Aprīlī elektroenerģijas nākotnes kontraktu sistēmas cenas palielinājās, lai gan Latvijas cenu izmaiņas bija mazāk izteiktas. Nākotnes kontraktu cenu pieaugumu galvenokārt noteica Ziemeļvalstu hidrobilances līmeņa samazinājums no -7,1 TWh aprīļa sākumā līdz -14,7 TWh zem normas robežas mēneša beigās sausāku laikapstākļu dēļ. Turklāt energoproduktu un oglekļa emisijas kvotu tirgos valda nenoteiktība un augsts cenu svārstīgums.

Aizvadītajā mēnesī sistēmas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) cena bija 105,93 EUR/MWh, kas pieauga par 13 % pret iepriekšējo mēnesi. Aprīlī 2022. gada 3. ceturkšņa sistēmas kontrakta cena kāpa vidēji par 29 % līdz 82,45 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot pie nedaudz augstāka līmeņa − 87,00 EUR/MWh. Līdzīga tendence bija arī 2023. gada sistēmas kontraktam, kas pieauga par 25 % un bija 62,59 EUR/MWh, un aprīļa beigās kontrakts noslēdzās ar 72,50 EUR/MWh.

Latvijas nākamā mēneša kontrakta cena aprīlī palika iepriekšējā līmenī un bija 184,74 EUR/MWh, noslēdzot mēnesi pie zemāka līmeņa − 164,40 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī Latvijas 2022. gada 3. ceturkšņa kontrakta cena noslīdēja par 1 % un vidēji bija 187,96 EUR/MWh. Tajā pašā laikā Latvijas nākamā gada kontrakta cena pieauga par 13 % līdz 143,91 EUR/MWh, aprīļa beigās noslēdzoties ar 151,95 EUR/MWh.

avots: Nasdaq OMX

Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš aprīlī bija 2 254 GWh, kas pieauga par 5 %, salīdzinot ar šo periodu gadu iepriekš. Tikmēr Latvijā aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 3 % līdz 561 GWh. Tajā pašā laikā Igaunijā aprīlī elektroenerģijas patēriņš pieauga par 7 %, patērējot 687 GWh elektroenerģijas. Lietuvā izmantotās elektroenerģijas apjoms bija 1 007 GWh, kas ir kāpums par 8 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīļa datiem.

Aprīlī Baltijā tika izstrādātas 1 477 GWh elektroenerģijas, kas ir par 3 % mazāk nekā martā. Tajā pašā laikā saražotās elektroenerģijas apjoms Latvijā kāpa par 42 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un tika saražotas 636 GWh elektroenerģijas. Tikmēr Igaunijā izstrādes apjoms kritās par 27 % un bija 487 GWh. Arī Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 14 %, salīdzinot ar marta datiem, un tika saražotas 354 GWh elektroenerģijas.

Aizvadītajā mēnesī kopējās izstrādes attiecība pret elektroenerģijas patēriņu Baltijā, salīdzinot ar martu, pieauga līdz 66 %. Aprīlī Latvijā šī attiecība pieauga un veidoja 113 %, tikmēr Igaunijā šis īpatsvars samazinājās līdz 71 %, Lietuvā ģenerācijas attiecība pret patēriņu nedaudz samazinājās un bija 35 %.

avots: PSO

Arī aprīlī Daugavas pietece turpināja pieauguma tendenci un bija par 72 % lielāka nekā martā, kā arī par 10 % lielāka nekā šajā periodā gadu iepriekš. Tomēr šogad aprīlī tai neizdevās pārsniegt daudzgadu vidējo līmeni, aizvadītajā mēnesī paliekot par 17 % zem tā ar vidēji 1 360 m³/s.

Latvenergo hidroelektrostacijās aizvadītajā mēnesī tika saražotas 555 GWh elektroenerģijas, kas ir kāpums par 58 %, salīdzinot ar marta datiem, turklāt aprīļa izstrāde bija par 10 % lielāka nekā šajā periodā 2021. gadā. Tikmēr Latvenergo termoelektrostacijās tika saražotas 9 GWh elektroenerģijas, kas ir par 77 % mazāk nekā attiecīgā periodā gadu iepriekš, lai gan par 27 % vairāk nekā martā. Latvenergo TEC zemo izstrādi noteica ne vien augsta HES izstrāde, bet arī TEC 2-2 energobloka nepieejamība apkopes darbu dēļ.

Aprīlī jēlnaftas nākotnes kontrakta Brent Crude Futures cena samazinājās par 3 % un vidēji bija 105,92 USD/bbl, mēnesi noslēdzot ar 109,34 USD/bbl.

Jēlnaftas kontrakta cenas nelielu samazinājuma tendenci veicināja naftas pieprasījuma samazinājums Ķīnā − pasaules otrajā lielākajā naftas patērētājvalstī − ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ. Turklāt bažas radīja arī iespējamā ekonomikas lejupslīde visā pasaulē. Tikmēr Eiropas Komisija plāno sešu mēnešu laikā aizliegt Krievijas jēlnaftas importu. Opec+ atbilstoši sākotnējam plānam turpina palielināt naftas ieguves apjomu par 0,4 Mbbl/dienā.

Aprīlī ogļu nākamā mēneša kontrakts (API2) samazinājās par 4 %, salīdzinot ar marta datiem, un bija 297,24 USD/t. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās pie zemāka līmeņa − 260,00 USD/t.

ES valstis ir nolēmušas pārtraukt Krievijas ogļu importu no šī gada 10. augusta, kas licis tirgus dalībniekiem aktīvi meklēt alternatīvus piegādes avotus, uzkarsējot tirgu, ko pastiprināja arī Ķīnas pieņemtais lēmums par ogļu importa nodokļa samazinājums no 1. maija. Lai gan mēneša griezumā ogļu cenas tomēr nedaudz samazinājās, ko galvenokārt noteica šī brīža intensīvas ogļu piegādes, pieaugoši Eiropas ogļu krājumi un aktīvi piedāvājumi no Krievijas.

Aizvadītajā mēnesī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) cena bija svārstīga, lai gan mēneša griezumā tā kritās par 20 % līdz 102,84 EUR/MWh, aprīļa nogalē noslēdzoties ar 100,14 EUR/MWh.

Dabasgāzes vidējās cenas lejupslīdi aprīlī veicināja dabasgāzes patēriņa samazinājums siltāku laikapstākļu dēļ. Turklāt sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) imports uz Eiropu aizvadītajā mēnesī saglabājās augstā līmenī. Pēc Gas Infrastructure Europe datiem Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis sāka pieaugt, pret iepriekšējo mēnesi palielinoties par 7 % punktiem, un aprīļa beigās bija 33 % no krātuvju kopējās jaudas. Aprīlī dabasgāzes cenas ietekmēja arī ikgadējie plānotie apkopes darbi Norvēģijā, kuru rezultātā bija samazināta Norvēģijas dabasgāzes ieguve un eksports. Tajā pašā laikā jaunu uztraukuma vilni tirgū radīja Krievijas gāzes piegāžu apturēšana uz Bulgāriju un Poliju, jo šīs valstis atteicās norēķināties rubļos.

Aprīlī Eiropas oglekļa emisiju kvotu (EUA Futures) Dec.22 kontrakta cena pieauga par 8 % un bija 81,22 EUR/t. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 84,45 EUR/t.

 Viens no faktoriem, kas ietekmēja kvotu Dec.22 kontrakta cenu pieaugumu, bija EUA tirgus zema likviditāte garāku Lieldienu brīvdienu dēļ. Turklāt kvotu cenu uzturēja arī ziņas par iespējamu ES atjaunīgo energoresursu mērķa pastiprināšanu. Lielāku kvotu pieprasījumu aprīlī veicināja arī iekārtu emitēto kvotu apjomu norakstīšana par iepriekšējo gadu. Kopumā oglekļa emisiju kvotu cenas arvien vairāk tiek pakļautas makroekonomiskiem apstākļiem.