Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš palielinājās par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 2 012 GWh, kas bija par 3% vairāk nekā šajā periodā 2024.gadā. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, pieauga par 7% un bija 520 GWh. Lietuvā elektroenerģijas patēriņš bija 896 GWh, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada, savukārt Igaunijā, salīdzinot ar to pašu periodu 2024. gadā, patēriņš pieauga par 12% un sasniedza 596 GWh.

Tikmēr elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs turpināja samazināties jau trešo mēnesi pēc kārtas, tā samazinājās par 2%, salīdzinot ar augustu, un bija 1 265 GWh. Latvijā tika saražots būtiski mazāk elektroenerģijas – 286 GWh, kas ir par 26% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Lietuvā tika saražotas 665 GWh elektroenerģijas, kas ir par 3% vairāk nekā augustā. Igaunijā ģenerācija, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 24% līdz 313 GWh.

avots: PSO

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība septembrī bija 61%. Attiecība Latvijā - 49%, Lietuvā - 74%, un Igaunijā – 53%.

Ūdens pietece Daugavā visa mēneša garumā turpināja vienmērīgi samazināties no 345 m3/s, kas bija mēneša pirmajā dienā, līdz 225 m3/s pēdējā dienā, kas vienlaicīgi sakrita ar mēneša maksimālo un minimālo pieteci. Mēneša vidējā ūdens pietece bija 267 m³/s. Tas ir par 47% mazāk nekā augustā, kad pietece bija 502 m³/s, tomēr pārsniedz ilggadēji vidējo pieteces līmeni šajā gada mēnesī, kas ir 194 m³/s.

avots: LVĢMC

Ražošana Latvenergo stacijās aizvadītajā mēnesī samazinājās, un kopā tika saražotas 198 GWh elektroenerģijas. Ievērojami zemāka ūdens pietece Daugavā veicināja hidroelektrostaciju ģenerācijas samazinājumu par 48% pret augustu līdz 116 GWh. Tikmēr elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās palielinājās par 38% līdz 82 GWh, ko noteica tirgus pieprasījums.

Septembra nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena turpināja iepriekšējo mēnešu kustību augšup un kāpa par 5%, sasniedzot 38,98 EUR/MWh. Tāpat pieauga arī nākamā gada kontrakta cena: par 9%, līdz 42,81 EUR/MWh.

Sausāku laikapstākļu ietekmē Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs septembrī bija aptuveni par 3.7 TWh zem normas, atspoguļojot zemāku ūdens ieplūdi un samazinātu hidroresursu pieejamību.

Septembrī Dutch TTF nākamā mēneša kontrakta cena samazinājās līdz 32,34 EUR/MWh, kas ir par 1,62% mazāk nekā augustā, atspoguļojot stabilu gāzes piegādes situāciju. ES dabasgāzes krātuvju aizpildījuma pieaugums no 78% līdz 83%, norāda, ka ES krājumu līmenis pieaug pietiekami strauji, lai sasniegtu noteikto 90% mērķi periodā no 1.oktobra līdz 1.decembrim. Papildu spiedienu uz cenām radīja sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu pieaugums, ko veicināja zemāks pieprasījums Ēģiptē un atsevišķās Āzijas valstīs, ļaujot lielākiem apjomiem nonākt Eiropā. Tirgus noskaņojumu stabilizēja arī laikapstākļu prognozes – Eiropā temperatūra tuvu sezonālajai normai vai pat nedaudz virs tās, kā arī tuvākajās nedēļās nav gaidāms agrīns aukstuma vilnis, kas varētu paātrināt krājumu samazinājumu iestājoties apkures sezonai.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena saglabājās praktiski nemainīga, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un tā bija 67,58 USD/bbl. Septembrī naftas tirdzniecība noritēja šaurā diapazonā, un cenai neizdevās pārsniegt 70 USD/bbl līmeni.

OPEC+ turpina palielināt ieguvi, lai atgūtu naftas tirgus daļu globālajā tirgū. Prognozes liecina, ka novembrī naftas ieguve augs par aptuveni 137 tūkst. bbl/dienā, kas varētu pastiprināt lejupvērstu spiedienu uz cenām. Vienlaikus Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas infrastruktūrai rada pretrunīgu ietekmi - pārstrādes rūpnīcu bojājumi, samazinot Krievijas spēju apstrādāt jēlnaftu degvielas ražošanā, var veicināt lielāku jēlnaftas eksporta apjomu uz citām valstīm, taču triecieni ostām un transporta objektiem ierobežo piegādes, uzturot augstu nenoteiktību par Krievijas eksporta apjomiem.

Septembrī ASV pieprasījuma izaugsme joprojām bija gausa, taču naftas krājumu samazinājums par aptuveni 0,6 miljoniem barelu, kas noslīdēja līdz 4% zem piecu gadu vidējā līmeņa, savukārt nodrošināja papildu atbalstu cenām. Rezultātā naftas cenas šobrīd balansē starp OPEC+ piedāvājuma pieauguma radīto spiedienu un ģeopolitiskajiem riskiem, kas saglabā augstu tirgus nenoteiktību.

Eiropas emisijas kvotu Dec.25 kontrakta (EUA Futures) cena septembrī pieauga par 6% līdz 76,20 EUR/t, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo septiņu mēnešu laikā. To veicināja uzņēmumu pirkumi pirms 30.septembra termiņa, kad jānodod kvotas par 2024.gada emisijām, kā arī tirgus dalībnieku garās pozīcijas, kas sasniedza augstāko līmeni vairāk nekā septiņu gadu laikā.

Energoproduktu cenas

avots: ICE