Jaunumi

šodien Rīgā sākās Pasaules Enerģētikas padomes (PEP) 6.Baltijas jūras valstu reģiona apaļā galda sanāksme. Pirmajā dienā padomes locekļi tikās AS "Latvenergo" administratīvajā ēkā, diskutējot par enerģētikas politiku kopumā, savukārt rītdien Inčukalna pazemes gāzes krātuvē tā turpināsies par gāzapgādi. Pasākumā pulcējušies Baltijas valstu vadošo enerģētikas uzņēmumu pārstāvji, politiķi, kā arī Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Vācijas PEP reģionālie vadītāji.

Atklājot pasākumu, visi pulcējušies bija vienisprātis, ka neapšaubāmi šobrīd lielākais izaicinājums un arī pienākums ir enerģētikas politikas un klimata aizsardzības plānu savstarpējā saskare. To savā uzrunā uzsvēra arī Latvijas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro: "Eiropai ir ļoti ambiciozi klimata uzlabošanas mērķi līdz 2050.gadam, tomēr tie ir sasniedzami, ja ir vienota nostāja. Latvijas mērķos ir līdz 2030.gadam kopējā elektroenerģijas bilancē nodrošināt vismaz 45% atjaunīgo resursu. Jau šobrīd Latvija ir viena no līderēm šajā jomā starp ES dalībvalstīm ar 40% īpatsvaru, un es teiktu, ka sasniegt vēl papildu 5% tuvākajos desmit gados nav neiespējami."

PEP Reģionālais vadītājs Einars Kisels(Einari Kisel) iepazīstināja ar vērienīgu pētījumu, kurā formulēti katra organizācijā pārstāvētā reģiona būtiskākie attīstības un vienlaikus arī kritiskie punkti. Lai arī Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir objektīvi atšķirīgas šķautnes, tomēr ir identificējamas vairākas jomas, kas valstīm ir vienotas, līdz ar to varētu būt kopīga platforma izaugsmei un nākotnes problemātikas risināšanai. E.Kisela skatījumā visas valstis šobrīd īpaši pievērsušās atjaunīgo resursu izmantošanas portfeļa attīstīšanai, efektīvai enerģētikai un reģionālai integrācijai. Visās valstīs ir vienota nostāja jautājumā par Krievijas enerģētiku, kā arī novērtēts, ka ļoti liela ietekme uz Baltijas valstu enerģētikas tirgu ir ES Kohēzijas politikai. Savukārt tirgus vide pati par sevi ir novērtēta kā godīgi un caurskatāmi regulēta.

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, iezīmējot diskusiju tematiku un vienlaikus iepazīstinot klātesošos ar Latvenergo koncernu, uzsvēra, ka iespēja vēl vairāk veicināt pozitīvas klimata izmaiņas ir arī valstu sadarbības jautājums. "Eurelectric ieskatā dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai izšķiroša nozīme ir transporta elektrifikācijai. Arī Baltijas valstīs strauji attīstās uzlādes infrastruktūra, taču diemžēl to bremzē savstarpēji saskaņots operatoru, maksājumu sistēmu un standartu trūkums. Kā arī pašu elektromobiļu skaits vēl joprojām atpaliek no tā apjoma, kas varētu nodrošināt šī biznesa ienesīgumu."

Tāpat Ā. Žīgurs kā visām Baltijas valstīm svarīgu projektu uzsvēra elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar Eiropas kontinentālo tīklu, kas ir ne tikai politisks, bet arī tehnoloģisks izaicinājums. Bez tam reģionālajos tirgos arvien vairāk novērojama to saplūšana, kas ir arī nākotnē atbalstāms un veicināms process.

Apaļā galda sanāksmē piedalās PEP pārstāvji no Baltijas jūras reģiona valstīm -  Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter),  AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un kolēģi, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns, AS "Latvenergo" Izpētes  un attīstības direktors Māris Balodis un citi Baltijas valstu enerģētikas nozares līderi, kā arī  PEP pārstāvēja Lietuvas reģionālais vadītājs Jurģis Vilemas (Jurgis Vilemas), Somijas reģionālā vadītāja Helēna Kivi – Koskinena (Helena Kivi – Koskinen) un kolēģi, Vācijas reģionālais vadītājs Karstens Rolle (Carsten Rolle) un kolēģi.

Pasaules Enerģētikas padome kopš 1923. gada apvieno vadošos enerģētikas nozaru speciālistus, politikas veidotājus un mācībspēkus, veicinot starptautiski vienotu enerģētikas politikas vīziju un ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu visas sabiedrības kopējam labumam.