Oktobrī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas turpināja iepriekšējā mēneša samazinājuma tendenci. To galvenokārt noteica cenu samazinājums dabasgāzes un ogļu tirgos, kā arī zemākas cenas Vācijas elektroenerģijas tirgos. Tikmēr Ziemeļvalstu hidrobilance oktobrī svārstījās no -8,8 TWh mēneša sākumā līdz - 10,0 TWh līmeņa zem normas robežas oktobra beigās.

Sistēmas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) cena oktobrī kritās par 31 % līdz 183,46 EUR/MWh, noslēdzot mēnesi ar 119,00 EUR/MWh. 2023. gada 1. ceturkšņa kontraktam bija līdzīga tendence, tā cena saruka par 29 % un vidēji bija 275,02 EUR/MWh, oktobra beigās noslēdzoties ar 233,00 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī nākamā gada sistēmas kontrakta cena bija 142,23 EUR/MWh, kas samazinājās par 17 %, un oktobri noslēdza ar 120,0 EUR/MWh.

Cenu samazinājums bija vērojams arī Latvijas nākotnes kontraktiem. Oktobrī Latvijas nākamā mēneša kontrakts saruka par 21 % līdz vidēji 315,51 EUR/MWh, oktobri noslēdzot pie zemāka cenu līmeņa – 248,00 EUR/MWh. Latvijas 2023. gada 1. ceturkšņa kontrakta vidējā cena bija 375,39 EUR/MWh, kas ir 22 % kritums pret iepriekšējā mēneša datiem, un oktobra beigās kontrakts noslēdzās ar 340,00 EUR/MWh. Latvijas nākamā gada kontrakts samazinājās par 9 % līdz vidēji 288,48 EUR/MWh, oktobri noslēdzot ar 260,00EUR/MWh.

avots: Nasdaq OMX

Aizvadītajā mēnesī Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 7 %, salīdzinot ar 2021. gada oktobra datiem, un bija 2 149 GWh. Latvijā oktobrī tika patērētas 541 GWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 10 % pret oktobri gadu iepriekš. Šāda tendence bija arī Lietuvā, kur patēriņš kritās par 10 % līdz 941 GWh. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas patēriņš bija par 2 % lielāks nekā iepriekšējā gada oktobrī, un kopā tika patērētas 667 GWh elektroenerģijas.

Baltijas kopējais elektroenerģijas izstrādes apjoms oktobrī pieauga par 1 % pret septembra datiem, un kopā tika saražotas 1 158 GWh elektroenerģijas. Latvijā tika saražotas 186 GWh elektroenerģijas, kas ir par 8 % vairāk nekā mēnesi iepriekš. Oktobrī Lietuvā elektroenerģijas izstrāde kāpa par 19 % līdz 352 GWh. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija samazinājās par 9 %, salīdzinot ar septembri, un oktobrī tika saražota 621 GWh.

Oktobrī Baltijā elektroenerģijas izstrādes īpatsvars patēriņā samazinājās līdz 54 %. Latvijā tas palika bez izmaiņām – 34 %, Igaunijā izstrādes un patēriņa attiecība samazinājās līdz 93 %, savukārt Lietuvā tā pieauga līdz 37 %.

avots: PSO

Oktobrī Daugavas vidējā pietece pieauga gandrīz divas reizes salīdzinājumā ar septembri, tomēr bija 8 % zemāka par daudzgadu vidējo līmeni un sasniedza 277 m³/s.

Oktobrī, pieaugot pietecei Daugavā, Latvenergo hidroelektrostaciju elektroenerģijas izstrāde pieauga vairāk nekā divas reizes pret iepriekšējā mēneša datiem, saražojot 117 GWh. Tikmēr elektroenerģijas ražošana Latvenergo termoelektrostacijās kritās par 91 %, salīdzinot ar septembri, un bija 7 GWh, ko noteica tirgus pieprasījums un TEC 2-1 un TEC 2-2 energobloku nepieejamība apkopes darbu dēļ.

Oktobrī vidējā jēlnaftas nākotnes kontrakta (Brent Crude) cena sasniedza 93,59 USD/bbl, kas ir pieaugums par 5 % pret iepriekšējā mēneša datiem. Oktobri kontrakts noslēdza ar cenu 94,83 USD/bbl.

Opec+ un IEA (International Energy Agency) prognozē zemāku naftas pieprasījumu šogad un nākamgad, atsaucoties uz ekonomikas palēnināšanos, cīnoties ar strauji augošo inflāciju. Lai noturētu naftas tirgu līdzsvarā, aizvadītajā mēnesī Opec+ vienojās novembrī samazināt naftas ieguves apjomu par 2 m bbl/dienā, kas ir lielākais samazinājums kopš rekordlielajiem ierobežojumiem pandēmijas laikā 2020. gadā. Naftas cenas pieaugumu veicināja arī ziņas par ASV komerciālā naftas krājumu līmeņa samazinājumu.

Ogļu nākamā mēneša kontrakts (API2) oktobrī kritās par 19 % līdz vidēji 259,96 USD/t, mēneša beigās noslēdzoties ar 219,25 USD/t.

Oktobrī Eiropā siltāku un vējaināku laikapstākļu dēļ samazinājās ogļu pieprasījums. Turklāt, līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, oktobrī ietekmi uz ogļu cenām atstāja arī zemākas dabasgāzes cenas. Tajā pašā laikā bažas par iespējamo ogļu piedāvājuma samazinājumu tirgū rada prognozētā laikapstākļu parādība La Nina – liels nokrišņu daudzums dienvidu puslodē. Tas varētu izraisīt ogļu ieguves traucējumus Austrālijā un Indonēzijā, ierobežojot šo valstu eksportu un mazinot ogļu piedāvājumu tirgū.

Oktobrī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) cena saruka par 36 % un vidēji bija 138,60 EUR/MWh. Oktobra nogalē kontrakts noslēdzās ar 112,24 EUR/MWh.

Siltāki un vējaināki laikapstākļi aizvadītajā mēnesī atstāja ietekmi arī uz dabasgāzes pieprasījumu, tam samazinoties, kas veicināja kontraktu cenu lejupslīdi. Eiropā sašķidrinātās dabasgāzes imports saglabājas augstā līmenī, kas stimulēja turpmāku Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņa pieauguma tendenci, tam sasniedzot 95 % no kopējās jaudas, kas ir virs ES noteiktā mērķa – novembrī sasniegt vismaz 80 % krātuvju aizpildījumu. Nenoteiktība attiecībā uz gāzes cenu griestu noteikšanu saglabājās arī oktobrī.

Lai arī Eiropas oglekļa emisiju kvotu (EUA Futures) Dec.22 kontrakta cena oktobrī bija svārstīga, tomēr vidēji tā palika iepriekšējā mēneša līmenī un bija 70,49 EUR/t, oktobri noslēdzot ar augstāku cenu – 79,97 EUR/t.

Aizvadītajā mēnesī Eiropas oglekļa emisiju kvotu tirgū valdīja nenoteiktība sakarā ar ES politiskā lēmuma gaidām par REPowerEU stratēģijas finansēšanu, kuras mērķis ir ātri samazināt atkarību no Krievijas fosilajiem resursiem un paātrināt pāreju uz zaļo un ilgtspējīgu enerģiju. Oktobrī turpinās diskusijas par nepieciešamā 20 miljardu EUR finansējuma ieguvi no kvotu tirgus stabilitātes rezervēm (Market Stability Reserve) un Inovāciju fonda (ETS Innovation Fund).