Fakti

Latvenergo koncerns ir Latvijas vadošais elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājs.

Koncernam ir sabalansēts un videi draudzīgs enerģijas ražošanas portfelis, ko galvenokārt veido hidroelektrostacijas un augsti efektīvas termoelektrostacijas.

Lielāko daļu elektroenerģijas un siltumenerģijas saražo trijās Daugavas hidroelektrostacijās (HES) un divās AS "Latvenergo" termoelektrostacijās (TEC). Enerģiju ražo arī SIA "Liepājas enerģija", Aiviekstes HES un Ainažu vēja elektrostacija (VES). 

AS "Latvenergo" ir viens no videi draudzīgākajiem elektroenerģijas ražotājiem Eiropas Savienībā.

Koncerna ražotņu jauda

Enerģijas izstrāde koncernā

Elektroenerģijas ražošanā izmantotie energoresursi

Integrētā vadības sistēma



AS "Latvenergo" ražošanas virzienā ir ieviesta un sertificēta integrētā vadības sistēma, kas ietver vides pārvaldības, kvalitātes vadības, darba aizsardzības un  energopārvaldības sistēmas. Ražošanas virzienā kvalitātes vadības sistēmas ietvaros papildus ieviesta un sertificēta arī projektu vadība. Šo sistēmu atbilstību starptautisko standartu ISO 14001, ISO 9001, ISO 45001, ISO 50001 prasībām auditē un apliecina akreditēts sertifikācijas uzņēmums.

Integrētās vadības sistēmas pamatprincipi ir definēti:




Daugavas hidroelektrostacijas

Daugavas HES ir valstī lielākās hidroelektrostacijas, kas nodrošina augstu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru ne tikai koncernā, bet arī Latvijā kopumā.

2022.gadā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES nav būtiski mainījusies – saražotas 2,7 TWh elektroenerģijas, kas veido 70% no kopējā koncernā saražotā elektroenerģijas apjoma.

Daugavas HES ģenerējošo iekārtu jauda

1 558 MW

Daugavas HES saražotā elektroenerģija

2 670 GWh


2022.gadā Daugavas HES aktīvos investēti 12 miljoni EUR, no tiem 4,2 miljoni EUR ieguldīti hidroagregātu rekonstrukcijas programmā, kas nodrošinās to darbību vairāk nekā 40 gadus. Programmas ietvaros paredzēts rekonstruēt 11 līdz šim vēl nerekonstruētos hidroagregātus; no tiem līdz 2022.gada beigām ekspluatācijā ir nodoti astoņi. Kopējās programmas izmaksas plānotas ap 260 miljoniem EUR. Līdz 2022.gada beigām jau investēti 200 miljoni EUR.

Nomainot novecojušās hidroturbīnas, tiek paaugstināta Daugavas HES jauda, lietderības koeficients un samazinās īpatnējais ūdens patēriņš uz 1 kWh. Tas veicina drošu, efektīvu un konkurētspējīgu Daugavas HES darbību kopējā energosistēmā un elektroenerģijas tirgū. Efektīvāka ūdens resursu izmantošana mazina arī koncerna ietekmi uz klimata pārmaiņām.  2022.gadā katra Daugavas HES izstrādātā elektroenerģijas megavatstunda samazinājusi CO2 emisiju par 0,366 tonnām, pieņemot, ka šī enerģija būtu jāsaražo termoelektrostacijās kondensācijas režīmā, kā kurināmo izmantojot dabasgāzi.

Investīcijas Daugavas HES 


Daugavas HES spēja saražot elektroenerģiju ir atkarīga no ūdens pieteces Daugavā. Normālas pieteces gados stacijas ar pilnu jaudu var darboties pavasara palu periodā, kas ilgst aptuveni vienu līdz divus mēnešus gadā. Šajā laikā ūdens daudzums vairāk nekā desmit reizes pārsniedz pieteci mazūdens periodos – pamatā vasaras mēnešos. Palu periodā ir iespējams nodrošināt visu Latvenergo koncerna klientu elektroenerģijas pieprasījumu un pārpalikumu pārdot Nord Pool biržā. Ārpus palu perioda Daugavas HES var ūdeni uzkrāt un izstrādāt elektroenerģiju laikā, kad tās pieprasījums un cena biržā ir augstāka.

Pļaviņu HES

Sākusi darbu - 1965.gadā
Jauda - 908 MW
Hidroagregāti - 10
Enerģijas avots - ūdens

Pēc uzstādītās jaudas Pļaviņu HES ir lielākā hidroelektrostacija Baltijas valstīs un viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Tai ir nozīmīga loma Baltijas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā bāzes staciju neplānotu atslēgšanos vai avāriju gadījumos. Pļaviņu HES kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma regulēšanai augstsprieguma elektrotīklos.

Rīgas HES

Sākusi darbu - 1974.gadā
Jauda - 402 MW
Hidroagregāti - 6
Enerģijas avots - ūdens

Rīgas HES ir jaunākā no Daugavas hidroelektrostacijām, un tā kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma regulēšanai augstsprieguma elektrotīklos. 2022.gadā pabeigta Rīgas HES rekonstrukcija.

Ķeguma HES

Sākusi darbu - 1939.gadā
Jauda - 248 MW
Hidroagregāti - 7
Enerģijas avots - ūdens

Ķeguma HES ir vecākā Daugavas hidroelektrostacija. Tā sastāv no divām atsevišķām dažādos laikos celtām spēkstacijām Daugavas labajā un kreisajā krastā.

AS "Latvenergo" termoelektrostacijas


Augsto dabasgāzes un emisijas kvotu cenu dēļ TEC elektroenerģijas izstrāde 2022.gadā sarukusi par aptuveni 40%. TEC saražota 1,1 TWh elektroenerģijas, kas veido 29% no kopējā koncernā saražotā elektroenerģijas daudzuma. TEC saražotās siltumenerģijas apjoms ir 1,5 TWh, kas ir par 15% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājumu noteica galvenokārt siltāki laikapstākļi 2022.gada apkures sezonā. Saražotā siltumenerģija tiek pārdota par regulētiem tarifiem AS “Rīgas siltums”, kā arī TEC-2 lokāliem ārējiem siltumenerģijas lietotājiem.

TEC elektroenerģijas izstrāde

1 123 GWh

TEC siltumenerģijas izstrāde

1 531 GWh

Modernizētās AS “Latvenergo” TEC koncerns pamatā darbina augsti efektīvā koģenerācijas režīmā atbilstoši siltumenerģijas pieprasījumam, kas savukārt atkarīgs no laikapstākļiem, apkures sezonas ilguma un konkurences siltumenerģijas tirgū. Šo staciju darbība ir elastīgi pielāgojama elektroenerģijas tirgus apstākļiem un garantē Latvijai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas. Abas termoelektrostacijas var gandrīz pilnībā nodrošināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu situācijās, kad kādu apstākļu dēļ ir ierobežots elektroenerģijas imports no ārvalstīm. Reaģējot uz enerģētisko krīzi, TEC ražotnēs siltumenerģijas ražošanai kā alternatīvu kurināmo dabasgāzei 2022.gadā izmantoja arī dīzeļdegvielu; ar dīzeļdegvielu saražoti 11% TEC izstrādātās siltumenerģijas.

2021.gada martā ekspluatācijā tika nodota TEC-2 siltuma akumulācijas sistēma, kas ir lielākais šāda veida projekts Baltijā. 17 800 m3 lielā akumulācijas tvertne ļauj uzkrāt koģenerācijas režīmā saražoto siltumenerģiju un optimālāk pielāgot TEC darbības režīmus mainīgajiem tirgus apstākļiem un pīķa slodžu segšanai. 2022.gadā sistēma nodrošināja primāro energoresursu ietaupījumu vairāk nekā 300 MWh apmērā un CO2 emisijas ietaupījumu gandrīz 1 100 tonnu apmērā. Papildus tam tā palielina siltumapgādes drošumu Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas labajā krastā.



Siltuma akumulācijas sistēmas izveidošana ražotnē TEC-2

AS “Latvenergo” TEC-2 teritorijā pabeigta siltuma akumulācijas iekārtas būvniecība, kas būs lielākā un vienīgā siltuma akumulācijas tvertne Baltijas valstīs ar siltumnesēja tilpumu līdz 18 tūkst. m³. 


Apjomīgais un mūsdienīgais risinājums nodrošinās efektīvāku kurināmā izmantošanu valstī, samazinās energoresursu patēriņu un palielinās TEC konkurētspēju.

TEC-1

Sākusi darbu - 1955.gadā
Elektriskā jauda - 158 MW
Siltuma jauda - 493 MW
Enerģijas avots - dabasgāze

2005. gadā TEC-1 teritorijā tika pabeigta pilnīgi jaunas ražotnes celtniecība, savukārt vecās TEC-1 ražotnes darbība tika pārtraukta. Stacijā tiek ekspluatētas divas gāzes turbīnas, viena tvaika turbīna un trīs ūdenssildāmie katli.

TEC-2

Sākusi darbu - 1973.gadā
Elektriskā jauda - 832 MW (koģenerācijas režīmā), 881 MW (kondensācijas režīmā)
Siltuma jauda - 1 124 MW
Enerģijas avots - dabasgāze

2006.–2013. gadā veikta divu energobloku rekonstrukcija. Šobrīd TEC-2 ir modernākā un efektīvākā kombinētā cikla termoelektrostacija Baltijā. Stacijā tiek ekspluatēti divi kombinētā cikla gāzes turbīnas bloki un pieci ūdenssildāmie katli. 2021.gadā ekspluatācijā nodota Baltijā lielākā siltuma akumulācijas sistēma, kas izbūvēta TEC-2 teritorijā.

Mazās ražotnes

Liepājas ražotnes

Dibināta - 2005.gadā
Elektriskā jauda - 6 MW
Siltuma jauda - 176 MW
Enerģijas avots - dabasgāze, šķelda

AS "Latvenergo" pieder 51% SIA "Liepājas enerģija" kapitāldaļu. Uzņēmums nodrošina siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību Liepājā, kā arī elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas režīmā. Enerģijas ražošanā prioritārais kurināmais ir šķelda, kas 2022.gada kurināmā bilancē veido 82%. 2022.gadā Liepājas ražotnēs izstrādātas 247 GWh siltumenerģijas un 22 GWh elektroenerģijas. Noslēgti līgumi par 31 jauna objekta pieslēgšanu centralizētajiem siltumtīkliem ar kopējo plānoto slodzi 6,7 MW. Lai piesaistītu jaunus klientus Dienvidkurzemē, uzņēmums paplašinājis pakalpojumu klāstu ar individuālo siltummezglu uzstādīšanu un apkalpošanu. Noslēgti 18 līgumi par siltummezglu uzstādīšanu un 33 līgumi par 96 siltummezglu apkalpošanu. 2022.gada oktobrī ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgts līgums par projekta “Fosilā kurināmā aizstāšana Liepājā” īstenošanu. Projektā paredzēts 3,78 MW gāzes katlus aizstāt ar 4 MW šķeldas katliem, kas samazinās CO2 emisijas par aptuveni 2 700 tonnām gadā. Projekts īstenojams 14 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas.

Ainažu VES

Sākusi darbību - 1995.gadā
Elektriskā jauda - 1 MW
Enerģijas avots - vējš

2013.gadā pabeigta pilnīga abu ģeneratoru renovācija. 2022.gadā Ainažu VES izstrādātas 0,9 GWh elektroenerģijas.

Aiviekstes HES

Pārbūvēta - 2021.gadā
Elektriskā jauda - 1,5 MW
Enerģijas avots - ūdens

Aiviekstes HES elektrību sāk ražot 1925. gadā. Līdz Ķeguma HES iedarbināšanai 1939. gadā Aiviekstes HES ir lielākā hidroelektrostacija Latvijā. 1967. gadā ražotne pārtrauc darbību un pēc diviem gadiem tās iekārta tiek demontēta. 1994. gadā darbu sāk atjaunotā Aiviekstes HES ar 0,8 MW jaudu. 2021.gadā pabeigta vērienīga hidroelektrostacijas pārbūve, un tās jauda palielināta no 0,8 MW līdz 1,5 MW. Pārbūvēts arī Aiviekstes HES pieslēgums elektrotīkliem. 2022.gadā Aiviekstes HES izstrādātas 5,9 GWh elektroenerģijas.