Jaunumi

Septembra beigās Hamburgā norisinājās Eiropā vērienīgākā vēja nozares WIND Energy konference, kas izstādēs demonstrēja sauszemes un jūras vēja enerģijas sektora jaunākos sasniegumus, kā arī šobrīd aktuālo ūdeņraža tehnoloģiju jomu. Izstādes vērienīgums pārliecinoši demonstrē, ka vēja enerģijai sinerģijā ar ūdeņradi kā vienam no zaļās enerģijas sektoriem ir vadošā loma atjaunīgās enerģijas paplašināšanā starptautiskā mērogā, vienkopus pulcējot investorus, attīstītājus un ražotājus.

Izstādes piecu dienu laikā notika vairāk nekā 150 lekciju un paneļdiskusiju ar vairāk nekā 1400 dalībniekiem. Izstāžu zālē uzņēmumi savus stendus bija izvietojuši 6,85 ha platībā, un konferenci kopā apmeklēja ap 30 000 dalībnieku no 92 valstīm. Var pārliecinoši apgalvot, ka Wind Energy konference Hamburgā bija tā vieta, kurā gūt zināšanas par nozares piedāvājumu, inovācijām un nozares tirgu kopumā, kā arī atrast iespējamos nākotnes sadarbības partnerus.

Wind Energy konferencē tika uzsvērta ciešā sinerģija starp vēja un ūdeņraža tehnoloģijām, turklāt bija redzams, ka pašlaik vēja un ūdeņraža industrijas tirgus strauji augošā pieprasījuma dēļ ir piesātināts gan ar ģenerējošām jaudām, gan enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām. Pašlaik šai nozarē inovācijas attīstās ļoti strauji. Vēja turbīnas kļūst lielākas un jaudīgākas, bet ūdeņraža tehnoloģijas – pieejamākas.

Lai realizētu savu stratēģisko mērķi, Latvenergo sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži" plāno izmantot augstākās un jaudīgākās tirgū pieejamās vēja turbīnas ar 800 MW kopējo uzstādīto jaudu. Iespējams, kādam šāds apjoms šķistu pat ļoti ambiciozs, taču pat ar tik lielu uzstādāmo jaudu Latvenergo būs vēl jāpacīnās par iekārtu ražotāju interesi un piesaisti.

Konferences galvenais uzdevums bija savest kopā potenciālos sadarbības partnerus. Izstādes stendu apjoms bija grandiozs un inovācijām bagāts, kas apliecina nepārtraukto vēja enerģijas tehnoloģiju progresu. Ņemot vērā vēja enerģētikas plašo profilu, inovācijas ir saskatāmas visā nozarē un saistītajās apakšnozarēs.

Vēja turbīnu ražotāju izstāžu stendi, līdzīgi kā citās šīs nozares konferencēs un izstādēs, bija pārpildīti, iepazīstinot ar saviem jaunākajiem turbīnu modeļiem un piedāvājumiem. Piemēram, Nordex prezentēja savu jaunāko turbīnu N175/6.X, kuras rotora diametrs sasniedz 175 m un uzstādītā jauda ir virs 6 MW. Būtiski uzsvērt, ka turbīnu ražotāji pievērš lielu uzmanību turbīnu pārstrādei, lai jebkuru tās detaļu būtu iespējams utilizēt vai atkārtoti izmantot. Siemens Gamesa prezentēja jauno, pilnībā pārstrādājamo turbīnas spārnu – RecycableBlade, kas nu jau ir pieejams vēja turbīnām arī sauszemes vēja parkos.

Paralēli turbīnu ražotājiem izstādē bija plaši pārstāvēti arī citi ar vēja enerģētiku saistīti uzņēmumi, kuri piedāvā dažādus pakalpojumus un iekārtas. Redzam, ka nemitīgi tiek atjaunināti risinājumi turbīnu apkalpošanai, piedāvājot izmantot robotizētas iekārtas. Kā, piemēram, izstādē piedalījās arī Latvijas uzņēmums Aerones, piedāvājot inovatīvu robotizētu vēja staciju apkalpošanu visā pasaulē.

Atjautīgi risinājumi tika prezentēti arī tādām iepazītām un aprobētām lietām kā, piemēram, vēja turbīnas tornis, to izgatavojot no modulārām daļām vai pat no koka. Bija iespēja apskatīt, kā dažādu palīgiekārtu attīstība veicina ar VES saistīto problēmu risināšanu, piemēram, putnu monitoringa iekārtas, radaru iekārtas, sikspārņu konstatēšana, apledojums.

Ņemot vērā, ka vēja nozares industrija iet roku rokā ar ūdeņraža tehnoloģiju industriju, konferencē tās bija apvienotas. Ja pirms kāda laika konferencēs vēl tikai apskatīts ūdeņraža potenciāls un iespējamie projekti, tad ūdeņraža konferences H2EXPO ietvaros tika prezentēti jau ekspluatācijā esoši projekti, kas ļauj novērtēt iespējamo risinājumu lietderību jau ar palielinātu precizitāti.

Detalizētāk iepazināmies ar zaļā ūdeņraža projektu pie Rostokas, kurš nesen uzbūvēts blakus saules parkam, un saražoto zaļo ūdeņradi piegādā Amazon noliktavu pacēlājiem (Forklifters). Redzējām, ka vairāki ūdeņraža projektu attīstītāji koncentrē savu uzmanību elektrolīzes iekārtām, kuras nākotnē varētu uzstādīt jūrā blakus atkrastes vēja parkiem, tādējādi vēja saražotā enerģija jau krastā nonāk ūdeņraža formā, kur to var izmantot liela apjoma transportā, zaļā tērauda ražošanā vai kādā ķīmijas procesā.

Arī Latvenergo strādā ar ūdeņraža pilotprojekta ieviešanu, tādējādi jaunāko tendenču apzināšana kalpo kā lielisks pieredzes avots mūsu projektu realizācijai. Vērienīgais tehnoloģiju kopums izstādē apliecina, ka turpmāk abu industriju attīstība ir un būs savstarpēji papildinoša. Ceram, ka arī Latvijā parādīsies ar vien vairāk uzņēmumi un sadarbības partneri, kuriem būtu interese iegādāties ūdeņradi, kas ražots no atjaunīgajiem resursiem.

Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" Attīstības direktors
Edgars Groza, AS "Latvenergo" Vēja parku attīstības vadītājs