Martā Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 2% pret šo pašu mēnesi pērn, veidojot 2 250 GWh. Latvijā elektroenerģijas pieprasījums bija par 2% augstāks nekā 2024.gada martā – 571 GWh. Lietuvā tika patērētas 1 000 GWh elektroenerģijas jeb par 1% mazāk, bet Igaunijā 679 GWh jeb par 5% mazāk nekā šajā periodā aizvadītajā gadā.

Savukārt kopējā Baltijas valstu elektroenerģijas ražošana bija 1 821 GWh jeb par 7% zemāka nekā iepriekšējā gada martā. Latvijā no šī apjoma tika saražotas 509 GWh elektroenerģijas, kas ir samazinājums par 46% pret šo periodu pērn. Tikmēr kaimiņvalstīs elektroenerģijas piedāvājums pret 2024. gada martu auga – Lietuvā par 37% līdz 838 GWh, bet Igaunijā par 17% līdz 474 GWh.

avots: PSO

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība martā bija 81%. Latvijā šis īpatsvars bija 89%, Lietuvā 84%, bet Igaunijā – 70%.

Martā ūdens pietece Daugavā palielinājās par 11% pret februāri un sasniedza 641 m³/s, taču tā bija 24% zem daudzgadu vidējā līmeņa, kā arī par 61% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Šī gada marta pietece kļuva par zemāko marta ūdens pieteci Daugavā pēdējo 7 gadu laikā – vēl zemāks līmenis pēdējo reizi bija vērojams 2018.gada martā. Zemā ūdens pietece Daugavā ir skaidrojama ar zemu kopējo nokrišņu daudzumu Latvijā, kas martā pēc LVĢMC datiem bija 35% zem mēneša normas.

avots: LVĢMC

Latvenergo stacijās martā kopā tika saražotas 434 GWh elektroenerģijas, kas ir par 31% mazāk nekā februārī. Hidroelektrostaciju ģenerācija pieauga par 25% pret iepriekšējo mēnesi un sasniedza 274 GWh. Tikmēr Latvenergo termoelektrostaciju ražošana saruka par 61% un bija 160 GWh, ko noteica tirgus pieprasījums

Martā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena bija 32,08 EUR/MWh, kas ir kritums par 19% pret februāri. Tajā pašā laikā nākamā gada kontrakta cena samazinājās par 2% līdz 36,33 EUR/MWh.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas šajā mēnesī samazinājās galvenokārt laikapstākļu prognožu dēļ – tika gaidīta siltāka gaisa temperatūra un lielāks nokrišņu daudzums. Tas ietekmēja arī Ziemeļvalstu hidrobilances rādītāju, kas pieauga līdz vidēji + 12,6 TWh virs normas. Papildus tam cenas ietekmēja arī lejupslīde energoproduktu tirgos.

Martā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena bija 41,96 EUR/MWh jeb par 17% zemāka nekā februārī, kas bija straujākais cenu samazinājums pēdējā gada laikā.

Dabasgāzes cenas aizvadītajā mēnesī bija svārstīgas ģeopolitiskās situācijas dēļ – tirgus dalībnieki gaidīja pamieru starp Krieviju un Ukrainu. Cenu lejupslīdi noteica siltāki laikapstākļi, kā ietekmē samazinājās pieprasījums pēc apkures, līdz ar to arī dabasgāzes. Papildus tam ASV plānotie muitas tarifi tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropu un Ķīnu, raisīja bažas par ekonomikas attīstību un globālo pieprasījumu. Tikmēr piedāvājuma pusē bija vērojamas stabilas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes un cerības uz piedāvājuma pieaugumu pamiera rezultātā. Dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis Eiropas Savienībā pēc AGSI datiem martā samazinājās no 38% līdz 34%.

Tajā pašā laikā jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena samazinājās par 5% pret iepriekšējo mēnesi līdz 71,30 USD/bbl.

Arī jēlnaftas cenas šajā mēnesī bija svārstīgas galvenokārt ASV plānoto muitas tarifu dēļ, kam var būt spēcīga negatīva ietekme uz globālās ekonomikas attīstību. Cenu samazinājumu noteica ne vien bažas par ekonomikas recesiju, kas var izraisīt naftas pieprasījuma samazināšanos, bet arī OPEC+ lēmums, sākot ar aprīli, palielināt naftas ieguves apjomus. Tikmēr ekonomikas dati no Ķīnas liecināja par pieprasījuma pieaugumu un radīja augšupvērstu spiedienu uz jēlnaftas cenām.

Savukārt nākamā mēneša ogļu kontrakta (Front Month API2 Coal) cena bija 97,64 USD/t – samazinājums par 2% pret februāri.

Ogļu tirgus martā bija labi nodrošināts – piedāvājums bija stabils, un ogļu krājumi Eiropā pietiekami. Tikmēr pieprasījums turpināja samazināties, ko galvenokārt noteica apkures sezonas beigu tuvošanās.

Eiropas emisijas kvotu Dec.25 kontrakta (EUA Futures) vidējā cena martā saruka par 9% līdz 70,03 EUR/t.

Emisijas kvotu tirgu ietekmēja makroekonomiskie faktori un siltāki laikapstākļi. ASV plānotie muitas tarifi radīja bažas par globālās ekonomikas izaugsmi. Papildus tam siltāki laikapstākļi Eiropā noteica zemāku siltumenerģijas ražošanu, kas samazināja pieprasījumu pēc emisijas kvotām.

Energoproduktu cenas

avots: ICE