Jaunumi

Lai arī AS "Latvenergo" 2022-2026.gada stratēģija ir apstiprināta pirms dažiem mēnešiem, Krievijas uzsāktā kara dēļ Ukrainā tās mērķis kļuvis vēl nozīmīgāks. Latvijas energoneatkarība būs jāsasniedz ātrākā tempā, tāpēc uzņēmumā ir plānots līdz 2030.gadam dubultot atjaunīgo energoresursu aktīvus. Pēdējos gados vēja tehnoloģiju nozarē izmaksas ir strauji kritušās, līdz ar to projektus var realizēt bez jebkādām subsīdijām, kā projektus, kas patstāvīgi dod peļņu, un tas ir vitāli svarīgi Latvijas energoneatkarības stiprināšanai, ražojot elektroenerģiju Latvijā.

Lai arī publiskajā telpā redzam dažādas diskusijas par iedzīvotāju viedokli par vēja enerģijas izmantošanu konkrētās pašvaldībās, mūsu nesen veiktā aptauja, ko veica pētījumu centrs SKDS, rāda, ka 75% iedzīvotāju atbalsta vēja enerģijas plašāku izmantošanu, un tikai 16% par to šaubās.

Tā kā jebkurš projekts, kuru realizējam vidē, rada kādu ietekmi, vēja projekti nav izņēmums. Tādēļ svarīgi veikt katras konkrētās vietas izpēti un iespējamo ietekmi uz dabu un cilvēkiem. 2022.gada sākumā piecos novados esam uzsākuši ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras un paralēli esam vēl uzsākuši arī virkni citu pētījumu, lai labāk sagatavotos un izvērtētu, kurās vietās Latvijā var saudzīgi pret dabu un cilvēkiem izveidot vēja parkus.

Mūsu princips ir vēja turbīnas novietot nomaļās vietās, pēc iespējas tālāk no cilvēku ikdienas telpas, tas ir viens no iemesliem, kāpēc esam uzsākuši kopprojektu kopā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) par vēja turbīnu novietošanu meža zemēs. Divu valsts kapitālsabiedrību projekts nodrošinās atbildību pret nacionālajiem resursiem, apzinoties to vērtību visās nozīmēs. Pirmkārt, tas nodrošinās vides aizsardzības prasību izpildi, Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktu ievērošanu, regulāru un atklātu ieinteresēto pušu informēšanu par valsts kapitāla projektu. Otrkārt, tas ļauj ātrākā veidā izveidot nepieciešamās jaudas vēja parku, tādējādi tiks sasniegti gan klimata mērķi, gan jau tagad tik ļoti aktuālā energoneatkarība. Ne mazāk nozīmīgs ir fakts, ka Latvijas teritorijā esošo vēju resursu veidosim par nacionālo bagātību, līdzīgi kā Daugavas HES, tādējādi iedzīvotāji saņems tādas elektrības cenas, kas ir pēc iespējas mazāk atkarīgas no ārzemju energoresursiem. Viss projektā nopelnītais būs Latvijas valsts un iedzīvotāju labumam. Abu valsts kapitālsabiedrību kopprojektā runājam par mazu daļu valsts mežu teritoriju, kuru plānots izmantot vēja elektrostaciju celtniecībai. Latvijā valsts mežu zeme aizņem aptuveni ceturto daļu no valsts teritorijas. Šī projekta izpētē apskatām tikai desmito daļu no valsts mežu zemēm, un potenciālais zemes laukums vēja turbīnu būvniecībai varētu būt aptuveni 1% no apjoma, ko LVM nocērt ik gadus meža atjaunošanas cirtē, tādējādi rūpējamies par to, lai daba tiktu skarta pēc iespējas mazāk.

Latvenergo atbalsta iniciatīvu, ka daļa no VES nopelnītā nonāk vietējās sabiedrības rīcībā, kas dzīvo tiešā parka tuvumā.

Paralēli notiek dažādas iniciatīvas, lai izmainītu dažādus noteikumus un likumus, lai paātrinātu vēja parku izveidi. Diemžēl jāsecina, ka steigā ne vienmēr izdodas atrast pārdomātākos risinājumus, bet ir daudzas iespējas, kā uzlabojot regulējumu, lai spējam ātrāk sasniegt energoneatkarības mērķi. Redzam, ka bieži vien vēja parku izbūves kavēkļi ir nevis vides prasības, bet gan ilgstošu dažādo vēstuļu un citu formalitāšu izskatīšanas kārtība. Paātrināt kopējo virzību projektos var, saīsinot izskatīšanas termiņus, samazinot dažādos iesaistīto iestāžu skaitu un nodrošinot pietiekamu daudzumu kvalificētu speciālistu, kuri izvērtē un apstiprina vēja parku izbūves projektus.

Lai arī enerģētikā projekti ir mērāmi simtos miljonu eiro, būtiskākais parametrs ir – cik liela ir vienas kilovatstundas pašizmaksa, jo tas atstās ietekmi uz elektrības cenu biržā un to, cik jāmaksā iedzīvotājiem. Apjomīgu vēja parku darbība radīs pozitīvu ietekmi uz elektroenerģijas cenām, un iedzīvotāji to sajutīs – arvien biežāk būs periodi, kad intensīva vēja stundās elektrības cena būs ļoti zema. Redzam, ka tāda apjoma kopprojekts kā ar LVM, kurā plānots uzstādīt ap 800 MW jaunu vēja parku, ir tieši tāds, kurā var panākt labāko apjoma efektivitātes pakāpi un labākas izmaksas, jo ir tam ir pietiekami liels mērogs.

Tuvāko 5-7 gadu laikā, realizējot šo un citus projektus, Latvijā un Baltijā būs vairāk VES enerģijas, un mums izdosies palielināt AER ģenerācijas jaudas, lai panāktu zemāku elektroenerģijas cenu un mazāku atkarību no energoresursiem. Attīstoties elektromobilitātei un elektrificētiem apkures risinājumiem, iespējams, elektrības patēriņš nākamajos gados vēl pieaugs, tādēļ, lai šo zaļo enerģiju varētu eksportēt un pelnīt, būtu nepieciešams vēl vairāk kāpināt VES jaudas, tajā skaitā vēja parkus attīstīt arī jūrā.

Latvijas vēja enerģija kopā ar esošajām hidroelektrostacijām un daudzajiem saules paneļu projektiem, ko šobrīd mūsu klienti uzstāda savās mājās, cerams, jau tuvākajos gados nosegtu būtisku daļu no gada patēriņa ar atjaunīgajiem energoresursiem. Atlikušajām stundām, kad vēja, saules un ūdens ir mazāk, tuvākajā desmitgadē joprojām būs nepieciešamas Latvenergo efektīvās dabasgāzes elektrostacijas. Esam paralēli uzsākuši darbu, lai dabasgāzi pakāpeniski aizvietotu ar zaļo ūdeņradi, kas tiek radīts, izmantojot vēja, saules un ūdens radīto enerģiju.

Latvenergo labprāt gribētu iesaistīt vietējos komersantus VES projektu realizācijā, tādēļ esam gatavi sadarboties. Lai arī VES tehnoloģijas tiek iepirktas ārvalstīs, liela daļa darbu būs jāveic vietējiem uzņēmējiem, izbūvējot infrastruktūru, ceļus, pieslēgumus, komunikācijas, betonēšanas darbus, teritoriju sakārtošanu un uzturēšanu. Šāda mēroga lieli projekti var būt laba platforma tam, kā Latvijas uzņēmēji var iesaistīties vēja turbīnu piegāžu ķēdēs un audzēt savus spēkus Latvijas projektos, lai vēlāk iegūtās kompetences un jaunos pakalpojumus eksportētu arī ārzemju tirgos.

Latvenergo stratēģija tika apstiprināta pagājušajā gadā, lai īstenotu mērķi palielināt atjaunīgo energoresursu ģenerāciju. Šogad, saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, Latvenergo mērķis nav mainījies, bet nepieciešamība straujāk attīstīt visus AER projektus, kas stiprinās valsts energoneatkarību, ir vēl vairāk aktualizējusies.

Šajā situācijā svarīgs ir vēja parku celtniecības ātrums, taču jāatceras, ka enerģētikas projektu darbības ilgtermiņš ir vismaz 20-30 gadi, tādēļ ir svarīgi, lai šie nebūtu tikai īstermiņa risinājumi. Ir svarīgi apzināties, ka 5-7 gadu laikā līdz ar jauniem lielapjoma VES un saules projektiem pilnīgi noteikti elektrības cenai jābūt citā – zemākā līmenī, un tādi cenu sprādzieni, kādi bija vērojami aizvadītajā ziemā, būs daudz retāki vai pat neiespējami.

Kaspars Cikmačs, 
AS "Latvenergo" Attīstības direktors