Martā kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs sasniedza 2 293 GWh, kas ir par 19% mazāk nekā februārī, bet par 2% vairāk nekā 2025.gada martā. Latvijā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 625 GWh, kas ir par 9% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, bet par 8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Igaunijā elektroenerģijas patēriņš saruka par 19% pret februāri līdz 695 GWh, bet gada griezumā tas palielinājās par 2%. Savukārt Lietuvā patēriņš sasniedza 973 GWh, kas ir par 24% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 3% mazāk nekā pirms gada.

Vienlaikus elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs martā samazinājās par 4% salīdzinājumā ar februāri, taču pieauga par 6% pret attiecīgo periodu pērn, kopējam ražošanas apjomam sasniedzot 1 940 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 6% līdz 725 GWh, kamēr Lietuvā tā samazinājās par 3% līdz 804 GWh. Visstraujākais kritums tika novērots Igaunijā, kur ģenerācijas apjoms saruka par 17% un bija 410 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi.

avots: PSO

Martā Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība bija 85%. Attiecība Latvijā – 116%, Lietuvā – 83%, un Igaunijā – 59%.

Saistībā ar palu sezonas sākšanos Latvijā ūdens pietece Daugavā mēneša pirmajā pusē strauji pieauga no 328 m³/s līdz 1 946 m³/s. Mēneša otrajā pusē pieteces apjoms mēreni samazinājās, mēneša noslēgumā sasniedzot 1 654 m³/s. Vidējā mēneša ūdens pietece Daugavā veidoja 1 171 m³/s, kas ir par 286 % vairāk nekā februārī un 42% virs ilggadējā attiecīgā perioda vidējā rādītāja (827 m³/s).

avots: LVĢMC

Latvenergo elektroenerģijas ražošanas struktūra aizvadītajā mēnesī palu sezonas ietekmē būtiski mainījās salīdzinājumā ar februāri, ievērojami palielinoties elektroenerģijas izstrādei hidroelektrostacijās un vienlaikus strauji samazinoties termoelektrostaciju izstrādei. Tā rezultātā kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 545 GWh. Elektroenerģijas izstrāde HES pieauga par 289% salīdzinājumā ar februāri, kopējam apjomam sasniedzot 485 GWh. Pretēji elektroenerģijas ražošana TEC samazinājās par 88%, veidojot 60 GWh.

Martā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena samazinājās par 13%, sasniedzot 66,82 EUR/MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena pieauga par 8% līdz 45,25 EUR/MWh. Cenu samazinājumu nākamā mēneša kontraktam noteica augstāka gaisa temperatūra, ar to saistītais zemāks elektroenerģijas patēriņš, kā arī izteikts vēja elektrostaciju izstrādes pieaugums un straujš saules ģenerācijas kāpums elektroenerģijas bilancē līdz ar pavasara sezonas iestāšanos. Nākamā gada kontrakta cenas pieaugumu savukārt ietekmēja ģeopolitiskās situācijas attīstība Tuvajos Austrumos, kā rezultātā strauji pieauga energoresursu cenas un to nenoteiktība. Vienlaikus Ziemeļvalstu hidroresursu pieejamība saglabājās ierobežota, hidrobilances rādītājam esot 21,6 TWh zem normas.

Martā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena strauji pieauga līdz 52,02 EUR/MWh, kas ir par 58,65% vairāk nekā februārī. Cenas mēneša laikā bija īpaši svārstīgas, tirgum reaģējot uz politiskajiem signāliem un konflikta attīstību Tuvajos Austrumos, īslaicīgi pārsniedzot arī 60 EUR/MWh līmeni.

Noteicošais faktors dabasgāzes cenu attīstībā aizvadītajā mēnesī bija Tuvo Austrumu karš starp ASV un Izraēlu pret Irānu un tās proxy grupējumiem (Hezbollah un Houthi), kas būtiski ietekmēja globālās sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes. Parasti caur Hormuza šaurumu plūst aptuveni 20% pasaules energoresursu, tostarp SDG, taču kopš 28.februāra tas ir faktiski slēgts. Vienlaikus notika savstarpēji uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai, kas ierobežo resursu ieguvi un eksportu, kā būtisks piemērs minams uzbrukums Kataras Ras Laffan SDG terminālim, kas samazināja tā eksportspēju par aptuveni 17% un radīs ilgstošus piegādes traucējumus. Papildu spiedienu uz globālo SDG piedāvājumu radīja arī Austrālijas SDG piegāžu traucējumi pēc tropiskā ciklona radītiem bojājumiem, kuru ietekme varētu saglabāties vairākas nedēļas, pastiprinot konkurenci par pieejamajām SDG kravām.

Mēneša laikā cenas īpaši reaģēja uz deeskalācijas signāliem, piemēram, pēc ASV prezidenta paziņojuma par iespējamo miera sarunu uzsākšanu ar Irānu un 5 dienu pauzi uzbrukumiem TTF cena vienas dienas laikā samazinājās par 10 %. Tomēr tirgus arvien mazāk reaģē uz politiskajiem paziņojumiem, uztverot tos kā mēģinājumus stabilizēt finanšu tirgus, kas ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju reģionā. Ilgākā termiņā piedāvājuma situāciju varētu uzlabot jauni SDG projekti Ziemeļamerikā, piemēram, ASV Golden Pass SDG (21,2 bcm/gadā), kas uzsācis ražošanu un plāno uzsākt eksportu šī gada 2.ceturksnī.

ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums marta beigās samazinājās līdz 28,05%, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā februārī un par 5,61 procentpunktu zemāk nekā tajā pašā periodā pērn. Zemais krājumu līmenis nozīmē augstu cenu jutīgumu pret konflikta turpināšanos un jaunām eskalācijām, jo krājumi nākamajai sezonai būs jāuzpilda no zema līmeņa, konkurējot ar Āziju par LNG piegādēm.

Martā jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena pieauga par 43,58% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedza 99,6 USD/bbl. Cenas pieauga gandrīz katru tirdzniecības dienu visa mēneša garumā, mēneša beigās pārsniedzot 110 USD/bbl līmeni.

Spēcīgo cenu kāpumu noteica konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos. Caur Hormuza šaurumu kopš kara sākuma spējuši pārvietoties tikai ļoti neliels skaits tankkuģu, galvenokārt Irānai draudzīgu valstu (Ķīnas un Indijas) kuģi, kamēr uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai gan Irānā, gan Arābu valstīs tieši ietekmē ieguves apjomus un tālākās eksporta iespējas arī ilgtermiņā.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) mēneša pirmajā pusē apstiprināja ~400 milj. barelu naftas stratēģisko rezervju izlaišanu apgrozībā, kas īstermiņā palīdz mazināt piedāvājuma spriedzi, taču nespēj būtiski ietekmēt cenas, jo caur Hormuza šaurumu parasti tiek transportēti līdz pat 20 milj. barelu dienā. Papildu risku globālajam piedāvājumam rada Irānas atbalstītā grupējuma Houthi iesaiste karā mēneša beigās, apdraudot Sarkanās jūras tirdzniecības maršrutus, uz kuru Saūda Arābija novirzījusi daļu no naftas eksporta pa East-West cauruļvadu.

Vienlaikus ASV turpina palielināt militāro spēku koncentrāciju reģionā, kas palielina ierobežotas sauszemes operācijas iespējamību. Papildus Pentagons martā pieprasīja aptuveni 200 mljrd. USD finansējumu valdībai, kas signalizē par gatavošanos ilgstošākam konfliktam ar plašākiem mērķiem. Reizē starp ASV un Irānu notiek sarunas, kas var novest pie īstermiņa pamiera vai ilgtermiņa konflikta risinājuma, samazinot spriedzi tirgos un atjaunojot kuģošanu caur Hormuza šaurumu.

Eiropas emisijas kvotu Dec.26 kontrakta (EUA Futures) cena martā samazinājās par 7%, vidēji sasniedzot 70 EUR/t, kas ir zemākais līmenis pēdējo 11 mēnešu laikā. Mēneša pirmajā pusē cenas samazinājās, ko noteica politiskā nenoteiktība saistībā ar iespējamām izmaiņām EU ETS sistēmā, tostarp MSR korekcijas (mehānisms, kas regulē kvotu piedāvājumu tirgū), kā arī iespējamās izmaiņas bezmaksas kvotu piešķiršanā. Papildu ietekmi radīja investīciju fondu neto garo pozīciju samazināšanās. Mēneša vidū cena īslaicīgi nokritās zem 64 EUR/t, bet otrajā pusē cenas samērā strauji atguvās līdz ~72 EUR/t līmenim, ko veicināja Eiropas Komisijas signāli par EU ETS sistēmas saglabāšanu bez radikālām īstermiņa izmaiņām, kā arī pieaugošā korelācija ar gāzes cenām.

Energoproduktu cenas

avots: ICE