Augustā kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā saglabājās jūlija līmenī un bija 1 990 GWh, taču tas bija par 3% zemāks nekā šajā periodā pērn. Arī Latvijā elektroenerģijas pieprasījums pret jūliju bija bez ievērojamām izmaiņām, veidojot 483 GWh, kas bija arī par 6% mazāk nekā iepriekšējā gada augustā. Igaunijā patērētās elektroenerģijas daudzums pieauga par 3 % pret jūliju, tomēr samazinājās par 7% pret 2023.gada augustu. Tikmēr Lietuvā elektroenerģijas patēriņš bija 959 GWh, kas ir samazinājums par 2% pret iepriekšējo mēnesi, bet pieaugums par 2% pret augustu pērn.

Baltijas valstīs saražotais elektroenerģijas apjoms aizvadītajā mēnesī bija 1 194 GWh, kas bija par 3% mazāk nekā jūlijā, tomēr par 20% vairāk nekā šajā mēnesī 2023.gadā. Latvijā elektroenerģijas ģenerācija kāpa par 10% pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot 254 GWh. Igaunijā šis apjoms bija 324 GWh, un tas bija samazinājums par 11%. Savukārt Lietuvā tika saražotas 616 GWh elektroenerģijas jeb par 2% mazāk nekā jūlijā.

avots: PSO

Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība augustā bija 60%. Latvijā šis īpatsvars bija 53%, Igaunijā – 59%, savukārt Lietuvā tas bija 64%.

Augustā vidējā ūdens pietece Daugavā turpināja samazināties, sasniedzot 186 m³/s. Šis rādītājs bija par 18% zemāks nekā iepriekšējā mēnesī, taču par 23% augstāks nekā šajā periodā pērn. Tāpat arī šajā mēnesī ūdens pietece pietuvojās daudzgadu vidējam līmenim.

avots: LVĢMC

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas izstrāde Latvenergo  hidroelektrostacijās turpināja lejupvērstu tendenci, samazinoties par 8 % pret jūliju līdz 94 GWh. Savukārt ražošana Latvenergo termoelektrostacijās kāpa par 30 % līdz 102 GWh.

Augustā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (Nordic Futures) turpināja iepriekšējo mēnešu lejupslīdi, nokrītot par 21% līdz 25,67 EUR/MWh. Savukārt nākamā gada sistēmas kontrakta cena saglabājās jūlija līmenī – 42,04 EUR/MWh.

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta cenu lejupslīdi aizvadītajā mēnesī noteica lielāks prognozēto nokrišņu daudzums, kā rezultātā pieauga Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs – no -2,5 TWh zem normas mēneša sākumā līdz -0,5 TWh zem normas augusta nogalē.

Aizvadītajā mēnesī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena kāpa par 14% pret jūliju, sasniedzot 38,17 EUR/MWh.

Galvenais faktors, kas noteica dabasgāzes cenu pieaugumu augustā, bija Ukrainas militārās aktivitātes Krievijas Kurskas apgabalā, kurā atrodas Sudžas gāzes tranzīta punkts. Tā rezultātā pieauga bažas par iespējamu Krievijas dabasgāzes tranzīta pārtraukšanu caur Ukrainu. Papildus tam bija samazinātas piegādes plūsmas no Norvēģijas plānotu apkopes darbu dēļ, kā arī zemāks sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) imports Eiropā. Tikmēr lielāku cenu pieaugumu ierobežoja dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis, kas Eiropas Savienībā augusta beigās sasniedza 92%, pārsniedzot 1. novembra 90% mērķi.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena augustā bija 78,88 USD/bbl jeb par 5% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī.

Jēlnaftas cenas aizvadītajā mēnesī samazinājās ekonomisko un ģeopolitisko faktoru dēļ. No vienas puses bija bažas par iespējamo ASV ekonomikas palēnināšanos, ko pastiprināja pretrunīgie Federālo rezervju sistēmas signāli saistībā ar procenti likmju politiku un vājākiem nekā gaidīts nodarbinātības datiem, kas radīja bažas par naftas pieprasījuma samazināšanos. Arī Ķīnā, pasaulē lielākajā jēlnaftas importētājvalstī, rādītāji liecināja par ekonomikas palēnināšanos – samazinājās rūpniecības un naftas pārstrādes rūpnīcu aktivitāte. Tāpat arī bija vērojama globālā pieprasījuma nenoteiktība. Savukārt, no otras puses, cerības uz pamieru Tuvajos Austrumos starp Izraēlu un Hamas mazināja bažas par iespējamiem piegādes traucējumiem no reģiona.

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) cena aizvadītajā mēnesī pieauga par 10%, salīdzinot ar jūliju, un bija 121,00 USD/t.

Augustā ogļu cenas kāpa dabasgāzes cenu pieauguma dēļ, kā rezultātā ogles kļuva par ekonomiski pievilcīgāku resursu elektroenerģijas ražošanai, salīdzinot ar dabasgāzi. Turklāt bija novērojams eksporta samazinājums no Eiropas galvenās ogļu piegādātājvalsts – Kolumbijas sakarā ar protesta akcijām uz dzelzceļa sliedēm starp ogļu raktuvēm un eksporta termināli. Tajā pašā laikā ogļu krājumi Eiropas lielākajos termināļos bija komfortablā līmenī.

Savukārt Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.24 kontrakta cena augustā sasniedza 71,26 EUR/t, kas bija par 5% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Aizvadītajā mēnesī emisijas kvotu cenas galvenokārt pakāpās strauju energoproduktu cenu kustību dēļ – tās sekoja dabasgāzes cenu augšupvērstām izmaiņām sakarā ar ģeopolitisko situāciju Eiropā.

Energoproduktu cenas

avots: ICE