Aprīlī elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs, salīdzinot ar martu, samazinājās par 9% un veidoja 2078 GWh. Vienlaikus patēriņš saglabājās nedaudz augstāks nekā pirms gada, pieaugot par 3%, kas norāda uz stabilu pieprasījumu reģionā. Latvijā patēriņš aprīlī sasniedza 572 GWh, kas ir par 8% mazāk nekā martā, bet par 11 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Lietuvā tika patērētas 863 GWh elektroenerģijas, kas ir par 11% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 3% mazāk nekā pirms gada. Savukārt Igaunijā patēriņš samazinājās par 7% salīdzinājumā ar martu, sasniedzot 644 GWh, taču saglabājās par 5% augstāks nekā pirms gada.

Elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs aprīlī pieauga par 5% salīdzinājumā ar martu un sasniedza 2030 GWh, bet salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugums bija 14%. Latvijā tika saražotas 682 GWh, kas ir par 6% mazāk nekā martā, bet par 62% vairāk nekā pirms gada. Lietuvā ražošana sasniedza 949 GWh, palielinoties par 18% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un par 6% gada laikā. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas ražošana saruka līdz 398 GWh, kas ir par 3% mazāk nekā martā un par 16 % mazāk nekā pērn.

avots: PSO

Kopumā aprīlī elektroenerģijas ražošanas un patēriņa attiecība Baltijā bija 98%. Latvijā šis rādītājs sasniedza 119%, Lietuvā - 110%, savukārt Igaunijā tas bija ievērojami zemāks – 62%.

Aprīlī ūdens pietece Daugavā būtiski samazinājās, no 1594 m³/s mēneša sākumā līdz 582 m³/s tā noslēgumā, tādēļ vidējā mēneša ūdens pietece veidoja 1027 m³/s, kas ir par 12% mazāk nekā martā un par 25% zem daudzgadu vidējā līmeņa normas (1360 m³/s). Izmaiņas noteica palu sezonas noslēgums Daugavā un ievērojami zemāks nokrišņu daudzums Latvijā, kas pēc LVĢMC datiem bija 54% zem mēneša normas.

avots: LVĢMC

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas ražošana Latvenergo stacijās samazinājās salīdzinājumā ar martu, kopumā sasniedzot 432 GWh. Ražošanas struktūrā joprojām dominēja hidroelektrostacijas, kurās tika saražota 431 GWh elektroenerģijas, kas ir par 11% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt termoelektrostaciju izstrāde samazinājās par 99%, sasniedzot vien 0,4 GWh.

Aprīlī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena samazinājās par 23% un bija 51,35 EUR/MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena pieauga par 2% salīdzinājumā ar martu un bija 46,3 EUR/MWh. Cenu kritumu nākamā mēneša līgumam ietekmēja siltāki laikapstākļi, tiem raksturīgais zemāks elektroenerģijas pieprasījums un atjaunīgo energoresursu ģenerācijas pieaugums. Savukārt nākamā gada līguma cenu kāpumu ietekmēja ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos un ar to saistītais energoresusu cenu pieaugums. Vienlaikus Ziemeļvalstīs saglabājās ierobežota hidroresursu pieejamība, hidrobilances rādītājam atpaliekot par 19,2 TWh no normas.

Aprīlī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena samazinājās par 14 % salīdzinājumā ar martu un bija 44,96 EUR/MWh. Mēneša ietvaros cenu svārstības ietekmēja tirgus gaidas par Hormuza šauruma atvēršanu, kurš faktiski slēgts jau kopš 28. februāra, kā arī Kataras Ras Laffan termināļa darbības apturēšana pēc Irānas dronu trieciena marta sākumā, kas iznīcināja 17% no pasaulē lielākā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) eksporta termināļa jaudas un uz trim līdz pieciem gadiem no globālā SDG piedāvājuma izslēdza 12,8 miljonus tonnu gadā. Papildu augšupvērstu spiedienu uz cenām radīja ASV un Irānas sarunu stagnācija, pastiprināta konkurence ar Āzijas tirgiem par pieejamajām SDG kravām, kā arī Norvēģijas cauruļvadu plūsmu samazinājums zem sezonāli gaidītā līmeņa. Vienlaikus cenu kritumu daļēji ierobežoja siltāki laikapstākļi Eiropā un tirgus reakcija uz ziņām par pirmo SDG kuģi, kas šķērsojis Hormuza šaurumu kopš konflikta sākuma, radot īslaicīgas cerības par piegāžu daļēju stabilizāciju.

ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums aprīļa beigās bija 32,5%, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā martā, bet par aptuveni 7 procentpunktiem mazāk nekā šajā periodā pērn, norādot uz lēnāku krājumu atjaunošanās tempu, kas apgrūtina ES 90% aizpildījuma mērķa sasniegšanu pirms nākamās apkures sezonas un vienlaikus uztur augšupvērstu spiedienu uz dabasgāzes cenām.

Jēlnaftas cenas pieaug pastiprinātu piegāžu risku un ģeopolitisko faktoru ietekmē
Aprīlī jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena pieauga par 3% salīdzinājumā ar martu, sasniedzot 102,46 USD/bbl. Cenu dinamiku galvenokārt virzīja pastiprināta ģeopolitiskā spriedze starp ASV un Irānu un ar to saistītie traucējumi Hormuza šaurumā, caur kuru tiek transportēta aptuveni piektdaļa pasaules naftas. Kuģošanas plūsmu būtiska samazināšanās palielināja tūlītējos piegādes riskus un uzturēja augstu riska prēmiju tirgū. Papildu spiedienu radīja globālā piedāvājuma sarukums un ierobežotā brīvā ieguves jauda, kā arī pieaugošās loģistikas izmaksas un piegāžu ķēžu traucējumi, kas nozīmē, ka pat konflikta deeskalācijas gadījumā sagaidāms, ka cenas saglabās augstu jutību pret piegāžu traucējumiem. Naftas cenu tālāku eskalāciju ierobežoja ASV sankciju atvieglojumi piegādēm no Krievijas, lai stabilizētu naftas tirgu.

Eiropas emisiju kvotu cenas aprīlī pieaug tirgus svārstīguma apstākļos
Eiropas emisijas kvotu Dec.26 kontrakta (EUA Futures) cena aprīlī pieauga par 6%, sasniedzot vidēji 74 EUR/t. Cenu mēneša gaitā galvenokārt ietekmēja regulatīvā nenoteiktība un piesardzīga investoru uzvedība. Mēneša sākumā Eiropas Komisijas signāli par iespējamu lēnāku bezmaksas kvotu piešķiršanas samazināšanas tempu ierobežoja prognozētā piedāvājuma deficīta apmēru, tādējādi samazinot tirgus saspringumu un radot lejupvērstu spiedienu uz emisiju kvotu cenām. Kamēr mēneša otrajā pusē cenas pakāpeniski stabilizējās, investoriem samazinot pozīcijas, kuras vērstas uz cenu kritumu, attiecīgi vājinot pārdošanas spiedienu. Savukārt stabils pieprasījums izsolēs palīdzēja saglabāt līdzsvaru tirgū. Vienlaikus cenu pieaugumu ierobežoja neskaidrība par Tirgus stabilitātes rezerves (TSR) nākotni, kuras mērķis ir novērst strukturālu kvotu pārpalikumu ES oglekļa tirgū. Papildu nenoteiktību radīja emisiju tirdzniecības sistēmas pārskatīšanas virziens, tostarp iespējamā pielāgošana 2040. gada emisiju mērķiem. Turklāt karadarbība Tuvajos Austrumos pastiprināja tirgus piesardzību un ierobežoja aktivitāti, kavējot straujāku cenu pieaugumu.

Energoproduktu cenas

avots: ICE