Jaunumi

Valsts institūcijas, ornitologi, vides aizsardzības iestādes, vēja enerģētikas attīstītāji ir vienisprātis, ka Latvijā ir iespējams atrast līdzsvaru, lai nodrošinātu gan zaļās enerģijas un klimata uzlabošanas uzdevumu sasniegšanu, gan bioloģiskās daudzveidības mērķu īstenošanu. 

Tā secināts trešdien, 27.septembrī notikušajā konferencē "Putni un VES attīstība. Kā rast labāko risinājumu?", kurā pulcējās pārstāvji no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Universitātes, Eiropas Vēja asociācijas "Wind Europe" un citām organizācijām.

Konferencē tika iztirzātas Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošā pētnieka Jāņa Priednieka vadībā topošās vadlīnijas putnu aizsardzībai un vēja elektrostaciju attīstībai Latvijā - "Vēja parki un putni – metodika ietekmju izvērtēšanai un risku karte". Vadlīniju mērķis ir izstrādāt standartizētu metodiku putnu ekspertu atzinumu sagatavošanai vēja parku potenciālo ietekmju uz putniem būtiskuma novērtēšanā, kā arī risku zonējuma karti Latvijas teritorijai saistībā ar putnu koncentrēšanās vietām migrāciju periodos vai īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošanu.

Minētās vadlīnijas plānots pabeigt novembra beigās, līdz tam paredzot dokumenta apspriešanu vispirms ornitologu vidē, secīgi – arī ar plašāku sabiedrību. Šobrīd vadlīnijas paredz aplūkot ietekmi uz 91 aizsargātu putnu sugu, izstrādāt riska karti visai Latvijas teritorijai, ņemot vērā pieejamo informāciju par aizsargājamo sugu izplatības blīvumu. Vadlīnijās iespēju robežās tiek apskatīta Eiropas Savienības valstu prakse, tiek uzsvērta nepieciešamība vērtēt dažāda veida vēja elektrostaciju ietekmi - gan sadursmju risku, gan ietekmi uz putnu dzīvesvietas izvēli un ikdienas migrācijas paradumiem.

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Priednieks: "Bija ļoti vērtīgi uzklausīt gan starptautisku vēja nozares un turbīnu apturošo iekārtu prezentācijas, gan vietējo vēja attīstītāju un dažādu pārstāvēto pušu viedokļus. Konferencē izskanēja pārliecība, ka tuvākajos 3-5 gados Latvijā var izbūvēt līdz 200 sauszemes turbīnām, tādēļ svarīgi, lai attīstības process būtu pārredzams un pakāpenisks, kas ļautu izsvērt daudzus ietekmes faktorus sistemātiski. Ornitologi pastiprināti pievērš uzmanību tām teritorijām, piemēram, Kurzemes piekrasti, kur salīdzinoši mazā teritorijā cieši plānots izvietot lielu skaitu ar turbīnām 250 - 300 m augstumā, kas radītu būtisku ietekmi uz migrējošajiem, kā arī mežā dzīvojošiem putniem un citām mežā dzīvojošajām sugām".

Latvijas vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs: “Vēja enerģijas nozare ar nepacietību gaida vadlīniju publicēšanu un tām veltītu plašu diskusiju, kas būs loģisks nākamais solis tikko notikušajam dialogam. Vadlīnijas un risku karte iezīmēs skaidrāku vīziju par vietām, kur vēja parku attīstība nav pieļaujama, tādējādi aiztaupot attīstītāju laiku, pētot šīs teritorijas. Tomēr mēs aicinātu dokumentu veidot kā rekomendāciju kopumu, lielāku svaru piešķirot teritoriju ietekmes uz vidi novērtējumam, kurā tiek apzinātas visas iespējamas ietekmes ar lielāku detalizācijas pakāpi, ņemot vērā gan normatīvos aktus, gan labākās pieejamās starptautiskās prakses."

SIA "Latvijas vēja parki" valdes locekle Baiba Zauere: "Latvijas vēja parki ir nacionāla kapitāla valstij piederošs uzņēmums, kura ambiciozie mērķi saitīti ar lielas jaudas, taču tehnoloģiski pašām modernākajām vēja stacijām. Tā kā esam Latvijas uzņēmums, kas ar vēja enerģiju apgādās mūsu tautsaimniecību ilgtermiņā, mums likumsakarīgi svarīgi ir veidot savus vēja parkus tā, lai tie pēc visaugstākajiem standartiem sadzīvo ar mūsu vidi. To sakām visiem saviem partneriem, un redzu, ka vides un ornitoloģijas profesionāļi to ir sadzirdējuši. Man ir prieks, ka mums izdevās vienkopus sapulcināt tik daudz nozares speciālistus, lai apspriestu šo aktuālo tēmu. Šī bija pirmā, bet noteikti ne pēdējā šāda veida konference."

Klimata un enerģētikas ministrijas enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis uzsvēra, ka Latvijai ir ļoti labvēlīgi dabas apstākļi vēja enerģijas attīstībai, un tās potenciāls pārliecinoši ļautu kļūt par enerģijas eksportētājvalsti, samazinot emisiju apjomu un veicinot konkurētspējīgas enerģijas patēriņu arī citās Eiropas Savienības valstīs: "Klimata un Enerģētikas ministrija apzinās, ka būtisku alternatīvu vēja enerģijai Latvijā nav, un lēmumu ierobežot nozari, neizvērtējot arī kompromisus un alternatīvas dabas daudzveidības un nozares attīstības interešu līdzsvarošanai, nevaram. Līdz ar to pieprasījums pēc aktīvas sadarbības un konsultācijām ar vides aizsardzības speciālistiem un ornitologiem nozarei ir kļuvis svarīgs arī jebkad, turklāt, paļaujamies arī uz vides aizsardzības speciālistu izpratni par nepieciešamību ierobežot antropogēnas emisijas un ceram vides aizstāvjus saredzēt mūsu sabiedroto lokā, atbalstot pieeju, ka vēja enerģijas attīstību primāri ir jānosaka tieši zinātniskiem apsvērumiem."

Gan ornitologi, gan vides aizsardzības iestādes, gan vēja attīstītāji konferencē pauda gandarījumu, ka vides un enerģētikas līdzdarbības jautājumi tiek sistematizēti, un iesaistītās puses apliecināja gatavību turpināt dialogu, lai izstrādātu un ieviestu veiksmīgākos līdzāspastāvēšanas risinājumus.

Konferenci rīkoja Latvijas Vēja enerģijas asociācija un AS "Latvenergo".