Novembrī kopējais patērētās elektroenerģijas apjoms Baltijā bija 2 400 GWh, kas ir pieaugums par 7% pret oktobra patēriņu, tomēr tas ir par 1% mazāk pret iepriekšējā gada novembrī. Latvijā patēriņš bija 592 GWh, savukārt Lietuvā 1 087 GWh, abās valstīs elektroenerģijas patēriņš pieauga par 6%, un tas bija par 1% augstāks pret šo pašu periodu pērn. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums kāpa par 10%, sasniedzot 721 GWh, tomēr, salīdzinot pret šo pašu periodu aizvadītajā gadā, tas bija par 6% zemāks.

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs bija 1 393 GWh, kas ir par 16% vairāk pret izstrādi oktobrī. Vislielākais elektroenerģijas izstrādes apjoma kāpums bija Latvijā – par 73% vairāk nekā oktobrī, sasniedzot 324 GWh. Lietuvā elektroenerģijas ražošana bija 663 GWh, kas ir pieaugums par 8%. Tikmēr Igaunijā izstrādes apjomi bija 405 GWh, kas saglabājās oktobra līmenī.

avots: PSO

Novembrī Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība bija 58%. Latvijā šis īpatsvars bija 54%, Lietuvā – 61%, savukārt Igaunijā tas bija 56%.

Ūdens pietece Daugavā saglabājās zem daudzgadu vidējā līmeņa arī novembrī. LVĢMC publicētie dati liecina, ka kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 14% zem mēneša normas, kas savukārt noteica zemāku ūdens pieteci. Vidējā mēneša pietece Daugavā bija 278 m³/s, kas bija 31% zem daudzgadu vidējā rādītāja.

avots: LVĢMC

Novembrī Latvenergo stacijās kopā tika saražotas 263 GWh elektroenerģijas. No tām 113 GWh tika izstrādātas Daugavas hidroelektrostacijās, kas bija par 67% jeb par 46 GWh vairāk nekā oktobrī. Savukārt Latvenergo termoelektrostaciju izstrāde bija par 146% augstāka, kur tika saražotas 150 GWh, mēneša laikā TEC izstrādi noteica tirgus pieprasījums, kā arī TEC pieejamība tirgū.

Novembrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (Nordic Futures) kāpa par 16% līdz 49,91 EUR/MWh. Savukārt nākamā gada kontrakta cena samazinājās par 4% un sasniedza 38,10 EUR/MWh.

Īstermiņa elektroenerģijas nākotnes cenas bija svārstīgas, ko ietekmēja vēsākas laikapstākļu prognozes un Vācijas elektroenerģijas nākotnes cenu kāpums, galvenokārt augstāku energoresursu cenu dēļ. Savukārt ilgtermiņā cenu samazinājumu noteica hidrobilances līmenis, kas kopš oktobra saglabājas virs normas.

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena novembrī pieauga par 9 % līdz 44,37 EUR/MWh, kas šogad ir augstākā nākamā mēneša kontrakta cena.

Novembrī bija vērojams dabasgāzes cenu palielinājums, ko galvenokārt ietekmēja apkures sezonas sākums un zemāka atjaunīgo energoresursu izstrāde, kas veicināja dabasgāzes patēriņa augšupeju. Tā rezultātā pēc AGSI datiem Eiropas Savienībā dabasgāzes krātuvju aizpildījums mēneša laikā saruka par 10 procentu punktiem un mēneša izskaņā sasniedza 85%. Turklāt mēneša beigās tirgū cenu saspīlējumu radīja Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšana uz Austriju, tomēr dabasgāzes tranzīts caur Ukrainu uz Eiropu saglabājās, papildus tam ASV sankcionē Krievijas GazpromBank, kas radīja bažas Eiropas dabasgāzes pircējiem par maksājumu veikšanu Krievijas rubļos.

Novembrī jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena saruka par 2%, sasniedzot 73,40 USD/bbl.

Pasaulē saglabājas vājš naftas pieprasījums. Turklāt augstākas naftas ieguves dēļ ASV pieauga krājumu līmenis. Ņemot vērā, ka saglabājas prognozes par zemāku globālo pieprasījumu naftas tirgū, arī OPEC+ lēma turpināt naftas ieguves ierobežojumus līdz 2024.gada beigām. Mēneša laikā cenu svārstīgumu turpināja ietekmēt arī karadarbība Tuvajos Austrumos un Eiropā.

Nākamā mēneša ogļu kontrakta (Front Month API2 Coal) cena bija 121,44 USD/t jeb par 1% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī.

Eiropā aizvadītajā mēnesī gaisa temperatūra noslīdēja zem normas, un periodos, kad bija zemāka izstrāde no atjaunīgajiem resursiem, pieauga arī kurināmā pieprasījums, kas savukārt atspoguļojās augstākā ogļu patēriņā. Turpretī cenu pieaugumu ierobežoja komfortabli ogļu krājumi ne vien Eiropā, bet arī Āzijā.

Novembrī Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.24 kontrakta cena pieauga par 6% līdz 67,51 EUR/t.

Aizvadītajā mēnesī pieauga elektroenerģijas pieprasījums, kā arī zemākas atjaunīgo energoresursu izstrādes dēļ palielinājās izstrāde stacijās, kas izmanto fosilos resursus, un tas rezultējās ar augstāku kvotu pieprasījumu. Arī novembrī dabasgāzes cenas turpināja ietekmēt emisijas kvotu cenu kustību.

Energoproduktu cenas

avots: ICE