2023.gadā SDG piegādes turpināsies no ASV un Norvēģijas


AS "Latvenergo" pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nekavējoties mums nepieciešamās gāzes iepirkumus pārorientēja uz gāzi, kurai nav Krievijas izcelsme. Tika veikta sašķidrinātās dabas gāzes (SDG) tirgus izpēte, ekspertīze, pretendentu un to nosacījumu analīze. Tika veikts ļoti liels darbs un pārrunas ar potenciālajiem partneriem, tajā skaitā arī Latvijas Ekonomikas ministrijas un AS "Latvenergo" vadības pārstāvju vizīte ASV, kur notika tikšanās ar ASV piegādātāju pārstāvjiem.

2022.gada martā, aprīlī ASV Latvijas delegācijai bija iespēja tikties ar ietekmīgiem Amerikas gāzes ieguvējiem un sašķidrināšanas termināļu attīstītājiem.

Vizīte notika laikā, kad Latvijas un daudzu citu valstu enerģētikas komersanti bija pavisam negaidītā situācijā, jo nācās pilnībā pārorientēt gāzes iegādes sistēmu, - no ierastās prakses, kad gandrīz nemainīgā ilggadīgā piegādes sistēma pa gāzes cauruļvadiem bija jāpārveido uz radikāli citu veidu, cenšoties strādāt līdz tam nezināmā biznesa nišā un apgūt sašķidrinātās dabasgāzes iegādi un transportēšanu no dažādiem avotiem dinamiski mainīgā globālā tirgū.

Vizītes mērķis bija tirgus izpēte, un tā bija ļoti sekmīga, taču uzņēmums tās laikā neslēdza nekādus līgumus. Tam ir vairāki apsvērumi: pirmkārt, Latvenergo un Latvijas kopumā dabasgāzes patēriņa mazā mēroga dēļ ASV komersantiem tūlītēji darījumi nešķita interesanti, otrkārt, ASV gāzes infrastruktūras un piegāžu struktūras paplašināšanai, lai spētu nodrošināt Eiropas plaša mēroga apgādi, būtu nepieciešami vairāki gadi. Līdzās eksistējošiem šobrīd attīstībā ir virkne eksporta termināļu, kas tiks izbūvēti ātrākais 2026. gadā un vēl tālākā nākotnē.

Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs: "10 teravatstundas (TWh) ir aptuvenais minimālais apjoms, ko tradicionāli ASV gāzes biznesmeņi sāk apspriest sarunās par ilgtermiņa līgumiem. Pagājušajā gadā viss Latvijas kopējais patēriņš bija mazāks par 10 TWh, bez tam - gāzes tirgus ir sarūkošs, un tajā darbojas krietni vairāk par vienu komersantu, un atbilstoši konkurences likumdošanai tirgū nevar būt monopolsituācijas.

Modelējot darījumus starp ASV un Eiropu, jāsastopas ar atziņu, ka, pērkot gāzi par ASV biržas Henry Hub (HH) cenām, veidojas gan valūtas risks, gan cita reģiona cenu riski pret Eiropā izmantoto gāzes biržu TTF. Šādu darījumu apdrošināšana dinamisku svārstību un nenoteiktības apstākļos ir milzīgs finansiālais slogs un risks. Jau šobrīd jāatzīst, ka neviens 2022.gadā nevarēja pat iedomāties, ka gāzes cenas nokritīs tik strauji kā tas ir šodien, jau 2023.gadā.

Papildus tam – Eiropā, kā zināms, trūkst LNG importa termināļu, un 2022. gadā Baltijas un Somijas regionā tāds bija tikai viens - Klaipēdā. Pērn Latvenergo nebija pieejas šim terminālim, un bez līguma ar termināļa operatoru nav iespējami tieši iepirkumi no gāzes eksportētājvalstīm.

Tieši pēc vizītē ASV gūtās pieredzes un konsultācijām esam veikuši pareizi strukturētus gāzes iepirkumus, un arī turpmāk izvērtēsim ilgtermiņa iegādes iespējas, ja tas būs finansiāli pamatoti. Ar kopīgiem reģionālas sadarbības centieniem, sākot ar 2023. gadu esam ieguvuši tiesības importēt 6 TWh uz 10 gadu termiņu caur Klaipēdas termināli. Tas ir devis iespēju jau šogad iegādāties 2 kuģus no kompānijas "Cheniere", kas ir lielākais Amerikas SDG piegādātājs; viena kuģa apjomu iegādājāmies no Norvēgijas."

Andris Siksnis
AS "Latvenergo"
Komunikācijas direktors
Tālr.: 67728811
andris.siksnis@latvenergo.lv