Janvārī Baltijas elektroenerģijas patēriņš saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, veidojot 2 553 GWh, kas bija arī par 9% mazāk nekā šajā periodā aizvadītajā gadā. Latvijā tika patērētas 627 GWh elektroenerģijas jeb par 1% vairāk nekā decembrī, bet par 7% mazāk nekā 2024.gada janvārī. Lietuvā elektroenerģijas pieprasījums samazinājās par 1% pret iepriekšējo mēnesi, kā arī par 7% pret šo periodu pērn, veidojot 1 140 GWh. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas patēriņš bija 786 GWh, kas ir par 1% vairāk nekā decembrī, kā arī par 13% mazāk nekā šajā mēnesī 2024.gadā.

Tajā pašā laikā kopējā elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs pieauga par 19% pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot 1 913 GWh. Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms kāpa par 71% pret decembri un bija 595 GWh. Lietuvā tika saražota 861 GWh elektroenerģijas jeb par 9% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas piedāvājums bija par 3% zemāks – 457 GWh.

avots: PSO

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība janvārī pieauga līdz 75%. Latvijā šis īpatsvars kāpa līdz 95%, Lietuvā pieauga līdz 75%, savukārt Igaunijā tas nedaudz samazinājās līdz 58%.

Janvārī Latvijā atgriezās mitrāki laikapstākļi – pēc LVĢMC datiem kopējais nokrišņu daudzums bija 56% virs mēneša normas, šim kļūstot par 3.mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Tas ietekmēja ūdens pieteci Daugavā, kas kāpa vairāk nekā 2 reizes pret decembri līdz 754 m³/s, turklāt par 65% pārsniedzot daudzgadu vidējo janvāra līmeni.

avots: LVĢMC

Latvenergo staciju kopējā ģenerācija aizvadītajā mēnesī bija 528 GWh, kas ir par 91% vairāk nekā decembrī. Lielākā daļa jeb 62% no kopsummas tika saražota hidroelektrostacijās – 329 GWh elektroenerģijas, kas ir kāpums vairāk nekā divas reizes pret iepriekšējo mēnesi, ko noteica augsta ūdens pietece Daugavā. Savukārt 38% jeb 199 GWh no kopējā saražotā apjoma tika izstrādāts Latvenergo termoelektrostacijās – pieaugums par 59% pret decembri, ko ietekmēja tirgus pieprasījums.

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (Nordic Futures) janvārī mainīja savu iepriekšējo mēnešu kustību augšup un saruka par 27% līdz 37,96 EUR/MWh. Tikmēr nākamā gada kontrakta cena samazinājās par 7% līdz 34,02 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī cenas uz leju virzīja laikapstākļu prognozes, kas liecināja par netipiski siltu un mitru laiku. Tā rezultātā pieauga ūdens pietece Ziemeļvalstu reģionā, kā arī saglabājās augsts hidrobilances rādītājs – vidēji +14 TWh virs normas.

Janvārī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena pieauga par 7% pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot 48,13 EUR/MWh. Dabasgāzes cenu pieaugumu aizvadītajā mēnesī ietekmēja Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību, kas radīja bažas par dabasgāzes piedāvājumu tirgū. Šīs bažas papildināja arī neplānoti sašķidrinātās dabasgāzes ieguves pārtraukumi Norvēģijā. Tikmēr īslaicīgas zemākas gaisa temperatūras un samazināta vēja staciju izstrāde Eiropā palielināja pieprasījumu pēc dabasgāzes apkures nodrošināšanai. Papildus nenoteiktību tirgū noteica straujš dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņa kritums Eiropas Savienībā, kas janvārī pēc AGSI datiem samazinājās no 72% līdz 54%, tomēr Eiropas Savienības nosacījums par krātuvju aizpildījuma līmeni 50% apmērā 2025.gada 1.februārī tika ievērots.

Tikmēr jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena aizvadītajā mēnesī bija 78,19 USD/bbl jeb par 7% augstāka nekā decembrī.

Jēlnaftas cenas janvārī bija svārstīgas. Optimisms par Ķīnas ekonomikas atveseļošanos, ko ietekmēja valdības stimulēšanas pasākumi, veicināja pieprasījuma pieauguma gaidas. Tāpat arī pieauga pieprasījums ASV, kā rezultātā samazinājās naftas krājumi. Tajā pašā laikā OPEC+ naftas ieguves ierobežojumi apvienojumā ar ASV sankcijām pret Krievijas naftas eksportu radīja bažas par naftas piedāvājumu. Turpretī ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācija radīja bažas par pieprasījumu un ekonomikas izaugsmi pasaules vadošajās naftas patērētājvalstīs, jo Donalds Tramps mudināja palielināt naftas ieguvi un piemērot muitas tarifus ES, Kanādai, Meksikai un Ķīnai, kas veicināja cenu lejupslīdi.

Turpretī ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) cena samazinājās par 3% pret iepriekšējo mēnesi līdz 107,37 USD/t. Ogļu cenas aizvadītajā mēnesī turpināja samazināties vāja pieprasījuma dēļ, ko daļēji ietekmēja siltāka ziema, kuras dēļ pieprasījums pēc oglēm apkures nodrošināšanai bija zems. Krājumi galvenajās Eiropas ostās stabili kāpa, sasniedzot pēdējo 5 mēnešu augstāko līmeni. Papildus tam ogļu cenas sekoja īslaicīgiem cenu samazinājumiem dabasgāzes tirgū.

Eiropas emisijas kvotu Dec.25 kontrakta (EUA Futures) cenas izmaiņas bija straujākas – kāpums par 13% pret decembri līdz 78,19 EUR/t. Emisijas kvotu tirgus janvārī turpināja pielāgoties jaunajam 2025.gada decembra kontraktam, gaidot pirmo šī gada izsoli, kas notika 7.janvārī, tāpēc cenām bija vērojams augstāks svārstīgums. Cenu pieaugums galvenokārt bija saistāms ar augstākām cenām dabasgāzes tirgū, kā arī spekulatīvo investoru darbībām, kas palielināja pieprasījumu pēc emisijas kvotām.

Energoproduktu cenas

avots: ICE