Latvenergo koncerna nerevidētie 2017.gada rezultāti
28. februāris, 2018
Kopumā 2017.gads ir vērtējams kā viens no veiksmīgākajiem koncerna darbībā pēdējos gados. To veicināja koncernā pieņemtie lēmumi, kā arī enerģētikas nozares attīstība kopumā. 2017.gadā Latvenergo koncerns ir vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 mljrd. eiro. Koncerna ieņēmumi nav būtiski mainījušies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un ir 925,6 milj. eiro. Savukārt koncerna EBITDA[1] ir 541,7 milj. eiro jeb par 38% lielāka nekā pērn.
Koncerna darbībai kā īpaši labvēlīgu 2017.gadu raksturo šādi galvenie faktori:
- ievērojami pieaudzis saražotās elektroenerģijas apmērs – 5 734 GWh, kas ir viens no vēsturiski lielākajiem. Līdz ar sekmīgo elektroenerģijas izstrādi Latvija gada griezumā uzrādīja pozitīvu elektroenerģijas tirdzniecības bilanci, eksportējot daļu no saražotās elektroenerģijas;
- koncerns veiksmīgi uzsāka dabasgāzes tirdzniecību Latvijā un Igaunijā.
Pagājušajā gadā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs turpināja tuvināties un izlīdzināties ar Ziemeļvalstu līmeni. 2017.gadā Ziemeļvalstīs un Igaunijā bija novērojams elektroenerģijas spot cenu pieaugums, toties Latvijā un Lietuvā tās samazinājās par 4%. To galvenokārt veicināja NordBalt starpsavienojuma darbība, mazinot cenu starpību starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.
2017.gadā Latvenergo koncerna ražotnēs ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem– 5 734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016.gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā ir pieaudzis par 74% un ir 4 270 GWh (2016.gadā – 2 449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicināja lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017.gadā ir lielākā kopš 1998.gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966.gada. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017.gadā ir par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1 411 GWh.
Saražotās siltumenerģijas apjoms 2017.gadā ir samazinājies par 2%, salīdzinot ar pagājušo gadu, un ir 2 612 GWh, ko noteica salīdzinoši siltāki laika apstākļi apkures sezonā, kā arī jaunu siltuma ražotāju ienākšana tirgū.
2017.gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un Latvenergo koncerns uzsāka dabasgāzes tirdzniecību biznesa klientiem Latvijā un Igaunijā. 2017.gadā Latvenergo noslēgto dabasgāzes tirdzniecības darījumu apjoms līdzinās 36% no Latvijas gāzes patēriņa, gāzi iegādājoties brīvajā tirgū un realizējot klientiem Latvijā un Igaunijā.
Latvenergo koncerns ir viens no lielākajiem elektroenerģijas tirgotājiem Baltijā. Latvenergo koncerna elektroenerģijas tirgus daļa 2017.gadā ir aptuveni 27% no kopējā Baltijas elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus. Ārpus Latvijas pārdotās elektroenerģijas apjoms veido 1/3 no kopējā mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģijas apjoma. 2017.gadā mazumtirdzniecības klientiem Baltijā kopumā pārdoti 6,9 TWh elektroenerģijas: Latvijā – 4,6 TWh, Lietuvā – 1,3 TWh un Igaunijā – 1 TWh.
Latvenergo koncerna ieņēmumi 2017.gadā ir saglabājušies 2016.gada līmenī un sasniedz 925,6 milj. eiro. Saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums Daugavas HES ir sekmējis arī koncerna peļņas pieaugumu. Bez saimnieciskās darbības peļņu papildus pozitīvi ietekmēja arī uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma Latvijā. Latvenergo koncerna EBITDA pārskata gadā ir palielinājusies par 38% un sasniedz 541,7 milj. eiro. Savukārt 2017.gadā koncerna peļņa ir 322,2 milj. eiro, un tā sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta 173,1 milj. eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa 149,1 milj. eiro[2]. No gūtās peļņas atbilstoši likumam "Par vidēja termiņa budžetu 2018., 2019., 2020. gadam" turpmākajos gados valsts budžetā maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2018.gadā ir 94,2 milj. eiro, 2019.gadā 132,9 milj. eiro un 2020.gadā 127,1 milj. eiro.
Latvenergo koncerns ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. 2017.gadā koncerns valsts budžetā ir iemaksājis 238 milj. eiro, tajā skaitā dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu iemaksāti vairāk nekā 90 milj. eiro.
Kopējais Latvenergo koncerna investīciju apjoms 2017.gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinājies par 43,1 milj. eiro jeb 21% un ir 243,8 milj. eiro. Pieaugumu sekmēja lielākas investīcijas pārvades un ražošanas segmentos. Turpinot Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta īstenošanu, pārskata gadā tajā investēti 41,8 milj. eiro. Lai nodrošinātu augstu tīkla pakalpojumu kvalitāti, tehniskos rādītājus un darbības drošumu,būtisku investīciju apjomu esam ieguldījuši tīklu modernizācijā. Investīciju apjoms tīklu aktīvos ir 65% no kopējām investīcijām.
AS "Latvenergo" ir veicinājusi obligātā iepirkuma komponentes samazināšanos - tā no 2018.gada 1. janvāra ir 25,79 eiro/MWh līdzšinējās 26,79 eiro/MWh vietā jeb mazāka par 1 eiro / MWh. Tas bija iespējams līdz ar AS "Latvenergo" pieteikšanos vienreizējas kompensācijas saņemšanai no Latvijas valsts 2017. gada oktobrī, vienlaikus atsakoties turpmāk saņemt 75% no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem Rīgas TEC. 2017. gada 21. novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma rīkojumu, atbilstoši kuram AS "Latvenergo" tiek izmaksāta kompensācija 454 milj. eiro apmērā. Lai rastu finansējumu, valsts kā AS "Latvenergo" akcionārs izmanto savas tiesības samazināt AS "Latvenergo" pamatkapitālu.
2017.gada 7.septembrī Moody’s saglabāja nemainīgu AS "Latvenergo" kredītreitingu Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes vērtējumu. Vērtējot AS "Latvenergo" kredītreitingu, Moody’s ir ņēmusi vērā vienreizējo kompensāciju un turpmākās izmaiņas Rīgas TEC atbalsta intensitātē, kā arī AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazinājumu.
Ņemot vērā Latvenergo koncerna stratēģijā noteiktos attīstības virzienus, 2017. gada 14. novembrī AS "Latvenergo" valde apstiprināja Stratēģiskās attīstības un efektivitātes programmu. Programmas stratēģiskās attīstības sadaļa ietver plānu nozīmīgāko stratēģisko projektu īstenošanai. Savukārt efektivitātes sadaļa paredz koncerna procesu pārskatīšanu, centralizēšanu un digitalizāciju ar mērķi uzturēt koncerna rentabilitāti ilgtermiņā. Tas ir apjomīgākais koncerna darbības optimizācijas plāns pēdējā desmitgadē, kura īstenošana ļaus ilgtermiņā palielināt koncerna vērtību un saglabāt konkurētspēju atvērtā tirgū un mainīgā enerģētikas nozarē.
Revidētie Latvenergo koncerna 2017.gada rezultāti un Korporatīvās pārvaldības ziņojums par 2017.gadu tiks publicēti 2018.gada 18.aprīlī. Latvenergo koncerna 2017.gada nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati pieejami sadaļā Pārskati.
[1] EBITDA – ieņēmumi pirms procentiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa, asociēto sabiedrību peļņas vai zaudējumu daļas, nolietojuma un amortizācijas un nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma
[2] 2017.gada 28.jūlijā tika pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī un kas paredz atšķirīgu UIN piemērošanas kārtību salīdzinājumā ar bijušo UIN likumā noteikto. Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma un Starptautisko grāmatvedības standartu nosacījumiem atliktā nodokļa saistības netiek atzītas. Iepriekšējos gados uzkrātās (sākot no 1997.g. līdz 2017.g.) atzītās atliktā nodokļa saistības (149,1 milj. eiro) tiek reversētas 2017.gada pelņas vai zaudējumu aprēķinā. Atliktā nodokļa reversēšana neietekmē Latvenergo koncerna naudas plūsmu un nepalielina finanšu līdzekļus.