Vides informācija

Elektroenerģijas ražošanai Latvenergo koncernā tiek izmantots gan fosilais kurināmais – dabas gāze, gan atjaunīgie energoresursi (AER) – ūdens un vējš. Lielāko elektroenerģijas daļu uzņēmums saražo hidroelektrostacijās, bet pārējo elektroenerģiju termoelektrostacijās, tām strādājot koģenerācijas un arī kondensācijas režīmos.

Vides normatīvo aktu prasību izpildes nodrošināšanai AS "Latvenergo" aktīvi sadarbojas ar valsts vides institūcijām, sniedzot ar vides aizsardzību saistīto informāciju, organizējot ietekmes uz vidi novērtējumu, pildot piesārņojošās darbības atļauju nosacījumus, kā arī konsultējoties par vides aizsardzības jautājumiem.

2019.gadā koncernā veikta viena Valsts vides dienesta plānveida tematiskā pārbaude, kā arī viena Veselības inspekcijas plānveida kontrole. Būtiski aizrādījumi vai sankcijas no kontrolējošām institūcijām nav saņemtas.

Viena no aktuālākajām globālajām vides problēmām, kas ietekmē uz koncerna darbību attiecināmos tiesību aktus, ir siltumnīcefekta gāzu izraisītās klimata pārmaiņas. Latvenergo koncerna darbs iet kopsolī ar Latvijas un ES aktivitātēm klimata mērķu sasniegšanā. ES kā vienu no mērķiem ir izvirzījusi klimata neitralitātes sasniegšanu 2050.gadā. Latvenergo koncerns 2019.gadā pievienojies Elektrifikācijas alianses atjaunotajai deklarācijai par elektrifikāciju.

Latvenergo koncernam kā nozīmīgam enerģijas ražotājam, klimata mērķu sasniegšana būs nozīmīgs izaicinājums turpmākajos gados. Tāpēc jau tagad koncerns mērķtiecīgi plāno investīcijas, lai attīstītu un veidotu ražošanas portfeli ar zemām SEG emisijām un dotu ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā.

CO2 emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību (2015-2019)


Viens no virzieniem ir atjaunīgo energoresursu izmantošana enerģijas ražošanā, kas ir viens no stūrakmeņiem klimata mērķu sasniegšanā. Lai saglabātu augstu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, īpaši būtiska ir Daugavas HES jaudu uzturēšana un atjaunošana. Tiek vērtētas arī vēja enerģijas izmantošanas iespējas, saules paneļu izmantošana. Atjaunīgās enerģijas lietošanu Latvenergo veicina arī caur produktu piedāvājumu klientiem. Visās Baltijas valstīs klientiem pieejams pakalpojums Elektrum Solārais, kas dod iespēju lietot patstāvīgi saražotu saules gaismas elektroenerģiju.

Otrs, ne mazāk svarīgs pasākumu kopums ir saistīts ar ražošanas efektivitātes   paaugstināšanu un enerģijas uzkrāšanas projekta īstenošanu. AS “Latvenergo” modernizētās TEC  enerģiju ražo galvenokārt augsti efektīvā koģenerācijas režīmā, kas ļauj maksimāli efektīvi izmantot kurināmo un samazināt izmešu daudzumu, tai skaitā CO2 uz saražotās enerģijas vienību. TEC-2 turpinās enerģijas uzkrāšanas projekta - siltuma akumulācijas sistēmas izbūve. Siltuma akumulācijas sistēma ļaus uzkrāt koģenerācijas režīmā saražoto siltumenerģiju un izmantot to, kad būs nepieciešams, tā paaugstinot termoelektrostaciju darbības elastību un efektivitāti.

Viens no rādītājiem, kas raksturo saražotās enerģijas ietekmi uz vidi, ir oglekļa  dioksīda (CO2) emisija uz saražoto elektroenerģijas vienību. Šis rādītājs raksturo atjaunīgo energoresursu un fosilā kurināmā patēriņa sadalījumu un efektivitāti- jo zemāka ir COemisija uz saražoto elektroenerģijas vienību, jo  lielāks elektroenerģijas īpatsvars ir saražots no atjaunīgiem energoresursiem (galvenokārt izmantojot ūdens resursu Daugavas hidroelektrostacijās), un jo efektīvāk darbojušās termoelektrostaciju iekārtas (TEC-1 un TEC-2).    

Kopējais emisiju apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav mainījies. 2019.gadā par 12% ir pieaugusi COintensitāte, kas skaidrojams ar to, ka pārskata gadā atbilstoši tirgus pieprasījumam vairāk elektroenerģijas izstrādāts TEC. Turklāt vairāk nekā 30% no pārskata gadā saražotās elektroenerģijas izstrādāti kondensācijas režīmā, kam raksturīgs augstāks emisijas līmenis nekā koģenerācijas režīmam.

2019.gadā CO2 emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību koncernā kopumā ir 0,18 tonnas CO2/MWh, savukārt Rīgas termoelektrostacijās – 0.31 tonnas CO2/MWh.

Informācija par patērētājiem piegādātās elektroenerģijas izcelsmi un ietekmi uz vidi (īpatnējā  COemisija uz enerģijas vienību) atrodama šeit:

2019.gadā no AS “Latvenergo” sadedzināšanas iekārtām emitētas 1 219 tūkstoši tonnas CO2. Tikai 110 tonnas no tām radītas dedzinot dabas gāzi  no AS “Sadales tīkls” pārņemtās katlu mājās (Carnikavas novada “Zibeņos” un Jūrmalā, Emīlijas ielā). Pārējo COemisijas apjomu veido TEC-1 un TEC-2 emisijas.  Papildus norādītajam apjomam Latvenergo koncernā CO2 emisija rodas arī no transportam izmantotās degvielas. Autotransporta radīto CO2 emisiju apjoms 2019.gadā 8.1 tūkstotis tonnu, t.sk AS “Latvenergo” izmantotā transporta CO2 emisija –  0,93 tūkst. t.  

Eiropas savienības Emisiju tirdzniecības sistēma  (ES ETS) 
AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 ir iekārtas, kuru dalība ES ETS ir obligāta. TEC-1 un TEC-2  oglekļa dioksīda emisijas tiek uzskaitītas un ziņotas atbilstoši Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības regulu prasībām.

ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nosaka, ka emisijas kvotas bez maksas tiek piešķirtas tikai siltumenerģijas ražošanai, un piešķirto kvotu apjoms pakāpeniski samazinās līdz 2020.gadam, sasniedzot 30% no nepieciešamā apjoma.

AS "Latvenergo" emisijas atmosfērā 2019.gadā:

  NOx t CO t Cietās. t SOt
Koncerns kopā, t.sk.: 912 427 10 4
            AS "Latvenergo" 805 315 0,002 0,01

Atbilstoši Latvijas republikas  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumiem Par emisijas kvotu  piešķiršanu iekārtu sarakstā  emisijas kvotu sadalei  2013.- 2020.gadam iekļautajiem operatoriem. 2019.gadam Rīgas TEC siltumenerģijas ražošanai tika piešķirtas 205 721 kvotas. Viena tonna CO2 emisijas ir ekvivalenta vienai kvotai.

Emisijas atmosfērā
Kaitīgo vielu emisija atmosfērā ir tieši atkarīga no izmantotā kurināmā veida un tā izmantošanas tehnoloģijas un efektivitātes. Dabasgāze ir viens no videi draudzīgākajiem kurināmā veidiem, kuru pamatā izmanto TEC-1 un TEC-2. Sadedzinot dabas gāzi atmosfērā bez CO emisijas nonāk slāpekļa oksīdi (NOx) un oglekļa monoksīds (CO). Līdz ar to abās termoelektrostacijās kā avārijas kurināmo ūdens sildāmajos katlos izmanto tikai dīzeļdegvielu. Dedzinot dīzeļdegvielu atmosfērā papildus NOx un CO emisijām rodas nenozīmīgs daudzums sēra dioksīda (SO2), jo tiek izmantota dīzeļdegviela ar sēra saturu ne lielāku par 0.1%, kā arī nebūtiska cieto daļiņu emisija. Dīzeļdegvielas uzglabāšanas laikā rodas ogļūdeņražu emisija.

Ūdens resursus AS "Latvenergo" izmanto galvenokārt ražošanas procesu nodrošināšanai. AS "Latvenergo" ūdens patēriņa bilance ietver virszemes, pazemes un ūdensvadu ūdeni. Virszemes un/vai pazemes ūdens patēriņa avots noteikts katra objekta atļaujās.

2019.gadā darbības nodrošināšanai patērēti  2, 967 miljoni mūdens, t. sk. 95% virszemes ūdens, 3% pazemes ūdens un 2% ūdensvadu ūdens.

Lielākais virszemes ūdens patērētājs ir TEC-2, kas pārskata gadā patērējis 2,8 miljonus m3 ūdens. 89% no šī apjoma ir dzesēšanas ūdens. TEC-2 patēriņu galvenokārt ietekmē ražošanas iekārtu darbības režīmi un izstrādātās enerģijas daudzums. Savukārt lielākais pazemes ūdens patērētājs ir TEC-1, kas siltumtīklu piebarošanas ūdens sagatavošanai izlietojis 37 tūkstošus m3 pazemes ūdens.

Ūdens resursu patēriņš 2019.gadā (tūkst m3):

  Virszemes ūdens Pazemes ūdens Ūdensvada ūdens Kopā
Koncerns kopā, t.sk.: 2810 95 63 2967
            AS "Latvenergo" 2806 72
39
2917

Ūdens resursu izmantošana ir cieši saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas procesu. Latvenergo darbībā rodas ražošanas, lietus un sadzīves notekūdeņi.

TEC-1 ražošanas notekūdeņi tiek attīrīti lokālās attīrīšanas iekārtās un  novadīti Rīgas pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

Ražošanas procesā radušies notekūdeņi tiek attīrīti TEC-2 lokālajās attīrīšanas iekārtās un novadīti Rīgas pilsētas lietus ūdeņu kolektorā.

Latvenergo koncerna rūpes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un darbības ietekmes mazināšanu ir viens no koncerna Vides politikas pamatprincipiem. Savā darbībā koncerns plāno un realizē pasākumus, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Galvenie virzieni šajā jomā ir zivju resursu atjaunošana un Daugavas krastu stiprināšana.

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām Latvenergo koncerns ik gadu veic maksājumus zivju resursu atjaunošanai Daugavas baseinā un Daugavas krastu nostiprināšanai un inženieraizsardzības būvju uzturēšanai. Zivju resursu atjaunošanas izdevumi tiek novirzīti zivju populāciju mākslīgai atražošanai, tādējādi, minimizējot Daugavas HES radīto ietekmi uz tām. 2019.gadā šajā programmā veikti maksājumi 1,035 miljonu EUR apmērā, nodrošinot Daugavas baseina zonā 713 tūkstoši laša un taimiņa smolta mazuļu, 730 tūkstoši zandarta, sīgas un vimbas mazuļu, kā arī 8,42 miljoni nēģu kāpuru ielaišanu. Kopš 2017.gada Daugavas krastu stiprināšanas izdevumus sedz no dabas resursu nodokļa par elektroenerģijas ražošanai HES izmantoto ūdeni. Pārskata gadā nodoklī samaksāti 3,165 miljoni EUR.

Zivju resursu atjaunošanas jomā Latvenergo koncerns sadarbojas ar biedrību "Mēs zivīm".
Latvenergo koncerns arī 2019.gadā turpināja sadarbību ar biedrību "Mēs zivīm". 2019.gada aprīlī veikta 474  mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES ūdenskrātuvē, lai veicinātu Daugavas baseinam raksturīgo zivju sugu atjaunošanu. Paralēli darbiem 2019.gadā sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR" veicām izpēti par zivju sugām, kas šīs ligzdas izmanto nārstam, kā arī par aktivitātes īstenošanas kopējo pienesumu bioloģiskajai daudzveidībai. Sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" 2018.gadā uzsākts projekts "Pērses upes tīrīšana". Tā ietvaros trīs gadu laikā upe tiks attīrīta no koku sagāzumiem un bebru aizsprostiem, uzlabojot ūdens caurvades spēju, ekoloģisko kvalitāti un nodrošinot labvēlīgākus apstākļus dažādām zivju sugām. No 2018.-2019.gadam iztīrīti 24,5 km, nojaukti 28 bebru dambji un no upes izņemta koksne ~300m3 apjomā.

Papildus minētajiem zivju resursu atražošanas pasākumiem Latvenergo koncerns novērš zivju bojāeju ūdenslīmeņu pazemināšanas laikā, lai vasaras periodā veiktu nepieciešamos remontdarbus hidroelektrostacijās. Kad remontdarbu veikšanai hidroelektrostacijās tiek pazemināts ūdenslīmenis, koncerns pielāgo HES darbības režīmus un sadarbībā ar biedrību organizē atsegto platību apsekošanu.

Izpētes
Lai minētie pasākumi būtu sekmīgi un dotu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, ir svarīgi veikt atbilstošu izpēti. Kopā ar sadarbības partneriem veicam izpētes par ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanās atjaunošanas iespēju Daugavas baseinā. Veicam ihtiofaunas un zivju resursu izpētes un izvērtējam veikto upju tīrīšanas darbu nozīmīgumu un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

Putnu aizsardzība
Putnu aizsardzības un izpētes jautājumos Latvenergo koncerns sadarbojas ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību (LOB). Īpašu uzmanību koncerns pievērš baltā stārķa aizsardzībai. Jau deviņus gadus koncerns kopā ar LOB īsteno projektu Baltā stārķa monitorings, kura nolūkā ir iegūt informāciju par baltā stārķa populāciju Latvijā. Latvijā ligzdo vismaz 12 000 balto stārķu pāru, un visbiežāk par ligzdas būvēšanas vietu šie putni izvēlas elektrolīniju balstus. Ņemot vērā, ka kopš 2015.gada AS “Sadales tīkls” veiksmīgi īsteno pasākumus, kas saistīti ar balto stārķu aizsardzību, tostarp veic stārķu ligzdu noņemšanu, tad kopš 2019.gada LBO īstenotais Baltā stārķa monitoringa projekts ir Sadales tīklu pārziņa. Detalizētāka informācija pieejama šeit:

Vides atļaujas

Pamatojoties uz Ūdens apsaimniekošanas likumu (2002) un 2003.gada 23.decembra MK noteikumu Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" prasībām, visām Daugavas hidroelektrostacijām ir izsniegtas Ūdens resursu lietošanas atļaujas, kurās noteikti ūdens resursu lietošanas nosacījumi, kas jāievēro, darbinot hidroelektrostacijas.  

Vides un energopārvaldības politikas pamatprincipi

Latvenergo koncerns izprot vides aizsardzības nozīmi koncerna ilgtspējīgā attīstībā un ievieš vides aizsardzības pamatprincipus visās koncerna darbības jomās un procesos. Galvenais veids, kā to īstenot, ir nepārtraukta un precīza vides likumdošanas aktu prasību izpilde, kas ir Latvenergo atbildība un tam tiek veltīta pienācīgu uzmanība. Nepārtraukti cenšamies uzlabot Latvenergo koncerna vides sniegumu ne tikai veicot pasākumus, ko mums nosaka normatīvo aktu prasības, bet arī brīvprātīgi uzņemoties vides aktivitātes, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.

Vides aizsardzības jomā koncerns plāno savu darbību un attīstību atbilstoši ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem, vides tiesību aktu un ISO 14001 standarta prasībām. Kā viena no darbības prioritātēm izvirzīta videi draudzīgu enerģijas ražošanas un piegādes procesu nodrošināšana.

Koncerna vides filozofija, attieksme pret vidi un vides pārvaldības principi noteikti koncerna Vides politikā. Galvenie šīs politikas principi ir:

  • nodrošināt efektīvu vides risku un rūpniecisko avāriju risku pārvaldību;
  • veicināt nepārtrauktu vides snieguma uzlabošanu un efektīvu dabas resursu izmantošanu;
  • mazināt piesārņojošo vielu emisiju vidē, koncerna ietekmi uz klimata pārmaiņām un tā radīto atkritumu daudzumu;
  • veicināt sabalansētu un ekonomiski pamatotu tehnoloģiju ieviešanu un tādu pasākumu īstenošanu, kas samazina vai novērš ietekmi uz klimata pārmaiņām vai nodrošina pielāgošanos tām;
  • izvērtēt investīciju projektu ietekmi uz vidi un sabiedrību un nodrošināt iespējamā kaitējuma maksimālu samazināšanu;
  • rūpēties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
  • attīstīt darbinieku kompetenci vides jomā un izpratni par koncerna darbībai būtiskajiem vides aspektiem;
  • veicināt zaļā iepirkuma pamatprincipu iekļaušanu iepirkuma procedūrās;
  • regulāri un atklāti informēt ieinteresētās puses par koncerna aktivitātēm vides jomā.
  • Nodrošināt energopārvaldības sistēmas atbilstību ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas ir attiecināmi uz enerģijas lietošanu kapitālsabiedrībā, tās patēriņu un energoefektivitāti.
  • Identificēt enerģijas patēriņu.
  • Veikt nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, lai analizētu un efektīvi izmantotu  enerģijas resursus.
  • Veicināt zaļā iepirkuma pamatprincipu ieviešanu un iekļaušanu iepirkuma procedūrās, izvērtējot lietderību.
  • Uzlabot ēku un būvju  energoefektivitātes rādītājus, ņemot vērā ilgtermiņa ietaupījumu un atmaksāšanās periodu.
  • Veicināt autoparka modernizāciju ievērojot energoefektivitātes principus.
  • Īstenot ražošanas iekārtu un objektu rekonstrukcijas, modernizācijas un ekspluatācijas projektus, iekļaujot  energoefektivitātes rādītāju izvērtēšanu.
  • Nodrošināt atbildīgo darbinieku kompetenci un nepieciešamos resursus mērķu sasniegšanai energopārvaldības jomā, veicinot darbinieku izpratni par energoefektivitāti (pilnveides iespējām).
  • Lēmumu pieņemšanas procesā ņemt vērā to iespējamo ietekmi uz energoresursu patēriņu un energoefektivitāti.

Ietekmes uz vidi novērtējumi

Ūdens sildāmā katla uzstādīšana Rīgas termoelektrostacijā TEC-2

Paredzētās darbības nosaukums un vieta: ūdens sildāmā katla uzstādīšana Rīgas termoelektrostacijā TEC-2 Rīgas rajona Salaspils novada Aconē.

Atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pieņēma lēmumu par IVN procedūras piemērošanu  2010. gada 25. martā. Ietekmes uz vidi novērtējuma ( IVN ) ziņojumu „Ietekmes uz vidi novērtējums ūdens sildāmā katla uzstādīšanai Rīgas termoelektrostacijā TEC-2” sagatavoja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.  2011. gada 8. jūnijā saņemts VPVB Atzinums par IVN Ziņojumu. 


Rīgas TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcija - kombinētā cikla gāzes turbīnas otrā energobloka uzstādīšana.

Populārzinātniskais kopsavilkums un vides monitoringa plāns.


Rūpniecisko avāriju riski

Rūpniecisko avāriju riski attiecas uz objektiem, kuros uzglabātie un lietotie bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo maisījumu maksimālie daudzumi pārsniedz kvalificējošos daudzumus, kas noteikti 2016.gada 1.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" 1.pielikuma 1. un 2.tabulā. 

Šādu paaugstinātas bīstamības objektu atbildīgajām personām jānovērtē rūpniecisko avāriju risks, jāizstrādā un jāveic nepieciešamie rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu darbinieku, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no rūpnieciskās avārijas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi.   

Atbilstoši augstāk minēto noteikumu prasībām AS "Latvenergo" ražotnes Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 klasificējas kā zemākā riska līmeņa objekti, kuriem jāizstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programma un jāveic citi noteikumos noteiktie rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi,  kā arī  jāsagatavo publiski pieejams informatīvais materiāls apkārtnes iedzīvotājiem, komersantiem un organizācijām par rīcību rūpniecisko avāriju  un to draudu gadījumos un paredzētajiem aizsardzības pasākumiem. 

Mājaslapā latvenergo.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apliecināt savu piekrišanu sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk