Jaunumi

FFNoslēgusies Latvijas Vēja enerģijas asociācijas, Igaunijas Vēja enerģijas asociācijas un Dānijas Karalistes vēstniecības Latvijā organizētā konference WindWorks. Moving Energy.

Pasākuma dalībnieki izvērtēja citu valstu pieredzi atkrastes vēja apgūšanā un ieskicēja Baltijas valstīs nepieciešamos nozares uzlabojumus un sadarbības modeļus.

Konferences runātāju vidū bija vairāk nekā 40 pieredzējušu enerģētikas ekspertu, organizāciju pārstāvju un politikas veidotāju no Latvijas, Igaunijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Dānijas un citām Eiropas valstīm. Diskusijas norisinājās par atkrastes vēja enerģijas attīstīšanai būtiskiem jautājumiem – normatīvo regulējumu, starpvalstu savienojumu paplašināšanu, jauniem elektroenerģijas akumulācijas (uzglabāšanas) risinājumiem un vietējo uzņēmēju biznesa iespējām tuvākajos gados gaidāmajā vēja parku attīstībā.

Atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot, ka nepietiek tikai ar mūsu domāšanas maiņu, labie nodomi ir jāpapildina ar labiem praktiskiem plāniem un smagu darbu: "Priecājos, ka pagājušajā gadā Latvijas nozares dalībnieki ir parakstījuši saprašanās memorandu par ūdeņraža tehnoloģiju attīstību. Pasaules rūpniecība attīstās tik strauji, ka mēs noteikti iegūsim, ja būsim sagatavojušies un aktīvi līdzdarbosimies. Mums ir jāraugās uz vēja enerģijas nozares globālo attīstību kā uz plašāku ekonomisko iespēju, no kuras varam gūt labumu. Visbeidzot, mums arvien ir jāpalielina sabiedrības informētība par atjaunīgajiem energoresursiem un vēja enerģiju, jo "tikai ne manā pagalmā" fenomens sabiedrībā joprojām pastāv. Sabiedrībai ir jāredz un jājūt skaidri ieguvumi no atjaunīgās enerģijas attīstības."

"Vēja enerģijas ražošanas jaudu palielināšana Baltijai palīdzētu risināt vēsturiski izveidojušos elektroenerģijas jaudu trūkumu, kā arī dotu iespēju palielināt elektroenerģijas eksportu", konferencē teica klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Atklājot konferenci, ministrs pauda, ka enerģijas sistēmu pārveidošana, no fosilā kurināmā pārejot uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, pirmkārt, ir saistīta ar steidzamu vajadzību sasniegt klimata pārmaiņu mērķus. Turklāt ģeopolitiskā situācija ar Krievijas sākto karu Ukrainā un piegādes ķēžu pārrāvumiem ir vēl vairāk paātrinājusi pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs norādīja, ka atkrastes vēja parku attīstīšana dod iespēju attīstīties arī citām nozarēm, piemēram, ostām, infrastruktūrai, ūdeņraža un tīkla balansēšanas risinājumiem, tehniskajām apkopēm un tamlīdzīgi.

AS "Latvenergo" Attīstības direktors Kaspars Cikmačs konferencē piedalījās diskusiju panelī par ūdeņraža attīstības perspektīvām No Power -to-X, no Party. Dalībnieki diskutēja par atšķirīgām pieejām enerģijas uzkrāšanai problēmai, izmantojot inovācijas. Tajos brīžos, kad iespējams zaļo enerģiju saražot vairāk nekā to iespējams tūlītēji izmantot, ir svarīgi šo enerģiju uzkrāt, piemēram, izmantojot ūdeņraža tehnoloģijas, sacīja K.Cikmačs. Pagājušajā nedēļā publiskotā informācija par samaksātajām AST/ST pieslēgumu jaudu rezervācijām ļauj secināt ka tuvākajos gados Latvijā varētu būt izbūvētas saules enerģijas stacijas ar vairāk nekā 3000 MW uzstādīto jaudu. Klāt pieliekot datus no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, kļūst skaidrs, ka jau pavisam drīz būs tādas situācijas, ka saulainās dienās saules paneļi spēs saražot vairāk elektroenerģijas, nekā tīkls spēj paņemt; līdzīga situācija pagājušajā nedēļā jau bija Čehijā, kur no tīkla tika atvienoti saules parki ar 400 MW jaudu, jo nebija, kur šo saražoto elektroenerģiju novadīt.

Šī ir lieliska iespēja dažādām uzkrāšanas tehnoloģijām, kā arī zaļā ūdeņraža ražošanai, norādīja K.Cikmačs. Ar ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanu nākotnē turklāt iespējams risināt arī enerģijas pārvades jeb transportēšanas izaicinājumus, kas varētu būt aktuāli, piemēram, atkrastes vēja parkos. Redzam, ka pasaulē un tuvējās Skandināvijas valstīs ir vairāki aktīvi projekti, kur jau zaļā ūdeņraža tehnoloģijas jau sāk izmantot komerciāli. Arī šajā paneļdiskusijā uzstājās Āre Grathens (Are Grathen, uzņēmuma Samskip reģionālais direktors), kuri nesen pasūtījuši divus ar ūdeņradi darbināmus kuģus.

Konferences ierakstu iespējams noskatīties šeit: https://www.windworks.lv/livestream