Jūlijā Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš pieauga par 5%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 2 001 GWh, kas ir apmēram tikpat cik 2024.gada jūlijā. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 8%, salīdzinot ar jūniju, un bija 508 GWh. Lietuvā tika patērēts par 6% vairāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā mēnesī – 913 GWh. Igaunijā patēriņš pieauga par 1% un bija 580 GWh.

Tikmēr elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs, salīdzinot ar jūniju, samazinājās par 19%, sasniedzot 1 338 GWh. Latvijā tika saražots par 6% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī – 411 GWh. Lietuvā tika saražotas 637 GWh elektroenerģijas, kas ir par 23% mazāk nekā maijā. Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija nokritās par 25% līdz 291 GWh.

avots: PSO

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība jūlijā bija 67%. Aplūkojot katru valsti atsevišķi, attiecība bija Latvijā - 81%, Lietuvā - 70%, un Igaunijā – 50%.

Ūdens pietece Daugavā aizvadītajā mēnesī bija vidēji 598 m3/s. Tas ir par 27% mazāk nekā jūnijā, tomēr ievērojami pārsniedz ilggadēji vidējo pieteces līmeni šajā gada laikā, kas ir 236 m³/s jeb aptuveni 150% virs normas. Pieteces pieaugumu ietekmēja nokrišņu daudzums, kas pēc LVĢMC datiem Jūlijā bija 107 mm, jeb 41% virs mēneša normas (75,7 mm).

avots: LVĢMC

Kopumā ražošana Latvenergo stacijās aizvadītajā mēnesī pieauga, un kopā tika saražota 321 GWh elektroenerģijas. Tomēr hidroelektrostaciju ģenerācija samazinājās par 25% pret jūniju līdz 259 GWh. Tikmēr ražošana termoelektrostacijās bija 62 GWh.

Laikapstākļu un zemākas sagaidāmās AER izstrādes ietekmē jūlijā vidējā nākamā mēneša sistēmas nākotnes (Nordic Futures) cena pieauga par 35%, sasniedzot 29,75 EUR/MWh.

Savukārt nākamā gada kontrakta cena samazinājās par 2,94% un bija 37,54 EUR/MWh.

Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs jūlijā bija vidēji 5,6 TWh zem normas.

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) vidējā cena aizvadītajā mēnesī bija 33,84 EUR/MWh. Zemāks pieprasījums un stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes veicināja dabasgāzes krātuvju aizpildījuma pieaugumu, un Eiropas Savienībā aizpildījuma līmenis jūnijā pieauga no 59% līdz 69%.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) mēneša vidējā cena bija 69,66 USD/bbl. Jūlijā naftas cena svārstījās šaurā diapazonā un lielākoties atradās zem 70 dolāru atzīmes. OPEC+ turpināja šī gada aprīlī sākto jēlnaftas piedāvājuma palielināšanu. ASV tirdzniecības sarunu virzība pozitīvi ietekmēja naftas cenu mēneša beigās – ASV paziņoja, ka panākta tarifu vienošanās ar vairākiem tirdzniecības partneriem/valstīm, tai skaitā ES. Turpmākajās nedēļās naftas cenu kustību var ietekmēt tas, cik lielā mērā materializēsies iespējamās ASV sankcijas Krievijas naftas pircējiem kā piemēram Ķīnai un Indijai, kas savukārt var ietekmēt naftas pieprasījumu.

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) vidējā cena jūlijā pakāpās par 1,5% līdz 104,97 USD/t. Ogļu cena saglabāja iepriekšējā mēneša kāpumu, jo Rietumeiropas lielākajās ostās bija relatīvi zemi krājumi, kā arī pazemināts ūdens līmenis iekšzemes ūdensceļos Vācijā, kas apgrūtināja piegādes.

Emisijas kvotu cena bija vidēji mēnesī bija 71 EUR/t līmenī. Karstais laiks mēneša sākumā radīja papildu pieprasījumu un mēneša griezumā ļāva cenai nedaudz pieaugt.

Energoproduktu cenas

avots: ICE