Viena no globālajām vides problēmām, ko būtiski ietekmē enerģētikas nozare, ir situmnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) izraisītās klimata pārmaiņas. Latvenergo koncerna darbs iet kopsolī ar Latvijas un ES aktivitātēm klimata mērķu sasniegšanā. ES kā vienu no mērķiem ir izvirzījusi klimata neitralitātes sasniegšanu 2050.gadā, un pakotnes Fit for 55 ietvaros izvirzīts vēl ambiciozāks mērķis – līdz 2030.gadam samazināt SEG emisijas par 55 %, salīdzinot ar 1990. gadu. Šo mērķu sasniegšanai būs vajadzīgas jaunas, efektīvas tehnoloģijas un risinājumi.

2021.gada 1.janvārī sācies ETS ceturtais periods, kas turpināsies līdz 2030.gadam. 2022.gada nogalē Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome provizoriski vienojās par mērķi periodā līdz 2030.gadam samazināt SEG emisiju apjomu ETS nozarēs par 62% salīdzinājumā ar 2005.gadu.

CO₂ emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību (2019-2023)

Latvenergo koncerns ir izvirzījis mērķi sasniegt klimatneitrālu elektroenerģijas ražošanu 2040.gadā un mērķtiecīgi veic investīcijas, lai attīstītu bezemisijas un zemas emisijas ražotņu portfeli un dotu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Koncernā tiek īstenotas tehnoloģijas un pasākumi, kas samazina vai novērš ietekmi uz klimata pārmaiņām, vai nodrošina pielāgošanos tām. Galvenie investīciju virzieni ir:

• ražošana – jaunu uz AER balstītu ražošanas jaudu attīstība (vēja un saules enerģija), enerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana un maksimāla AER izmantošana, kā arī enerģijas uzkrāšanas un TEC dekarbonizācijas risinājumu izpēte;
• tirdzniecība – tādu produktu un pakalpojumu izveide, kas sekmē mikroģenerāciju, energoefektivitāti un elektroenerģijas izmantošanu citu energoresursu vietā;
• elektromobilitāte – publiskā elektroauto uzlādes tīkla attīstība;
• sadale – ilgtspējīga un ekonomiski pamatota, mikroģenerācijas un elektrifikācijas attīstības tendencēm atbilstoša pakalpojuma attīstība.

Tiešās (1.tvēruma) siltumnīcefekta gāzu emisijas un to intensitāte

Tiešās jeb 1.tvēruma SEG emisijas ir emisijas, kas rodas no avotiem, kuri ir uzņēmuma īpašumā vai kontrolē. Šo emisiju apjomu un intensitāti Latvenergo koncernā ietekmē vairāki faktori – AER īpatsvars primāro energoresursu patēriņā, izstrādātās enerģijas apjoms un ražotņu darbības režīmi. SEG emisiju intensitāte tiek izteikta oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās (turpmāk – CO₂ emisijas), un tā tiek mērīta uz vienu koncernā saražoto elektroenerģijas vienību (MWh). Jo zemāks šis rādītājs, jo vairāk elektroenerģijas saražots no AER un jo efektīvāk darbojušās TEC iekārtas.

Koncerna kopējo tiešās emisijas lielāko apjomu veido emisijas no sadedzināšanas iekārtām, kas piedalās ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Kopējā apjomā ietverta arī emisija, kas saistīta ar enerģijas ražošanas procesa nodrošināšanu. Papildu norādītajam apjomam CO₂ emitē transportam un mehānismiem izmantotā degviela. Koncerns ekspluatē arī iekārtas, kas satur fluorētās SEG gāzes.

2023.gadā CO₂ emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību koncernā kopumā ir 0.075 tonnas CO₂/MWh, savukārt Rīgas termoelektrostacijās – 0.274 tonnas CO₂/MWh.

Informācija par patērētājiem piegādātās elektroenerģijas izcelsmi un ietekmi uz vidi (īpatnējā CO₂ emisija uz enerģijas vienību) atrodama sadaļā Tirdzniecība.

Netiešās (2.tvēruma) siltumnīcefekta gāzu emisijas

Netiešās 2.tvēruma SEG emisijas ir emisijas, kas radušās, lai saražotu uzņēmuma patērēto elektroenerģiju un siltumenerģiju, kas iepirkta no citiem enerģijas ražotājiem. Latvenergo koncerns ne vien nodrošina enerģijas ražošanu, bet arī patērē siltumenerģiju un elektroenerģiju tehnoloģiskajām un administratīvo ēku uzturēšanas vajadzībām. Siltumenerģija un elektroenerģija tiek iepirkta no dažādiem piegādātājiem, un tās radīto emisiju apkopošanai izmantots koncerna uzskaitītais siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš, kā arī piegādātāju sniegtie dati un publiski pieejamie pārskati. Latvenergo koncerns ir apņēmies samazināt 2.tvēruma SEG emisijas, mazinot siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu un nepārtraukti pilnveidojot sniegumu energoefektivitātes jomā.

Netiešās (3.tvēruma) siltumnīcefekta gāzu emisijas

3.tvēruma SEG emisijas ir citas netiešās emisijas, kas veidojas uzņēmuma darbības rezultātā – no piegādes ķēdēm un no uzņēmuma produktu un pakalpojumu izmantošanas.

Pārskata gadā papildus 3.tvēruma emisijām, kas ir tieši saistītas ar koncerna pamatdarbību, novērtētas arī iegādāto preču, pakalpojumu un pamatlīdzekļu piegādes ķēdē radītās emisijas. Tādējādi 3.tvēruma aprēķinā šobrīd iekļautas jau četras SEG protokola kategorijas:

• iegādāto preču un pakalpojumu ražošana (SEG protokola 1.kategorija);
• iegādāto pamatlīdzekļu ražošana (SEG protokola 2.kategorija);
• ar iegādāto un patērēto elektroenerģiju un energoresursiem saistītās darbības – ieguve, ražošana, transportēšana un pārvade (SEG protokola 3.kategorija);
• pārdoto energoresursu izmantošana (SEG protokola 11.kategorija).

Latvenergo koncerna SEG emisijas (tūkst. t.)

Aprēķinā iekļauta:

• patērēto energoresursu ieguve, ražošana, transportēšana un pārvade (SEG protokola 3.kategorija), kas radījusi 154,4 tūkstošus tonnu CO₂ emisiju;
• pārdoto energoresursu un pārdotās elektroenerģijas izmantošana (SEG protokola 11.kategorija), kas radījusi 1529,9 tūkstošus tonnu CO₂ emisiju.

Gaisu piesārņojošo vielu emisija atmosfērā ir tieši atkarīga no izstrādātās enerģijas apjoma, izmantotā kurināmā, tā izmantošanas efektivitātes un tehnoloģiju veida.

• Dabasgāzi izmanto gan AS "Latvenergo" TEC, gan arī daļā Liepājas ražotņu. Dabasgāzei sadegot, atmosfērā nonāk slāpekļa oksīdi (NOx) un oglekļa oksīds (CO).
• Kā avārijas kurināmo AS "Latvenergo" TEC izmanto dīzeļdegvielu. 2022./2023.gada apkures periodā dīzeļdegviela TEC izmantota arī kā alternatīvais kurināmais dabasgāzei enerģētiskās krīzes apstākļos. Tai sadegot, atmosfērā bez NOx un CO nonāk arī sēra dioksīda (SO₂ ) un cieto daļiņu emisijas. Dīzeļdegvielas uzglabāšanas laikā rodas ogļūdeņražu emisija.
• Koksnes kā kurināmā izmantošana Liepājas ražotnēs rada NOx , CO un cieto daļiņu emisiju.

AS "Latvenergo" emisijas atmosfērā 2023.gadā:

Ūdens resursus koncerns izmanto galvenokārt ražošanas procesu nodrošināšanai, kā arī nelielā daudzumā – citām saimnieciskām vajadzībām un ārējo patērētāju ūdensapgādei. Saskaņā ar Pasaules Resursu institūta ūdens risku atlasa datiem Latvija atrodas zema līdz zema–vidēja ūdens stresa zonā, līdz ar to specifisku ūdens patēriņa ierobežojumu nav un ūdens patēriņa datos nav izdalīti apgabali ar paaugstinātu ūdens stresu. Virszemes un/vai pazemes ūdens patēriņa apjoms noteikts katra objekta atļaujās. Koncerna ūdens patēriņa bilance ietver virszemes, pazemes un ūdensvadu ūdeni.

2023. gadā kopā patērēts 1,9 miljoni m³ ūdens, no kuriem 98% ir virszemes un pazemes ūdens, kas iegūts zema līdz zema-vidēja ūdens stresa zonā. No ūdens, kas 2023.gadā patērēts darbības nodrošināšanai: 92,5% bija virszemes ūdens, 5,2% – pazemes ūdens un 2,3% – ūdensvadu ūdens. Lielākais virszemes ūdens patērētājs ir TEC-2, kas pārskata gadā patērējis 1,7 miljonus m³ ūdens, 87% no šī apjoma ir dzesēšanas ūdens. TEC-2 patēriņu galvenokārt ietekmē ražošanas iekārtu darbības režīmi un izstrādātās enerģijas daudzums. Savukārt lielākie pazemes ūdens patērētāji ir TEC-1 un TEC-2, kas siltumtīklu piebarošanas ūdens sagatavošanai izlietojuši attiecīgi 31,6 un 30,3 tūkstošus m3 pazemes ūdens.

Ūdens resursu patēriņš* 2023.gadā (tūkst m³):

*-nav iekļauta ūdens izmantošana elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās.

Ūdens resursu izmantošana ir cieši saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas procesu. Latvenergo darbībā rodas ražošanas, lietus un sadzīves notekūdeņi.

TEC-1 ražošanas notekūdeņi tiek attīrīti lokālās attīrīšanas iekārtās un  novadīti Rīgas pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

Ražošanas procesā radušies notekūdeņi tiek attīrīti TEC-2 lokālajās attīrīšanas iekārtās un novadīti Rīgas pilsētas lietus ūdeņu kolektorā.

Latvenergo koncerns rūpējas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, izvērtējot esošo un plānoto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un īstenojot tiesību aktos noteiktus un brīvprātīgus pasākumus, kas samazina ietekmi uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, sugām un biotopiem.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos atrodas gaisvadu un kabeļu elektrolīnijas 6 500 km garumā un 4,7 tūkstošu ha platībā, kas ir 0,05 % no visas elektrolīniju platības. Elektrolīniju izbūvi un uzturēšanu AS "Sadales tīkls" veic, ievērojot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus, nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu un nepieļaujot būtisku negatīvu ietekmi uz šīm teritorijām. Meža teritorijās gaisvadu elektrolīnijas aizsargjoslā, kas ir ārpus elektrolīnijas trases, tiek zāģēti tikai potenciāli bīstami koki. Gaisvadu elektrolīnijas pakāpeniski tiek pārbūvētas pazemes kabeļlīnijās, samazinot elektrolīnijas trases un aizsargjoslas platumu un tās ietekmi uz ainavu un savvaļas dzīvniekiem. Kailvadu elektrolīnijas pārbūvē, izmantojot izolētos vadus un gaisvadu piekarkabeļus.

Citi Latvenergo koncerna objekti, kā arī plānoto darbību (VES, SES, elektrouzlādes staciju) teritorijas, kas ir koncerna īpašumā, tiek nomātas vai uz kurām iegūtas apbūves tiesības, atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Lai mazinātu savas darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, koncerns atbilstoši normatīvo aktu prasībām ik gadu veic maksājumus zivju resursu atjaunošanai Daugavas upes baseinā. 2023. gadā upēs ielaists aptuveni 1,5 miljoni laša, taimiņa, zandarta un vimbu mazuļu un 6,9 miljoni nēģa kāpuru. Papildus tam koncerns īsteno arī citus projektus zivju dzīvotņu un migrācijas uzlabošanai – zivju nārsta mākslīgo ligzdu izvietošanu Daugavā un mazo Daugavas baseina upju tīrīšanu. 2023. gadā Daugavā ievietotas 450 zivju mākslīgās nārsta ligzdas un veikta to novērošana ar zemūdens kamerām.

Atbilstoši koncerna Daugavas baseina ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanas rīcību plānam pārskata gadā turpinājās Bērzenes upes sakopšana, kā arī sadarbībā ar zinātniekiem izstrādāti risinājumi, kuru ieviešana varētu uzlabot upes pieejamību ceļotājzivīm.

Būtiskākā koncerna investīciju projektu potenciālā ietekme uz bioloģisko daudzveidību saistīta ar VES attīstību. Lai nodrošinātu plānoto VES projektu īstenošanas negatīvo ietekmju līdzsvarošanu, darbības tiek plānotas ciešā sadarbībā ar dabas ekspertiem un dabas un vides institūcijām