Jūnijā elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs sasniedza 1979 GWh, kas ir par 4% mazāk nekā maijā, bet par 4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Latvijā patēriņš mēneša griezumā samazinājās par 7% līdz 515 GWh, vienlaikus pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni par 9%. Lietuvā tika patērētas 944 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2% vairāk nekā maijā un par 10% vairāk nekā pirms gada. Savukārt Igaunijā patēriņš saruka par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, sasniedzot 520 GWh, kas ir arī par 9% mazāk nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus Baltijas valstu kopējā elektroenerģijas ģenerācija jūnijā samazinājās par 13% salīdzinājumā ar maiju, veidojot 1639 GWh. Gada griezumā ražošanas apjoms saglabājās praktiski nemainīgs, samazinoties vien par 1%. Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 14% līdz 448 GWh, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu saglabājās būtiski nemainīgs. Lietuvā ģenerācija sasniedza 860 GWh, kas ir par 10% mazāk nekā maijā, bet par 4% vairāk nekā pirms gada. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas ražošana saruka par 19% līdz 331 GWh, kas ir par 15% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

avots: PSO

Jūnijā Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība bija 83%. Latvijā šis īpatsvars bija 87%, Lietuvā 91%, bet Igaunijā 64%.

Jūnija pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā pieauga no 380 m³/s līdz 445 m³/s, sasniedzot mēneša augstāko līmeni 471 m³/s 18. jūnijā, savukārt mēneša otrajā pusē tā pakāpeniski samazinājās līdz 250 m³/s. Tādējādi vidējā ūdens pietece Daugavā jūnijā bija 365 m³/s, kas ir par 30% zemāk nekā maijā un 8% zem ilggadējā šī perioda vidējā rādītāja (395 m³/s).

avots: LVĢMC

Elektroenerģijas izstrāde Latvenergo stacijās jūnijā samazinājās līdz 160 GWh. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, lielāko daļu ģenerācijas apjoma nodrošināja hidroelektrostacijas, kuru izstrāde zemākas ūdens pieteces Daugavā dēļ saruka par 31% salīdzinājumā ar maiju, veidojot 154 GWh. Tikmēr termoelektrostaciju devums kopējā ģenerācijā saglabājās neliels, TEC saražojot 6 GWh elektroenerģijas, kas ir par 55% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Jūnijā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena pieauga par 13%, un bija 57,88 EUR/MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena samazinājās par 1%, un bija 47.94 EUR/MWh. Cenu pieaugumu nākamā mēneša līgumam galvenokārt ietekmēja sausi laikapstākļi, kas ierobežoja hidroresursu pieejamību Ziemeļvalstīs, kā rezultātā hidrobilances rādītājs saglabājās 18,3 TWh zem ilgtermiņa normas. Savukārt nākamā gada līguma cenu augsto līmeni uzturēja ģeopolitiskie riski Tuvajos Austrumos un ar energoresursu piegāžu drošību saistītā nenoteiktība.

Jūnijā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena samazinājās par 4,6% salīdzinājumā ar maiju un bija 45,05 EUR/MWh. Mēneša gaitā cenu dinamiku galvenokārt noteica ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos. Lejupvērstu spiedienu uz cenām radīja ASV un Irānas panāktā 60 dienu pamiera vienošanās, kas mazināja bažas par iespējamiem piegāžu traucējumiem reģionā, kā arī pieaugošā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) kuģu satiksme Hormuza šaurumā un Kataras paziņojumi par plāniem atjaunot lielāko daļu pieejamās SDG eksporta jaudas. Vienlaikus cenu kritumu ierobežoja karstuma vilnis Eiropā, kas palielināja elektroenerģijas patēriņu un dabasgāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, kā arī augošais SDG pieprasījums Āzijā, īpaši Ķīnā un Indijā, kas pastiprināja konkurenci par pieejamajām SDG kravām. Mēneša noslēgumā cenas atkal pieauga, tirgum reaģējot uz neskaidrību par pamiera ilgtspēju un iespējamu konflikta eskalāciju reģionā.

ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums jūnija beigās sasniedza 49%, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā maija beigās, taču joprojām aptuveni par 10 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tas norāda, ka, neraugoties uz aktīvu krātuvju papildināšanu, uzkrāto rezervju apjoms joprojām atpaliek no iepriekšējā gada līmeņa.

Jēlnaftas cenas samazinās pēc ASV un Irānas pagaidu miera vienošanās noslēgšanas
Jūnijā jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena samazinājās par 19% salīdzinājumā ar maiju, sasniedzot 84,43USD/bbl. Mēneša sākumā saistībā ar piegāžu traucējumiem Hormuza šaurumā cenas saglabājās paaugstinātā līmenī, pārsniedzot 90 USD/bbl. Savukārt mēneša otrajā pusē cenas strauji kritās pēc ASV un Irānas pagaidu miera vienošanās noslēgšanas, kas paredz 60 dienu sankciju atvieglojumu Irānas naftas eksportam, kā arī ASV jūras blokādes atcelšanu. Vienošanās veicināja Irānas naftas eksporta atjaunošanos, tirgū nonākot aptuveni 20-30 miljoniem barelu Irānas jēlnaftas. Papildus tam tirgū atgriezās arī vairāk nekā 60 miljoni barelu konflikta laikā iestrēgušo naftas krājumu, kuģiem atsākot tranzītu caur Persijas līci, tādējādi palielinot piedāvājumu un radot lejupvērstu spiedienu uz cenām.

Vienlaikus cenu kritumu ierobežoja vairāki ar piegāžu drošību saistīti faktori. Vēsturiski zemie OECD valstu stratēģiskie krājumi, kas sasniedza zemāko līmeni kopš 1990.gada, uzturēja nenoteiktību par tirgus spēju nodrošināt stabilas piegādes iespējamu traucējumu gadījumā. Papildu nenoteiktību radīja maijā izveidotā Persijas līča šauruma pārvalde (PSGA), kuras ieviestie kuģu satiksmes regulējumi, obligātais atļauju režīms un tranzīta maksu sistēma palielināja reģiona piegādes risku prēmiju. Savukārt notiekošie mīnu neitralizācijas pasākumi Hormuza šaurumā un periodiski saasinājumi Izraēlas un Hezbollah konfliktā Libānā uzturēja paaugstinātu ģeopolitisko spriedzi, sniedzot papildu atbalstu cenām.

Eiropas emisijas kvotu Dec.26 kontrakta (EUA Futures) cena jūnijā pieauga par 4%, sasniedzot vidēji 79 EUR/t. Jūnija sākumā cenu samazinājumu līdz 76 EUR/t ietekmēja izsoļu apjomu pieaugums par 18% salīdzinājumā ar periodu no janvāra līdz maijam, kas saistīts ar ES lēmumu izsolīt papildus kvotas Sociālā klimata fonda finansēšanai. Tāpat arī peļņas fiksēšana pēc iepriekšējā mēneša cenu kāpuma un nenoteiktība par gaidāmo ES ETS reformu. Toties mēneša otrajā pusē EUA cenas sasniedza augstāko līmeni četru mēnešu periodā. Cenu kāpumu veicināja ASV un Irānas pagaidu miera vienošanās, kā arī tirgus gaidas par ES ETS reformas priekšlikumiem, ko Eiropas Komisija plāno publiskot 17.jūlijā. Vienlaikus investori arvien aktīvāk palielināja savus ieguldījumus, prognozējot cenu pieaugumu, ieguldījumu apjomam sasniedzot augstāko līmeni pēdējo četru mēnešu laikā.

Energoproduktu cenas

avots: ICE