Elektroenerģijas cena

Aizvadītajā nedēļā visā Nord Pool reģionā bija vērojama  elektroenerģijas sadārdzināšanās. Lietuvā un Latvijā nedēļas vidējā cena pieauga  par 13,3% līdz 51,78 EUR/MWh, Igaunijā – par nepilniem 12% līdz 47,08 EUR/MWh. Nord Pool sistēmas cena pieauga par 9% un ir 46,06 EUR/MWh. Cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs galvenokārt ietekmēja vēja staciju izstrādes samazinājums – par vairāk nekā pusi, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Nord Pool reģionā aizvadītajā nedēļā patēriņa apjoms palielinājās līdz 6 587 GWh, savukārt izstrādes apjoms Ziemeļvalstīs ir pieaudzis, sasniedzot 6 306 GWh. Elektroenerģijas patēriņa un izstrādes ziņā Baltijas valstu starpā ir atšķirīga izmaiņu dinamika, tomēr kopumā būtisku izmaiņu, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, nav. Baltijas valstīs kopumā patērētas 471 GWh elektroenerģijas, kas ir par 0,4% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Lietuvā un Igaunijā samazinājums ir attiecīgi par 1% un 0,4%. Lietuvā samazinājums sasniedza 214,8 GWh, Igaunijā – 131,8 GWh. Savukārt Latvijā tika fiksēts patēriņa  pieaugums par 0,6%, un tas sasniedza 124,5 GWh.

Baltijas valstīs saražotais elektroenerģijas apjoms samazinājies par 0,7% līdz 280 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Latvijā aizvadītajā nedēļā bija vislielākais izstrādes pieaugums – par 3,4 %, sasniedzot 62,2 GWh. Igaunijā tas palielinājies par 2,1%  un veido 167,5 GWh. Lietuvā savukārt ievērojams izstrādes samazinājums par 12,8%,  attiecīgi 50,1 GWh. Izstrādes apjoma attiecība pret patēriņu Latvijā ir 50%, Igaunijā – 127%, Lietuvā –  23%, bet Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā kopumā tika saražoti 59% no  reģionā patērētās elektroenerģijas.

Aizvadītajā nedēļā visā Nord Pool reģionā novērojām elektroenerģijas cenu samazināšanos. Baltijas valstu starpā būtiskākais samazinājums fiksēts Igaunijā un Lietuvā,  nedēļas vidējai cenai samazinoties par nepilniem 14% līdz 42.27 EUR/MWh Igaunijā un līdz 45.72 EUR/MWh Lietuvā, bet Latvijā kritums 13% apmērā līdz   45.72 EUR/MWh.  

Nord Pool reģionā aizvadītajā nedēļā vērojams patēriņa apjoma samazinājums līdz  6 036 GWh, savukārt izstrādes apjoms Ziemeļvalstīs ir pieaudzis un sasniedza 6 147 GWh.  Baltijā turpina samazināties patēriņa apjoms, pagājušajā nedēļā samazinoties par 3% līdz 473 GWh. Latvijā vērojams kritums 4% apmērā līdz 124 GWh, Igaunijā 5% apmērā  līdz 132 GWh, bet Lietuvā patēriņš bez izmaiņām un bija 217 GWh. Izstrādes apjoms Baltijā ir samazinājies  par nepilniem 3%  un sasniedza 282 GWh.  

Latvijā novērojām kritumu 28% apmērā līdz 60 GWh, Igaunijā kritums 3% apmērā līdz  164 GWh, savukārt Lietuvā pieaugums 54% apmērā līdz 57 GWh.  Izstrādes apjoms attiecībā pret patēriņu Latvijā veidoja 49%, Igaunijā 124%, Lietuvā 26%, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 60% attiecībā pret reģionā patērēto elektroenerģijas apjomu.

šā gada 25.nedēļa atsevišķos Nord Pool tirdzniecības apgabalos aizsākusies ar cenu kāpumu, bet aizvadītajā nedēļā lielākoties tika fiksēti cenu kritumi, tajā skaitā Baltijā: Latvijā nepilnu 3% apmērā līdz 52,35 EUR/MWh, Igaunijā 9% apmērā līdz 48,87 EUR/MWh, bet Lietuvā 1% apmērā līdz 53,00 EUR/MWh. Arī citos Nord Pool reģiona tirdzniecības apgabalos pagājušajā nedēļā cenas lielākoties pazeminājušās, to veicinājusi nokrišņu apjoma palielināšanās virsnormas līmeņos, kā arī augstāka vēja staciju izstrāde un reģionā kopumā novērotais patēriņa apjoma kritums. Cenu samazināšanos toties ierobežoja joprojām notiekošie ikgadējie apkopes darbi un ģenerācijas apstādināšana vairākās spēkstacijās visā reģionā.

Kopējais patēriņa apjoms Baltijas valstīs savukārt palielinājies 1% apmērā līdz 483 GWh. Vienīgi Igaunijā patēriņa apjoms minimāli samazinājies, sasniedzot 137 GWh, bet Latvijā un Lietuvā pieaudzis attiecīgi 1% apmērā līdz 129 GWh Latvijā un 2% apmērā līdz 217 GWh Lietuvā.

Būtiski pieaudzis izstrādes apjoms – par nepilniem 11% līdz 287 GWh. Latvijā un Igaunijā vērojams būtisks pieaugums – Latvijā par 13% līdz 84 GWh (lielākoties tam pamatā pieaugumam Rīgas TEC izstrādē par 35%), bet Igaunijā par nepilniem 23% līdz 166 GWh. Lietuvā tikmēr kritums 26% apmērā līdz 37 GWh.

Latvijā aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas izstrāde veido 65% attiecībā pret patērēto, Igaunijā izstrādāts par 21% vairāk nekā patērēts, bet Lietuvā izstrādes apjoms bijis vien 17% no patērētā apjoma. Baltijas valstīs kopumā savukārt saražoti 59% no reģionā patērētā apjoma.

Aizvadītajā nedēļā visā Nord Pool reģionā novērojām elektroenerģijas cenu paaugstināšanos. Baltijas valstu starpā būtiskākais pieaugums fiksēts Igaunijā, nedēļas vidējai cenai paaugstinoties par nepilniem 15% līdz 53,63 EUR/MWh, bet Latvijā un Lietuvā kāpums 6% apmērā līdz attiecīgi 53,73 EUR/MWh un 53,68 EUR/MWh. Nord Pool reģionā pēc vairāku nedēļu kopējā patēriņa apjoma krituma aizvadītajā nedēļā vērojams kāpums, kas arī bijis straujāks par izstrādes apjoma pieaugumu. Tāpat arī varējām novērot nelielu vēja izstrādes un hidroizstrādes samazinājumu attiecībā pret nedēļu iepriekš novēroto. Baltijas reģionā un īpaši Igaunijas tirdzniecības apgabalā būtisku iespaidu atstāja ierobežotā pārvadei pieejamā kapacitāte EstLink starpsavienojumā nedēļas pirmajā daļā.

Baltijā turpina samazināties patēriņa apjoms, pagājušajā nedēļā samazinoties par 3% līdz 475 GWh. Latvijā vērojams kritums nepilnu 3% apmērā līdz 128 GWh, Igaunijā 2% apmērā līdz 135 GWh, bet Lietuvā 4% apmērā līdz 212 GWh. Izstrādes apjoms sarucis vēl straujāk – par 17% līdz kopējam apjomam 256 GWh apmērā. Latvijā gan novērojām kāpumu 2% apmērā līdz 74 GWh, bet Igaunijā kritumu 27% apmērā līdz 132 GWh un Lietuvā kritumu 8% apmērā līdz 50 GWh. Izstrādes apjoms attiecībā pret patēriņu Latvijā bija 58%, Igaunijā 98%, Lietuvā 24%, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 54% attiecībā pret reģionā patērēto elektroenerģijas apjomu.

Līdz ar cenu kāpumu visā Nord Pool reģionā pieaugušas elektroenerģijas cenas arī Baltijas valstīs – visstraujākais kāpums vērojams Igaunijā, cenām paaugstinoties par 3% līdz 46,83 EUR/MWh, bet Latvijā un Lietuvā kāpums 1% apmērā līdz 50,65 EUR/MWh. Visā Nord Pool reģionā joprojām saglabājās sauss laiks, ierobežojot izstrādi hidroelektrostacijās, kā arī izstrādes apjoms vēja stacijās bijis relatīvi zems. Ikgadējo apkopes darbu dēļ arī atomstaciju pieejamība saglabājas ierobežota.

Elektroenerģijas patēriņa apjoms Baltijas reģionā paaugstinājies nepilna procenta apmērā līdz 489 GWh. Minimāls pieaugums fiksēts Latvijā, patēriņam sasniedzot 131 GWh, kā arī Lietuvā, kur kāpums 3% apmērā līdz 222 GWh, bet Igaunijā patēriņa apjoms samazinājies 2% apmērā līdz 136 GWh.

Kopējais izstrādes apjoms Baltijā savukārt samazinājies 2% apmērā līdz 306 GWh. Izstrādes apjoms samazinājies katrā no valstīm – Latvijā sasniegtas 73 GWh, Lietuvā 55 GWh, bet Igaunijā 178 GWh. Latvijā izstrādes apjoms bija 56% attiecībā pret valstī patērēto apjomu, Lietuvā 25%, bet Igaunijā izstrādes apjoms par 32% pārsniedza vietējo patēriņu. Visās valstīs kopumā izstrādes apjoms nodrošināja 63% no reģionā patērētā elektroenerģijas apjoma.

šā gada 21.nedēļas sākumā elektroenerģijas cenas samazinājušās, lai gan aizvadītajā nedēļā varējām novērot elektroenerģijas cenu pieaugumu, Baltijas valstīs tām vidēji paaugstinoties vairāk nekā divas reizes – Igaunijā sasniegts cenu līmenis 43,69 EUR/MWh, Latvijā un Lietuvā 57,33 EUR/MWh. Cenu kāpumu ietekmēja Nord Pool reģionā novērojamais vēja izstrādes apjoma samazinājums, bet konkrētāk Baltijas valstu reģionā būtisku ietekmi atstāja tādi faktori kā ierobežotā pārvadei pieejamā kapacitāte NordBalt starpsavienojumā nedēļas vidū, atsevišķu Somijas atomelektrostaciju atslēgumi ikgadējo apkopes darbu dēļ, kā arī mazāks pārvadei pieejamās kapacitātes apjoms starp Igauniju un Latviju. Lietuvā un Latvijā arī novērojām elektroenerģijas izstrādes apjoma kritumu, Latvijā tam samazinoties uz Daugavas HES izstrādes krituma rēķina.

Baltijā samazinājies elektroenerģijas patēriņš – par 6% līdz 481 GWh. Kritums patēriņa ziņā novērojams Igaunijā ( – 1%, 137 GWh) un Lietuvā ( – 1%, 215 GWh), bet Latvijā margināls pieaugums nepilna procenta apmērā līdz 129 GWh.

Izstrādes apjoms savukārt pieaudzis 6% apmērā līdz 295 GWh elektroenerģijas, Latvijā saražojot 94 GWh, Igaunijā 141 GWh, bet Lietuvā 60 GWh. Tādējādi Baltijas valstu izstrādes apjoms bijis 61% attiecībā pret reģionā patērēto. Latvijā saražoti 73% no valstī patērētā, Lietuvā 28%, bet Igaunijā saražotais apjoms par 3% pārsniedzis patērēto.

Elektroenerģijas cenas gada 20. nedēļas sākumā paaugstinājušās, savukārt nedēļu iepriekš varējām novērot strauju cenu samazinājumu – katrā no Baltijas valstīm fiksēts 27% kritums līdz 25,75 EUR/MWh cenu līmenim Latvijā un Lietuvā, bet Igaunijā līdz 24,99 EUR/MWh. Cenas Baltijas valstīs kopumā atbildušas Nord Pool reģiona kopējām tendencēm, tām samazinoties.

Nord Poolr eģionā kopumā bija vērojams straujāks patēriņa apjomu samazinājums attiecībā pret kritumu izstrādē, atsaucoties uz relatīvi augstākām gaisa temperatūrām, kas arī veicinājušas sniega kušanu Skandināvijā, palielinot potenciālo elektroenerģijas izstrādes apjomu no hidroelektrostacijām. Patēriņa apjoma un cenu kritumu veicināja arī 10.maija publiskā brīvdiena Ziemeļvalstīs.

Patēriņa apjoms aizvadītajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga 1% apmērā līdz 481 GWh. Patēriņa pieaugums bija novērojams Latvijā un Lietuvā – par attiecīgi 5% līdz 128 GWh Latvijā un par 3% līdz 217 GWh Lietuvā. Igaunijā toties patēriņa apjoms samazinājās par nepilniem 6% līdz 136 GWh. Izstrādes pusē savukārt novērojām strauju kritumu Baltijā – par 23% līdz 275 GWh. No tā Latvijas izstrādes apjoms bija 111 GWh, Igaunijas 108 GWh, Lietuvas 66 GWh.

Saistībā ar izstrādes apjoma samazinājumu Latvijā un Igaunijā saražotais elektroenerģijas apjoms bija 79% attiecībā pret patērēto, bet Lietuvā tika izstrādāti 30 % attiecībā pret patērēto elektroenerģijas apjomu. Baltijas reģionā kopumā tika saražoti 57 % attiecībā pret patērēto apjomu, veicinot elektroenerģijas importa pieaugumu.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas būtiski pazeminājās visā Nord Pool reģionā, tajā skaitā arī Baltijas valstīs – Latvijā kritums 12% apmērā līdz 35,29 EUR/MWh, Igaunijā par 14% līdz 34,29 EUR/MWh, bet Lietuvā par 13% līdz 35,29 EUR/MWh. Aizvadītajā nedēļā varējām novērot augstākas gaisa temperatūras visā Nord Pool reģionā, un arī nokrišņu apjoms reģionā paaugstinājās, veicinot kopējā izstrādes apjoma kāpumu. Turklāt NordBalt starpsavienojumā nedēļas gaitā bija vērojami elektroenerģijas pārvades ierobežojumi, un pāris īslaicīgi atslēgumi bija arī EstLink starpsavienojuma darbībā.

Baltijas valstīs samazinājies elektroenerģijas patēriņš 6% apmērā, sasniedzot 474 GWh, kas nedēļu griezumā ir zemākais rādītājs šogad. Visstraujāk patēriņš samazinājies tieši Latvijā – par nepilniem 9% līdz 121 GWh, Igaunijai 8% kritums līdz 142 GWh un Lietuvai – 3% samazinājums līdz 211 GWh. Vēl ievērojamāk samazinājies izstrādes apjoms reģionā– par 27% līdz 353 GWh. Visbūtiskākais kritums novērots Igaunijā, kur izstrādes apjoms samazinājies 34% apmērā līdz 159 GWh. Latvijā izstrādes apjoms sasniedza 136 GWh, kas ir par 20% zemāks nekā nedēļu iepriekš, bet Lietuvā kritums 19% apmērā līdz 58 GWh.

Lai gan bijis straujš izstrādes apjoma kritums, Latvijā un Igaunijā joprojām saglabājusies pozitīva izstrādes un patēriņa bilance, abās valstīs saražojot par 12% vairāk elektroenerģijas, nekā katrā no tām patērēts. Lietuvā savukārt izstrādes deficīts palielinājies līdz 72%, bet Baltijas valstīs kopumā saražotais apjoms attiecībā pret patērēto veidoja 74%.

Aizvadītajā nedēļā Baltijas valstīs varējām novērot elektroenerģijas cenu pieaugumu. Visstraujāk cenas kāpušas Lietuvā – par 2% līdz 40,56 EUR/MWh, bet Latvijā un Igaunijā kāpums attiecīgi nepilnu 2% un 1% apmērā līdz 40,14 EUR/MWh līmenim Latvijā un 39,95 EUR/MWh līmenim Igaunijā. Būtisks cenu virzības faktors aizvadītajā nedēļā bija starpsavienojumu darbība – novērojām elektroenerģijas pārvades ierobežojumus NordBalt starpsavienojumā, kā arī lielāko nedēļas daļu EstLink starpsavienojums bija vien daļēji pieejams elektroenerģijas pārvadei. Tāpat arī straujāks izstrādes apjoms Baltijas valstīs attiecībā pret patēriņa dinamiku veicināja cenu pieaugumu.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš veidojis kāpumu Baltijas valstu reģionā – nepilna procenta apmērā līdz 499 GWh. Atsevišķi valstu rakursā kāpums vērojams gan tikai Lietuvā – par 4% līdz 216 GWh, toties Latvijā kritums 1% apmērā līdz 133 GWh un Igaunijā 3% apmērā līdz 150 GWh. Kopējais izstrādes apjoms savukārt samazinājies 5% apmērā, sasniedzot 475 GWh. Latvijā tika saražots 169 GWh, Igaunijā 234 GWh, bet Lietuvā 72 GWh elektroenerģijas. Latvijā un Igaunijā joprojām saglabājies elektroenerģijas izstrādes pārsvars attiecībā pret patēriņu ar attiecīgi 27% un 57% ražošanas pārpalikumu. Lietuvā tikmēr patēriņš bijis būtiski augstāks par izstrādāto elektroenerģijas apjomu, veidojot 67% lielu deficītu. Baltijas valstīs kopumā izstrādes apjoms attiecībā pret patēriņu veidojis 95%.