjomā ietverta arī emisija, kas saistīta ar enerģijas ražošanas procesa nodrošināšanu. Papildu norādītajam apjomam CO₂ emitē transportam un mehānismiem izmantotā degviela. Koncerns ekspluatē arī iekārtas, kas satur fluorētās SEG gāzes.

2023.gadā CO₂ emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību koncernā kopumā ir 0.075 tonnas CO₂/MWh, savukārt Rīgas termoelektrostacijās – 0.274 tonnas CO₂/MWh.

Informācija par patērētājiem piegādātās elektroenerģijas izcelsmi un ietekmi uz vidi (īpatnējā CO₂ emisija uz enerģijas vienību) atrodama sadaļā Tirdzniecība.

Netiešās (2.tvēruma) siltumnīcefekta gāzu emisijas

Netiešās 2.tvēruma SEG emisijas ir emisijas, kas radušās, lai saražotu uzņēmuma patērēto elektroenerģiju un siltumenerģiju, kas iepirkta no citiem enerģijas ražotājiem. Latvenergo koncerns ne vien nodrošina enerģijas ražošanu, bet arī patērē siltumenerģiju un elektroenerģiju tehnoloģiskajām un administratīvo ēku uzturēšanas vajadzībām. Siltumenerģija un elektroenerģija tiek iepirkta no dažādiem piegādātājiem, un tās radīto emisiju apkopošanai izmantots koncerna uzskaitītais siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš, kā arī piegādātāju sniegtie dati un publiski pieejamie pārskati. Latvenergo koncerns ir apņēmies samazināt 2.tvēruma SEG emisijas, mazinot siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu un nepārtraukti pilnveidojot sniegumu energoefektivitātes jomā.

Netiešās (3.tvēruma) siltumnīcefekta gāzu emisijas

3.tvēruma SEG emisijas ir citas netiešās emisijas, kas veidojas uzņēmuma darbības rezultātā – no piegādes ķēdēm un no uzņēmuma produktu un pakalpojumu izmantošanas.

Pārskata gadā papildus 3.tvēruma emisijām, kas ir tieši saistītas ar koncerna pamatdarbību, novērtētas arī iegādāto preču, pakalpojumu un pamatlīdzekļu piegādes ķēdē radītās emisijas. Tādējādi 3.tvēruma aprēķinā šobrīd iekļautas jau četras SEG protokola kategorijas:

• iegādāto preču un pakalpojumu ražošana (SEG protokola 1.kategorija);
• iegādāto pamatlīdzekļu ražošana (SEG protokola 2.kategorija);
• ar iegādāto un patērēto elektroenerģiju un energoresursiem saistītās darbības – ieguve, ražošana, transportēšana un pārvade (SEG protokola 3.kategorija);
• pārdoto energoresursu izmantošana (SEG protokola 11.kategorija).

Latvenergo koncerna SEG emisijas (tūkst. t.)

Aprēķinā iekļauta:

• patērēto energoresursu ieguve, ražošana, transportēšana un pārvade (SEG protokola 3.kategorija), kas radījusi 154,4 tūkstošus tonnu CO₂ emisiju;
• pārdoto energoresursu un pārdotās elektroenerģijas izmantošana (SEG protokola 11.kategorija), kas radījusi 1529,9 tūkstošus tonnu CO₂ emisiju.

Gaisu piesārņojošo vielu emisija atmosfērā ir tieši atkarīga no izmantotā kurināmā veida un tā izmantošanas tehnoloģijas un efektivitātes. Dabasgāze ir viens no videi draudzīgākajiem kurināmā veidiem, kuru pamatā izmanto TEC-1 un TEC-2. Sadedzinot dabas gāzi atmosfērā bez CO emisijas nonāk slāpekļa oksīdi (NOx) un oglekļa monoksīds (CO). Abās termoelektrostacijās kā avārijas kurināmo ūdens sildāmajos katlos izmanto tikai dīzeļdegvielu. Dedzinot dīzeļdegvielu atmosfērā papildus NOx un CO emisijām rodas nenozīmīgs daudzums sēra dioksīda (SO₂), jo tiek izmantota dīzeļdegviela ar sēra saturu ne lielāku par 0.1%, kā arī nebūtiska cieto daļiņu emisija. Dīzeļdegvielas uzglabāšanas laikā rodas ogļūdeņražu emisija.

AS "Latvenergo" emisijas atmosfērā 2022.gadā:

Ūdens resursus koncerns izmanto galvenokārt ražošanas procesu nodrošināšanai, kā arī nelielā daudzumā – citām saimnieciskām vajadzībām un ārējo patērētāju ūdensapgādei. Saskaņā ar Pasaules Resursu institūta ūdens risku atlasa datiem Latvija atrodas zema līdz zema–vidēja ūdens stresa zonā, līdz ar to specifisku ūdens patēriņa ierobežojumu nav un ūdens patēriņa datos nav izdalīti apgabali ar paaugstinātu ūdens stresu. Virszemes un/vai pazemes ūdens patēriņa apjoms noteikts katra objekta atļaujās. Koncerna ūdens patēriņa bilance ietver virszemes, pazemes un ūdensvadu ūdeni.

2022.gadā kopā patērēts 1,9 miljoni m³ ūdens, no kuriem 98% ir virszemes un pazemes ūdens, kas iegūts zema līdz zema-vidēja ūdens stresa zonā. No ūdens, kas 2022.gadā patērēts darbības nodrošināšanai: 92,5% bija virszemes ūdens, 5,2% – pazemes ūdens un 2,3% – ūdensvadu ūdens. Lielākais virszemes ūdens patērētājs ir TEC-2, kas pārskata gadā patērējis 1,7 miljonus m³ ūdens, 87% no šī apjoma ir dzesēšanas ūdens. TEC-2 patēriņu galvenokārt ietekmē ražošanas iekārtu darbības režīmi un izstrādātās enerģijas daudzums. Savukārt lielākie pazemes ūdens patērētāji ir TEC-1 un TEC-2, kas siltumtīklu piebarošanas ūdens sagatavošanai izlietojuši attiecīgi 31,6 un 30,3 tūkstošus m³ pazemes ūdens.

Ūdens resursu patēriņš* 2022.gadā (tūkst m³):

*-nav iekļauta ūdens izmantošana elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās.

Ūdens resursu izmantošana ir cieši saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas procesu. Latvenergo darbībā rodas ražošanas, lietus un sadzīves notekūdeņi.

TEC-1 ražošanas notekūdeņi tiek attīrīti lokālās attīrīšanas iekārtās un  novadīti Rīgas pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

Ražošanas procesā radušies notekūdeņi tiek attīrīti TEC-2 lokālajās attīrīšanas iekārtās un novadīti Rīgas pilsētas lietus ūdeņu kolektorā.

Latvenergo koncerna rūpes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un darbības ietekmes mazināšanu ir viens no koncerna Vides politikas pamatprincipiem. Savā darbībā koncerns plāno un realizē pasākumus, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Galvenie virzieni šajā jomā ir zivju resursu atjaunošana un Daugavas krastu stiprināšana.

Lai mazinātu savas darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, koncerns atbilstoši normatīvo aktu prasībām ik gadu veic maksājumus zivju resursu atjaunošanai Daugavas baseinā. 2022. gadā upēs ielaisti aptuveni 1,1 miljons laša, taimiņa, zandarta, sīgas, vimbas un līdakas mazuļu un 6,2 miljoni nēģa kāpuru.

Papildus tam koncerns īsteno arī citus projektus zivju dzīvotņu un migrācijas uzlabošanai – zivju nārsta ligzdu izvietošanu Daugavā un mazo Daugavas baseina upju tīrīšanu.

Latvenergo koncerns arī 2022.gadā jau divpadsmito gadu turpina sadarbību ar biedrību "Mēs zivīm". 2022.gada aprīlī veikta 440 mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana Ķeguma HES un Rīgas HES ūdenskrātuvē, lai veicinātu Daugavas baseinam raksturīgo zivju sugu atjaunošanu.

Sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" un Koknese novada pašvaldību 2020. gadā tika noslēgts projekts "Pērses upes tīrīšana". Tā ietvaros trīs gadu laikā upe tiks attīrīta no koku sagāzumiem un bebru aizsprostiem 41 km garumā uzlabojot ūdens caurvades spēju, ekoloģisko kvalitāti un nodrošinot labvēlīgākus apstākļus dažādām zivju sugām.

Papildus minētajiem zivju resursu atražošanas pasākumiem Latvenergo koncerns novērš zivju bojāeju ūdenslīmeņu pazemināšanas laikā, lai vasaras periodā veiktu nepieciešamos remontdarbus hidroelektrostacijās. Kad remontdarbu veikšanai hidroelektrostacijās tiek pazemināts ūdenslīmenis, koncerns pielāgo HES darbības režīmus un sadarbībā ar biedrību organizē atsegto platību apsekošanu.

Izpētes
Lai minētie pasākumi būtu sekmīgi un dotu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tiek veiktas atbilstošas izpētes. Kopā ar sadarbības partneriem veicam izpētes par ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanās atjaunošanas iespēju Daugavas baseinā. Veicam ihtiofaunas un zivju resursu izpētes un izvērtējam veikto upju tīrīšanas darbu nozīmīgumu un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.