Martā elektroenerģijas nākotnes kontraktiem bija vērojama mērena augšupvērsta izmaiņa. To ietekmēja Ziemeļvalstu hidrobilances rādītāja pasliktināšanās par 3,9 TWh, salīdzinot ar februāri, un martā tā vidēji bija – 4,2 TWh zem normas. Energoproduktu tirgos cenas bija svārstīgas, tomēr kopumā vērojama pieauguma tendence.  

Nākamā mēneša sistēmas kontrakts (Nordic Futures) martā pieauga par 5 % līdz vidēji 48,19 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar 46,06 EUR/MWh. Līdzīga izmaiņa bija arī sistēmas nākamā ceturkšņa kontraktam, kura cena – 36,89 EUR/MWh – pieauga par gandrīz 5 %, salīdzinot ar februāri. Marta beigās kontrakts noslēdzās ar 34,80 EUR/MWh. Mērenāka izmaiņa bija nākamā gada sistēmas kontrakta vidējai cenai, kas pieauga vien par 2 % līdz 39,29 EUR/MWh, un marta nogalē kontrakta cena bija 39,50 EUR/MWh.

Elektroenerģijas patēriņš Baltijā martā bija par 3 % mazāks nekā februārī, kā arī samazinājās par 4 % pret iepriekšējā gada marta datiem, un bija 2 283 GW. Pēc LVĢMC datiem martā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 3,2 °C  virs mēneša normas, un tika sasniegti 53 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tas veicināja elektroenerģijas pieprasījuma samazinājumu par 6 %, salīdzinot gan ar februāri, gan ar šo periodu pērn, kopā aizvadītajā mēnesī patērējot 551 GWh elektroenerģijas. Līdzīga tendence bija arī  Igaunijā, kur tika patērētas 718 GWh, kas ir 4 % samazinājums pret februāri, un ir par 5 % mazāk nekā pērn. Lietuvā izmaiņas bija mazāk izteiktas – elektroenerģijas patēriņa apjoms veidoja 1 015 GWh, kas ir par 1 % mazāk nekā aizvadītajā mēnesī un 2023. gada martā.

Tikmēr elektroenerģijas izstrādei Baltijā bija vērojama pieauguma tendence. Martā Baltijā kopā tika saražotas 1 897 GWh elektroenerģijas, kas ir par 12 % vairāk nekā februārī un par 10 % vairāk nekā 2023. gada martā. Latvijā elektroenerģijas izstrāde kāpa par 2 1%, salīdzinot ar februāri, un sasniedza 905 GWh. Igaunijā tika saražotas 379 GWh elektroenerģijas, kas ir pieaugums vien par 1 %, salīdzinot ar aizvadīto mēnesi. Lietuvā izstrāde pieauga par 8 %  līdz 613 GWh elektroenerģijas.

avots: PSO

Aizvadītajā mēnesī Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas īpatsvars bija 83 %. Arī martā Latvijā šī attiecība saglabāja līderpozīciju – 164 %, Igaunijā tā bija 53 %, savukārt Lietuvā īpatsvars veidoja 60 %

Martā, norisinoties aktīvai sniega un ledus kušanai, vidējā pietece Daugavā kāpa par 79 %, salīdzinājumā ar februāri, līdz 1 653 m3/s. Pietece jau otro mēnesi pēc kārtas pārsniedza daudzgadu vidējo līmeni par 97 % un bija piektā lielākā marta pietece kopš 1988. gada.

avots: LVĢMC

Daugavas pieteces pieaugums stimulēja Latvenergo hidroelektrostaciju izstrādes kāpumu par 82 % pret iepriekšējā mēneša datiem, martā saražojot 682 GWh. Tikmēr Latvenergo termoelektrostacijās tika saražotas 158 GWh elektroenerģijas, kas ir par 49 % mazāk nekā februārī.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Brent Crude) cena martā turpināja iepriekšējo mēnešu tendenci, pieaugot par gandrīz 5 %, un vidēji bija 84,67 USD/bbl. Marta nogalē kontrakts noslēdzās ar 87,48 USD/bbl, sasniedzot augstāko cenu kopš Iepriekšējā gada oktobra.

Martā uzmanības centrā bija ģeopolitiskie riski, kas raisa bažas par naftas piedāvājumu. Tie ir saistīti ar Krievijas- Ukrainas karu un konfliktu Tuvajos Austrumos. Lai arī palielinājusies diplomātiskā aktivitāte, situācija Tuvajos Austrumos saglabājas saspīlēta. Tajā pašā laikā, kā liecina Reuters aprēķini, marta beigās aptuveni 14 % no Krievijas kopējās naftas pārstrādes rūpnīcu jaudām bija slēgtas Ukrainas dronu uzbrukumu dēļ. Jēlnaftas cenas pieaugumu veicināja arī OPEC+ lēmums nemainīt naftas ieguves politiku un pieprasīt, lai valstis stingrāk ievērotu ražošanas samazināšanas nosacījumus. Martā ASV komerciālo jēlnaftas krājumu līmenis samazinājās, un mēneša nogalē bija par 2 % zemāks par piecu gadu vidējo rādītāju šajā periodā. Tikmēr ASV Federālo rezervju sistēma saglabāja bāzes procentu likmi bez izmaiņām, tādā veidā bremzējot ekonomikas attīstību.

Martā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) cena svārstoties pieauga  par 2 % salīdzinājumā ar februāri līdz vidēji 26,73 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar 27,69 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī laikapstākļi Eiropā bija labvēlīgi, kas mazināja dabasgāzes pieprasījumu. Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis marta beigās bija 58 % jeb par 2 procentpunktiem vairāk nekā šajā periodā pērn, un tas ir augstākais līmenis šajā gadalaikā kopš datu uzskaites sākuma 2011. gadā. Lai arī martā novēroti daži neplānoti atslēgumi Norvēģijas gāzes laukos un pārstrādes rūpnīcās, kopumā piegādes no Norvēģijas saglabājas pietiekami augstā līmenī. Tikmēr kontrakta cenu uzturēja lielāka pirkšanas interese no Āzijas un ģeopolitiskie riski. Turklāt sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes uz Eiropu un Turciju martā samazinājās par aptuveni 11 %, salīdzinot ar februāri, mēneša nogalē sasniedzot zemāko rādītāju 2,5 gadu laikā.