Viena no globālajām vides problēmām, ko būtiski ietekmē enerģētikas nozare, ir situmnīcefekta izraisošo gāzu (SEG) izraisītās klimata pārmaiņas. Latvenergo koncerna darbs iet kopsolī ar Latvijas un Eiropas Savienības (ES )aktivitātēm klimata mērķu sasniegšanā. ES kā vienu no mērķiem ir izvirzījusi klimata neitralitātes sasniegšanu 2050.gadā, un šī mērķa sasniegšanai būs vajadzīgas jaunas, efektīvas tehnoloģijas un risinājumi. 

Latvijas enerģētikas un klimata politikas mērķi un mērķrādītāji ir noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.– 2030.gadam. Būtisks ES klimata politikas instruments ir Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), kuras mērķis ir sekmēt SEG emisijas mazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos.

CO2 emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību (2017-2021)

2021.gada 1.janvārī sācies ETS ceturtais periods, kas turpināsies līdz 2030.gadam. Ceturtajā periodā paredzēts būtiski un straujāk samazināt emisijas kvotu kopapjomu, pakāpeniski atcelt bezmaksas kvotas (pēc 2026.gada), piešķirt kvotas atbilstoši ražošanas apjomam un izveidot vairākus finansēšanas mehānismus, t. sk. Modernizācijas fondu, lai atbalstītu rūpniecības un elektroenerģijas nozari inovācijas un investīciju jomā. Elektroenerģijas ražošanai bezmaksas CO₂ kvotas netiks piešķirtas, bet siltumenerģijas ražošanai bez maksas tiks piešķirti apmēram 20–30% no nepieciešamā kvotu daudzuma.

Lai gan Latvenergo koncerns jau šobrīd ir viens no zaļākajiem elektroenerģijas ražotājiem Eiropā, koncerns mērķtiecīgi veic investīcijas, lai attīstītu bezemisiju un zemu emisiju ražotņu portfeli un dotu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Galvenie investīciju virzieni ir:

1) enerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana un maksimāla atjaunīgo energoresursu izmantošana (tostarp Daugavas HES rekonstrukcija);
2) zudumu samazināšana elektroenerģijas sadales sistēmā;
3) tādu produktu un pakalpojumu izveide, kas vērsti uz energoefektivitāti un ļauj klientam pašam ražot zemas emisijas elektroenerģiju, piemēram, Elektrum Solārais.

Tiešo siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu Latvenergo koncernā nosaka kurināmā patēriņš, izstrādātās enerģijas apjoms un ražotņu darbības režīmi. Savukārt CO₂ emisijas intensitāte tiek aprēķināta uz vienu koncernā saražoto elektroenerģijas vienību (MWh), un to ietekmē atjaunīgo energoresursu īpatsvars primāro energoresursu patēriņā, kā arī TEC ražošanas efektivitāte. Jo zemāks šis rādītājs, jo vairāk elektroenerģijas saražots no atjaunīgajiem energoresursiem un jo efektīvāk darbojušās TEC iekārtas.

2021.gadā CO₂ emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību koncernā kopumā ir 0.116 tonnas CO₂/MWh, savukārt Rīgas termoelektrostacijās – 0.279 tonnas CO₂/MWh.

Informācija par patērētājiem piegādātās elektroenerģijas izcelsmi un ietekmi uz vidi (īpatnējā CO₂ emisija uz enerģijas vienību) atrodama sadaļā Tirdzniecība.

CO₂ emisija (tūkst. t.)

2021.gadā CO₂ emisijas apjoms un īpatnējā CO₂ emisija saglabājusies aptuveni iepriekšējā gada līmenī, ko noteica vairāki faktori, piemēram, ievērojami vairāk elektroenerģijas izstrādāts Daugavas HES, atbilstoši tirgus apstākļiem mazāk elektroenerģijas izstrādāts TEC (turklāt gandrīz divreiz mazāk elektroenerģijas izstrādāts kondensācijas režīmā), un silto laikapstākļu dēļ samazinājusies arī siltumenerģijas izstrāde TEC.

Koncerna kopējo emisijas apjomu veido:

• emisija no iekārtām, kas piedalās ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 20 MW);
• emisija no iekārtām, kas šajā sistēmā nepiedalās un kas pārskata gadā emitējušas aptuveni 11 tūkstošu tonnas CO₂ , kas atbilst 1,2% no kopējā emisiju apjoma.

Papildus norādītajam apjomam Latvenergo koncernā CO₂ emisija rodas arī no transportam izmantotās degvielas. Autotransporta radīto CO₂ emisiju apjoms 2021.gadā bija 7.6 tūkstoši tonnu, t.sk AS “Latvenergo” izmantotā transporta CO₂ emisija –  0,809 tūkst. t.  

Kaitīgo vielu emisija atmosfērā ir tieši atkarīga no izmantotā kurināmā veida un tā izmantošanas tehnoloģijas un efektivitātes. Dabasgāze ir viens no videi draudzīgākajiem kurināmā veidiem, kuru pamatā izmanto TEC-1 un TEC-2. Sadedzinot dabas gāzi atmosfērā bez CO emisijas nonāk slāpekļa oksīdi (NOx) un oglekļa monoksīds (CO). Abās termoelektrostacijās kā avārijas kurināmo ūdens sildāmajos katlos izmanto tikai dīzeļdegvielu. Dedzinot dīzeļdegvielu atmosfērā papildus NOx un CO emisijām rodas nenozīmīgs daudzums sēra dioksīda (SO₂), jo tiek izmantota dīzeļdegviela ar sēra saturu ne lielāku par 0.1%, kā arī nebūtiska cieto daļiņu emisija. Dīzeļdegvielas uzglabāšanas laikā rodas ogļūdeņražu emisija.

AS "Latvenergo" emisijas atmosfērā 2021.gadā:

Ūdens resursus koncerns izmanto galvenokārt ražošanas procesu nodrošināšanai, kā arī nelielā daudzumā – citām saimnieciskām vajadzībām un ārējo patērētāju ūdensapgādei. Saskaņā ar Pasaules Resursu institūta ūdens risku atlasa datiem Latvija atrodas zema līdz zema–vidēja ūdens stresa zonā, līdz ar to specifisku ūdens patēriņa ierobežojumu nav un ūdens patēriņa datos nav izdalīti apgabali ar paaugstinātu ūdens stresu. Virszemes un/vai pazemes ūdens patēriņa apjoms noteikts katra objekta atļaujās. Koncerna ūdens patēriņa bilance ietver virszemes, pazemes un ūdensvadu ūdeni. 

2021.gadā kopā patērēts 2,5 miljons m3 ūdens, no kuriem 98% ir virszemes un pazemes ūdens, kas iegūts zema līdz zema-vidēja ūdens stresa zonā. No ūdens, kas 2021.gadā patērēts darbības nodrošināšanai: 95% bija virszemes ūdens, 3% – pazemes ūdens un 2% – ūdensvadu ūdens. Lielākais virszemes ūdens patērētājs ir TEC-2, kas pārskata gadā patērējis 2,4 miljonus m3 ūdens, 88% no šī apjoma ir dzesēšanas ūdens. TEC-2 patēriņu galvenokārt ietekmē ražošanas iekārtu darbības režīmi un izstrādātās enerģijas daudzums. Savukārt lielākie pazemes ūdens patērētāji ir TEC-1 un TEC-2, kas siltumtīklu piebarošanas ūdens sagatavošanai izlietojuši katrs 28 tūkstošus m3 pazemes ūdens.

Ūdens resursu patēriņš* 2021.gadā (tūkst m³):

*-nav iekļauta ūdens izmantošana elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās.

Ūdens resursu izmantošana ir cieši saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas procesu. Latvenergo darbībā rodas ražošanas, lietus un sadzīves notekūdeņi.

TEC-1 ražošanas notekūdeņi tiek attīrīti lokālās attīrīšanas iekārtās un  novadīti Rīgas pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

Ražošanas procesā radušies notekūdeņi tiek attīrīti TEC-2 lokālajās attīrīšanas iekārtās un novadīti Rīgas pilsētas lietus ūdeņu kolektorā.

Latvenergo koncerna rūpes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un darbības ietekmes mazināšanu ir viens no koncerna Vides politikas pamatprincipiem. Savā darbībā koncerns plāno un realizē pasākumus, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Galvenie virzieni šajā jomā ir zivju resursu atjaunošana un Daugavas krastu stiprināšana.

Lai mazinātu savas darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, koncerns atbilstoši normatīvo aktu prasībām ik gadu veic maksājumus zivju resursu atjaunošanai Daugavas baseinā. 2021.gadā upēs ielaisti 1,2 miljoni laša, taimiņa, zandarta, sīgas, vimbas un līdakas mazuļu un 5,1 miljoni nēģa kāpuru.

Papildus tam koncerns īsteno arī citus projektus zivju dzīvotņu un migrācijas uzlabošanai – zivju nārsta ligzdu izvietošanu Daugavā un mazo Daugavas baseina upju tīrīšanu.

Latvenergo koncerns arī 2021.gadā jau vienpadsmito gadu turpina sadarbību ar biedrību "Mēs zivīm". 2021.gada aprīlī veikta 400 mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana Ķeguma HES un Rīgas HES ūdenskrātuvē, lai veicinātu Daugavas baseinam raksturīgo zivju sugu atjaunošanu.

Sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" un Koknese novada pašvaldību 2020.gadā tika noslēgts projekts "Pērses upes tīrīšana". Tā ietvaros trīs gadu laikā upe tiks attīrīta no koku sagāzumiem un bebru aizsprostiem 41 km garumā uzlabojot ūdens caurvades spēju, ekoloģisko kvalitāti un nodrošinot labvēlīgākus apstākļus dažādām zivju sugām.

Papildus minētajiem zivju resursu atražošanas pasākumiem Latvenergo koncerns novērš zivju bojāeju ūdenslīmeņu pazemināšanas laikā, lai vasaras periodā veiktu nepieciešamos remontdarbus hidroelektrostacijās. Kad remontdarbu veikšanai hidroelektrostacijās tiek pazemināts ūdenslīmenis, koncerns pielāgo HES darbības režīmus un sadarbībā ar biedrību organizē atsegto platību apsekošanu.

Izpētes
Lai minētie pasākumi būtu sekmīgi un dotu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tiek veiktas atbilstošas izpētes. Kopā ar sadarbības partneriem veicam izpētes par ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanās atjaunošanas iespēju Daugavas baseinā. Veicam ihtiofaunas un zivju resursu izpētes un izvērtējam veikto upju tīrīšanas darbu nozīmīgumu un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.