Jaunumi

Šī gada janvārī Daugavā ir izveidojusies netipiska palu situācija, kas būtiski atšķiras no iepriekš piedzīvotajiem paliem. Līdz ar iespējamu vižņu sablīvējuma izkustēšanos Pļaviņu HES ūdenskrātuve ir gatava uzņemt ūdens masu.

Ilggadējie novērojumi liecina, ka Daugavā nav divu vienādu palu situāciju un katru gadu tie atšķiras, līdz ar to nav iespējams viens noteikts rīcības scenārijs. Atšķirībā no gadiem, kad pali ir tikai pavasarī, šogad tie jau ir ziemas pirmajā mēnesī, un zemās temperatūras un lielās pieteces dēļ intensīvi veidojas vižņi un to sablīvējums.

Ņemot vērā situāciju, AS “Latvenergo” speciālisti  sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem (VUGD) rūpīgi seko, lai nepieciešamības gadījumā ātri reaģētu un rīkotos sabiedrības un nozares interesēs. Papildus Daugavas HES ražotņu vadītāji ir iekļauti Pļaviņu, Aizkraukles, Salaspils, Jaunjelgavas, Ogres un Ķeguma Civilās aizsardzības komisiju darbā. Tiek novērota situācija visā Daugavas sateces baseina teritorijā. Tāpēc Latvenergo ik dienas saņem informāciju no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra par situāciju Daugavā – esošo un prognozējamo ūdens līmeni, aktuālos datus par tā izmaiņām, kā arī Baltkrievijas kolēģu aktuālās prognozes par iespējamajām ūdens līmeņa un sniega segas izmaiņām šajā valstī.

šajā brīdī Pļaviņu HES gan vienlīdz iespējami labākajā veidā izmanto palus elektroenerģijas ražošanai, gan arī, rīkojoties atbilstoši situācijai, VUGD rekomendācijām un drošai hidrotehnisko būvju ekspluatācijai, esam gatavi ar ūdens resursu lietošanas atļaujā definētā intervāla līmeņa svārstībām ūdenskrātuvē palīdzēt mazināt dabas stihijas izraisīto ietekmi.

Ūdens līmenis Pļaviņu HES tiek uzturēts tādā augstumā, kas ir optimāls gan apkārtējo teritoriju, gan HES tehniskajai drošībai. šobrīd tā nostrāde ir atbilstoša tam, lai varētu uzņemt lielas ūdens masas pēc ledus un vižņu sablīvējuma iespējamas pārraušanas.

Pļaviņu HES nevar ietekmēt norises upē tālāk par ūdenskrātuves ietekmes zonu, kas beidzas ap Pļaviņām. Gadījumos, ja ūdens pietece pārsniedz stacijas hidroagregātu kapacitāti, liekās ūdens masas tiek novadītas, atverot ūdens pārgāznes aizvarus.

Pali Daugavā ir parādība, kas bijusi vienmēr, un jau pirms HES izbūves nepieredzētā apjomā tie ir novēroti vēl 1931., 1951., 1956. gadā. Tādēļ jāuzsver pretējais efekts, ka tieši pirms Pļaviņu HES izbūves palu ūdeņi regulāri applūdināja lielas teritorijas lejpus Pļaviņu HES. Hidroelektrostaciju izraisītas ūdens līmeņa svārstības ūdenskrātuvēs var palīdzēt salauzt ledu – piem., 2013. gadā, kad bija pēdējie lielākie pavasara pali, tieši tādā veidā tika veicināta ledus sastrēguma pārraušana, pēc kuras 20 minūšu laikā iepriekš pazeminātais HES ūdenskrātuves līmenis cēlās pat par vienu metru. Jānorāda: ja nebūtu Pļaviņu HES, tad palu ūdeņi varētu applūdināt lielas teritorijas aiz Pļaviņām, bet šādi plūdi, piem., Jaunjelgavā, kopš Pļaviņu HES uzbūvēšanas vairs nav novēroti.