Aizvadītajā mēnesī Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš bija 1 948 GWh, kas ir par 2% mazāk nekā augustā un par 1% vairāk nekā šajā periodā pērn. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī jeb 485 GWh, kas ir pieaugums par 2% pret septembri 2023.gadā. Igaunijā šis apjoms samazinājās par 3%, salīdzinot ar augustu, un par 5%, salīdzinot ar šo periodu pērn, veidojot 531 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā tika patērētas 932 GWh elektroenerģijas, kas ir samazinājums par 3% pret iepriekšējo mēnesi un pieaugums par 4% pret aizvadītā gada septembri.

Tikmēr elektroenerģijas izstrāde Baltijā pieauga par 2%, salīdzinot ar augustu, un par 18%, salīdzinot ar šo periodu aizvadītajā gadā, sasniedzot 1 223 GWh. Latvijā un Lietuvā tika saražots par 2% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī – attiecīgi 249 GWh un 601 GWh. Savukārt Igaunijā saražotais elektroenerģijas apjoms kāpa par 15% pret augustu un sasniedza 373 GWh.

avots: PSO

Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība septembrī bija 63%. Latvijā šis īpatsvars bija 51%, Igaunijā – 70%, savukārt Lietuvā tas bija 64%.

Septembra kopējais nokrišņu daudzums Latvijā pēc LVĢMC datiem bija 15% zem mēneša normas, kas ietekmēja arī ūdens pieteci Daugavā – tā samazinājās par 13% pret augustu līdz 163 m³/s. Šis apjoms ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī, taču ir par 16% zemāks nekā septembra daudzgadu vidējais rādītājs.

avots: LVĢMC

Aizvadītajā mēnesī Latvenergo hidroelektrostacijās tika saražotas 56 GWh elektroenerģijas, kas ir par 41% mazāk nekā augustā. Tas saistīts ne vien ar zemāku ūdens pieteci Daugavā, bet arī ar plānoto ūdens līmeņa pazemināšanu Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē atjaunošanas darbu veikšanai, kas norisinājās no 12.augusta līdz 27.septembrim. Tikmēr elektroenerģijas izstrāde Latvenergo termoelektrostacijās sasniedza 137 GWh, kas ir par 34% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (Nordic Futures) septembrī joprojām virzījās lejup, sasniedzot šī gada zemāko līmeni – 23,48 EUR/MWh, kas ir samazinājums par 14% pret iepriekšējā mēneša datiem. Tikmēr nākamā gada sistēmas kontrakta cena pavirzījās lejup par 7% un bija 39,00 EUR/MWh.

Nākamā mēneša sistēmas kontrakta cenas samazināja galvenokārt laika apstākļu prognozes. Pirmkārt, tika prognozēts lielāks nokrišņu daudzums, kas atspoguļojās arī Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājā, kas septembra pirmajā pusē bija sasniedzis +2,7 TWh virs normas. Otrkārt, lai arī noteiktās dienās īstermiņa prognozes liecināja par vēja samazināšanos, kopējā reģiona prognozētā vēja enerģijas izstrāde saglabājās augsta.

Septembrī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena samazinājās par 7% pret iepriekšējo mēnesi un bija 36,24 EUR/MWh.

Dabasgāzes tirgus aizvadītajā mēnesī bija labi nodrošināts, ko ietekmēja zemāks pieprasījums, ko noteica siltāki laikapstākļi, kā arī Norvēģijas dabasgāzes infrastruktūru plānoto apkopes darbu sezonas noslēgums, kā rezultātā bija augsts dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis, kas Eiropas Savienībā pēc AGSI datiem sasniedza 94%. Lai gan ģeopolitiskā spriedze un iespējami viesuļvētras draudi ASV liecināja par iespējamu tirgus nestabilitāti, viesuļvētra mainīja savu virzienu uz austrumiem, izvairoties no Meksikas līča, kura reģionā atrodas vairāki nozīmīgi sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļi, tādējādi kliedējot bažas par SDG eksporta traucējumiem ASV.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena aizvadītajā mēnesī bija 72,87 USD/bbl, kas ir samazinājums par 7%, salīdzinot ar augustu.

Neskatoties uz saasināto karadarbību Tuvajos Austrumos un ASV centrālās bankas procentu likmju samazinājumu, septembrī virsroku ņēma faktori, kas veicina jēlnaftas cenu lejupslīdi. To galvenokārt noteica globālā pieprasījuma samazināšanās, ko plaši ietekmēja dati no Ķīnas un ASV, kur joprojām vērojams rūpnieciskās ražošanas aktivitātes samazinājums. Tāpat arī bija vērojams stabils piedāvājums, kuru tuvā nākotnē varētu palielināt OPEC+ valstu lēmumi paaugstināt naftas ražošanas apjomus.

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) cena septembrī kustējās līdzīgi dabasgāzes un jēlnaftas kontraktu cenām, samazinoties par 7% pret iepriekšējo mēnesi un sasniedzot 114,44 USD/t.

Aizvadītajā mēnesī ogļu cenu samazinājumu noteica to vājais pieprasījums un plašais piedāvājums, ko daļēji ietekmēja pasaules vadošās ogļu importētājvalsts – Ķīnas – samazinātais importa apjoms. Papildus tam ogļu cenas turpināja sekot izmaiņām dabasgāzes tirgū.

Tikmēr Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.24 kontrakta cena aizvadītajā mēnesī samazinājās par 8%, veidojot 65,51 EUR/t.

Emisijas kvotu cenas septembrī turpināja ietekmēt kopējā energoproduktu cenu lejupslīde un zemāks pieprasījums ogļu un dabasgāzes tirgos. Lejupvērstas cenu izmaiņas pastiprināja arī 2023.gada emisijas kvotu nodošanas termiņa beigas 30.septembrī, kā arī iespējama ekonomikas lejupslīde.

Energoproduktu cenas

avots: ICE