Elektroenerģijas cena

Elektroenerģijas cenas aprīļa pēdējās pilnās nedēļas sākumā palielinājušās, savukārt aizvadītajā nedēļā varējām novērot cenu samazinājumu – Latvijā un Igaunijā tās pazeminājušās nepilnu 2% apmērā, sasniedzot vienādu cenu līmeni 39,51 EUR/MW, bet Lietuvā kritums 1% apmērā līdz 39,72 EUR/MWh. Cenu pazemināšanās tendenci varējām novērot arī lielākajā daļā citu Nord Pool tirdzniecības apgabalu.

Reģionā kopumā bija vērojams patēriņa apjoma relatīvi straujāks samazinājums attiecībā pret elektroenerģijas izstrādi, to veicināja joprojām virs normas esošās gaisa temperatūras. Izstrādei savukārt pozitīvus stimulus deva pieaugošais nokrišņu apjoms, lai gan vienlaikus pretēju efektu veidoja kritums vēja staciju izstrādē. Baltijas reģionā nedēļas gaitā turklāt novērojām īslaicīgu NordBalt starpsavienojuma atslēgumu.

Elektroenerģijas patēriņa apjoms Baltijas valstīs aizvadītajā nedēļā pieaudzis 2% apmērā, sasniedzot 495 GWh. Latvijā tendence bija pretēja, patēriņa apjomam samazinoties 1% apmērā līdz 134 GWh. Igaunijā savukārt pieaugums 8% apmērā līdz 152 GWh, bet Lietuvā nepilna procenta apmērā līdz 209 GWh. Izstrādes apjoms Baltijas valstīs kopumā pieaudzis nepilna viena procenta apmērā līdz 498 GWh, Latvijai saražojot 202 GWh, Igaunijai 229 GWh, bet Lietuvai 67 GWh elektroenerģijas.

Latvijā aizvadītajā nedēļā joprojām saglabājusies pozitīva izstrādes un patēriņa bilance, saražojot par 51% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts. Tāpat arī Igaunijas bilance saglabājusies pozitīva, jo izstrāde ir par 50% augstāka, bet Lietuvā aizvadītajā nedēļā deficīts palielinājies līdz 68%.

Gada 16.nedēļa iesākusies ar elektroenerģijas cenu pieaugumu, tomēr vidējās elektroenerģijas cenas nedēļā līdz 15.aprīlim attiecībā pret iepriekšējo nedēļu relatīvi samazinājās – Latvijā un Lietuvā par nepilniem 4% līdz 40,09 EUR/MWh cenu līmenim, bet Igaunijā kritums bijis pieticīgāks – nepilnu 3% apmērā, un vidējais cenas līmenis bijis augstāks – 40,12 EUR/MWh apmērā. Arī lielākajā daļā Nord Pool tirdzniecības apgabalu elektroenerģijas cenas samazinājušās. Lai gan līdz ar nokrišņu apjoma samazinājumu bijis kopējā izstrādes apjoma samazinājums, patēriņa apjoms sarucis straujāk. Baltijas valstīs bija vērojamas līdzīgas tendences reģionā novērotajām, bet kā papildus atzīmējams faktors Igaunijā bija vairāku izstrādes staciju operatīvās darbības ierobežojumi nedēļas gaitā.  

Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš turpina samazināties, aizvadītajā nedēļā sasniedzot 483 GWh, kas ir par 9% zemāks apjoms nekā nedēļu iepriekš. Visstraujākais kritums vērojams Igaunijā – par 18% līdz 139 GWh, pēc tam ir Lietuva ar 5% kritumu līdz 208 GWH un Latvija ar 3% kritumu līdz 136 GWh. 

Kopējais izstrādes apjoms savukārt samazinājies vien nepilna procenta apmērā līdz 491 GWh – Latvijā ievērojams izstrādes pieaugums 27% apmērā līdz 227 GWh, Lietuvā kāpums 8% apmērā līdz 81 GWh, toties Igaunijā vērienīgs izstrādes apjoma samazinājums 24% apmērā līdz 183 GWh. Latvijā izstrādes apjoma kāpuma pamatā ir straujās laikapstākļu maiņas, kas aizsākušas pavasara palu periodu ar strauju ūdens pieteces apjoma palielinājumu, un tāpēc Daugavas HES izstrāde pieauga par 59% līdz 169 GWh.  

Latvijā aizvadītajā nedēļā saglabājusies pozitīva izstrādes un patēriņa bilance, uzrādot ievērojamu izstrādes pārpalikumu 68% apmērā, un to bija iespējams eksportēt. Igaunijā izstrādes apjoms pārsniedza patērēto par 32%, bet Lietuvā patēriņš joprojām izteikti augstāks par izstrādes apjomu, izstrādes deficīts – 61%. Baltijas valstīs kopumā savukārt izstrādes apjoms aizvadītajā nedēļā pirmo reizi šogad nedēļu griezumā pārsniedza patērēto (2% apmērā), tādējādi Baltijas reģions kopumā bija neto eksportētājs.

Aizvadīta pirmā pilnā aprīļa nedēļa, laika apstākļiem iezīmējot pavasarīgākas tendences, kas  atsaucās arī uz elektroenerģijas cenām, Baltijas valstīs fiksējot cenu kritumu – Latvijā un Lietuvā cenas pazeminājās vairāk nekā 4% apmērā līdz vidējai cenai 41,60 EUR/MWh, bet Igaunijā kritums nepilnu 5% apmērā līdz 41,13 EUR/MWh. Arī citviet Nord Pool tirdzniecības apgabalā varējām novērot cenu samazinājumu, siltākiem laika apstākļiem veicinot elektroenerģijas pieprasījuma samazinājumu. Tāpat šajā reģionā aizvadītajā nedēļā pieaudzis vēja staciju izstrādes apjoms, arī nokrišņu apjoms reģionā pieauga.

Laika apstākļu maiņa veicinājusi patēriņa apjoma samazinājuma turpināšanos Baltijas valstīs, kopējam apjomam samazinoties 5% apmērā līdz 526 GWh. Latvijā patēriņš samazinājies 4% apmērā līdz 139 GWh, bet Igaunijā un Lietuvā kritums 5% apmērā līdz attiecīgi 167 GWh un 220 GWh.

Izstrādes apjomi savukārt aizvadītajā nedēļā pieauguši 6% apmērā līdz kopējam apjomam 488 GWh apmērā. Visstraujāk izstrādes apjoms palielinājies Latvijā – par nepilniem 15% līdz 179 GWh. Izstrādes apjoms pieaudzis gan Rīgas TEC (par 43% līdz 32 GWh), gan arī Daugavas HES (par 70% līdz 102 GWh) līdz ar ūdens pieteces apjoma paaugstināšanos. Igaunijā tikmēr kāpums 1% apmērā līdz 236 GWh, bet Lietuvā pieaugums 5% apmērā līdz 74 GWh.

Latvijā izstrādes kāpums veicinājis izstrādes un patēriņa bilances uzlabošanos, aizvadītajā nedēļā saražojot par 28 % elektroenerģijas vairāk, nekā tika patērēts. Igaunijā tika saražots par 42% vairāk nekā patērēts, bet Lietuvā izstrādes deficīts samazinājās līdz 66 %. Baltijas valstīs kopumā izstrādes apjoms bija 93% attiecībā pret patērēto, kas ir šī gada augstākais bilances rādītājs nedēļu griezumā.

Elektroenerģijas cenas pagājušajā nedēļā Baltijas tirdzniecības apgabalos uzrādījušas atšķirīgas tendences – Latvijā un Lietuvā cenas samazinājās nepilna procenta apmērā līdz 43,44 EUR/MWh, bet Igaunijā cenu pieaugums 2% apmērā līdz 43,18 EUR/MWh. Nord Pool tirdzniecības reģionā cenu lejupeja novērojama arī Dānijas tirdzniecības apgabalos, toties Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā cenas aizvadītajā nedēļā pieaugušas. Īpaši Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā novērojām izstrādes apjoma samazinājumu (kritums vēja staciju izstrādē un nokrišņu apjoma samazinājums), kas bija straujāks par kopējo patēriņa kritumu un veicināja cenu pieaugumu.

Baltijas valstu kopējais patēriņa apjoms aizvadītajā nedēļā pieaudzis – par 3% līdz 593 GWh. Kāpumu gan veicināja straujš patēriņa apjoma pieaugums Igaunijā – par nepilniem 18% līdz 217 GWh, bet Latvijā un Lietuvā pieprasījums samazinājās – par attiecīgi 3% Latvijā līdz 144 GWh un par 4% Lietuvā līdz 232 GWh. Kopējais izstrādes apjoms savukārt pieaudzis 2% apmērā līdz 516 GWh – Latvijā saražotas 156 GWh (TEC izstrādei kāpums nepilnu 8% apmērā līdz 61 GWh), Igaunijā 290 GWh, bet Lietuvā 70 GWh. Latvijā joprojām saglabājusies pozitīva tirdzniecības un patēriņa bilance, saražojot par 8% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts. Arī Igaunijā saražots vairāk nekā patērēts (par 33%), bet Lietuvā saglabājās deficīts – šoreiz 70% apmērā. Baltijas valstīs kopumā izstrādes un patēriņa bilance nedaudz pasliktinājusies pret nedēļu iepriekš novēroto, saražojot 87% attiecībā pret patērēto.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas paaugstinājušās visos Nord Pool biržas tirdzniecības apgabalos.Baltijas valstīs cenas kāpušas vidēji nepilnu 2% apmērā līdz vidējai cenai reģionā 43.20 EUR/MWh, bet starp valstīm -  Latvijā un Lietuvā cena pieaugusi līdz 43.64 EUR/MWh, Igaunijā līdz 42.33 EUR/MWh. Elektroenerģijas pieprasījuma apjoms Nord Pool reģionā turpināja samazināties, tomēr piedāvājuma pusi ierobežoja par normu zemāks nokrišņu apjoms, kā arī vēja izstrādes apjoma kritums pret nedēļu iepriekš novēroto. Papildus arī elektrostaciju darbības ierobežojumi nedēļas gaitā (īpaši Dānijā, kur arī būtisks cenu pieaugums), kā arī ierobežojumi elektroenerģijas pārvadei, īpaši starp Skandināvijas valstīm, veicināja cenu pieaugumu.

Joprojām turpina samazināties patērētais elektroenerģijas apjoms, Baltijas valstīs aizvadītajā nedēļā pazeminoties par nepilniem 2% līdz 576 GWh – Latvijā patērētas 149 GWh elektroenerģijas, Igaunijā 185 GWh, bet Lietuvā 242 GWh. Izstrādes ziņā, savukārt, Baltijas valstīs kopumā kāpums 4% apmērā līdz nepilnām 505 GWh – Latvijā no kopējā apjoma izstrādātas 158 GWh, Igaunijā 279 GWh, bet Lietuvā 68 GWh. Līdz ar izstrādes apjoma pieaugumu un patēriņa apjoma kritumu, uzlabojusies reģiona kopējā izstrādes un patēriņa bilance, saražojot 88% no reģionāli patērētā. Starp valstīm atkal pozitīvu bilanci uzrādījusi Latvija un Igaunija, kur izstrādes apjoms pārsniedza vietējo patēriņa apjomu par attiecīgi 6% un 50%, kamēr Lietuvā veidojās izstrādes deficīts 72% apmērā.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas turpinājušas krist, Baltijas valstīs vidēji pazeminoties par 5% līdz 42,47 EUR/MWh. Latvijā un Lietuvā cenu līmenis samazinājies par nepilniem 6%  līdz 42,57 EUR/MWh (abās valstīs), bet Igaunijā kritums vien 3% apmērā līdz 42,46 EUR/MWh. Otro nedēļu pēc kārtas samazinājies arī patēriņš, jo saglabājušies  mērenāki  laikapstākļi ar augstāku gaisa temperatūru un līdz ar joprojām relatīvi zemu nokrišņu apjomu Skandināvijas valstu hidrorezervuāru aizpildījums ir zem normālā līmeņa. Cenu kritumu veicināja arī izstrādes pieaugums Nord Pool vēja stacijās teju divkāršā apmērā pret nedēļu iepriekš.

Patēriņš turpinājis samazināties visās Baltijas valstīs, kopējais apjoms – 587 GWh, kas ir par 3% mazāk nekā nedēļu iepriekš. Latvijā patēriņš samazinājās nedaudz vairāk nekā 2% apmērā līdz 152 GWh, Igaunijā kritums 4% apmērā līdz 188 GWh, bet Lietuvā samazinājums nepilnu 3% apmērā līdz 247 GWh.

Izstrādē savukārt novērots kāpums 5% apmērā līdz 485 GWh. Kāpumu lielā mērā veicināja tās pieaugums Latvijā – par 15% līdz 166 GWh, no kā par 35% pieaugusi izstrāde Daugavas HES. Arī Lietuvā izstrāde pieaugusi  par 38% līdz 79 GWh, toties Igaunijā kritums 8% apmērā līdz 240 GWh.

Latvijā aizvadītajā nedēļā saražots par 9% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, pārpalikušo elektroenerģiju pārdodot Nord Pool biržā. Arī Igaunijā izstrādes un patēriņa bilance bijusi pozitīva un saražots par 27% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, bet Lietuvā bilance joprojām ar deficītu, saražojot vien 32% no vietējā patēriņa apjoma.

Elektroenerģijas cena Baltijas valstu tirdzniecības apgabalos aizvadītajā nedēļā samazinājusies pēc iepriekš piedzīvotā straujā cenu kāpuma. Latvijā un Lietuvā cenas pazeminājušās par 25% līdz vienādam 45,16 EUR/MWh cenu līmenim, bet Igaunijā kritums 29% apmērā līdz 43,64 EUR/MWh. Cenu kritumu galvenokārt noteicasalīdzinoši straujš elektroenerģijas patēriņa samazinājums visā Nord Pool reģionā līdz ar mērenāku laikapstākļu iestāšanos – augstākām gaisa temperatūrām un pieaugošu nokrišņu apjomu.

Samazinoties aukstajām gaisa temperatūrām, būtiski samazinājies  arī elektroenerģijas patēriņš – Baltijas valstīs par vairāk nekā 7% līdz 605 GWh. Latvijā patēriņa apjoms sarucis par 6% līdz 156 GWh, bet Lietuvā un Igaunijā kritums nepilnu 8% apmērā līdz attiecīgi 196 GWh un 253 GWh. Arī izstrādes ziņā vērojams kritums, kopējam saražotajam elektroenerģijas apjomam reģionā samazinoties par 12% līdz 461 GWh – Latvijā saražotas 144 GWh, Igaunijā 260 GWh, bet Lietuvā 57 GWh.

Latvijā aizvadītajā nedēļā saražoti 93% no vietējā elektroenerģijas patēriņa apjoma, Igaunijā saražots par 32% vairāk nekā iekšzemē patērēts, bet Lietuvā saražotais apjoms bija23% attiecībā pret patērēto. Baltijas valstīs kopumā bilance pasliktinājusies, ražošanas apjomam sasniedzot vien 76% no patērētā.

Aizvadīta līdz šim aukstākā gada nedēļa, un tas atspoguļojies arī elektroenerģijas cenās. Visstraujāk cena starp Baltijas valstīm pieaugusi Igaunijā – par 32% līdz 62,09 EUR/MWh, bet Latvijā un Lietuvā kāpums 28% apmērā līdz attiecīgi 60,41 EUR/MWh un 60,34 EUR/MWh. Būtiska cenu variācija bija novērojama atsevišķās stundās, kad augstākā cena Baltijā bija 255,02 EUR/MWh 1. marta rīta pusē, bet zemākā cena 36,03 EUR/MWh apmērā fiksēta 26. februāra naktī. Aukstie laikapstākļi bija būtisks faktors cenu pieaugumam visā Nord Pool tirdzniecības reģionā, un arī citviet Eiropā varējām novērot būtisku energoresursu cenu pieaugumu. Kā papildu faktors Nord Pool reģionā bija arī joprojām salīdzinoši zemais nokrišņu daudzums.

Baltijas valstu patēriņš aizvadītajā nedēļā pieauga par 3% līdz nepilnām 653 GWh. Latvijā patēriņa apjoms pieauga nepilna procenta apmērā līdz 166 GWh, Igaunijā 3% apjomā līdz 213 GWh, bet Lietuvā kāpums bija vairāk nekā 4% apmērā līdz 274 GWh. Būtiskāks pieaugums novērojams izstrādē, kur kopējais apjoms pieaudzis 12% apmērā līdz 525 GWh: Latvijā - 210 GWh, Igaunijā - 238 GWh, bet Lietuvā - 77 GWh. Latvijā un arī kopējā Baltijas reģiona kontekstā būtisku lomu saglabāja Rīgas TEC, kas veiksmīgi spēja reaģēt uz patēriņa izmaiņu svārstīgumu un nodrošināja vēl lielāka cenu pieauguma ierobežošanu.

Latvija šogad joprojām saglabā neto eksportētāja lomu nedēļu griezumā, jo arī aizvadītajā nedēļā veidojies pārpalikums izstrādes un patēriņa bilancē – saražots par 26% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts. Igaunijā tajā pašā laikā saražots par 12% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, bet Lietuvā izdevies nedaudz mazināt bilances deficītu, aizvadītajā nedēļā saražojot 28% no kopējā patērētā apjoma (nedēļu iepriekš – 22%). Baltijas valstīs kopumā bilance uzlabojusies un izstrādes apjoms bijis 80% no reģionālā patēriņa.

Elektroenerģijas cenas Nord Pool biržas reģionā aizvadītajā nedēļā pieaugušas, un reģiona tendencēm atbilda arī Baltijas valstu tirdzniecības apgabali – visās valstīs sasniegta vienāda cena 47,10 EUR/MWh apmērā, kas Igaunijā veidoja kāpumu vairāk nekā 24% apmērā, bet Latvijā un Lietuvā veidoja kāpumu nepilnu 23% apmērā. Cenu kāpuma pamatā izteikti zemas gaisa temperatūras viscaur reģionā, kas veicināja strauju pieprasījuma pieaugumu – Nord Pool reģionā patēriņš palielinājās par vairāk nekā 5%, bet izstrāde palielinājās vien nepilna 1% apmērā. Kā papildu faktors bija samazinātie vēja izstrādes un nokrišņu apjomi.

Aukstuma vilnis būtiski palielinājis elektroenerģijas patēriņu – Baltijas valstīs kopumā pieaugums nepilnu 6% apmērā līdz 633 GWh. Latvijā patēriņa apjoms pieauga 5% apmērā līdz 165 GWh, bet Igaunijā un Lietuvā kāpums 6% apmērā līdz attiecīgi 206 GWh un 262 GWh. Izstrādes ziņā Baltijas valstīs gan bija vērojams kritums 1% apmērā līdz 467 GWh, ko būtiski veicināja straujš kritums elektroenerģijas izstrādē Igaunijā – par 19% līdz 204 GWh. Latvijā savukārt būtisks izstrādes pieaugums – par 24% līdz 205 GWh, bet Lietuvā kāpums 5% apmērā līdz 59 GWh.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā kā vienīgajā no Baltijas valstīm saglabājusies pozitīva elektroenerģijas izstrādes un patēriņa bilance, saražojot par 24% vairāk elektroenerģijas nekā valstī patērēts. Tam pamatā būtiskais izstrādes pieaugums Rīgas TEC stacijās – par 79% līdz 115 GWh, kas arī papildus ļāva ierobežot straujāku cenu kāpumu. Igaunijā un Lietuvā savukārt patēriņa apjoms pārsniedza saražoto un veidojās deficīts – Igaunijā 1% apmērā, bet Lietuvā 78% apmērā. Baltijas valstu reģionā bilance arī nedaudz pasliktinājās un saražotais apjoms attiecībā pret patērēto veidoja 74%.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas Nord Pool biržas Latvijas tirdzniecības apgabalā būtiski samazinājušās – par nepilniem 11% līdz 38,34 EUR/MWh, Igaunijā cena pazeminājās par 9% līdz 37,87 EUR/MWh, bet Lietuvā arī nepilnu 11% kritums līdz 38,34 EUR/MWh. Būtiska ietekme cenu virzībai Baltijā bija kopējai cenu dinamikai Nord Pool biržā, tām pazeminoties lielākajā daļā tirdzniecības apgabalu. Tam pamatā galvenokārt straujš patēriņa kritums – Nord Pool reģionā vairāk nekā 5% apmērā saistībā ar augstākām gaisa temperatūrām.

Baltijas valstīs varējām novērot arī patēriņa apjoma kritumu – kopumā patērētas 600 GWh elektroenerģijas, kas ir par vairāk nekā 3% zemāks apjoms nekā nedēļa iepriekš. Latvijā un Igaunijā patēriņa apjoms samazinājās nepilnu 3% apmērā līdz attiecīgi 157 GWh Latvijā un 195 GWh Igaunijā. Lietuvā savukārt patēriņš samazinājies 4% apmērā līdz 248 GWh. Aizvadītajā nedēļā Latvijā pretēji patēriņa kritumam varējām novērot izstrādes apjoma pieaugumu – kāpums 2% apmērā līdz 166 GWh, kur būtiska loma Rīgas TEC izstrādes pieaugumam 5% apmērā līdz 62 GWh. Tajā pašā laikā Igaunijā patēriņa apjoms pieauga līdz 250 GWh, bet Lietuvā – kritums 12% apmērā līdz 56 GWh.

Latvijā tādējādi joprojām saglabājusies pozitīva elektroenerģijas izstrādes un patēriņa bilance, saražojot par 6% vairāk nekā valstī patērēts. Arī Igaunijā bilance bijusi pozitīva un saražots par 28% vairāk nekā patērēts, bet Lietuvā patēriņa apjoms būtiski pārsniedza saražoto un izveidojās deficīts 77% apmērā. Baltijas valstīs kopumā bilance uzlabojusies – aizvadītajā nedēļā saražoti 79% no reģionālā patēriņa apjoma.