Jaunumi

10.aprīlī Viļņā notika augsta līmeņa Baltijas jūras enerģētikas sanāksme, kurā piedalījās arī Latvenergo izpilddirektors Mārtiņš Čakste.

Kopā ar Igaunijas, Latvijas, Somijas un Beļģijas ministriem, kā arī Dānijas, Polijas, Zviedrijas un Vācijas augstām amatpersonām, NATO, Eiropas Komisijas amatpersonām visu astoņu Baltijas jūras reģiona valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori un jūras vēja enerģijas komersanti pārrunāja reģionālo sadarbību enerģētiskās drošības stiprināšanā Baltijas jūras reģionā un kritiskās enerģētikas infrastruktūras noturību pret kiberdraudiem un fiziskajiem draudiem, infrastruktūras savienošanas jautājumus jūras vēja enerģijas attīstībā Baltijas reģionā. Dalībnieki pārrunāja, kā attīstīt un izmantot Baltijas jūras vēja enerģijas potenciālu aptuveni 90 GW apmērā Eiropas ekonomikas izaugsmei turpmākajās desmitgadēs. Valstīm pārejot uz klimatneitrāliem enerģijas avotiem un atsakoties no fosilā kurināmā, elektrība kļūs par vissvarīgāko enerģijas avotu, kas būtiski mainīs enerģijas ražošanas, pārvades un patēriņa veidu. Šie apstākļi paver pilnīgi jaunas iespējas ārzonas projektiem Ziemeļu un Baltijas jūrā.

Mārtiņš Čakste: "Latvija sen vairs nav vientuļa sala, bet gan daļa no Eiropas kopīgā enerģētikas tirgus. Eiropa ir nopietnas enerģētiskās transformācijas posmā, kur ir nosprausti skaidri mērķi, kā dekarbonizēt enerģijas ražošanu, tajā pašā laikā iegūstot enerģētisko neatkarību un drošību. Šajā ceļā vēl ir daudz nezināmo un risināmo jautājumu, gaidāmas un tiek veiktas ievērojamas investīcijas, kurām jābūt gan ģenerējošo jaudu pusē, gan pārvades un sadales sistēmās, gan arī jāveido saprotamas izmaksas galapatērētājiem un industrijai, kas šo enerģiju patērēs. Ir svarīga enerģētiskā trilemma, kur primāri ir jānodrošina mūsu neatkarība no Krievijas gāzes un fosilajiem resursiem, nodrošinot nepārtrauktu un stabilu enerģiju, otrkārt, jāpāriet uz zaļu enerģiju, un, visbeidzot, tas jādara pareizi, lai nezaudētu Eiropas konkurētspēju kā industrijai, kas patērē šo enerģiju.

Jau tagad ir skaidrs, ka ceļš nav ne viegls, ne taisns, un daudzas atbildes ir jāmeklē kopā, lai visa ekosistēma darbotos harmoniski un pēc godīgiem tirgus principiem. Līdz ar to ir apsveicams šāds forums, kas augstā līmenī apvieno gan politikas veidotājus, gan stratēģijas ieviesējus. Ceram, ka Latvija varētu būt nākamā, kas pārņem šāda foruma rīkošanu no Dānijas un Lietuvas, un nodrošina, ka šāda sadarbība norit aizvien intensīvāk.

Nākamais gads enerģētikai Baltijā ir būtisks ar to, ka pilnīgu neatkarību no Krievijas un nabas saites pārgriešanu ar austrumu kaimiņu sasniedzam 2025. gada februārī. Tas ir vēsturisks brīdis, un mēs esam priecīgi par to, ka pilnībā pievienosimies Eiropas saimei ar zaļu, drošu un ikvienam pieejamu enerģijas nākotni."

Sanāksmes laikā dalībnieki parakstīja Viļņas deklarāciju. Tajā uzsvērta apņemšanās starp ES Baltijas jūras reģiona valstīm stiprināt reģionālo sadarbību enerģētikas jomā un savstarpēji saskaņot kopīgos centienus, lai iespējami ātri pārtrauktu Krievijas izcelsmes fosilo degvielu izmantošanu, aizstājot tās ar bezemisiju enerģiju, proti, Baltijas jūrā pieejamiem atjaunīgās enerģijas avotiem. Tāpat arī tiek pausta dalībvalstu apņemšanās individuāli apstiprināt dabasgāzes, tajā skaitā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un ūdeņraža piegāžu ierobežojumus no Krievijas un Baltkrievijas.

Vienlaikus deklarācijā tiek pausts atbalsts Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plānam un tā politiskajai koordinējošajai lomai. Norādīta gatavība atbalstīt pastiprinātu reģionālo sadarbību hibrīdprojektu un jaunu atkrastes enerģijas daudzfunkcionālu centru apzināšanā un attīstīšanā. Tāpat arī atzīta nepieciešamība pēc godīgas un caurskatāmas izmaksu un ieguvumu sadalīšanas starp eksportējošajām un importējošajām valstīm, lai maksimizētu atjaunīgās enerģijas projektu potenciālus Baltijas jūras mājsaimniecībām, tautsaimniecības nozarēm un sabiedrībai.

Deklarācijā arī uzsvērts lielākas starpsavienojamības nozīmīgais devums Eiropas enerģētiskajai apgādes drošībai un šo energosistēmu drošumam. Pieminēta pieaugošo atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu izraisītā nepieciešamība pēc elektroenerģijas sistēmas lielākas elastības, kā prioritāri risinājumi pieminēti enerģijas uzglabāšanas un pieprasījuma reakcijas resursu iesaistīšana energoapgādes sistēmā.

Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija atbalsta politiskajā deklarācijā pausto par kritiskās infrastruktūras aizsardzības nozīmīgumu, atkrastes vēja enerģijas potenciālu Baltijas jūras reģionā, starpsavienojumu nozīmi, pārrobežu sadarbības nepieciešamību.