Latvenergo koncerna nerevidētie 2020. gada pirmā ceturkšņa rezultāti
29. maijs, 2020
Šodien, 29. maijā, tiek publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2020.gada pirmo trīs mēnešu periodu.
Latvenergo koncerna 2020.gada pirmā ceturkšņa darbības rezultātus ietekmēja dažādi globāli un reģionāli darbības vides faktori, ieskaitot elektroenerģijas un energoresursu cenu. 2020.gada 1.ceturksnī elektroenerģijas un energoresursu cenu līdz ar netipiski siltajiem laikapstākļiem būtiski ietekmēja arī Covid-19 pandēmija pasaulē. Savukārt līdz ar augstu ūdens pieteci Daugavā Latvenergo koncerns kļuva par lielāko elektroenerģijas ražotāju Baltijas valstīs. 2020.gada 1.ceturksnī ir saražotas 1,5 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas, un tas ir par 14% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
2020.gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 219,8 milj. eiro jeb par 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, jo silto laika apstākļu dēļ šogad būtiski samazinājies siltumenerģijas pieprasījums. Savukārt koncerna EBITDA [1] ir 98 milj. eiro, un tas ir par 33% vairāk nekā 2019.gada pirmajā ceturksnī.
Gada sākumu elektroenerģijas tirgū raksturo straujš faktoru mainīgums, galvenokārt reaģējot uz netipiski silto ziemu, situāciju vēl vairāk pasliktināja Covid-19 izplatība. 2020.gada pirmajos trīs mēnešos gan Ziemeļvalstīs, gan Baltijā vidējās elektroenerģijas cenas bija ievērojami zemākas nekā attiecīgajā periodā pērn, tas saistīts gan ar hidrorezervuāru piepildīšanos Ziemeļvalstīs, gan ar zemāku elektroenerģijas pieprasījumu siltāku laikapstākļu dēļ, un Covid-19 ietekmi. Tādēļ Nord Pool elektroenerģijas vidējā cena Latvijā 2020.gada 1.ceturksnī bija 27,63 EUR/MWh, un tas ir par 42% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šāds elektroenerģijas tirgus cenu līmenis Latvijā ir vēsturiski zemākais kopš Latvijas pievienošanās Nord Pool elektroenerģijas biržai 2013.gadā.
Latvenergo koncerns Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā ir operatīvi veicis visu nepieciešamo klientu un darbinieku drošībai, samazinot tiešos kontaktus, nodrošinot iespēju ievērot augstas higiēnas prasības un sniedzot regulāru aktuālo informāciju. Valstij stratēģiski svarīgos objektos – Daugavas HES, AS "Latvenergo" TEC, kā arī AS “Sadales tīkls” – tiek uzturēts stabils un nepārtraukts, darbiniekiem drošs darba režīms. Lai arī Covid-19 krīze kopā ar siltākiem laikapstākļiem ir atstājusi ietekmi uz elektroenerģijas patēriņu – 2020.gada 1.ceturksnī elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir samazinājies par 3,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopumā vīrusa izplatībai nav būtiskas ietekmes uz Latvenergo koncerna sniegtajiem pakalpojumiem. Koncerns turpina nodrošināt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecības un sadales pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību visiem klientiem.
2020.gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerns ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Baltijā, saražojot 37% no kopējā Baltijas valstīs izstrādā elektroenerģijas apjoma jeb 1 538 gigavatstundas (GWh). Tas ir par 14% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. To nodrošināja elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, kas, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, ir pieaudzis divas reizes līdz 1 218 GWh. Daugavas HES izstrādi veicināja netipiski siltā ziema un augstā ūdens pietece Daugavā. Salīdzinājumam – 2020.gada pirmajā ceturksnī vidējā ūdens pietece Daugavā bija 979 m3/s, bet attiecīgajā periodā pērn tā bija uz pusi mazāka – 467 m3/s. Atbilstoši elektroenerģijas tirgus apstākļiem un siltumenerģijas pieprasījumam elektroenerģijas izstrāde AS "Latvenergo" TEC pārskata periodā bija 306 GWh, un tas ir par 58% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tādējādi no atjaunīgajiem energoresursiem izstrādātā elektroenerģija koncernā veidoja 80%.
Savukārt saražotās siltumenerģijas apjoms ir samazinājies par 21%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, un ir 740 GWh, ko ietekmēja būtiski siltāki laikapstākļi apkures sezonā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vidējā gaisa temperatūra apkures sezonā Rīgā pārskata periodā bija +3,6 grādi pēc Celsija, kamēr 2019.gada pirmajā ceturksnī tā bija −0,3.
Pārskata periodā Latvenergo koncerna elektroenerģijas pārdošanas apjoms Baltijā ir 1 646 GWh, no tā 1/3 ir pārdota klientiem ārpus Latvijas. Pārdotās dabasgāzes apjoms pārskata periodā ir uz pusi lielāks nekā 2019.gada pirmajā ceturksnī, un tas ir 155 GWh. Pārskata periodā Baltijā noslēgti 136 līgumi par saules paneļu uzstādīšanu, tas ir 4 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, padarot Latvenergo par vienu no vadošajiem šī pakalpojuma nodrošinātājiem Baltijā. Pirmajā ceturksnī Elektrum elektroauto uzlādes stacijās veiktas aptuveni 1 300 uzlādes, ik mēnesi augot arī tajās uzlādētās elektroenerģijas apjomam.
Latvenergo koncerna ieņēmumi 2020.gada pirmajā ceturksnī ir 219,8 milj. EUR, un tas ir par 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt koncerna EBITDA ir par 33% lielāka, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un ir 98,0 milj. EUR. To galvenokārt ietekmēja lielāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES un zemākas elektroenerģijas iepirkuma cenas. Koncerna peļņa ir par 19,5 milj. EUR lielāka, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sasniedz 57,9 miljonus EUR.
Kopējais Latvenergo koncerna investīciju apjoms 2020.gada pirmajos 3 mēnešos ir 55,5 milj. EUR, tas ir par 11 miljoniem EUR jeb 25% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Investējot videi draudzīgos projektos, 2020.gada 1. ceturksnī Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijā ir ieguldīti 11,7 milj. EUR. Savukārt tīklu aktīvos pārskata periodā investīciju apjoms bija 70% no kopējām investīcijām jeb 38,7 milj. EUR.
Pēc pārskata perioda beigām Finanšu un kapitāla tirgus komisija reģistrēja AS "Latvenergo" trešās obligāciju piedāvājuma programmas pamatprospektu zaļo obligāciju emitēšanai. Ārējais eksperts CICERO Shades of Green AS "Latvenergo" Zaļo obligāciju satvaru ir novērtējis ar augstāko vērtējumu – Tumši zaļš, norādot uz plānoto projektu atbilstību ilgtermiņa vides aizsardzības un klimata pārmaiņu samazināšanas mērķiem, kā arī labu uzņēmuma pārvaldību un caurskatāmību.
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra lēmumus paredz pārvades aktīvu – AS “Latvijas Elektriskie tīkli” (LET) – nodalīšanu no Latvenergo koncerna līdz 2020.gada 1.jūlijam, tos nododot pārvades sistēmas operatoram AS “Augstsprieguma tīkls”. Pārvades aktīvu nodalīšana notiek, veicot AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu, izņemot no AS "Latvenergo" aktīvu bāzes LET kapitāldaļas. AS "Latvenergo" akcionāru sapulcē š.g. 24.aprīlī nolemts samazināt AS "Latvenergo" pamatkapitālu par 222,7 milj. EUR. Atbilstoši augstāk minētajam Ministru kabineta lēmumam šogad ir arī plānots AS "Latvenergo" pamatkapitālu palielināt, ieguldot tajā iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu.
Turpmākie Latvenergo koncerna 2020.gada starpperiodu pārskati tiks publicēti 28.augustā un 27.novembrī. Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2020.gada pirmo ceturksni pieejami mājaslapas sadaļā Investoriem/Pārskati.
[1] ieņēmumi pirms procentiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa, asociēto sabiedrību peļņas vai zaudējumu daļas, nolietojuma un amortizācijas un nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma.