Jūnijā Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 7%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 1 901 GWh, kas ir par 1% vairāk nekā šajā periodā 2024.gadā. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 8% pret maiju līdz 471 GWh. Lietuvā tika patērēts par 7% mazāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā mēnesī – 858 GWh. Igaunijā patēriņš samazinājās par 5% un bija 571 GWh.

Tikmēr elektroenerģijas ražošana Baltijā gandrīz nemainījās, salīdzinot ar maiju, tomēr bija par trešdaļu augstāka nekā 2024.gada jūnijā, veidojot 1 654 GWh. Latvijā tika saražots par 26% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī – 439 GWh. Lietuvā tika saražotas 826 GWh elektroenerģijas, kas bija par 6% mazāk nekā maijā. Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija kritās par 7% līdz 389 GWh.

avots: PSO

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība jūnijā bija 87%. Latvijā šis īpatsvars bija 93%, Lietuvā 96%, bet Igaunijā – 68%.

Ūdens pietece Daugavā aizvadītajā mēnesī bija vidēji 822 m³/s, kas ir vairāk nekā divas reizes augstāka par ilggadēji vidējo pieteces līmeni. Pieteces pieaugumu ietekmēja nokrišņu daudzums, kas pēc LVĢMC datiem bija 30% virs mēneša normas.

avots: LVĢMC

Ražošana Latvenergo stacijās aizvadītajā mēnesī pieauga, un kopā tika saražotas 353 GWh elektroenerģijas. Lielāka ūdens pietece Daugavā veicināja hidroelektrostaciju ģenerācijas pieaugumu par 43% pret maiju līdz 348 GWh. Tikmēr ražošana termoelektrostacijās bija 6 GWh.

Lielāka nokrišņu daudzuma prognozes ietekmēja jūnija vidējās nākamā mēneša sistēmas nākotnes (Nordic Futures) cenu – tā samazinājās par 13%, sasniedzot 22,07 EUR/MWh. Savukārt nākamā gada kontrakta cena pakāpās par 2,76% un bija 38,68 EUR/MWh.

Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs vidēji pieauga līdz 4,7 TWh. Hidrorezervuāru aizpildījums pieauga līdz 64% jeb 2 procentpunktus virs normas.

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) vidējā cena aizvadītajā mēnesī bija 36,70 EUR/MWh. Mēneša vidū gāzes cena svārstījās Izraēlas-Irānas kara ietekmē, kas norisinājās no 13. līdz 24.jūnijam. Lai arī cena brīžiem pārsniedza 42 EUR/MWh, līdz ar 23.jūnija paziņojumu par uguns pārtraukšanu pazuda arī iecenotais risks, ka varētu tikt traucētas naftas un gāzes piegādes, un cena atgriezās 35 EUR/MWh līmenī. 2024.gadā apmēram 20% sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjoma tika pārvadāta caur Hormuza jūras šaurumu, kas atrodas starp AAE un Irānu, un traucējumi kuģu satiksmē caur šo šaurumu ietekmētu arī dabasgāzes cenu Eiropā.

Eiropas Savienības dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis jūnijā pieauga no 48% līdz 59 %. Pēc ziemas sezonas dabasgāzes krājumi ES aug līdzīgā tempā kā 2023. un 2024.gadā, lai arī līmenis ziemas beigās bija zemāks nekā 2023. un 2024.gadā.

ES gāzes krātuvju aizpildījuma līmenis martā un jūnijā, procenti no kopējās ietilpības

avots: GIE

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) mēneša vidējā cena kāpa par 9% un bija 69,71 USD/bbl. Arī jēlnaftas cenas ietekmēja notikumi Tuvajos Austrumos, 19.jūnijā cenai sasniedzot 78,85 USD/bbl. Tomēr jau 23.jūnijā tā ievērojami nokritās un jau 24.jūnijā atgriezās zem 70 USD/bbl atzīmes. Turpmākās cenas tendences noteiks tirdzniecības pārrunu virzība, jēlnaftas piedāvājums (t. sk. OPEC+) un ekonomikas izaugsmes ātrums Ķīnā un citos nozīmīgākajos tirgos. Pēdējos mēnešos vērojamais ASV dolāra vērtības kritums nodrošina papildus atbalstu naftas cenām.

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) vidējā cena jūnijā pieauga par 6% līdz 103,35 USD/t. Lai arī kopumā cena sekoja tendencēm energoresursu tirgū, pieaugums izrādījās noturīgāks. Turklāt parādījās bažas par atsevišķu Eiropas atomelektrostaciju nepieejamību vasaras mēnešos.

Tajā pašā laikā cenu svārstīgumu emisijas kvotu tirgū noteica ģeopolitiskā situācija, tomēr augstāka AER izstrāde ierobežoja pieprasījumu.

Energoproduktu cenas

avots: ICE