Jaunumi

Jūlija beigās tika reģistrēts divu valsts uzņēmumu – "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" – kopuzņēmums "Latvijas vēja parki", kura uzdevums būs meža zemju teritorijās izbūvēt līdz šim apjomīgākos vēja parkus Latvijas teritorijā. Plānotie vēja parki saražos 2,4 teravatstundas elektroenerģijas gadā, kas ir ap 30% no pērn Latvijā patērētās elektroenerģijas. "Latvijas vēja parku" valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko intervijā aģentūrai LETA saka, ka optimistiski cer uz to, ka pirmās turbīnas sāks griezties 2026.gadā. Viņa arī noliedz, ka šis valsts lēmumus iedragātu konkurenci un privāto attīstītāju iespējas veidot vēja parkus, jo šāds liela apjoma projekts tieši palīdzēs veidot infrastruktūru un piegāžu ķēdes arī citiem.

SIA"Latvijas vēja parki" valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko

Kādi būs pirmie uzdevumi jaundibinātajā uzņēmumā? Ar ko nodarbosieties pirmajā pusgadā?
Ir uzsāktas un nākamgad turpināsies ornitoloģiskās, sikspārņu, sugu dzīvotņu un biotopu izpētes, lai varētu veikt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesus. Otrs lielais darbs ir vēja mērījumi. Vēja mērījumu dati ļauj optimizēt vēja turbīnu novietojumu, kā arī izvēlēties konkrētajai vietai visefektīvākās vēja turbīnas jeb turbīnas, kuras potenciāli šajā vietā spētu saražot maksimālo enerģijas daudzumu. Tādēļ pirmie darbi ir mērījumi un datu analīze. Tāpat pilnais IVN process, kas mums jāveic mežu teritorijās, būs pietiekami sarežģīts, ņemot vērā dzīvotņu daudzumu, jo Latvija ir bagāta gan ar putniem, gan dažādām aizsargājamām sugām. Mūsu mērķis ir veikt detalizētas izpētes, lai ar savu darbu mēs pēc iespējas radītu mazāku ietekmi gan videi, gan ainavai, gan, protams, arī iedzīvotājiem.

Lai varētu uzsākt vēja turbīnu iepirkumus un būvniecības procesu, būtiski ir veikt vispusīgu ietekmes uz vidi novērtējumu, vēja mērījumus un visu iegūto datu analīzi.

Cik ilgi šīs izpētes vēl notiks?
Potenciālās teritorijas priekšizpēte varētu noslēgties jau nākamā gada sākumā. Savukārt pilno IVN procesu mēs plānojam pabeigt nākamā gada nogalē.

Valdībā gan rosina IVN procesu saīsināt līdz pusgadam. Tas nozīmē, ka jūs tomēr to neizmantosiet?

Jaunie Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz atvieglotu kārtību, vēl nav pieņemti, un vēl ir grūti pateikt, kāda būs šo noteikumu gala redakcija. Vismaz no šobrīd publiski pieejamās informācijas mēs secinām, ka attiecībā uz mūsu vēja parkiem mēs nevarēsim izmantot šo atviegloto IVN procedūru, jo mūsu vēja parki ir plānoti mežos, kur ir daudz dzīvotņu, un mums ir jābūt drošiem, ka mēs ar savu darbību kaut kādā veidā būtiski neietekmēsim dabu. Tādēļ mēs plānojam pilno IVN procesu, kāds tas šobrīd normatīvajos aktos arī ir paredzēts.

Cik vietās pašlaik notiek šīs izpētes?
Šobrīd aktīvi veicam izpēti sešās vietās, bet, iespējams, ka būs vēl papildu vietas, kuras pētīsim, jo var atklāties, ka kādā no vietām, kur pašlaik notiek priekšizpēte, tiek uzietas līdz šim nezināmas dzīvotnes vai citas dabas vērtības. Tādā gadījumā skatīsimies uz citām vietām, kur var attīstīt vēja parkus.

Vienmēr ir uzskatīts, ka vēja parkiem piemērotākā vieta ir Baltijas jūras piekraste Kurzemē. Vai vēja mērījumi liek secināt, ka arī citas vietas var būt piemērotas?
Meteoroloģiskie vēja mērījumi un datubāzes parāda, ka lielākais vēja ātrums, protams, ir Kurzemes piekrastē. Otra šāda vieta ir Rīgas jūras līča piekraste pie Salacgrīvas un Ainažiem. Tomēr daudzi aizmirst, ka mums Latvijā ir arī reljefa dažādība, un potenciāli lielāks vēja ātrums ir arī Vidzemes un Latgales augstienēs.

Tomēr te ir jāņem vērā, ka mūs neinteresē vēja stiprums, kādu mēs ikdienā izjūtam kā cilvēki. Mūs interesē vēja ātrums 250-300 metru augstumā, un tur vēja potenciāls ir diezgan līdzīgs visā Latvijas teritorijā. Nebūt nav tā, ka vēja parkus varētu būvēt tikai Kurzemē vai Salacgrīvā.

Vai vēja enerģijai ir raksturīga sezonalitāte?
Viens no vēja turbīnu ražotāju galvenajiem uzdevumiem ir izdomāt, kā ģeneratoram likt griezties arī tad, kad vēja ātrums ir mazs, un tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās. Ja kādreiz bija tā, ka vēja ģeneratori gadā strādāja padsmit procentus no visa laika, tad šobrīd tie jau var strādāt 35-40% laika. Tas ir ļoti daudz. Arī mūsu projekta mērķis ir meklēt turbīnas, kuras var ilglaicīgi strādāt arī mazā vējā, lai pēc iespējas izkliedētu maksimālos enerģijas ražošanas pīķus, jo lielā vējā enerģiju ražo pilnīgi visi vēja parki.

Tomēr maksimālais ražošanas apjoms ir sagaidāms rudens un ziemas vētru laikā?
Vieta no vietas atšķiras, bet tas būs rudens, ziema, arī pavasaris. Vismazākais ražošanas apjoms varētu būt vasarā, bet tad to ļoti labi var kompensēt ar saules enerģiju, kura arī pašlaik strauji attīstās.

Cik daudziem vēja parkiem galu galā jūsu uzņēmuma pārvaldībā Latvijā būtu jābūt?
Uzdevums pašlaik ir, ka "Latvijas vēja parkiem" ir jāspēj saražot 2,8 teravatstundas (TWh). Mūsu vērtējumā tam būs nepieciešamas no 100 līdz 120 turbīnām, kādas pašlaik piedāvā ražotāji šādiem mežu projektiem. Tomēr nedrīkst skriet vilcienam pa priekšu, un no sākuma ir jāveic vēja mērījumi konkrētajās vietās. Tikai tad varēs precīzi pateikt, cik un kādas turbīnas mums ir vajadzīgas. Tomēr, ja mēs rēķināmies ar šīm 100-120 turbīnām, tad vietu skaits būtu no četrām līdz sešām.

Tātad nebūs tā, ka vienuviet būs koncentrētas 100 turbīnas?
Noteikti nē. Mums nav nemaz tik lielas teritorijas, lai varētu izvietot tik apjomīgus vēja parkus.

Tāpat daudz ir atkarīgs no pieslēguma līnijām. Mums ir 110 kilovoltu līnijas un ir 330 kilovoltu līnijas, pie kurām mēs varam savus parkus pieslēgt. Līnijām ir atšķirīgas izmaksas pieslēguma izveidei. Arī šis ir viens no kritiskiem elementiem, kas nosaka, cik turbīnu konkrētajā vietā ir ekonomiski pamatoti izvietot. Klāt, protams, nāk jau iepriekš minētie vides aspekti.

Viena lieta ir dzīvotnes un vēja ātrums, otra lieta ir arī tas, kā iegūto enerģiju nogādāt līdz patērētājiem. Vai jūs apmierina pieejamās pieslēgumu jaudas? Piemēram, ir zināms, ka "Kurzemes loks" jau tika izbūvēts ar aprēķinu, ka tam var pieslēgt vēja parkus, bet kā ir citur?
Pārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls" pašlaik ir publiskojis, ka pārvadei šobrīd ir pieteikti jauni pieslēgumi ar 3500 megavatu (MW) jaudu, un sadales sistēmas operatoram "Sadales tīkli" ir virs 1000 MW jaunu ražotāju pieprasītā jauda. Mēs uz šiem cipariem skatāmies piesardzīgi, jo domājam, ka ne visi, kuri šobrīd ir pieprasījuši jaudas savu staciju būvniecībai, reāli tās arī izbūvēs.

Pašreizējā likumdošana neparedz iespēju rezervēt jaudu vēja parku attīstītājiem, kamēr nav pabeigta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, tas vienlīdzīgi attiecas arī uz "Latvijas vēja parkiem". Ceram, ka neskaidrību par to, kuri ir reāli projekti un to attīstītāji, palīdzēs atrisināt nesen pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Tie paredz ieviest maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu. Šobrīd regulatoram ir jāizstrādā metodika, kā aprēķināma maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu, kā arī kārtība, kādā šo maksu izlieto pieslēguma maksas segšanai. Atbilstoši grozījumiem pieslēguma rezervēšanas maksa būs jāveic arī visiem tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas līdz metodikas spēkā stāšanās dienai būs saņēmuši sistēmas operatora tehniskās prasības sistēmas pieslēguma ierīkošanai un vienojušies par pieslēguma procesa īstenošanas nosacījumiem, bet nebūs noslēguši pieslēguma līgumu. Maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu būs jāsamaksā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc metodikas spēkā stāšanās dienas.

Minējāt, ka līdz nākamā gada beigām tiks veikta izpēte un IVN. Kāds ir tālākais projekta īstenošanas laika grafiks?
Nākamajā gadā būs jāpaveic vēl viena būtiska lieta - uzņēmumam ir jāiegūst apbūves tiesības uz zemēm, kur potenciāli tiks izvietoti vēja parki. Šobrīd arī tiek pieņemtas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai kādam vispār meža zemēs varētu apbūves tiesības piešķirt. Skatīsimies, kāds šis regulējums galarezultātā būs. Ja sekmīgi noslēgsies IVN un ja mēs iegūsim apbūves tiesības, tad 2024.gadā plānojam veikt turbīnu iepirkumus.

Pagaidām gan vēl ir grūti pateikt, vai IVN process visos potenciālajos nogabalos ies vienādi raiti. Tādēļ iespējams, ka iepirkumi varētu būt arī nodalīti - vietās, kur jau viss būs kārtībā, mēs sludināsim iepirkumus, savukārt tur, kur IVN process noritēs lēnāk, tie būs vēlāk.

Vai izvērtējumu procesā ir paredzēts iesaistīt arī vietējos iedzīvotājus, pašvaldības un ņemt vērā viņu viedokļus?
IVN pats par sevi paredz sabiedrisko apspriešanu. Bet mēs par savu misiju esam izvirzījuši arī sabiedrības izglītošanu par vēja enerģiju, vēja turbīnu ietekmi uz veselību un vidi. Tāpēc jau šobrīd mēs strādājam pie informatīvās kampaņas, lai varētu iesaistīt sabiedrību vēl pirms šīm publiskajām apspriešanām. Mērķis jau ir, lai cilvēki saprot, ka no vēja parkiem mēs visi iegūsim daudz vairāk, tos uzbūvējot nekā neuzbūvējot.

Tāpat mēs esam uzsākuši sadarbību ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, tostarp vides organizācijām, kas mums varētu palīdzēt izstrādāt efektīvus risku mazinošos pasākumus vai kompensējošos pasākumus. Protams, ka tik liela mēroga projektam būs ietekme uz vidi, bet mums kopā ar ekspertiem, tostarp no vides organizācijām, ir jāizdomā, kā ietekmi pēc iespējas mazināt.

Vai jūs tomēr nebaida tas, ka, kā liecina iepriekšējā pieredze, vietējie iedzīvotāji ir pret šādiem projektiem, jo it kā zaļā enerģija visiem patīk, bet ne manas mājas tuvumā?
Nevar noliegt, ka ne tikai pret vēja parkiem, bet vispār pret lielajiem industriālajiem objektiem iedzīvotāji izturas šādi. Pēdējās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā paredz kompensējošos mehānismus pašvaldībām, kuras jau tālāk varēs lemt, kur šo naudu izmanot. Es domāju, ka šis mehānisms arī iedzīvotājiem ļaus uz vēja parkiem skatīties pozitīvāk. Kā jau es minēju, mēs arī mēģināsim izglītot sabiedrību, lai būtu sapratne, ka tiešas ietekmes uz viņu veselību, spēju lietot mobilos tālruņus vai kaut ko citu, ko cilvēki min kā iemeslus, nebūs. Modernās turbīnas ir aprīkotas tā, lai atrisinātu lielāko daļu no kādreiz eksistējošām problēmām.

Karš Ukrainā ir piešķīlis jaunu ātrumu visiem zaļās enerģijas projektiem, un vai nav bažu, ka var izveidoties to pašu vēja turbīnu deficīts? Vai jums jau nevajag iestāties rindā pie to ražotājiem krietni pirms iecerētā 2024.gada?
Nav tik traki. Mēs šogad jūnijā bijām vēja enerģijas industrijas konferencē Bilbao, kur aprunājāmies ar faktiski visiem lielajiem ražotājiem. Viņi mums apstiprināja, ka, lai arī, protams, interese par turbīnām ir augusi, turbīnas gada laikā joprojām var saražot. Lielā mērā tas ir saistīts ar to, ka gandrīz visās Eiropas valstīs vēja parku projektu attīstības cikls ir pietiekami ilgs - no diviem līdz pieciem gadiem, kā nu kurā valstī. Līdz ar to arī ražotāji diezgan labi spēj prognozēt pasūtījuma apjomus. Viņi gatavojas tam, ka pieprasījums būs lielāks.

Prieks ir arī par to, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas jau 10 gadus ražo turbīnu komplektējošās detaļas priekš lielajiem turbīnu ražotājiem - gan priekš "Siemens", gan "General Electric".

Cik lielu pienesumu citām ekonomikas nozarēm vispār varētu dot "Latvijas vēja parku" projekti, jo šie parki būs arī jāiekārto, jāizbūvē pievedceļi utt.?
Ņemot vērā projekta lielumu, diezgan droši var teikt, ka turbīnu ražotājiem būs vajadzīgi vietējie sadarbības partneri - sākot no atsevišķu detaļu un mezglu ražošanas un beidzot ar pakalpojumiem. Protams, ka tādas lietas kā ceļi, turbīnu pamati - to noteikti būvēs ar Latvijas resursiem. Pašlaik aprēķini liecina, ka saistīto nozaru attīstība tiek lēsta 20 miljoni eiro gadā.

Kad "Latvijas vēja parki" varētu sākt ražot pirmās kilovatstundas elektroenerģijas?
Es optimistiski ceru, ka pirmās vēja turbīnas sāks griezties 2026.gadā.

Premjers minēja, ka investīcijas "Latvijas vēja parkos" sasniegs vienu miljardu eiro. No kādiem līdzekļiem to plānots piesaistīt?
Ir plānots, ka SIA "Latvijas vēja parki" ieguldījumus veiks abi akcionāri - "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" atbilstoši sev piederošo kapitāldaļu sadalījumam. Lielākās investīcijas plānotas pakāpeniski 4-5 gadu laika periodā.

Daļu no investīcijām AS "Latvenergo" finansēs no saviem līdzekļiem, bet daļu aizņemsies no finanšu institūcijām un emitēs zaļās obligācijas kapitāla tirgos. AS "Latvenergo" regulāri piesaista aizņemto finansējumu no komercbankām un starptautiskajām finanšu institūcijām, bet pēdējo 10 gadu laikā ir vairākkārt sekmīgi emitējis obligācijas vietējā kapitāla tirgū, piesaistot finansējumu no vietējiem un ārzemju investoriem - pensiju un aktīvu fondiem, apdrošinātājiem, bankām, privātpersonām un citiem investoriem.

Vai arī paši "Latvijas vēja parki" varētu nākotnē emitēt obligācijas, lai piesaistītu līdzekļus?
Par to pagaidām nav domāts. Taču tas ir apsverams un iespējams.

Zaļā kursa ietvaros ir pieejami arī dažādi Eiropas Savienības atbalsta instrumenti. Par tiem interesējaties?
Pašlaik šo projektu mēs plānojam bez jebkādiem atbalsta mehānismiem, bet, protams, skatīsimies, vai mēs kvalificēsimies kādiem atbalsta mehānismiem vai līdzfinansējumam.

Taču pašreizējā attīstības posmā jūs paļaujaties tikai uz akcionāru finansējumu?
Jā.

Tomēr vai ar to pietiks, jo valdība pašlaik plāno visai dažādas lietas, kuras būs jāapmaksā "Latvenergo"?
"Latvenergo" arī iepriekš ir īstenojis ļoti lielus un apjomīgus projektus, spējot piesaistīt finansējumu uz ļoti labiem nosacījumiem. Es domāju, ka arī šim projektam nebūs problēmu atrast finansējumu tirgū ar ļoti labām procentu likmēm.

Viss projekta plāns ir biznesa plāns, un mūsu plānotais dividenžu apjoms ir 50 miljonu eiro gadā no laika, kad projekts sāk pilnvērtīgi darboties un ir uzbūvēta 800 MW jauda.

Vai šāds liela apjoma projekts, kas tiek īstenots no valsts uzņēmumu puses, nekropļos konkurenci ar privātajiem uzņēmējiem?
Es teiktu, ka tieši pretēji, jo pētījumi liecina, ka Latvijā šī nozare līdz šim nav attīstījusies. Lai kopumā vēja enerģētikas nozarē samazinātu kapitālieguldījumu apjomus, ir ļoti būtiski, lai ir kāds liela apjoma projekts, kas palīdz veidot infrastruktūru un piegāžu ķēdes. Tādēļ šis projekts patiesībā dos lielisku iespēju arī pārējiem vēja parku attīstītājiem īstenot savus projektus. "Latvijas vēja parki" attīstīs vēja parkus uz tirgus principiem un bez papildu valsts ekonomiskā atbalsta.

Pirms kara Ukrainā daudz tika runāts par "Elwind" jūras vēja parka projektu - tiesa bez īpaši lielas konkrētības. Ja tāds tiešām tiktu īstenots, jūs ar to varētu sadzīvot, jo tas arī būtu liela mēroga projekts?
Jā. Mūsu projekts ir uz sauszemes, "Elwind" ir atkrastes vēja projekts, un tajā ir iesaistīta Latvija un Igaunija. Pēc būtības šiem abiem projektiem nav pārklāšanās, un tie var dzīvot paralēlu dzīvi. Arī pētījumi liecina, ka vēja potenciāls gan sauszemē, gan atkrastē Latvijā nav ne tuvu izmantots.

Tomēr vai nebūs problēmu ar tām pašām elektroenerģijas pārvades jaudām?
Kas attiecas uz "Elwind" projektu, tad jautājums par pārvades jaudām tiek risināts atsevišķi no esošās sistēmas, tādēļ es nedomāju, ka mēs būsim savstarpēji konkurējoši.

Vai perspektīvā "Latvijas vēja parki" varētu raudzīties arī uz jūru?
Nē, šobrīd tāda plāna nav. "Latvijas vēja parku" uzdevums ir izbūvēt 800 MW jaudu sauszemē.

Kā jūsu ienākšana tirgū varētu ietekmēt elektrības cenas?
Elektrības tirgus ir tāds pats tirgus kā jebkurš cits. Jo vairāk ir ražotāju, jo lētāka kļūst elektrība un cena samazinās arī patērētājiem. Izbūvējot 800 MW, būtiski pieaugs elektrības ražošanas potenciāls. Tāpat šobrīd mēs Latvijā enerģiju diezgan daudz importējam. Ja to varēs samazināt, mēs kļūsim arī enerģētiski neatkarīgāki. Es patiesi ticu, ka tas elektroenerģijas cenu ļaus stabilizēt un, iespējams, arī samazināt.

Jāņem gan vērā, ka gan Latvijā esošajām hidroelektrostacijām (HES), gan vēja parkiem ir raksturīgs darbības cikliskums. Labā lieta savukārt it tā, ka ūdens un vēja enerģijas cikliskums nav vienāds, tādēļ nav prognozējams, ka laikā, kad lielas enerģijas izstrādes ir HES, tādas būs vēja parkos un otrādi. Līdz ar to arī elektrības ražošanas līkne Latvijā būs lineārāka un enerģijas deficīts būtiski samazināsies.

Par jaunā uzņēmuma pārvaldi. "Latvijas vēja parku" valdi pašlaik ir iecēluši akcionāri, bet uz to ir iecerēts rīkot arī konkursu. Kad tas varētu notikt?
Jā, uz "Latvijas vēja parku" valdes locekļu amatiem būs publisks konkurss atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tas tiks izsludināts tuvākajā laikā.

Cik lielai valdei vajadzētu būt šādam uzņēmumam?
Tiek plānots, ka valde būs divu cilvēku sastāvā.

Jūs piedalīsieties konkursā?
Es to apdomāšu, jo šis ir liels un unikāls projekts gan Latvijā, gan Eiropā, un man patiesi ir liela interese būt daļai no tā.

Tomēr vai no šī viedokļa "Latvijas vēja parku" dibināšana neizskatās sasteigta, jo no sākuma varbūt konkursā vajadzēja izvēlēties valdi un tad reģistrēt uzņēmumu, nevis otrādāk?
Manuprāt, mēs Latvijā nedrīkstam kavēties nevienu brīdi, jo diemžēl elektroenerģijas deficīts rada arī augstās elektroenerģijas cenas un paaugstina spriedzi šodienas ģeopolitiskajā realitātē.

Tādēļ, manuprāt, ir pareizs lēmums iecelt pagaidu valdi, kura nekavējoties uzsāk darbus projekta attīstībai. Turklāt, kamēr nav reģistrēts uzņēmums, nav loģiski rīkot konkursu, savukārt, reģistrējot uzņēmumu, ir jānorāda personas, kuras šo uzņēmumu vada.

Informācijas avots: LETA