Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kad tika sasniegti rekordaugsti rādītāji, un februārī sasniedza 2 821 GWh, turklāt salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn patēriņš bija par 20% augstāks. Latvijā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 690 GWh, kas ir par 8% mazāk nekā janvārī, bet par 17% vairāk nekā 2025.gada februārī. Tikmēr Lietuvā patēriņš veidoja 1 276 GWh, kas ir par 10% mazāk nekā janvārī, bet par 23% vairāk nekā pirms gada. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas patēriņš saruka par 11% salīdzinājumā ar janvāri un sasniedza 855 GWh, kas ir 18% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri.

Tikmēr elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs februārī, salīdzinot ar janvāri, samazinājās par 8% un bija 2014 GWh, bet salīdzinājumā ar 2025.gada februāri tika saražots par 10% vairāk. Latvijā tika saražoti 686 GWh elektroenerģijas, kas ir par 8% mazāk nekā janvārī, Lietuvā ģenerācija samazinājās par 13%, sasniedzot 831 GWh, bet Igaunijā ražošanas apjoms samazinājās par 2% un bija 496 GWh.

avots: PSO

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība februārī bija 71%. Latvijā šis īpatsvars bija 99%, Lietuvā 65%, bet Igaunijā 58%.

Februāra pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā samazinājās no 320 m³/s līdz 280 m³/s, savukārt mēneša nogalē tā atkal pieauga līdz 329 m³/s, kā rezultātā vidējā mēneša ūdens pietece veidoja 303 m³/s, kas ir par 11% mazāk kā iepriekšējā mēnesī un par 38% zem daudzgadu vidējā līmeņa normas (491 m³/s). Sākot ar janvāri, arī februārī turpinājās ilgstošs sala periods, kas ietekmēja ziemas mazūdens periodu.

avots: LVĢMC

Ražošana aizvadītajā mēnesī Latvenergo stacijās mēreni samazinājās salīdzinājumā ar janvāri, un kopā tika saražotas 616 GWh elektroenerģijas. Elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās ietekmēja zemā ūdens pietece Daugavā, kā rezultātā izstrāde bija par 21% mazāka nekā janvārī, kopējam apjomam sasniedzot 125 GWh. Tikmēr elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās samazinājās par 6%, veidojot kopējo apjomu 492 GWh.

Februārī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena samazinājās par 3% un sasniedza 82,50 EUR/MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena saglabājās praktiski nemainīga un bija 42,90 EUR/MWh. Cenu līmeni uzturēja aukstie laikapstākļi, ar tiem saistītais augstais elektroenerģijas pieprasījums, kā arī ierobežotā Ziemeļvalstu hidroresursu pieejamība, kur hidrobilances rādītājs bija 25,3 TWh zem normas, kas nākotnē var ievērojami ierobežot hidroelektrostaciju ģenerāciju.

Februārī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena samazinājās par 2,45% salīdzinājumā ar janvāri un bija 32,82 EUR/MWh. Cenu svārstības mēneša gaitā galvenokārt ietekmēja pieaugošā spriedze Tuvajos Austrumos, kur nenoteiktība starp ASV un Irānu radīja bažas par sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādēm caur Hormuza šaurumu, pa kuru ik gadu pārvietojas aptuveni 20% no visas globālās sašķidrinātās dabasgāzes. Mēneša noslēgumā, pēc ASV un Izraēlas uzbrukumiem Teherānai, daudzi SDG kuģi izvairījās no šauruma šķērsošanas. Piemēram, SDG piegādes no Kataras, kas veido aptuveni 11% no Eiropas importa, daļēji bija spiestas mainīt kursu vai pat atgriezties termināļos, izraisot kuģu tranzīta traucējumus un pastiprinot cenu spiedienu.

ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums februāra beigās bija 30%, kas ir par 11 procentpunktiem mazāk nekā janvārī un par aptuveni 8 procentpunktiem zemāk nekā pagājušā gada februārī. Zemais krājumu līmenis pastiprināja tirgus jutīgumu pret iespējamiem piegādes traucējumiem un veicināja nepieciešamību pēc lielākas gāzes iesūknēšanas vasaras periodā, sniedzot papildus atbalstu cenām.

Februārī Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena pieauga par 7 % salīdzinājumā ar janvāri, sasniedzot 69,37 USD/bbl. Mēneša laikā cenu pieaugumu noteica pastiprināta ģeopolitiskā spriedze starp ASV un Irānu, tostarp uzbrukumi Irānai un draudi saistībā ar Hormuza šaurumu, pa kuru tiek pārvietoti aptuveni 20-30% no pasaules jēlnaftas. Mēneša noslēgumā, pēc uzbrukumiem un Irānas atbildes triecieniem, kuģu tranzīts šaurumā praktiski apstājās, palielinot tūlītējo piegādes risku un veicinot cenu kāpumu līdz gandrīz septiņu mēnešu augstākajam līmenim, savukārt papildu atbalstu nodrošināja sankcijas un eksporta ierobežojumi attiecībā uz Krievijas un Irānas naftu. Vienlaikus cenu kāpumu periodiski ierobežoja ASV komerciālo naftas krājumu pieaugums.
Eiropas emisijas kvotu Dec.26 kontrakta (EUA Futures) cena februārī samazinājās par 15%, sasniedzot vidēji 75 EUR/t. Cenu dinamiku noteica politiskā un regulatīvā nenoteiktība, kā arī investoru neto garo pozīciju samazināšana, kas pastiprināja spiedienu uz tirgu un noveda pie piecu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Nenoteiktību uzturēja diskusijas par ES emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) reformu, tostarp iespējamā lineārā samazinājuma faktora pārskatīšanu, kas nākotnē varētu palielināt emisiju kvotu piedāvājumu. Mēneša otrajā pusē cenas daļēji stabilizējās, tomēr dalībvalstu atšķirīgie viedokļi par ETS turpmāko attīstību saglabāja augstu nenoteiktības līmeni tirgū. Turklāt karadarbība Tuvajos Austrumos ietekmēja zemāku kvotu pieprasījumu.

Energoproduktu cenas

avots: ICE