Jaunumi

šī gada sausais klimats Latvijā un visā Ziemeļeiropā ir būtiski samazinājis ūdens daudzumu ūdenstilpēs un attiecīgi - arī hidroenerģētikas jaudu.

Daugavā šogad ir viens no zemākajiem ūdens līmeņiem mērījumu veikšanas vēsturē. Ja ilggadēji vidējā pietece ir aptuveni 550 kubikmetru sekundē, tad šobrīd tā nepārsniedz 120 kubikmetru sekundē, tādēļ ilgstoša sausuma apstākļos arī rudens lietavas nespēj atjaunot ūdens pieteci, un tā upē ir daudz lēnāka nekā iepriekšējos gados. šajos apstākļos ļoti rūpīgi plānojam Daugavas HES darbību, lai vienlaikus veiktu enerģijas izstrādi un arī nepieļautu negatīvu ietekmi uz Daugavas apkārtnes infrastruktūru un bioloģisko daudzveidību (t.sk., zivju resursiem).

Lai arī pietece, kā minēts iepriekš, ir kritiski zema, AS "Latvenergo" Pļaviņu HES strādā saskaņā ar Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes izsniegtās ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumiem. šajā periodā Pļaviņu HES ūdenskrātuvē atļautais minimālais ūdens līmenis ir 69.14 metri Latvijas augstumu sistēmā (skat. 1.attēlu). Periodā no 1. – 5.oktobrim viszemākais līmenis Pļaviņu HES (69.75 m Latvijas augstumu sistēmā) fiksēts 2.oktobrī, kas ir par 60 cm augstāk nekā Pļaviņu HES ūdens resursu lietošanas atļaujā atļautais minimālais līmenis šajā laika periodā.

Vienlaikus atgādinām, ka katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek vairāk kā 6 miljonu zivju mazuļu un kāpuru izlaišana. AS "Latvenergo" ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro (1 035 000). Daugavas baseina ūdenstilpēs gadā kopumā tiek ielaisti vairāk nekā 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. Aprīļa beigās notiek lašu un taimiņu mazuļu ielaišana. Maijā un jūnijā seko līdaku un nēģu kāpuru ielaišana. Vasarā  Daugavā izlaiž zandartu un sīgu mazuļus.

Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdens līmeņa ierobežojumi un faktiskais līmenis (zilā līnija) 2018.gada 1. – 5.oktobrī.