Jaunumi

Klimata politika ar tās bezemisiju mērķi 2050. gadā, kā arī akumulācijas tehnoloģiju straujā attīstība un cilvēku vērtības, enerģijas lietošanas paradumu maiņa ir galvenie faktori, kas radikāli mainīs enerģijas patēriņu tuvāko 30 gadu laikā, teikts Latvenergo nākotnes enerģijas tirgus redzējuma kopsavilkumā.

"Latvenergo vērtējumā būtiskākais enerģētikas nozares perspektīvas jautājums līdz 2050. gadam ir tehnoloģiju un ekonomikas attīstība atbilstoši politikas veidotāju izvirzītajiem CO₂ radikālajiem samazināšanas mērķiem. Ar šobrīd sastopamo tehnoloģiju un elektromobilitātes ieviešanas tempu ambiciozus mērķus sasniegt neizdosies, tādēļ tuvākās desmitgades laikā ir jārod risinājumi, kas nodrošina būtisku jaunu izrāvienu," saka Āris Žīgurs, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Latvenergo enerģētikas, ekonomikas un sabiedrības procesu ekspertu diskusijā “Latvenergo enerģijas attīstības scenārijs 2021. – 2050.”, kas notika šodien, 46% klātesošo lietpratēju atzina, ka ekonomiskie stimuli ir spēcīgākais dzinulis, lai sasniegtu bezemisiju ekonomiku, bet 44% ekspertu uzskata, ka spēcīgais faktors būs tehnoloģiju izaugsme. Vien 10% klātesošo uzskatīja, ka energoefektivitāte būs par potenciāli spēcīgāko virzītāju bezemisiju ekonomikas sasniegšanā.

Viens no būtiskākajiem tehnoloģijas izrāvieniem, kuram ir potenciāls radikāli izmainīt ne tikai elektroenerģijas patēriņu, bet līdz ar to arī visu tirgus konjunktūru, ir akumulāciju tehnoloģijas jeb dažāda veida uzkrāšanas tehnoloģijas, tostarp baterijas. Piemēram, litija jonu bateriju cena saskaņā ar Bloomberg datiem pēdējo astoņu gadu laikā ir nokritusies gandrīz  desmitkārt – no 1160 ASV dolāriem par kWh 2010. gadā līdz 176 ASV dolāriem par kWh 2018. gadā. Tieši bateriju tehnoloģiju attīstība ir elektromobilitātes izrāviena pamatā, sasniedzot adekvātu uzlādes ātruma, ar vienu uzlādi veicamā attāluma un auto cenas attiecību.  

Latvenergo lēš, ka akumulācijas jeb uzkrājošās tehnoloģijas ietekmē ražošanas, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un patēriņa joma arvien vairāk saplūdīs, proti, jau tuvākajās desmitgadēs arvien vairāk būs tādu patērētāju, kas ražos elektroenerģiju ar atjaunīgo tehnoloģiju palīdzību, un to gan lietos paši, gan uzkrās, gan pārdos citiem. Līdztekus arī elektromobilitātes attīstība nodrošinās iespēju elektroauto ne tikai elektrību lietot, bet arī pārdot tirgū tajos brīžos, kad tas būs izdevīgi. Nākotnē veidosies izkliedēts elektroenerģijas ražotāju, uzkrājēju un lietotāju tirgus, kas būs pastāvīgā mijiedarbībā.

Latvenergo ieskatā lielākais nezināmais lielums ir tieši cilvēku vērtības un paradumi – pēdējo gadu laikā klimata ilgtspējas apzinātība ir būtiski pieaugusi, taču pagaidām nevienmērīgi dažādu valstu un paaudžu starpā. Tomēr tuvāko divdesmit – trīsdesmit gadu laikā politikas un patēriņa lēmumi būs jāpieņem cilvēkiem, kas izauguši vai dzimuši jau pilnīgi citas klimata domāšanas paradigmas apstākļos, kas paredzēs arvien stingrāku nostāju virzībā uz bezemisiju ekonomiku un ikdienu. 

Pirms ekspertu diskusijas Latvenergo prognozes ieskicēja AS “Latvenergo” valde – Āris Žīgurs, Guntars Baļčūns, Kaspars Cikmačs un Uldis Bariss. Jāņa Dombura vadītājā sarunā aktīva viedokļu apmaiņa notika starp Pēteri Strautiņu, Luminor ekonomistu, Andri Strazdu, Latvijas Bankas padomnieku, Andri Kulbergu, Auto Asociācijas prezidentu, Arni Kaktiņu, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītāju, Jāni Brizgu, vides pētnieku un vides aizsardzības organizācijas Zaļā Brīvība vadītāju, Kasparu Brunovski,  kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi vadītāju un Uldi Barisu, AS “Latvenergo” valdes locekli.