Janvārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs sasniedza 3 109 GWh, kas ir par 23% vairāk nekā decembrī un par 22% vairāk nekā 2025.gada janvārī. Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 20 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, sasniedzot attiecīgi 752 GWh un 944 GWh, savukārt mēneša griezumā patēriņš Latvijā palielinājās par 14%, bet Igaunijā par 23%. Lietuvā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 1 413 GWh, kas ir par 27% vairāk nekā decembrī un par 24% vairāk nekā pirms gada.

Vienlaikus elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs janvārī palielinājās par 36%, salīdzinot ar decembri, un par 13% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, kopējam ražošanas apjomam sasniedzot 2 190 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde būtiski pieauga līdz 746 GWh, kas ir par 46% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, turklāt šis apjoms pārsniedza visus aizvadītā gada mēneša rādītājus. Lietuvā elektroenerģijas izstrāde sasniedza 959 GWh, kas ir par 27% vairāk nekā decembrī. Arī Igaunijā elektroenerģijas ģenerācijas apjoms pieauga līdz 486 GWh, palielinoties par 43% mēneša griezumā.

avots: PSO

Janvārī Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība bija 70%. Attiecība Latvijā – 99%, Lietuvā – 68%, un Igaunijā – 51%.

Janvāra pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā samazinājās no 443 m³/s līdz 287 m³/s, savukārt mēneša otrajā pusē pietece pakāpeniski palielinājās, tomēr mēneša noslēdzošajās dienās atkal saruka līdz 321 m³/s. Daugavas sasalšanas ietekmē vidējā mēneša ūdens pietece veidoja 340 m³/s, kas ir par 54% mazāk nekā decembrī un par 27% zem ilggadējā šī perioda vidējā rādītāja (468 m³/s).

avots: LVĢMC

Ražošana Latvenergo stacijās aizvadītajā mēnesī strauji pieauga, kopumā saražojot 682 GWh elektroenerģijas. Elektroenerģijas izstrāde hidroelektrostacijās samazinājās par 49% salīdzinājumā ar decembri, ievērojami zemākas ūdens pieteces Daugavā ietekmē kopējam apjomam veidojot 159 GWh. Savukārt kopējo elektroenerģijas ražošanas pieaugumu Latvenergo stacijās noteica būtisks izstrādes kāpums termoelektrostacijās, kur ražošana palielinājās par 292%, sasniedzot 523 GWh, kas ir augstākais rādītājs pieejamo datu periodā kopš 2012.gada. To veicināja vēsturiski augsts elektroenerģijas pieprasījums ārkārtīgi auksto laikapstākļu dēļ, kas lielāko mēneša daļu ļāva TEC darboties tuvu maksimālajai uzstādītajai jaudai.

Janvārī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena pieauga par 38%, sasniedzot 84,99 EUR/MWh, kamēr nākamā gada kontrakta cena palielinājās par 10% līdz 42,60 EUR/MWh. Cenu kāpumu veicināja aukstie laikapstākļi un ar tiem saistītais augstāks elektroenerģijas pieprasījums, kā arī īpaši ierobežotā Ziemeļvalstu hidroresursu pieejamība, jo hidrobilances rādītājs bija 12,9 TWh zem ilgtermiņa normas, būtiski ierobežojot hidroelektrostaciju ģenerāciju.

Janvārī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena būtiski pieauga, mēneša laikā palielinoties par 21,75% salīdzinājumā ar decembri, sasniedzot 33,64 EUR/MWh. Tas bija straujākais viena mēneša kāpums gan procentuālā, gan absolūtā izteiksmē kopš 2022.gada ziemas energoresursu krīzes perioda.

Cenu pieaugumu noteica aukstie laikapstākļi Eiropā, kā arī stiprs aukstuma vilnis ASV, kas palielināja iekšējo gāzes pieprasījumu, veicināja strauju Henry Hub cenas (galvenais ASV dabasgāzes cenu indekss) kāpumu un vienlaikus radīja fiziskus traucējumus gāzes ieguvē un SDG eksporta plūsmās. Papildus tam Eiropas pieaugošā atkarība no SDG piegādēm galvenokārt no ASV vidējā termiņā pastiprina tirgus reakciju pret ģeopolitiskajiem riskiem. Savukārt periodiski neplānoti traucējumi gāzes piegādēs no Norvēģijas radīja papildu spiedienu uz cenām.

ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums janvāra beigās samazinājās līdz 41%, kas ir par 21 procentpunktu mazāk nekā decembrī un par aptuveni 13 procentpunktiem zemāk nekā tajā pašā periodā pērn. Krājumu straujā samazināšanās apkures sezonas vidū īstermiņā palielināja tirgus jutīgumu pret aukstāku laikapstākļu prognozēm un piegāžu traucējumiem.

Janvārī jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena palielinājās par 4,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedza 64,55 USD/bbl. Mēneša gaitā naftas cenas pakāpeniski pieauga, bet mēneša noslēdzošajās dienās Brent cena īslaicīgi pārsniedza jau 70 USD/bbl atzīmi. Cenu kāpumu galvenokārt veicināja tirgus reakcija uz pieaugošo spriedzi starp ASV un Irānu, ASV būtiski pastiprinot militāro spēku klātbūtni reģionā, kā arī valsts augstāko amatpersonu stingrā retorika attiecībā uz iespējamu militāru rīcību pret Irānu. ASV paziņojumi par gatavību vērsties pret Irānu gadījumā, ja tā turpinās kodolprogrammas attīstību, palielināja bažas par naftas piegāžu drošību, ņemot vērā Hormuza šauruma iespējamās bloķēšanas risku un Irānas nozīmīgo lomu globālajā naftas tirgū (aptuveni 3–4 % no pasaules ieguves), kā arī riskus plašākai nestabilitātei Tuvajos Austrumos.

Eiropas emisijas kvotu Dec.26 kontrakta (EUA Future) cena janvārī turpināja pieaugt, mēneša laikā sasniedzot 88,13 EUR/t, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā iepriekšējā mēneša beigās, noslēdzoties Dec.25 kontrakta tirdzniecībai, un vienlaikus augstākais cenu līmenis kopš 2023.gada vasaras. Cenu pieaugumu veicināja zemāks izsoļu apjoms 2026.gadā, reakcijas uz makroekonomiskiem notikumiem, kā arī aukstie laikapstākļi Eiropā un ar tiem saistītais fosilās enerģijas, īpaši dabasgāzes, izmantošanas pieaugums siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā, palielinot pieprasījumu pēc emisijas kvotām. Mēneša noslēgumā EUA cena atkāpās, ko veicināja maigāku laikapstākļu prognozes, mazinot emisijas kvotu pieprasījumu, kā arī investīciju fondu peļņas fiksēšana.

Energoproduktu cenas

avots: ICE